Valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde un Igaunijas tulkošanas aģentūra Avatar svinīgā tiešsaistes pasākumā laida klajā EstLat tulkotāju — pirmo mākonī izvietoto mašīntulkošanas rīku igauņu un latviešu valodai.

Rīks izveidots, lai abu valstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un organizācijām būtu uzticams un mūsdienīgs automatizētās tulkošanas rīks.

EstLat publiski pieejamā tulkošanas platforma sniedz lietotājiem iespēju saņemt automatizētus tulkojumus, piekļūt pirmajai digitālajai igauņu-latviešu, latviešu-igauņu vārdnīcai, meklēt terminus lielākajā Eiropas terminoloģijas krātuvē un pasūtīt profesionālu tulkotāju veiktus tulkojumus tikai ar vienu pogas klikšķi, savukārt reģistrētie lietotāji var izmantot arī datorizēto tulkošanas palīgu, kas ļauj viegli rediģēt tulkojumus, izmantojot personalizētu tulkošanas atmiņu.

“Ideja par EstLat tulkotāju radās kā atbilde uz nepieciešamību uzlabot saziņu starp abiem ģeogrāfiski tuvajiem tirdzniecības partneriem. Līdz šim automatizētiem tulkojumiem starp nelielām un strukturāli sarežģītām valodām, kā igauņu un latviešu valoda, tika izmantota trešā valoda. Tas nozīmē, ka teksts vispirms tika iztulkots no igauņu valodas angļu valodā un tikai pēc tam pārtulkots latviešu valodā. Tomēr šādi tulkojumi pārrobežu saziņā nav uzticami. Tāpēc mēs izveidojām EstLat. Tā ir pirmā mašīntulkošanas sistēma, kas tulko tieši no igauņu uz latviešu valodu un pretēji, nodrošinot precīzu un labskanīgu tulkojumu,” stāsta Tildes mašīntulkošanas vadītājs Artūrs Vasiļevskis.

Latvijas Mobilais telefons (LMT) gada trīs ceturkšņos strādāja ar 1,366 mljrd. zviedru kronu (103,5 milj. Ls) apgrozījumu, kas ir par 23% mazāk nekā pirms gada šajā pašā laikā, liecina TeliaSonera finanšu pārskats.

LMT peļņa pirms nodokļu un procentu samaksas un amortizācijas (EBITDA) gada deviņos mēnešos bija 564 milj. Zviedrijas kronu (42,8 milj. Ls), kas salīdzinot ar pērnā gada trīs ceturkšņiem ir par 24% mazāka.

Tostarp trešajā ceturksnī operatora ieņēmumi veido 455 milj. zviedru kronu (34,5 milj. Ls), kas ir par 17% mazāk nekā pērn attiecīgajos trīs mēnešos, bet EBITDA rādītājs šogad šajā laika posmā bija 183 milj. kronu (13,9 milj. Ls), kas ir par 14% mazāk nekā pērn trešajā ceturksnī.

Savukārt operatora rentabilitāte, ņemot vērā EBITDA peļņu, deviņos mēnešos bija 41,3%, kas salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada ir nedaudz mazāk, jo pirms gada attiecīgais rādītājs bija 41,8%, bet salīdzinājumā ar pērnā gada kopējiem rezultātiem (40,9%) attiecīgais rādītājs ir uzlabojies.

Algas apmērs vienam darbiniekam Igaunijas Skype Technologies palielinājies, taču pretēja tendence vērojama tiešsaistes spēļu izstrādes kompānijā Playtech Estonia, ziņo bbn.ee.

2010.gadā Skype saviem 377 darbiniekiem kopumā samaksājusi 329,2 miljonus kronu (21,04 miljoni eiro), kas nozīmē, ka vidējā alga uz vienu darbinieku bijusi 72 773 kronas (4651 eiro) mēnesī. Pirms gada vidējā alga bijusi par 5100 kronām (326 eiro) mazāka.

Skype Technologies pārstāvis Stens Tamkivi skaidrojis - Skype pārstāvji nekad nav teikuši, ka darbošanās Igaunijā iemesls ir lētais darbaspēks. Tomēr viņš nav minējs, ar ko skaidrojams atalgojuma pieaugums.

Savukārt Playtech saviem 408 pilna laika darbiniekiem izmaksājusi 191,9 miljonus kronu (12,26 miljonus eiro), kā rezultātā vidējā alga vienam darbiniekam bijusi 39 188 kronas (2505 eiro) mēnesī. 2009.gadā vidējā alga bijusi par 1000 kronām lielāka.

Četras lielākās Zviedrijas bankas, starp kurām ir arī tādas, kas lūgušas finanšu līdzekļus saviem akcionāriem un valstij, par spīti ievērojamajiem kredītu zaudējumiem darbinieku bonusos šogad varētu tērēt kopumā 5.4 miljardus Zviedrijas kronu (371 milj. latu), ziņo Swedish Wire.

Starp šīm četrām Zviedrijas finanšu institūcijām ir arī SEB, kas pēc aplēsēm šogad bonusos tērēs 2.4 miljardus kronu (165 milj. latu), kas būtu par 200 milj. kronu (14 milj. latu) vairāk nekā 2008. gadā. Pārsteidzošais šajā situācijā ir tas, ka SEB peļņa šogad tiek prognozēta 1.1 miljarda kronu (76 milj. latu) apmērā, kas pat nav puse no bonusos paredzētās naudas.

Nordea, kas ir lielākā no minētā Zviedrijas banku četrinieka, 2009. gada pusgada budžetā darbinieku bonusiem paredzēts vismaz viens miljards kronu (69 milj. latu). Swedbank, kas piedalās arī valsts garantiju programmā šogad darbinieku bonusos tērēšot 800 miljonus kronu (55 milj. latu) par spīti prognozētajiem zaudējumiem 8.9 miljardu kronu (611 milj. latu) apmērā.

Vidējais Zviedrijas pašvaldības darbinieks nodokļos samaksā aptuveni 70% no savas mēnešalgas, raksta thelocal.se.

Strādājošie, kuru mēneša ienākumi ir 25 tūkst. Zviedrijas kronu jeb 3810 ASV dolāru, nodokļos samaksā 17,2 tūkst. Zviedrijas kronu – 69% no algas, liecina Swedbank veiktais pētījums, ko citē medijs.

25 tūkst. Zviedrijas kronu ir vidējā alga pašvaldībā strādājošajam, liecina Zviedrijas Statistikas biroja 2011. gada dati.

«Nodokļi, kas redzami mūsu rēķinos, ir viena lieta, tomēr, ja skaita klāt arī nodokļus, kas tiek samaksāti par patēriņa precēm un atskaitīti no bruto algas, to apjoms pieaug trīskārši,» norāda Marija Arengarta (Maria Ahrengart) no Swedbank Personīgo finanšu institūta (Institutet för Privatekonomi).

Tallinas apgabala tiesa šodien atzinusi, ka bijušais ministrs Villu Reiljans ir vainīgs 1.5 miljonu kronu (67 tūkstošu latu) kukuļa pieprasīšanā no uzņēmēja Aivo Pērnu caur viņa juristu Tarmo Sildu, raksta BBN.

V. Reiljans saņēmis 2 gadus un 3 mēnešus nosacītu sodu cietumā ar trīs gadu probācijas periodu. T. Sildu uzlikts sods gandrīz 103 tūkstošu kronu (4619 latu) apmērā par starpnieka darbību, savukārt A. Pērnam jāmaksā 143 tūkstošu kronu (6440 latu) sods par solījumu maksāt kukuli.

Visu sodīto personu advokāti teikuši, ka sods tiks pārsūdzēts Augstākajā tiesā.

Saskaņā ar lēmumu, V. Reiljans prasījis 1.5 miljonu kronu lielu kukuli saistībā ar biroja ēkas izsoli Tallinas centrā, kas notika 2006. gada rudenī. 16.6 tūkstošu kvadrātmetru ēkas sākumcena bija 315 miljoni kronu (14 miljoni latu). Izsolē piedalījās 33 dalībnieki, un augstāko cenu solīja kompānija RealWay – 426 miljonus kronu (19 miljonus latu). Otrajā vietā palika Wipestrex Grupp ar 420 miljoniem kronu (18.9 miljoniem latu). Otrajā kārtā piedalījās tikai Wipestrex Grupp, kas solīja 380 miljonus kronu (17 miljonus latu).

Uzklausot igauņu viedokļus par to, kā mainījusies viņu dzīve kopš eiro ieviešanas, laikraksts Diena mūsu ziemeļu kaimiņvalstī pārliecinājies - igauņu sajūsmas pilnā eiroeiforija noplakusi. Ekonomiskā krīze Grieķijā radījusi bažas, vai nenāksies dzīvot pieticīgāk, lai sniegtu palīdzību Dienvideiropai.

26 eiro - tik daudz jums jāmaksā par biļetēm, igauņu māmiņai ar diviem bērniem sacījusi Tartu zinātnes centra AHHAA biļešu pārdevēja. «Cik tas būtu kronās?» pārjautājusi biļešu pircēja. «Apmēram 407 kronas, bet mēs jau pusotru gadu vairs kronas nepieņemam,» ar smaidu atbildējusi pārdevēja.

«Zinu,» rezignēti noteikusi igauniete un samaksājusi prasīto summu eiro. «Vidējās un vecākās paaudzes cilvēki bieži jautā, cik būtu jāmaksā kronās, nevar pierast pie eiro,» skaidrojusi AHHAA centra pārdevēja Olga. Tāpēc Tartu kafejnīcā vēl esot ieraugāmas cenas gan igauņu kronās, gan eiro, piemēram, rakstīts: kafija maksā 1,02 eiro vai 16 EEK.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča ienākumi 2009. gadā bijuši knapāki nekā 2008. gadā, arī tēriņi mazāki.

Par to liecina viņa amatpersonas deklarācija. Pērn viņš kopumā nopelnījis 98,2 tūkst. Ls, no kā lielāko daļu — 97,7 tūkst. Ls — par darbu Latvijas Bankā. Pērn kopā ar prēmijām un pabalstiem viņa atalgojums bankā bija 126,5 tūkst. Ls.

2009. gadā I. Rimšēvičs nav veicis arī nevienu vērienīgu darījumu, kas būtu uzrādīts viņa deklarācijā. Jāatgādina, ka 2008. gadā viņš iegādājās dzīvokli un zemi Jūrmalā par 750 tūkst. eiro. Viņam pieder arī 6 nekustamie īpašumi Garkalnes un Ventspils novados.

Lai gan gada laikā Latvijas Bankas prezidenta parādsaistības ir samazinājušās — viņš ik mēnesi atmaksā daļu no 2008. gadā Latvijas Hipotēku un zemes bankā ņemtā kredīta —, tās joprojām ir milzīgas. Viņa parādi ir 577 tūkst. eiro un 5 tūkst. Ls lieli.

Somijā ārstiem darba samaksa mēnesī svārstās no 80 līdz 140 tūkst. kronu (3,6 – 6,3 tūkst. Ls), tā secināts pēc darba sludinājuma portāliem, raksta dv.ee.

Salīdzinājumā, Igaunijā premjerministrs saņem 62,7 tūkst. kronu (2,8 tūkst. Ls), bet Latvijā Ministru prezidenta alga ir 1908 Ls.

Savukārt medmāsu algas Somijā ir no 35 līdz 50 tūkst. kronu (1,6 – 2,2 tūkst. Ls), bet, piemēram, Ziemeļu igauņu reģionālā slimnīca meklē medicīnas māsas, solot tām maksāt 60 kronas stundā (2,7 Ls) vai mazāk nekā 10 tūkst. kronu mēnesī (449 Ls).

Lielas algas medmāsas saņem arī Anglijā, kur stundas likme svārstās no 408-503 kronām (18,3 – 22,6 Ls).

Ģimenes ārstiem stundas samaksa ir 700 kronu (31,4 Ls) vai 5,6 tūkst. kronu (251,4 Ls) dienā, kas ir vairāk nekā Igaunijas minimālā alga mēnesī – 4,3 tūkst. kronu (193 Ls).

Pieaugot algu līmenim Igaunijā, aizvien vairāk igauņu, kas pēdējo 15 gadu laikā devušies darbā uz Somiju, sāk atgriezties mājās, vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija «Yle».

Šāda tendence sāka iezīmēties aptuveni pirms diviem gadiem. Kā norādījis Igaunijas vēstnieks Somijā Harri Tīdo, Igaunijas ekonomika šobrīd attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā un straujāk nekā Somijā. Algas pieaug, jo konkurence darba tirgū ir sīva.

Pēc viņa teiktā, ir nozares, kurās algu starpība sarukusi līdz dažiem simtiem eiro, un cilvēki sāk aizdomāties, vai ir vērts doties darbā uz kaimiņvalsti, ņemot vērā dzīves dārdzību Somijā, turklāt prombūtne no mājām rada problēmas ģimenē un sekmē alkohola lietošanu.

Pagājušajā gadā vidējā alga Igaunijā bija 1310 eiro mēnesī, kamēr 2008.gadā tā sasniedza tikko 825 eiro mēnesī.

Igauņu darba migrācija uz Somiju sākās pēc gadu tūkstošu mijas un pirmo maksimumu sasniedza 2006.gadā, kad uz ziemeļu kaimiņvalsti devās gandrīz 4500 igauņu. Migrācijas līkne ar dažiem izņēmumiem konsekventi kāpa līdz pat 2014.gadam, bet kopš tā laika Somu līci darba meklējumos šķērso aizvien mazāk igauņu, toties aizvien vairāk aizbraucēju atgriežas mājās.

Neskatoties uz to, ka daži politiķi apgalvo, ka finanšu krīze vēl pat nav sasniegusi Igauniju, tomēr novembrī Swedbank savam meitas uzņēmumam Igaunijā nācās piešķirt 6 miljardus kronu (269.4 miljoni latu), informē postimees.ee.

Par lielo finansiālo ieguldījumu Igaunijas filiālē kļuva zināms pēc Igaunijas Centrālās bankas ceturkšņa pārskata. Banka informēja, ka Igaunijā esošo komercbanku zaudējumi pērn kopumā bijuši aptuveni 9 miljardu kronu(404.1 miljoni latu) apmērā.

Zināms, ka viens no banku īpašniekiem Igaunijas filiālē ieguldījis papildus līdzekļus, lai segtu bankas zaudējumus, tomēr Centrālā banka nedrīks izpaust šīs bankas nosaukumu.

Saskaņā ar Igaunijas bankas sniegtajiem statistikas datiem, pērnā gada novembrī ārvalstu bankas īpašnieks papildus pamatkapitālam investējis vēl 6.2 miljardus kronu (278.4 miljonus latu). Pēc komercreģistra datiem tika atklāts, ka vēl gadu atpakaļ tieši Swedbank Igaunijas filiāles pamatkapitāls bija 3.2 miljardi kronu (143.7 miljoni latu), savukārt tagad 9.4 miljardi kronu (422miljoni latu).

BIGBANK tīrā peļņa 2010. gada pirmajā pusgadā bija 30,1 milj. Igaunijas kronu jeb aptuveni 1,4 milj. latu.

Šajā periodā banka galvenokārt turpināja attīstīt savu darbību ārpus Baltijas valstīm, kā arī paplašināja produktu portfeli, ziņo BIGBANK valdes priekšsēdētājs Targo Raus. «Aizdevumu produkti Somijā kļūst arvien pieprasītāki, un tas nozīmē, ka vietējie klienti pieņēmuši BIGBANK noguldījumu un aizdevumu produktus. Tajā pašā laikā mēs atkal piedāvājam aizdevumus maziem uzņēmumiem, un klienti par tiem ir izrādījuši lielu interesi,» norādīja T. Raus.

Saskaņā ar BIGBANK konsolidēto publisko starpperiodu atskaiti otrajā ceturksnī bankas aizdevumu portfelis samazinājies par 22,2 milj. kronu, pirmā pusgada beigās veidojot 2,0 miljrd. Igaunijas kronu. Pirmajā pusgadā bankas procentu ienākumi bija 243,6 miljoni kronu, bet procentu izdevumi – 71,8 miljoni kronu. Otrā ceturkšņa beigās pašu kapitāls bija 693,7 miljoni kronu un ceturkšņa laikā tas palielinājās par 18,6 miljoniem kronu. Jūnija beigās bankas uzkrājumi nedrošajiem kredītiem bija 496,6 miljoni Igaunijas kronu.

Igaunijas valdība šodien nodeva parlamentam budžeta projektu 2010. gadam. Budžeta projektā paredzēti izdevumi 89.6 miljardu kronu (4.023 miljardu latu) apmērā, un ieņēmumi 84 miljardu kronu (3.8 miljardu latu) apmērā, ziņo Baltinfo.

Budžeta deficīts noteikts 3% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nepieciešami, lai pievienotos eirozonai.

Izdevumu apjoms 2010. gada budžetā būtiski neatšķiras no 2009. gada budžeta. «Izmaksu ietaupījums dod savu ieguldījumu valsts ekonomikas atlabšanā. Vienīgās izdevuma pozīcijas, kas nākamajā gadā pieaugs, būs izdevumi izglītībai, ārvalstu fondu izmantošana un investīcijas,» norāda Igaunijas finanšu ministrs Jurgens Liga.

Kopējais investīciju apjoms 2010. gadā plānots 10 miljardu kronu (449 miljonu latu) apjomā. Plānots izmantot ārvalstu līdzekļus 14.5 miljardu kronu (651 miljona latu) apjomā.

Izmaksas valsts sektorā, salīdzinot ar šo gadu, 2010. gadā samazinātas par 2.8 miljardiem kronu (126 miljoniem latu). Kopumā valsts sektorā nākamgad plānoti izdevumi 14.8 miljardu kronu (665 miljonu latu) apmērā, no kuriem 8.4 miljardi kronu (377 miljoni latu) ir algas.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Skandināvijas telekomunikācija koncerna TeliaSonera tīrā peļņa pērnā gada pēdējā ceturksnī ir samazinājusies par 13% līdz 4,9 mljrd. Zviedrijas kronu jeb 341 milj. Ls, liecina TeliaSonera gada pārskats.

Koncerna apgrozījums 2009.gada pēdējā ceturksnī bija 27,4 mljrd. Zviedrijas kronu jeb 1,9 mljrd. Ls, kas ir par 2% mazāk nekā pirms gada attiecīgajā laika periodā.

Telekomunikāciju koncerna vadība norāda, ka darbības rādītājus ietekmējusi ekonomiskā situācija pārstāvētās valstīs un valūtas kursu svārstības saistībā ar Zviedrijas kronu.

Kopumā TeliaSonera pērno gadu ir noslēgusi ar 109,2 mljrd. zviedru kronu jeb 7.6 mljrd. Ls apgrozījumu, kas ir par 5,4% vairāk nekā pirms gada, kad koncerna apgrozījums veidoja 103,6 mljrd. kronu jeb 7,2 mljrd. Ls.

Savukārt koncerna kopējā tīrā peļņa 2009.gadā bija 18,9 mljrd. Zviedrijas kronu jeb 1,3 mljrd. Ls, kas ir par 1% mazāka nekā 2008.gadā, kad koncerns nopelnīja 19 mljrd. kronu.

Mobilo sakaru operators Tele2 gada pirmajā ceturksnī strādāja ar 337 milj. zviedru kronu (24,5 milj. Ls) apgrozījumu, kas ir par 24,8% mazāk nekā pirms gada attiecīgajā laika posmā, liecina Tele2 finanšu pārskats.

Tele2 EBITDA radītājs (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) Latvijā gada pirmajos trijos mēnešos bija 7,8 miljoni latu jeb 109 miljoni Zviedrijas kronu, kas, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, ir par 19% mazāk.

Tele2 peļņa pirms nodokļu un procentu samaksas un amortizācijas (EBITDA) gada pirmajos trijos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni samazinājusies par 26,8% un bija 109 milj. zviedru kronu (7,9 milj. Ls).

Gada laikā Latvijā arī par 44 tūkst. ir samazinājies Tele2 klientu skaits, ja pirms gada 31.martā operatoram bija 1,083 milj. klientu, tad šogad operatoram ir 1,039 milj. klientu.

Zviedrijas mediju koncerna Modern Times Group (MTG) peļņa pirms nodokļu nomaksas šā gada pirmajā ceturksnī bija 472 miljoni zviedru kronu (55,5 miljoni eiro), kas bijis samazinājums attiecībā pret iepriekšējā gada tādu pašu periodu, kad kompānija strādājusi ar 591 miljona kronu (69 miljoni eiro) lielu peļņu.

Grupas pamatdarbības ienākumi gada pirmajā ceturksnī sasnieguši 219 miljonus Zviedrijas kronu (aptuveni 25 miljoni eiro), kas bijis samazinājums, salīdzinot ar gadu iepriekš, kad koncerns strādāja ar 341 miljonu kronu lieliem pamatdarbības ienākumiem.

Tikmēr MTG neto ienākumi gada pirmajā ceturksnī bijuši 334 miljonu Zviedrijas kronu (aptuveni 39 miljoni eiro) apmērā (pirms gada – 454 miljoni kronu (aptuveni 53 miljoni kronu)).

Mediju koncerns prognozē, ka 2013. gadā Ziemeļvalstu maksas televīzijas bizness sekmīgas darbības dēļ palielināsies ienākumui, bet peļņa gada laikā pieaugs par 10 – 12%.

Grupas izpilddirektors Jorgens Madsens Lindemans norāda, ka pirmajā ceturksnī tradicionāli ir salīdzinoši vāji rezultāti, tomēr tie arī uzrāda, ka visās kompānijas darbības jomās ir gaidāms izrāviens.

Zviedrijas otras lielākās bankas Handelsbanken operacionālā peļņa šā gada trešajā ceturksnī bija 3,6 miljardi Zviedrijas kronu (272,9 miljoni latu), kas ir par 100 miljoniem kronu (7,6 miljoniem latu) vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī un par 300 miljoniem kronu (22,8 miljoniem latu) vairāk nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada, ziņo Reuters.

Banka peļņu audzēt palīdzēja Zviedrijas Centrālās bankas veiktā procenta likmju palielināšana. Zviedrijas Riksbank šogad trešajā ceturksnī divas reizes palielinājusi procentu likmi par 0,25 procenta punktiem.

Handelsbanken ieņēmumi no procentu likmēm bijuši 5,3 miljardu kronu (401,7 miljonu latu) apmērā, kas ir par 100 miljoniem kronu (7,6 miljoniem latu) vairāk nekā prognozēja analītiķi.

Bankas zaudējumi no aizdevumiem trešajā ceturksnī bija 294 miljoni kronu (22,3 miljoni latu), kas ir par 40 miljoniem kronu (3 miljoniem latu) mazāk nekā prognozēja tirgus eksperti.

Pēdējos trīs mēnešos dzīvokļu cenas Zviedrijā ir palielinājušās par 10 %, ziņo thelocal.se.

Šādus datus publicējusi nekustamā īpašuma statistikai veltīta mājas lapa Mäklarstatistik.

Mājokļu tirgus kopumā Zviedrijā tiek raksturots kā stabils, jo īpaši tas attiecoties uz dzīvokļu tirgu. Tomēr ir vērojamas reģionālas atšķirības – vietām cenas ir palielinājušās, citviet savukārt tās ir arī pazeminājušās.

Stokholmas centrā un Gēteborgā dzīvokļu cenas šobrīd esot atgriezušās 2007. gada līmenī, kad bija sasniegts tirgus augstākais punkts.

Kopumā Zviedrijā māju cena ir palielinājusies par 1 %. Vidējā mājas cena ir 2,21 milj. kronu (239 tūkst. eiro).

Dzīvokļi sadārdzinājušies par 2 % Stokholmā, par 1 % Gēteborgas centrā un par 2 % Gēteborgas piepilsētās. Malmes centrā cenas pakāpušās par 5 %, bet nav mainījušās piepilsētā.

Zviedrijas kravas automašīnu ražotājs Scania paziņojis par lielu trešā ceturkšņa peļņas kāpumu, taču apgrozījums nav sasniedzis prognozes, ziņo thelocal.se.

«Pieprasījums tirgos ārpus Eiropas kopumā ir labā līmenī... Pieprasījums visā Eiropā, ieskaitot Krieviju, uzlabojās no ļoti zema līmeņa pagājušajā gadā,» peļņas paziņojumā norādījis autoražotāja vadītājs Leifs Ostlings (Leif Östling). Vienlaikus viņš atzīmējis, ka atlabšana Eiropā tomēr noris lēni.

Kravas automašīnu ražotāja tīrā peļņa šā gada trešajā ceturksnī pieaugusi līdz 2,31 miljardam kronu (352,7 miljoni ASV dolāru). Tajā pašā laika posmā iepriekšējā gadā kompānija nopelnīja vien 278 miljonus kronu.

Apgrozījums pieaudzis par 38% līdz 18,56 miljardiem kronu un pasūtījumi - par 45% līdz 15 424 vienībām.

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Šā gada pirmajā ceturksnī Dānijas alkoholisko dzērienu ražotājs Carlsberg negaidīti strādājis ar zaudējumiem, kas radušies Krievijas tirgus situācijas dēļ, raksta MarketWatch.

Ceturtais lielākais alus ražotājs pasaulē paziņojis, ka trīs mēnešos zaudējumi sasnieguši 90 miljonus Dānijas kronu (13,49 miljonus dolāru), salīdzinot ar 67 miljonu kronu zaudējumiem iepriekšējā ceturksnī. Analītiķi prognozēja, ka kompānijas peļņa pirmajā ceturksnī būs 11 miljoni kronu.

Pēc rezultātu paziņošanas Carlsberg akcijas cena Kopenhāgenas biržā saruka par 4% līdz 612,5 kronām.

Uzņēmuma operatīvā peļņa sasniedza 661 miljonus kronu, salīdzinot ar 453 miljoniem kronu iepriekšējā ceturksnī, ko veicināja spēcīgāks pieprasījums Rietumeiropā, kā arī izaugsmes turpināšanās Āzijā. Pirmā ceturkšņa ieņēmumi sasniedza 13,47 miljardus kronu, kas ir par 4,4% vairāk nekā pirms gada.

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.