Ja Ukraina nenorēķināsies par dabasgāzi līdz šī gada 7. martam, Krievijas premjers Vladimirs Putins atkal piedraudējis ar gāzes atslēgšanu.

Par to ziņo newsru.com. Krievijas premjers Vladimirs Putins izrādījis lielu satraukumu par ukraiņu bruņotās specvienības rīcību, ieņemot nacionālo akciju sabiedrību Naftogaz. Turklāt Putins vēl izdzirdējis, ka nemiernieki, iespējams, arestējuši Ukrainas teritorijā esošo dabasgāzi, pret ko viņš nevarējis palikt vienaldzīgs. «Ja Ukraina visu šo nekārtību rezultātā nenorēķināsies par saņemto dabasgāzi līdz 7. martam, būsim spiesti dabasgāzes padevi atkal pārtraukt gan pašai Ukrainai, gan Eiropas dabasgāzes lietotājiem, kas dabasgāzi saņem caur šo valsti,» tā V. Putins. Vienlaikus viņš izteicies, ka notikumi ap Naftogaz kārtējo reizi liek apšaubīt Ukrainas kā enerģētisko projektu partnera uzticamību.

Konkurences padome (KP) nolēmusi sodīt a/s Rīgas starptautiskā autoosta (RSA) 13 666.73 latu apmērā par ļaunprātīga dominējošā stāvokļa izmantošanu, nosakot netaisnīgus tarifus regulārajiem pasažieru pārvadātājiem starptautiskajos un iekšzemes maršrutos. Šis pārkāpums autoostas darbībās konstatēts atkārtoti, liecina KP informācija.

RSA kā atsevišķu pakalpojumu pasažieru pārvadātājiem piedāvā biļešu tirdzniecību autoostas kasēs. Par biļešu tirdzniecību RSA saņem komisijas maksu 10 % apmērā no pārdoto biļešu vērtības. Lai arī šī pakalpojuma izmantošana nav obligāta un pārvadātāji paši var tirgot savas biļetes, tarifus par autoostas infrastruktūras izmantošanu RSA noteikusi vadoties no tā, kur tiek tirgotas attiecīgā pasažieru pārvadātāja biļetes. KP atzinusi, ka tarifs pārvadātājiem, kuru braukšanas biļetes netiek tirgotas RSA kasēs, ir nesamērīgi augsts – līdz pat 9 reizēm augstāks nekā tiem pārvadātājiem, kuru biļetes tirgo RSA kasēs.

Pārvadātājiem, kuru biļetes tirgo RSA, tiek piemērota pazemināta maksa par autoostas infrastruktūras izmantošanu, bet šādas rīcības rezultātā radušies zaudējumi tiek kompensēti, piemērojot augstāku maksu pārējiem pārvadātājiem, kuri tādējādi netieši maksā par pakalpojumu, kuru nemaz neaizmanto – biļešu tirdzniecību RSA kasēs.

Autotransporta direkcija (ATD) piedāvājusi Konkurences padomes (KP) lēmumā par neatļautu vienošanos iesaistītajiem pasažieru pārvadātājiem lauzt līgumus uz savstarpējās vienošanās pamata, piektdien preses konferencē sacīja ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Vienlaikus ATD ir gatava lauzt līgumus ar šiem pārvadātājiem gadījumā, ja KP lēmums kļūst galīgs un nepārsūdzams pēc tiesas lēmuma.

Līgumu laušana ar pārvadātājiem uz savstarpējas vienošanās pamata varētu būt iespējama, ja tam ir pārvadātāju piekrišana, turklāt katrā no lotēm piekrišana nepieciešama no tā pārvadātāja vai pārvadātāju apvienības, kuri veic pārvadājumus šajā lotē, teica Godiņš.

Tāpat līgumu laušana uz savstarpējas vienošanās pamata būs iespējama brīdī, kad iestāsies pakalpojuma nepārtrauktība. ATD ir vērsusies pie Latvijas pārvadātājiem ar aptauju, lai saprastu pārvadātāju rīcībā esošos resursus un iespējas veikt pārvadājumus brīdī, kad tiek lauzti līgumi ar KP lēmumā minētajiem pārvadātājiem.

Ja pasažieru pārvadātāji streikos un nepildīs to apjomu, kas līgumā ir noteikts kā obligāts, ar pārvadātāju tiks pārtraukts līgums jeb tas tiks lauzts, apgalvo satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Viņš gan atzina, ka ar pasažieru pārvadātājiem par 2012.gada parāda atmaksu jārunā konstruktīvi un ir jācenšas vienoties.

«Ir noteikts, cik drīkst neveikt darbus, jo nevar būt situācija, ka visā valstī nenotiek pārvadājumi,» uzsvēra Matīss.

Viņš norādīja, ka situācija nav viendabīga. Problēmas ir tikai atsevišķiem plānošanas reģioniem. «Ir tādi reģioni, kuri ir optimizējuši savus maršrutu tīklus, un tie tagad ir zaudētāju pozīcijās. Viņi neprasa papildu naudu, bet maršrutu skaitu samazināja. Jāsaprot, ka jābūt vienotai pieejai.»

Ar pārvadātājiem ir jārunā konstruktīvi, lai neciestu ne pārvadātāji, ne iedzīvotāji, pauda ministrs. «Jāvienojas, ka zaudējumus nokompensējam. Negribam iet draudēt vienam vai otram, ir jāpanāk kopīgs viedoklis. Jāpanāk risinājums, nevis jādraud ar streikiem vai naudas nemaksāšanu.»

Pašreiz visvairāk neskaidrību saistās ar sabiedriskā transporta organizēšanu pēc rajonu reorganizācijas, secināts Latgales plānošanas reģiona (LPR) sadarbības komisijas sēdē.

Sakarā ar pasažieru pārvadājumu nodošanu plānošanas reģioniem pēc rajonu reorganizācijas 2009. gadā LPR Sadarbības komisija aicināja uz diskusiju Satiksmes ministrijas valsts SIA Autotransporta direkcija valdes priekšsēdētāju Adrianu Ļubļinu, kā arī citas atbildīgās amatpersonas. Sanāksmē piedalījās visu piecu Latvijas plānošanas reģionu pārstāvji, pasažieru pārvadātāji, pašvaldību vadītāji, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.

Pasažieru pārvadājumu organizēšanu un saskaņošanu ar vietējām pašvaldībām veiktu pieci plānošanas reģioni. Variants par pārvadājumu nodošanu katram novadam izsaucis pretrunīgu reakciju. Piemēram, Balvu rajonā šīs funkcijas būtu gatavi veikt novadi, bet citviet Latvijā, kur tiks izveidoti ļoti mazi novadi, daudziem tas nebūtu pa spēkam, norādīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Arvīds Pīlēģis.

Sabiedriskajā transportā pasažieru skaita maksimālā ietilpība palielināta līdz 80% līdzšinējo 65% vietā, savukārt komerciālo maršrutos pārvadātājiem, kā arī valstspilsētu pārvadātājiem būs ļauts organizēt pārvadājumus, kuros uzņems pasažierus tikai ar sadarbspējīgiem Covid-19 sertifikātiem.

To paredz valdībā otrdien atbalstītie grozījumi Epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Maksimālās ietilpības palielināšana saistīta ar skolnieku mācību atsākšanos klātienē no 1.septembra, kas būtiski ietekmēs pasažieru plūsmas apmērus, skaidro satiksmes ministrija.

Savukārt, ievērojot pašreiz noteiktos ierobežojumu attiecībā uz pārvadājamo pasažieru apjomu sabiedriskajos transportlīdzekļos, Satiksmes ministrija prognozē būtisku pasažieru plūsmas pieaugumu, kas var radīt pārvadātājiem problēmas ar visu pasažieru nogādāšanu nepieciešamajā galapunktā.

"Maršruta tīklā daudzi maršruti ir pielāgoti, lai savlaicīgi nogādātu skolēnus un studentus uz mācību iestādēm, ievērojot mācību laika sākumu un beigas. Līdz ar to šādi maršruti ir pieprasīti tieši mācību laikā un to izmanto kā skolēni, tā citi pasažieri un attiecīgi tajos transportlīdzekļu piepildījums tuvojas maksimāli atļautajam," norāda SM

Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš un valdes loceklis Modris Jaunups šodien, 21.aprīlī, ir atstājuši valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatus, informē ATD pārstāvji.

Amatu turpmākā izpilde nav iespējama, ņemot vērā politiķu spiedienu veikt darbības, kas neatbilst spēkā esošajām tiesību normām un nākotnē var radīt negatīvas sekas uzņēmumam un valstij.

Godiņš uzsver, ka, prettiesiski laužot līgumus, ATD valdei personīgi nāktos atbildēt ar savu mantu tiesas priekšā, kā arī tas radītu būtiskas sekas uzņēmumam un valstij.

"Mēs neesam gatavi veikt prettiesiskas darbības tikai tāpēc, ka, iespējams, atsevišķi politiķi vēlas iet kāda pārvadātāja pavadā. Šis ir viens no lielākajiem konkursiem neatkarīgās Latvijas vēsturē, summas ir iespaidīgas, un bija prognozējams, ka būs pārvadātāju cīņas, publiski nomelnojot direkciju. Tomēr nebijām gatavojušies, ka šajās cīņās iesaistīsies politiķi," skaidro Godiņš. Viņš norāda, ka darbu ATD sāka 2015.gada februārī un vairāk nekā astoņu gadu laikā kopā ar kolēģiem ir ieviesti vairāki pakalpojumi e-vidē, paplašinātas uzņēmuma darbības jomas, nodrošināta stabila un nepārtraukta uzņēmuma darbība, kā arī veicināta uzņēmuma izaugsme un reģionālā sabiedriskā transporta sistēmas reorganizācija Latvijā atbilstoši vienotiem kvalitātes standartiem.

Ja salīdzina situāciju kravu pārvadājumos ar autotransportu tuvākajās kaimiņvalstīs un Eiropā kopumā, tad Latvijas kravu pārvadātājiem ir labi rādītāji, DB norāda SIA Logic Media valdes loceklis Guntis Mičuļs.

Salīdzinot šobrīd pieejamos datus, piemēram, kravu pārvadājumu apjomu izmaiņas Lietuvas un Latvijas pārvadātājiem, Latvijas uzņēmēju pārvadāto kravu apjoms šī gada 1. ceturksnī ir audzis par 17% pret pagājušā gada attiecīgo periodu, bet Lietuvas pārvadātājiem pieaugums ir tikai 8%. Arī salīdzinot 2010. g. rādītājus ar 2009. g. rādītājiem, Latvijas pārvadātājiem bija 24% apjomu pieaugums (kas bija labākais rādītājs starp ES valstīm), bet Lietuvas pārvadātājiem pieaugums nesasniedza pat 1%.

Analizējot kopējos rādītājus Eiropas savienībā 2010. gadā pret 2009. gadu, Latvijas pārvadātāji uzrādīja straujāko relatīvo kravu apjoma pieaugumu (24%), kam sekoja Luksemburga (15%), Somija (14%), Dānija (11%) un Polija (9%). Savukārt absolūtos rādītājos lielākie pārvadājumu apjoma pieaugumi bija Polijas (+106 milj. tonnu), Francijas (+76 milj. tonnu) un Somijas (+47 milj. tonnu) pārvadātājiem. Savukārt Latvijas pārvadātāju kopējais pārvadāto kravu apjoms 2010. gadā bija nepilni 47 milj. tonnu.

Latvijas autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācija LARPA atzinīgi vērtē Satiksmes ministrijas (SM) operatīvo rīcību, piešķirot finansējumu pārvadātājiem, tomēr jāņem vērā, ka tas neatrisina visas problēmas, saka LARPA valdes loceklis Uldis Kolužs.

Viņš uzsver, ka Zemgales pārvadātāji jau ir saņēmuši pilnu samaksu par 1.ceturksni, un ir informācija, ka arī Vidzemes un Latgales plānošanas reģioni naudu jau ir saņēmuši, un šodien ir cerība, ka tā tiks pārskaitīta pārvadātājiem. Tas uz brīdi ļaus pārvadātājiem nokārtot savas saistības un uzlabot saimniecisko darbību, norāda LARPA pārstāvis.

«Tomēr tas visas problēmas neatrisina. Ceram, ka tiks izpildīts arī nākamais solījums - jūnijā atmaksāt 2012.gada parādus,» saka U. Kolužs.

Tāpat vietējie reģionālie pārvadātāji cer, ka rezultatīvi noslēgsies arī sarunas par nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu, lai ar pārvadātājiem varētu norēķināties 2013.gada ietvaros un kārtējo reizi nepārceltos parādi uz 2014.gadu.

No rītdienas, 8.jūlija, stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kā tiek veikti iekšzemes pasažieru neregulārie pārvadājumi un kāda ir norēķinu kārtība par attiecīgajiem pakalpojumiem, informē Autotransporta direkcija.

Normatīvajos aktos uzskaitīti nosacījumi, kas jāievēro neregulārajiem pārvadātājiem, lai varētu sniegt konkrētos pakalpojumus, tādējādi negodprātīgiem pārvadātājiem liedzot iespēju uzdoties par regulāro pārvadājumu veicējiem un kropļot konkurenci sabiedriskā transporta pakalpojumu tirgū. Paredzams, ka, pamatojoties uz jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, turpmāk būs vieglāk identificēt un sodīt nelegālos pārvadātājus.

Līdz ar jaunajiem noteikumiem efektīvāka kļūs pasažieru pārvadātāju identifikācija un kontrole, ko nodrošina Valsts policijas, pašvaldību policijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Autotransporta direkcijas darbinieki.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji, kas dzīvojuši un strādājuši Lielbritānijā, atgriežoties dzimtenē, nav nokārtojuši savas saistības ar Lielbritānijas finanšu iestādēm. Lielbritānijā parādos ieslīguši vairāki simti Latvijas iedzīvotāju, kuru parāda lielums svārstās no 100 līdz par 7 000 sterliņu mārciņām, informē Paus Konsults.

Lielākoties Latvijas iedzīvotāji parādnieku lokā Lielbritānijā ir nokļuvuši, izmantojot čeku grāmatiņas un kredītkartes. Latvijas iedzīvotāji ir parādā tādām kompānijām kā HSBC Bank, lielveikalu tīklam Mark & Spenser, apģērbu ražotājam un tirgotājam River Island u.c.

Kā rāda dati, tad 90% no debitoriem ir jaunāki par 30 gadiem un 30% pirms aizbraukšanas dzīvojuši Rīgā, bet 70% - Latvijas reģionos. Savukārt gandrīz 50% no debitoriem ir biroju darbinieki, kas liecina, ka nereti izteiktais pieņēmums, ka parādnieki lielākoties ir "vienkāršā darba darītāji", piemēram, celtnieki vai veikalu darbinieki, nav gluži patiess.

Joprojām ir apgrūtināta autopārvadājumu veikšana uz Krieviju no Latvijas muitas noliktavām un ostām, izmantojot divpusējās atļaujas, jo tad jārēķinās ar naudas sodiem, aģentūru LETA informēja "Latvijas auto" prezidents Valdis Trēziņš.

Viņš skaidro, ka Krievijas dienesti Latvijas pārvadātājiem pieprasa dokumentus, kas tiešā veidā neattiecas uz pārvadājumu veikšanu, un divpusējās atļaujas vairs nav iespējams izmantot gadījumos, ja Latvijā tiek iekrautas trešo valstu izcelsmes preces. Patlaban, kamēr vēl pietiek trīspusējo atļauju, pārvadātāji savu darbu turpinot, taču, tā kā to skaits ir nepietiekošs, jau marta beigās tās būs beigušās, un tad sākšoties lielas problēmas, atzīst Trēziņš.

Būtiski šajā situācijā esot atrast risinājumu, prognozējot, ka Krievija spers kompromisa soļus. Patlaban Maskava esot apņēmusies līdz 15.aprīlim precizēt pagājušā gada decembrī ieviestās normas. Tas noticis, pateicoties tam, ka no jaunās kārtības būtiski cieš arī Polijas pārvadātāji.

Latvijas tūrisma firmas izstrādā specpiedāvājumus trešo valstu tūristiem, lai piesaistītu lielāko daļu Šengenas zonas apmeklētāju.

Pašreizējā Latvijas tūrisma industrijas vīzija ir piesaistīt lielu daļu potenciālo NVS un Āzijas valstu ceļotgribētāju uz Latviju kā sava ceļojuma sākumpunktu. Galvenais «ierocis» cīņā par tūristiem varētu kļūt Rīgas lidosta un aviobiļešu piedāvātās cenas. Tiesa, šobrīd problēmas var radīt augošās cenas, kas neatbilst tūrisma pakalpojumu kvalitātei.

Strādā kopīgi

Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters uzsver, ka gan airBaltic, gan lidosta, gan Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) plāno strādāt kopīgi, lai mērķus realizētu. TAVA direktors Uldis Vītoliņš, kura vadītā organizācija šobrīd uzņemoties tādas kā koordinatora funkcijas un mudina tūrisma nozarē iesaistītās kompānijas sadarboties un piedāvāt dažādus specpakalpojumus potenciālajiem NVS tūristiem, norāda, ka bez airBaltic specpasākumus un koordinētas darbības veic arī kuģošanas kompānija Tallink, viesnīcu ķēdes u.c. tūrisma nozarē iesaistītas kompānijas un struktūras. «Vīzija ir tāda, ka mēs vēlamies izveidot Latviju par tūrisma centru, no kura tālāk plānot un doties ceļojumā pa visu reģionu,» uzsver U. Vītoliņš. Latvijas pirmais mērķis šobrīd esot aizsteigties priekšā kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai un nodrošināt labākās pozīcijas NVS valstu tūristu piesaistīšanai, jo arī mūsu kaimiņvalstīm iestāšanās Šengenā sniegs līdzīgas priekšrocības cīņā par tūristiem. «Mums arī tīri ģeogrāfiski ir priekšrocības - esam Baltijas reģiona pašā vidū un Rīga ir kā radīta, lai kļūtu par tūrisma plūsmas centru,» uzsver U.Vītoliņš.

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

Latvijas autopārvadātāju asociācija Latvijas auto kopš maija ir palielinājusi vienreizējo iestāšanās biedru maksu no 2000 uz 10 000 Ls, padarot līdzdalību asociācijā gandrīz neiespējamu mazajiem pārvadātājiem, šādu viedokli laikrakstam Dienas bizness pauž SIA Multiconcepts direktors Ēriks Segliņš.

Ņemot vērā, ka Latvijas auto ir monopolists TIR CARNET (starptautisko kravu pārvadājumu deklarēšanas dokuments) izsniegšanā Latvijā, šādi jauniem tirgus spēlētājiem tiek liegts līdzdarboties trešo valstu tirgos (piemēram - Krievijas un Ukrainas tirgū). Taču ikgadējās Latvijas auto biedru naudas palikušas iepriekšējā līmenī, no kā var secināt, ka visi tie, kas ir šajā asociācijā, ir ieinteresēti nelaist klāt jaunos dalībniekus, savukārt paši maksāt mazāk.

Ja pārvadātājs, kuram šī dokumenta nav, vēlas apkalpot klientus, piemēram, Krievijā, viņam ir jāstrādā kā apakšuzņēmējam pie cita pārvadātāja. Tomēr tas ir sarežģīti un esošajā tirgus situācijā un nozares konkurences apstākļos neizdevīgi. Rezultātā mazajiem pārvadātājiem, kas nav Latvijas auto biedri, ir lielāki izdevumi nekā lielajiem pārvadātājiem, kurus turklāt neskar iestāšanās maksas paaugstinājums.

Krievijas baļķu plūsma varētu tuvāko pāris gadu laikā pārtrūkt, ja kaimiņvalsts pildīs iecerēto - pacels izvedmuitu līdz 50 eiro/m3. Ar Krievijas valdības 5. februāra lēmumu apstiprināti apaļkoksnes jaunie izvedmuitas tarifi, kuru pirmo ietekmi varam just jau šovasar, ziņo meža nozares portāls Latvianwood. Faktiski Krievijas lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas un Ķīnas kokrūpniekus.

Pēc portāla Latvianwood ziņām izvedmuitu apaļkokiem Krievija paredzējusi palielināt jau ar šā gada 1. jūliju, no pašreizējiem 4 eiro/m3 to palielinot līdz 10 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts jau 2008. gada aprīlī, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 15 eiro, bet jau ar 2009. gadu tā sasniegtu 50 eiro/m3 likmi. Latvianwood rīcībā esošais dokuments paredz ne tikai būtiski kāpināt izvedmuitas tarifu skujkoku zāģbaļķiem, bet tādu ieviest arī lapkoku apaļkoksnei un pat papīrmalkai, kurai tādas līdz šim vispār nebija.

Ražot Krievijā

Daļa uzņēmēju uzskata, ka Krievija pakāpeniski turpināšot palielināt izvedmuitas tarifus līdz brīdim, kad izdevīgāk būs pārstrādāt apaļkoksni Krievijā, nekā maksāt izvedmuitu un to pašu darīt kādā citā valstī. Paaugstinot izvedmuitu, Krievijas valdība rūpējoties par to, lai vismaz apaļkoksnes pirmapstrāde attīstītos tieši Krievijā. Pēc vairāku uzņēmēju domām, nav būtiskas nozīmes, kādēļ Krievijas koksnei pieaug cenas - vai tas ir izvedmuitas, vai kādu citu iemeslu dēļ, svarīgāk - vai šīs cenas ir ekonomiski pieņemamas.Pēc Krievijas RBC-Daily ekspertu un Latvijas uzņēmēju domām, tas varētu būtiski ietekmēt nevis tos kokrūpniekus, kuri Krievijā iegādājas procentuāli nelielu daudzumu no kopējā nepieciešamā apaļkoksnes daudzuma, bet gan tos, kuri ir tiešā veidā atkarīgi no Krievijas apaļkoksnes importa un kas sasniedz 30-50%. Palielinot izvedmuitu, Krievija faktiski varētu izraisīt arī attiecīgo sortimentu zāģbaļķu cenu pieaugumu Latvijas tirgū, jo tos šeit varētu mēģināt iepirkt ne tikai vietējie kokrūpnieki, bet arī Igaunijā bāzētie, kuri šobrīd ir lieli Krievijas apaļkoksnes pārstrādātāji. Savukārt tāds Krievijas solis veicinās zāģmateriālu izvešanu, tostarp arī uz Latviju, kur tiktu pievienota vērtība - radīs koksnes izstrādājums ar augstāku pievienoto vērtību.

Jau pēc dažiem mēnešiem stāsies spēkā grozījumi Latvijas likumdošanā, kas paredz starptautiskajiem holdingiem maksimāli labvēlīgu režīmu. Uz pozitīvo cerību fona parādās vairāku «ekspertu» viedokļi – no pesimistiskiem saistībā ar Latvijas perspektīvām pārvērsties par «jauno Kipru», līdz paniskiem – «valsts pārvērtīsies par ārzonu, kas pilna ar netīru kapitālu». Taču patiesībā ir citādi: Latvijai ir radusies pienācīga iespēja piesaistīt sev tūkstošus investoru, kā to jau ir izdarījusi Kipra, Malta, Luksemburga un citi kaimiņi Eiropā.

Grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli», kas stāsies spēkā 1. janvārī, paredz starptautiskajiem holdingiem ieviest labvēlīgāku nodokļu režīmu. Līdz ar to Latvijai, kas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma ir iemantojusi visas postpadomju telpas reģionālā banku centra statusu, ir radušās visas iespējas vēl vienam izrāvienam finanšu pakalpojumu eksporta attīstīšanā.

Kā «bonuss» likuma grozījumiem ir kļuvusi arī beidzot ratificētā vienošanās ar Krieviju – nozīmīgāko ekonomisko partneri NVS valstīs – par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem: oktobra sākumā prezidents Putins parakstīja Valsts domes pieņemto likumu. Šī vienošanās paredz samazināt vai atcelt nodokli, kas tiek ieturēts, izmaksājot no Krievijas uz Latviju dividendes, procentus, autortiesības un maksājumus par starptautisko pārvadājumu veikšanu. Ir iekļauta iespēja Krievijā ierēķināt Latvijā jau nomaksāto nodokli, kā arī daudz citu atvieglojumu.

Gruzijas parlaments ir nolēmis izstāties no Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS). Dokumenti par to ir saņemti arī NVS galvenajā mītnē Minskā, un tas nozīmē, ka ir sākusies oficiāla Gruzijas izstāšanās procedūra no NVS, ziņo newsru.com.

Izstāšanās procedūra ietver Gruzijas izslēgšanu no 1991. gada 8.decembra lēmuma par NVS dibināšanu.

Kā paziņojis Gruzijas vēstnieks Minskā Dāvids Zalkaliani (Давид Залкалиани), Gruzija ir oficiāli paziņojusi par izstāšanos no NVS. «Vakar, 18.augustā, mēs, Gruzijas vēstniecība Baltkrievijā saņēmām ziņu no Gruzijas Ārlietu ministrijas un nodevām to tālāk NVS galvenajai mītnei Minskā,» paziņojis Gruzijas vēstnieks.

Pirmoreiz par Gruzijas izstāšanos no NVS pagājušajā nedēļā paziņoja Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Šodien Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) attīstības padomes sēdē reģiona pašvaldību vadītāji tika informēti par visā valstī gaidāmo elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešanu sabiedriskajā transportā, kas saistīts ar braukšanas maksas atvieglojumiem, aģentūra LETA uzzināja sēdē.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs klātesošos informēja, ka, stājoties spēkā jaunajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem «par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršruta tīkla maršrutos», elektroniskā norēķinu sistēma būs aktuāla visiem sabiedriskā transporta pārvadātājiem, un viņš arī aprakstīja priekšrocības, kādas, ieviešot šīs kartes, varētu izmantot pašvaldības.

Salkazanovs pastāstīja, ka aptaujātas tika visas bankas, bet pagaidām Norvik banka esot vienīgā, kas tehnoloģiski to varot nodrošināt, un no 2016.gada 1.janvāra tā būšot šīs sistēmas ieviesēja.

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka AS Liepājas autobusu parks, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli, diskriminējusi citus pasažieru pārvadātājus un kavējusi efektīvāku uzņēmumu iespējas saņemt valsts pasūtījumu.

Tādējādi AS Liepājas autobusu parks piemērots naudas sods 129,4 tūkstošu eiro apmērā, informē KP.

AS Liepājas autobusu parks nodarbojas ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem un vienlaikus arī pārvalda Liepājas autoostu. Tā kā autoostas infrastruktūras pakalpojumi daudzos maršrutos neizbēgami ir jāizmanto arī citiem pasažieru pārvadātājiem, AS Liepājas autobusu parks ļaunprātīgi izmantoja situāciju, saviem konkurentiem par autoostas pakalpojumiem pieprasot ievērojami augstāku samaksu, uzsver KP.

Lietas izpētes gaitā KP konstatēja, ka, nosakot maksu citiem pasažieru pārvadātājiem par autoostas izmantošanu, Liepājas autoosta tajā bija iekļāvusi nesamērīgi augstu savas peļņas procentu, kamēr AS Liepājas autobusu parks maksa bija noteikta pašizmaksas līmenī. Noteiktā laika periodā AS Liepājas autobusu parks maksa par autoostas pakalpojumiem netika paredzēta vispār, bet autoosta šīs izmaksas sedza, iekasējot paaugstinātu maksu no citiem pārvadātājiem.

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu, lai nenonāktu situācijā, ka nav kam vadīt pasažieru autobusus, Guntara Gūtes saruna ar Liepājas autobusu parka (LAP) valdes locekli Annu Valteri.

Šobrīd joprojām novērojamas lielākas vai mazākas, tomēr problēmas autobusu pasažieru pārvadājumu jomā – kam trūkst šoferu, kam pat attiecīgu autobusu. Tostarp jūlijā diezgan lielas grūtības piedzīvoja arī jūsu uzņēmums. Kas ir galvenie faktori, kas rada šo situāciju?

Ja runājam konkrēti par jaunajām lotēm kā tādām – daļā no tām pārvadātāji darbu uzsāka pagājušajā un šajā gadā, tagad ir paziņoti konkursa rezultāti atlikušajās lotēs, kur pārvadājumi jāuzsāk nākamajos gados. Nenoliedzami, tie, kuri ir gudrāki, gatavojoties uzsākt darbu jaunajās lotēs, mācīsies no visu mūsu kļūdām. Bet runājot par mūsu pieredzi – gatavojoties Ogres/Aizkraukles lotes izpildes uzsākšanai, bija jāpaveic ļoti liels darbs, kas sastāvēja no vairākiem lieliem blokiem, tostarp nokomplektēt attiecīgām prasībām atbilstošus autobusus. Mēs laicīgi iegādājāmies pilnīgi jaunu floti.

Par licences izsniegšanu, pagarināšanu un pārreģistrāciju pasažieru un kravas komercpārvadājumiem ar autotransportu būs jāmaksā valsts nodeva 15 Ls apmērā.

Turpmāk šāda nodeva pārvadātājiem būs jāmaksā neatkarīgi no izmantojamo transportlīdzekļu skaita, un netiks piemērotas līdz šim spēkā esošās atlaides pasažieru pārvadātājiem. Savukārt nodeva par dublikāta izsniegšanu un licences maiņu paliks nemainīga – 5 Ls.

«Kopā ar autopārvadātājiem tiek rasti risinājumi, kā veicināt uzņēmējdarbību autopārvadājumu nozarē, samazinot izdevumus pārvadātājiem, kuri izmanto lielāku transportlīdzekļu skaitu. Tāpat, nosakot vienotu licences izsniegšanas maksu, neatkarīgi no transportlīdzekļu skaita, tiek vienkāršota nodevas administrēšana,» norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).