Jaunākais izdevums

Valdības pretkrīzes pasākumus bizness vērtē kā kosmētiskus

Krievijas valdība šonedēļ prioritārā kārtā sāk gatavot pret ekonomisko krīzi nepieciešamos likumprojektus, lasāms Krievijas valdības mājaslapā. Premjers Dmitrijs Medvedevs ministriem licis atlikt malā visu pārējo, jo avārijas pasākumiem atrauts laiks nozīmētu «zaudētas dienas un galu galā triecienu pa dzīves līmeni».

Stute bankām

Ārkārtas pasākumiem valdība jau aplēsusi izmaksas – 1,375 triljonus RUB (zem 19 miljardiem EUR), un tās segs no dažādiem avotiem, jau citu vajadzību vārdā (arī Krimas aneksijas dēļ) paplicināto pensiju fondu ieskaitot. Uzdevumi izvirzīti trīs – ekonomikas izaugsmes stimulēšana, atsevišķu nozaru atbalsts un sociālā stabilitāte. Laikraksts Moskovskij Komsomoļec, atšifrējot plāna lielāko daļu, raksta, ka lauvas tiesa – ap triljonu RUB – aizies no Rietumu finanšu tirgiem pagaidām atstumto Krievijas banku refinansēšanai. 50 miljardi RUB tiks lauksaimniecībai, 20 miljardi – ražotājiem, bet 16 miljardi – Veselības ministrijai medikamentu iepirkšanai.

Viskrievijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sabiedriskā organizācija Krievijas balsts viceprezidents Vladislavs Koročkins laikrakstam prognozē, ka plāns nedarbosies. Banku stutēšana, viņaprāt, gan ir nepieciešama, bet tās efekts būs vien īstermiņa, jo pašu ekonomiku tas nestimulēs.

Visu rakstu Krievija pret krīzi lasiet 26. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgā gadījumā pēc desmit gadiem Olainfarm Turcijā būs tikpat liels tirgus kā Krievijā, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas zāļu ražotāja a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.

Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju un to, ka Krievijas un Ukrainas tirgus daļa ir būtiska jūsu produkcijas realizācijā, a/s Olainfarm peļņa pirmajā ceturksnī pieauga par 81%. Kas to ietekmēja un kā vērtējat situāciju Krievijā un Ukrainā?

Ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija ir slikta Krievijā, Ukrainā tā ir vēl sliktāka. Taču šī gada pirmajā ceturksnī mēs tiešām pārdevām vairāk, nekā plānots gan Krievijas tirgū, gan visos citos tirgos, izņemot Baltkrieviju. Tur radās problēmas ar piegādēm, jo valsts regulē tirgu, nosakot ierobežojumus ārvalstu kompānijām.

Mēs ļoti koncentrējamies arī uz Latvijas tirgu. Krievijā mēs 1.ceturksnī piegādājām produkciju par 2 miljoniem eiro vairāk, Latvijā un Ukrainā kopā – par 1 miljonu vairāk. Tāpat mums izdevās par 1,5 miljonu eiro vairāk pārdot medikamentu tuberkulozes ārstēšanai PASS nātrija sāls Pasaules Veselības organizācijai. Līdz šim mēs bijām pēc apjoma otrie lielākie šī produkta piegādātāji Pasaules Veselības organizācijai, pēc audita esam kļuvuši par pirmajiem, apsteidzot kompāniju no ASV. Mūsu peļņas izaugsme ir balstīta arī uzņēmuma mārketinga panākumos, kas ir ļoti aktīvi gan Krievijā, gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Ekonomisko problēmu dēļ mēs nesamazinām uzņēmuma medicīnas pārstāvju skaitu, bet gan to palielinām. Piemēram, Kazahstānā mums bija aptuveni divdesmit pārstāvju, tagad to skaits ir ap trīsdesmit. Runājot par 1.ceturkšņa peļņu, tomēr jāatzīst, ka pēc rubļa devalvācijas decembrī un milzīgajiem zaudējumiem, ko cietām tās dēļ, mēs koriģējām pārdošanas cenu. Lielā valūtas riska dēļ faktiski vienu eiro pielīdzinājām 82 rubļiem. Rublis noripoja lejā, un mēs guvām virspeļņu. Līdz ar to var teikt, ka šī gada 1. ceturksnī mēs atguvām vismaz daļu no tā, ko pazaudējām pērn decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Intervija: Man tiešām nepatika dzīve Krievijā

Sandris Točs, speciāli DB, 12.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Londona man ir pārāk dārga. Un tas bija viens no iemesliem izvēlēties Rīgu.»

To intervijā DB saka uzņēmējs Vjačeslavs Kuziščins, kurš dzīvi un darbu Maskavā nomainījis pret Rīgu.

Kādēļ jūs esat izvēlējies Latviju par savu biznesa un dzīves vietu?

Krievijā, Maskavā, nodzīvoju 57 gadus. Mēs atbraucām ar visu ģimeni. Dēlam tagad ir astoņi gadi, viņam bija astoņi mēneši, kad mēs ieradāmies Latvijā.

Kāpēc mēs izvēlējāmies Latviju? Lai atbildētu uz šo jautājumu, laikam labāk sākt ar to, kāpēc ne Krieviju. No Krievijas mēs aizbraucām divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Maskavā ir gluži fiziski grūti dzīvot. Pārvietošanās no punkta uz punktu bieži prasa minimums trīs stundas. Bija tāds gadījums. Es lidoju uz Rīgu, biju lidostā Šeremetjevā. Sieva brauca Maskavā no centra uz mājām, mēs dzīvojām Rubļovkā. Es atlidoju uz Latviju, aizbraucu līdz Jūrmalai, kur mums tolaik bija dzīvoklis, piezvanīju sievai, bet viņa joprojām brauca mājās. Otrkārt, Krievijā, Maskavā, arī pirms astoņiem gadiem bija tāda biznesa atmosfēra, kas ir grūti izturama. Krievijā ir milzīga korupcijas komponente. Jebkurā biznesā, sākot ar mazu bodīti un beidzot ar oligarhu vidi. Obligāti jābūt kādam, kas tevi piesedz. Rajona milicijas nodaļā vai valdībā – atkarībā no tava biznesa mēroga. Jo, lai kas tev piederētu, to jebkurā brīdī var atņemt, lai kādi arī būtu likumi. To zina katrs krievu cilvēks. Latvijā nav šādas sajūtas, ka kurā katrā brīdī var atņemt mantu un biznesu. Te ir pilnīgi cita atmosfēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijai nav izvēles Austrumos, jo tās veidojošie faktori ir Rietumos, saka žurnāla Snob galvenais redaktors Nikolajs Uskovs. Rīgā viņš viesojās starptautisko konferenču cikla Reputāciju kari konferencē

Latvija vēsturiski ir dabūjusi visu ko labu, kas Krievijā tās iekšējās loģikas dēļ ir izrādījies lieks. Piemēram, vecticībniekus, kas no sākta gala ir bijuši gan lojāli pilsoņi, gan ar izteiktu uzņēmējdarbības garu. Vai pēdējo gadu krievu vilnis, kas ienāk līdz ar uzturēšanās atļauju tirdzniecību, ir «labie krievi»?

Starp viņiem ir arī daži mani draugi, kas ir ļoti labi krievi un šeit iegādājušies dzīvokļus vai mājas. Es arī pats to esmu apsvēris, bet tad pārdomāju, jo man tomēr sirdij tuvāka ir Vidusjūra. Taču kopumā šeit, Latvijā, ir parādījies daudz tādu cilvēku, kas izdaiļo Maskavu, un arī jums viņi noteikti netraucēs. Un viņi jau šurp brauc galvenokārt atpūsties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Rīgas vagonbūves rūpnīca iekaro NVS valstu tirgus

Egons Mudulis, 22.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ekonomisti: Rubļa vērtības krišanās negatīvi ietekmēs uz Krieviju eksportējošos Latvijas uzņēmumus

LETA, 16.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rubļa vērtības krišanās negatīvi ietekmēs uz Krieviju eksportējošos Latvijas uzņēmumus, atzina ekonomisti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna uzsvēra, ka rubļa vērtības kritums, neapšaubāmi, ietekmēs visus Latvijas eksportētājus, kas pārdod savas preces vai pakalpojumus Krievijā.

«Šobrīd rubļa kurss pret eiro ir par 45% zemāks nekā pirms gada (pret dolāru rublis ir pat uz pusi lētāks). Pēc Krievijas centrālās bankas reakcijas un bāzes procentu likmes paaugstināšanas līdz pat 17% (no 10,5%) rubļa vērtība ir nedaudz atguvusies, bet pēc tam atkal pavājinājusies. Tajā pat laikā šis centrālās bankas solis vēl vairāk sadārdzina finansējumu Krievijā, kas noteikti samazinās investīcijas un bremzēs ekonomikas attīstību. Pieaugošā inflācija dārgāka importa dēļ un ievērojami lielāki kredītmaksājumi savukārt mazinās mājsaimniecību patēriņu Krievijā,» informēja Strašuna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) deputātei Sandrai Kalnietei (V) liegts iebraukt Krievijā līdz 2019.gada 11.oktobrim, liecina deputātei izsniegtā pavēste, kas viņai iedota pases vietā.

Pirmdienas vakarā Kalniete bija devusies uz Maskavu, lai piedalītos nogalinātā Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova bērēs.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, Kalniete vispirms tika apturēta Maskavas Šeremetjevas lidostā, viņas pase paņemta tuvākai apskatei un nācies ilgāku laiku gaidīt informāciju.

Kalniete sarunā ar aģentūru LETA sacīja, ka iebraukšana Krievijā atteikta, pamatojoties uz Krievijas likumu kodeksa 27.1.pantu. Pase deputātei gan vēl neesot atdota, turklāt Krievijas pārstāvji arī neesot paskaidrojuši, ko tieši attiecīgais pants nosaka.

«Mums Ņemcovs bija ļoti nozīmīgs. Viņš bija tā Krievija, kādu mēs vēlamies to redzēt. Man ir ļoti žēl, ka nebūs iespēju rīt parādīt pēdējo godu,» atzina Kalniete. «Acīmredzot Krievija uzskata mani par bīstamu ienaidnieku.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Avens: Krievijā tiešām ir ļoti daudz mītu par bagātajiem

Dienas Bizness, 20.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas miljardieris un vienlaikus arī latviešu strēlnieka mazdēls, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, mecenāts un mākslas darbu kolekcionārs Pēteris (Pjotrs) Avens intrervijā laikrakstam Diena.

Dzīvojam dīvainā laikā, kad atkal ir pretnostatījums starp Rietumu pasauli un Krieviju, daudzi runā par aukstā kara atgriešanos. Kā jūs vērtējat situāciju, īpaši ņemot vērā, ka dzīvojat Krievijā, bet ļoti daudz uzturaties ārpus tās robežām?

Es neesmu politiķis, īpaši negribu to komentēt. Bet, neapšaubāmi, šobrīd ir ne to labāko attiecību periods, ceru, ka tas drīz beigsies. Bizness no tā cieš. Mēs nodarbojamies ar biznesu gan Krievijā, gan Rietumos un esam īpaši ieinteresēti, lai valstu attiecības būtu normālas.

Ir sajūta, ka pārskatāmā nākotnē attiecības var uzlaboties? Vai abām pusēm ir vēlme normalizēt situāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

2008.gada nekustamā īpašuma krīze un Covid-19

Nekustamo īpašumu aģentu platformas "Big Bang Realty" veidotājs Oskars Zariņš, 27.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzināsim 2008.gada nekustamā īpašuma krīzi ar šobrīd jau esošo, bet vēl vairāk briestošo Covid-19 krīzi.

2008.gada nekustamā īpašuma krīzi teorētiski varēja paredzēt, ņemot vērā, ka ASV jau no 2004.gada nekustamā īpašuma tirgus cenas arvien auga un auga, radot burbuli, tādējādi iespaidojot arī visas pasaules nekustamā īpašuma tirgus stabilitāti. Tomēr tāpat kā 2008.gada nekustamā īpašuma krīze Latvijā kopumā atnāca negaidīti, tāpat arī Covid-19 izraisīja nestabilitāti burtiski pāris dienu laikā.

Izmantosim "nemelo pats sev" stratēģiju, lai labāk izprastu, kā rīkoties pašreizējā situācijā.

Tāpat kā 2008.gadā arī pašreiz daudzi īpašumu pārdevēji gaida situācijas uzlabošanos, bet būsim godīgi pret sevi - jāapzinās, ka viss neatrisināsies, sākot ar 14.aprīli. Visticamāk, krīzes seku lēna atrisināšanās varētu sākties ātrākais pēc diviem gadiem, un pilnībā atgūsim ekonomisko stabilitāti, skatoties vismaz piecu gadu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2016. gada oktobra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,18 miljonus eiro, kas ir par 22% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums ir vērojams Uzbekistānā, kur tā ir palielinājusies par 220%, Krievijā - par 94%, un Kirgizstānā - par 71%. 2016. gada oktobrī AS Olainfarm veica nozīmīgas piegādes uz Nīderlandi, Vāciju un Gruziju. Lielākie noieta tirgi oktobrī bija Krievija, Latvija un Ukraina.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2016. gada oktobrī veidoja 1,62 miljonus eiro, kas ir par 1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šajā laikā darbojās 64 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma SIA Silvanols apgrozījums 2016. gada oktobrī bija 0,53 miljoni eiro, kas ir par 36% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2016. gada oktobrī realizēja produktus astoņās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Krievijā, Kazahstānā un Azerbaidžānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2016. gada oktobrī veidoja 0,87 miljonus eiro, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada septembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,63 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Uzbekistānā, kur tā ir palielinājusies par 388%, Albānijā – par 232%, Vācijā – par 159%, Krievijā – par 69%, un Ukrainā – par 54%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Nīderlandē – par 73%. AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi septembrī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada septembrī veidoja 1,94 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada septembrī bija 0,55 miljoni eiro, kas ir par 13% mazāk nekā šajā periodā pērn.

SIA Silvanols 2017. gada septembrī realizēja produkciju četrās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Armēnijā, Mongolijā un Azerbaidžānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2017. gada septembrī veidoja 0,74 miljonus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā šajā periodā pērn, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm realizācija palielinājusies par 28%

Žanete Hāka, 15.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada aprīļa rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 11,28 miljonus eiro, kas ir par 28% vairāk nekā šajā periodā pērn.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Nīderlandē, kur tā ir palielinājusies par 6642%, Kazahstānā - par 159%, Polijā - par 143%, Krievijā - par 58%, un Lietuvā - par 49%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Itālijā - par 43%. AS “Olainfarm” koncerna lielākie noieta tirgi aprīlī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Nīderlande.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada aprīlī veidoja 1,66 miljonus eiro, kas ir par 5% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 66 aptiekas. Savukārt SIA “Silvanols” apgrozījums 2017. gada aprīlī bija 0,48 miljoni eiro, kas ir par 23% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA „Silvanols” 2017. gada aprīlī produkciju realizēja sešās Eiropas valstīs, ar AS “Olainfarm” palīdzību arī Azerbaidžānā, Krievijā, Baltkrievijā un Armēnijā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA “Tonus Elast” realizācija 2017. gada aprīlī veidoja 0,65 miljonus eiro, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada augusta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8,04 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Tadžikistānā, kur tā ir palielinājusies par 349%, Vācijā - par 110%, Krievijā - par 93%, un Baltkrievijā - par 63%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā - par 49%. 2017. gada augustā AS Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Turkmenistānu un Nīderlandi.

AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi augustā bija Krievija, Latvija un Baltkrievija. AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada augustā veidoja 1,83 miljonus eiro, kas ir par 24% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 68 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada augustā bija 0,38 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2017. gada augustā realizēja produkciju septiņās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Baltkrievijā un Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eksperts: mums ir pamats cerībai uz Latvijas tautsaimniecības attīstību arī nākamgad

Didzis Meļķis, 14.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis un arī nākamais gads Latvijas ekonomikā būs jāvērtē kā nostiprināšanās, nesagaidot žilbinošus ciparus

KPMG Baltkrievijā direktora Edgara Voļska skatījumā Latvijā nepieciešamajām ekonomikas pārmaiņām reformu vārds ir par skaļu. Par biznesa vidi Latvijā nākamajā gadā DB sadarbībā ar KPMG u.c. partneriem 2. novembrī rīko gadskārtējo konferenci Biznesa prognozes 2016.

Kāds Latvijas ekonomikai ir šis gads un, ņemot to vērā, kādas ir prognozes nākamajam?

No krīzes esam laukā, valsts ir daudzmaz sakārtojusi savas finanses, un ejam uz t.s. bezdeficīta budžetu. Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, kāds nu Latvijā ir palicis, arī uzņēmēji ir nostabilizējušies. Ar nostabilizēšanos es domāju to, ka ar visu Krievijas un Ukrainas krīzi un ES ekonomikas problēmām mēs tomēr esam panākuši makroekonomisko rādītāju uzlabošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņoja, ka tai ir dziļi iebildumi pret ASV Pārstāvju palātas pieņemtajām sankcijām pret Krieviju, kas var ietekmēt energopiegādes Eiropā.

Eiropas Komisija (EK) «pauda savas bažas, īpaši likumprojekta iespējamās ietekmes uz ES enerģētisko neatkarību dēļ», norādīts pēc sarunām Briselē izplatītajā EK paziņojumā.

EK piebilda, ka joprojām ir «gatava rīkoties, lai aizstāvētu eiropiešu intereses», ja šīs bažas nekliedēs ASV likumdevēji.

EK prezidents Žans Klods Junkers paziņoja, ka «mēs esam gatavi attiecīgi rīkoties dažu dienu laikā, ja mūsu bažas netiks pienācīgi ņemtas vērā».

«ASV likumprojektam var būt neapzinātas vienpusējas sekas, kas ietekmē ES enerģētikas drošības intereses. Amerika vispirms nevar nozīmēt, ka Eiropas intereses ir pēdējā vietā,» pavēstīja Junkers.

Jau vēstīts, ka ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēma likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc preču pirkšanas ažiotāžas pērnā gada nogalē, kad straujās rubļa devalvācijas ēnā cilvēki Krievijā centās atbrīvoties no rubļu uzkrājumiem, lielā mērā pārvēršot tos tādās ilgtermiņā lietojamās sadzīves elektroprecēs kā televizori, ledusskapji un tamlīdzīgi, nu iestājusies pretēja tendence – elektropreču tirgū Krievijā sācies dziļš kritums. Līdzīgas tendences ir daudzās bijušā padomju reģiona valstīs, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Ainu paspilgtina fakts, ka drūmu skatu nākotnē rāda ne tikai šī gada pirmā ceturkšņa statistika, bet arī patērētāju noskaņojuma aptaujas un tirgus ekspertu prognozes.

Šogad notikušajā lielākās vācu plaša patēriņa sadzīves elektronikas izstāžu kompānijas IFA rīkotajā mediju saietā nozares eksperti prognozēja strauju pārdošanas lejupslīdi Krievijā. Piemēram, šogad lielās sadzīves tehnikas – ledusskapju, veļas mašīnu un tamlīdzīgi – vienību skaita samazinājums varētu pārsniegt 20%, lēš globālās tirgus izpētes kompānijas GfK eksperts Friedemans Stokle. Savukārt GfK mazumtirdzniecības un tehnoloģiju tirgu izpētes virziena vadītājs Jurgens Boinijs Krievijas tirgus atlabšanu prognozē tikai 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas recesijas sistēmiskās saknes

Mareks Dabrovskis, Maskavas Ekonomikas augstskolas profesors, domnīcas Bruegel (Brisele) nerezidējošais pētnieks; Tulkoja Didzis Meļķis, 29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas recesija sākās 2014. gada vidū, kad sāka kristies sezonāli izlīdzinātais IKP. Sākumā lejupslīde bija lēna, un pērn izaugsme kopumā bija pozitīva – 0,6%, tomēr jau 2015. gadā reālais IKP saruka pieaugošā ātrumā ar 2,2% pirmajā un 4,6% otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gadu iepriekš

Lai saprastu pašreizējās recesijas dziļākos iemeslus, ir jāskatās uz daļējo virziena maiņu Krievijas vēsturē. Krievija nekad nav bijusi reformu izcilniece, un tās ekonomiskā pāreja 90. gados bija ilga un sāpīga, un uz tirgu orientētām reformām nebija arī pienācīga politiskā atbalsta. Un tomēr jaunās tūkstošgades sākumā šīs reformas sāka nest augļus. 1999. gadā Krievijas ekonomika uz augošo naftas cenu rēķina iegāja straujas izaugsmes fāzē. Tai laikā Krieviju varēja uzskatīt par valsti, kas ir izpildījusi sākotnējās pārejas dienaskārtību un spējusi uz privātīpašuma pamata uzbūvēt tirgus ekonomiku, pat ja saglabājās arī nozīmīgi izkropļojumi un nepilnības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada augusta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,1 miljonu eiro, kas ir par 13% vairāk nekā 2017. gada augustā, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Itālijā, kur tā pērnā gada zemās bāzes dēļ palielinājusies par 11 650%, un Kirgizstānā - par 292%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Turkmenistānā - par 31%, un Krievijā - par 9%. AS «Olainfarm» koncerna lielākie noieta tirgi augustā bija Krievija, Latvija un Baltkrievija.

AS «Olainfarm» piederošā aptieku tīkla SIA «Latvijas aptieka» realizācija 2018. gada augustā veidoja 1,9 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā 2017. gada augustā. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA «Silvanols» apgrozījums 2018. gada augustā bija 0.42 miljoni eiro, kas ir par 13% vairāk nekā šajā periodā 2017. gadā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA «Tonus Elast» realizācija 2018. gada augustā veidoja 0.88 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2017. gada augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijā, gan Krievijā audzis pieprasījums pēc Latvijas farmācijas uzņēmuma AS Grindeks ražotā medikamenta Mildronāts, kas šonedēļ nonāca pasaules mediju uzmanības lokā pēc tenisistes Marijas Šarapovas paziņojuma par pozitīvām dopinga analīzēm, proti, tenisistes organismā atklāta meldonija klātbūtne.

Krievijā interneta aptieku tīklā apteka.ru būtiski audzis pieprasījums pēc Grindeks ražotā medikamenta Mildronāts, interneta vietnē pharmvestnik.ru publicētā rakstā stāsta zinātniskā ražošanas kompleksa Katren attīstības direktors Anatolijs Tencers. Ja agrāk šajā interneta vietnē dienā bija 50-60 Mildronāta pieprasījumi, tad 8.martā reģistrēti 1100 pieprasījumi, 9.martā - 1200, stāstījis Tencers. Pēc viņa teiktā, preparāta pārdošanas apjoms kopš 7.-8.marta audzis 15-20 reizes.

Šonedēļ salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu arī Latvijā vērojams «zināms pieaugums» Mildronāta tirdzniecībā, aģentūrai LETA sacīja ražotāja Grindeks Komunikācijas departamenta vadītāja Laila Kļaviņa. Viņa vērsa uzmanību, ka Latvijā nevajadzētu veidoties situācijai, ka produkts nav pieejams. Grindeks noliktavās ir Mildronāta rezerves, medikaments ir pieejams arī vairumtirdzniecības bāzēs. Ja zāles ir izpirktas kādā konkrētā aptiekā, tad 12 līdz 24 stundu laikā medikaments aptiekai atkal tiek piegādāts, paskaidroja Kļaviņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Intervija: ELKO Grupa plāno 10 miljonu peļņu

Sanita Igaune, 31.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn uzņēmuma ELKO Grupa apgrozījums salīdzinājumā ar 2013. gadu pieauga par 8%, sasniedzot 1,268 miljardus ASV dolāru; šogad plāno 9% samazinājumu

Tā intervijā DB stāsta ELKO Grupas līdzšinējais finanšu direktors un valdes loceklis Svens Dinsdorfs, kurš no šā gada janvāra stājies uzņēmuma direktora amatā, pārņemot pienākumu izpildi no Jāņa Casno. ELKO Grupa ir viens no vadošajiem IT produktu vairumtirgotājiem Austrumeiropā un viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā.

Ko uzņēmuma darbībā ietekmēs veiktās izmaiņas vadībā? Vai plānojat kaut ko fundamentāli mainīt?

Man personīgi izmaiņas nozīmē mazāk brīva laika un izaicinājumu, jo iepriekš profesionāli esmu strādājis finanšu jomā. Protams, vadīt uzņēmumu ir kaut kas cits. Ko tas nozīmē uzņēmumam? To ar laiku praksē redzēsim, jo katram vadītājam ir savs darba stils. Noteikti ir arī stress darbiniekiem, it īpaši vidējam vadības līmenim, kam ir jāstrādā ar jaunu cilvēku, tomēr ir pagājuši vairāk nekā divi mēneši un pirmais stress sāk norimties. Mēs strādājam diezgan produktīvi. Es cenšos daudz uzticēties cilvēkiem un sagaidu, ka tas netiks izmantots, vienlaikus tādējādi uzņemos risku uz sevis. Fundamentāli neko mainīt neplānoju, esmu pietiekami piesardzīgs cilvēks, tāpēc strauju izmaiņu nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm realizācija februārī par 3% mazāka nekā pirms gada

Žanete Hāka, 15.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada februāra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8 miljonus eiro, kas ir par 3% mazāk nekā šajā periodā pērn.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Gruzijā, kur tā palielinājusies par 35% un Krievijā, kur tā palielinājusies par 23%, savukārt lielākais realizācijas samazinājums vērojams Ukrainā, kur tā samazinājās par 33% un Lietuvā, kur tā samazinājās par 30%. 2017.gada februārī veiktas būtiskas piegādes arī uz Bulgāriju, Moldovu un Vāciju. Lielākie noieta tirgi bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada februārī veidoja 1,68 miljonus eiro, kas ir par 3% mazāk kā pērn. Šajā laikā darbojās 68 aptiekas. SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada februārī bija 0,57 miljoni eiro, kas ir par 21% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2017. gada februārī realizēja produktus sešās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm palīdzību arī Baltkrievijā. SIA Tonus Elast realizācija šajā laika posmā sasniedza 0.77 miljonus eiro un tā tika veikta 17 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nordea Krievijā privāto kredītu apkalpošanas biznesu pārdod vietējai bankai Sovkombank

LETA--INTERFAX, 23.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvijas banku grupa Nordea sava atzara Krievijā privāto klientu kredītu apkalpošanas biznesu par 16 miljardiem rubļu (251,5 miljoniem eiro) pārdevusi Krievijas bankai Sovkombank.

Nordea bankas Krievijā kredītportfelis šā gada 1.janvārī bija 16 miljardi eiro, no kuriem 97,3% veidoja hipotekārie kredīti. Lielākā daļa hipotekāro kredītu ņemti rubļos. Pārējo kredītportfeli veidoja patēriņa kredīti un aizdevumi auto iegādei.

Banka paziņoja, ka no 23.janvāra visi Nordea fizisko personu aizņēmumi Krievijā nonāk Sovkombank īpašumā. Gaidāms, ka līgumu nosacījumi klientiem nemainīsies.

«Privāto kredītu portfeļa pārdošana Nordea ir nozīmīgs solis, samazinot privāto klientu apkalpošanas darbību un īstenojot stratēģiju Krievijā veidot korporatīvo investīciju banku,» teikts Nordea atzara Krievijā valdes priekšsēdētāja Mihaila Poļakova paziņojumā, norādot, ka šo stratēģiju banka īsteno kopš 2015.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru