Krievija šonedēļ pasteigusies izmantot šobrīd labo starptautisko investoru noskaņojumu
Proti, valsts paziņojusi par plāniem pārdot starptautiskās obligācijas septiņu miljardu ASV dolāru apjomā. Tas ir tik daudz, ka pilnībā spēs nosegt valsts šā gada finansēšanās vajadzības starptautiskajos finanšu tirgos. Turklāt investoru interese par minētajām obligācijām šobrīd ir liela un krietni pārsniedz piedāvāto obligāciju apjomu, ziņo Reuters. Situāciju vēl rožaināku Krievijas frontē padara pievilcīgais valsts budžeta stāvoklis, kuru tādos līmeņos uztur augstās naftas cenas.
Kopumā Krievija plāno pārdot obligācijas ar trīs termiņiem – piecu gadu, 10 gadu un 30 gadu obligācijas. «Paredzams, ka šo obligāciju ienesīgums par 2,3% līdz 2,5% pārsniegs atbilstošo termiņu ASV vērtspapīru ienesīgumu. Tādējādi Krievijas 30 gadu obligāciju ienesīgums varētu būt 5,85%, ja ņem vērā, ka ASV 30 gadu termiņa obligāciju ienesīgums atrodas pie 3,3%,» darījumu ieskicē ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis. Procentuālā izteiksmē paredzētais aizņēmums nav liels un veido aptuveni 0,5% no Krievijas 2011. gada budžeta. Kā pamudinošs arguments izlaist eiroobligācijas varēja būt arī tas, ka iekšējie vērtspapīri rubļos valstij izmaksā vēl dārgāk – to ienesīgums ir par 2 līdz 3% augstāks nekā izsludinātais eiroobligāciju ienesīgums. Ja naftas cenas paliks augstos līmeņos, tad rubļa vērtība pret dolāru var turpināt pieaugt. Tādējādi aizņēmumi dolāros valstij izmaksās krietni lētāk, piebilst ABLV eksperts.
Katrā ziņā eksperti norāda, ka šis laiks likviditātes piesaistīšanai ir samērā pateicīgs. «Šis ir veiksmīgs brīdis finansējuma piesaistei, jo ir novērstas bažas par eirozonas sabrukumu. Eiropas Centrālā banka un ASV Federālo rezervju sistēmas procentu likmes atrodas vēsturiski zemākajos punktos, turklāt no to puses tiek realizēta stimulējoša politika, kas samazina ienesīgumu dažādiem riska aktīviem. Šobrīd finanšu tirgos valda optimistisks noskaņojums, kad investori ir gatavi cīnīties savā starpā un maksāt augstāku cenu par dažādiem finanšu instrumentiem, arī obligācijām,» situāciju apraksta Hipo fonfu aktīvu pārvaldnieks Sandis Kapitonovs.
Šobrīd aktuāls ir jautājums par to, vai Krievija, ņemot vērā tās situāciju ar valsts finansēm, nav pelnījusi daudz zemākas procentlikmes? Šajā ziņā jāteic, ka Krievija, vismaz finanšu disciplīnas jomā uz attīstīto valstu fona izskatās kā īsta paraugvalsts. Krievijas valsts parāds ir vien 10% no IKP, un valdība prognozē, ka budžeta deficīts šogad būs tikai 1,5%. Turklāt neesot izslēgta situācija, kad, ņemot vērā pastāvīgi augstās naftas cenas, šogad tiek pat fiksēts budžeta pārpalikums, liecina Krievijas valdības aplēses. Šobrīd Krievija plāno, ka tās parāds 2014. gadā būs pieaudzis vien līdz 16% no IKP.
«Pēc būtības, ņemot vērā šodien izveidojušos situāciju pasaules parādu tirgū, šādu ienesīgumu attiecību [starp ASV un Krievijas obligācijām] nevar uzskatīt par taisnīgu. Pēc operatīvajiem datiem, 2011. gadu Krievija ir noslēgusi ar nelielu budžeta proficītu, lai gan ASV ir bijis 10% deficīts. ASV valsts parāds šobrīd pārsniedz 100% no IKP, turpretī Krievijai tas ir tikai 10% no IKP. Tomēr pasaules kredītreitingu aģentūras Krievijas reitingu vērtē par sešiem pakāpieniem zemāk nekā ASV reitingu. No šī skatu punkta varbūt arī Krievijai nevajadzēja steigties ar vērtspapīru izvietošanu. Tiesa, politiskā nestabilitāte Krievijā ir likusi tās valdībai ievērojami palielināt izdevumus 2012. gada sākumā. Budžeta deficīts janvārī - februārī 14 reizes pārsniedzis 2011. gada rādītājus, veidojot 3% no IKP jeb divas reizes augstāk par plānotajiem 1,5%,» norāda L. Aļšanskis.
Protams, Krievija paliek Krievija un investoriem, ieguldot šajā valstī, nākas rēķināties ar daudz riskiem, sevišķi nopietni ar politiskajiem. Līdz ar to ir tikai saprotams, ka par 30 gadu termiņa obligāciju turēšanu investori vēlas prasīt vairāk.
