Šodien, 20.jūnijā, atklāta a/s Krievijas dzelzceļi meitas uzņēmuma TransContainer pārstāvniecība Latvijā. Ar laiku kompānija plāno uz Latvijas pārstāvniecības bāzes atvērt Klientu servisa centru un sniegt visu pakalpojumu klāstu konteinerkravu pārvadājumu jomā.

Saskaņā ar organizatoru sniegto informāciju oficiālajā pasākumā Rīgā a/s TransContainer ģenerāldirektors Pjotrs Baskakovs atgādināja, ka pirmo reizi par lēmumu atvērt Latvijā savu pārstāvniecību kompānija paziņoja pagājušā gada decembrī, parakstot memorandu par sadarbības veidošanu ar Latvijas Dzelzceļš.

"Šis solis ir savlaicīgs un stratēģiski izsvērts, jo pēdējos gados konteinerpārvadājumu apjoms starp Krieviju un Latviju ir strauji audzis. Mēs lieliski saprotam, ka, pateicoties piedāvātajam pakalpojumu klāstam, mūsu kompānija var veiksmīgi konkurēt cīņā par kravu īpašniekiem, kuriem vajadzīgs pārvadāt kravu konteineros un kas izmanto Latvijas ostas savu preču un izejvielu tālākai nogādei uz Krieviju un citām NVS valstīm," paziņoja P. Baskakovs.

Ar īpašiem tarifiem Apvienotā transporta–loģistikas kompānija (ATLK) paplašina klientu bāzi.

Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas dzelzceļu kopīgi veidotais dzelzceļa operators ATLK sācis piedāvāt īpašus tarifus konteinerpārvadājumiem no Rīgas uz Krieviju un Centrālāziju, liecina tās mājaslapā publicētā informācija. Jau vēstīts, ka Krievija ATLK pamatkapitālā ieguldījusi AS RŽD Logistika (100% mīnus viena akcija) un lielākā Krievijas multimodālā konteineru operatora AS TransContainer (50% plus divas akcijas) akcijas. Savukārt ar RŽD Logistika saistītā Nīderlandes kompānija RZDL Multimodal B.V. iepriekš iegādājās 50% Latvijas dzelzceļa operatora SIA Liepājas naftas tranzīts (šobrīd Euro Rail Cargo) daļas.

«Pateicoties speciālajam piedāvājumam, mēs plānojam piesaistīt savam pakalpojumam papildu (kravu) apjomus,» Dienas Biznesam norāda AS TransContainer preses sekretāre Natālija Rostova. Pēc viņas teiktā, tarifu samazināšana ļaus kompānijai organizēt regulārus vilcienus Krievijas un Centrālāzijas virzienā. Tā kā sākotnēji kravu pārvadāšanai izmantos TransContainer konteinerus, visā maršruta garumā tiks garantēta kravu drošība. Pēc jauno tarifu publicēšanas (augusta vidū) jau ir izdevies paplašināt klientu bāzi un piesaistīt papildu pārvadājumu apjomus, atzīmē N. Rostova.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Provizoriskie šī gada pirmā ceturkšņa dati par konteinerkravu apgrozījumu Rīgas ostā rāda, ka, neraugoties uz ekonomiski smago situāciju pasaulē, kopējo konteinerpārvadājumu apjomu izdevies noturēt gandrīz pērnā gada pirmā ceturkšņa līmenī.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Rīgas ostā pārkrauts 119,2 tūkst. TEU konteineru vienību, kas ir par 3% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2019.gadā.

Rīgas ostā strādājošie konteineru termināli bija vieni no pirmajiem, kas jau šā gada sākumā, kad vīrusa epidēmija visspēcīgāk uzliesmoja Ķīnā, saskārās ar Covid 19 radītās globālās ekonomiskās krīzes ietekmi, jo lielākā daļa konteineru plūsmas Rīgas ostā, tāpat kā citur Eiropā, ir saistīta tieši ar šī reģiona kravām.

"Konteineru plūsmas samazinājumu terminālī sākām izjust marta otrajā nedēļā. Tas bija saistīts ar konteineru importa samazinājumu no Ķīnas, ko savukārt izraisīja ražošanas jaudu dramatiskais kritums Ķīnā februāra mēnesī. Kā ķēdes reakcija sekoja tukšo konteineru trūkums un konteinerpārvadājumu frakta likmes kāpums, kas vēl samazināja konteinerpārvadājumu apjomu," stāsta Rīgas ostas lielākā konteinertermināla SIA "Baltic Container Terminal" valdes loceklis Dmitrijs Kiseļevs.

Šodien, 13. septembrī, Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nodeva informatīvo ziņojumu par Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla attīstību. Ziņojumā tiek izvērtēta esošo pārstāvniecību darbība, noteiktas valstis, kurās būtu atveramas pārstāvniecības turpmākajos trīs gados, kā arī sniegti priekšlikumi pārstāvniecību darba uzlabošanai.

Tā kā Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ir viens no efektīvākajiem instrumentiem investīciju piesaistei un eksporta apjomu palielināšanai, Ekonomikas ministrija rosina atbalstīt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību atvēršanu, ik gadu atverot divas jaunās pārstāvniecības ārvalstīs. Un nākamo trīs gadu laikā atvērt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecības Japānā, Polijā, Lietuvā, Ķīnā, Ukrainā un Itālijā.

Šobrīd ekonomiskās pārstāvniecības strādā 10 valstīs - Kazahstānā, Vācijā, Francijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Krievijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Dānijā un ASV. Pārstāvniecību mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem ieiet jaunos un nostiprināties esošajos tirgos, uzlabojot to konkurētspēju, tādējādi, sekmējot arī pozitīvu ārējās tirdzniecības bilanci.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) meitassabiedrība LDz Loģistika ir noslēgusi sadarbības līgumu ar vienu no Eirāzijā vadošajām konteinerpārvadājumu loģistikas kompānijām, Vācijas uzņēmumu RTSB, kas paredz sadarbību Ķīnas-Ziemeļeiropas konteinerpārvadājumu attīstīšanā un uzsāk arī darbu pie jaunu multimodālo pārvadājumu maršrutu izstrādes caur Rīgas ostu uz Skandināviju un Lielbritāniju, informē LDz.

Šonedēļ, tiekoties RTSB uzņēmuma birojā Vācijā, LDz Loģistika un RTSB vadība vienojās sākt aktīvu darbu pie jaunu maršrutu izstrādes starp Rīgas ostu un Skandināvijas un arī Lielbritānijas lielākajām ostām, radot jaunus multimodālus vienas pieturas risinājumus gan Eiropas, gan Āzijas valstu – tostarp Ķīnas – klientiem.

«Konteinerpārvadājumi ir strauji augošs tirgus segments, kurā arvien lielāku lomu iegūst sauszemes pārvadājumi pa dzelzceļu. Šovasar noslēgtie sadarbības līgumi ar RTSB un DHL Global Forwarding nodrošina Latvijai iespējas ne tikai iesaistīties esošos maršrutos, bet kopīgi izstrādāt jaunus, visiem tirgus dalībniekiem interesantus maršrutus. Viens no tirgum šobrīd interesantākajiem virzieniem saistās ar savienojumiem starp Āziju un Ziemeļeiropas valstīm, kurām ir gan augsti kvalificēta rūpnieciskā kapacitāte, gan arī Āzijas lielvalstīm interesanta sabiedrības » uzsver LDz Loģistika valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis.

Šodien, 10.janvārī, Ekonomikas ministrija iesniegusi starpinstitūciju saskaņošanai Rīcības plānu par Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla tālāku attīstību, kas ietver pasākumus Pārstāvniecību tīkla darbības efektivitātes uzlabošanai un definē valstis, kurās būtu atveramas Pārstāvniecības tuvākajos trijos gados, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Rīcības plānā ietverto pasākumu īstenošana, palīdzēšot komersantiem ieiet jaunos un nostiprināties esošajos ārvalstu tirgos, uzlabojot to konkurētspēju un sekmējot pozitīvākas ārējās tirdzniecības bilances veidošanos.

Rīcības plāns par Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla tālāku attīstību paredz tuvāko trīs gadu laikā atvērt Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Ķīnā, Ukrainā, Lietuvā, Baltkrievijā un otru pārstāvniecību Krievijā. Tāpat Rīcības plāns paredz pilnveidot un paplašināt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegto pakalpojumu klāstu, kā arī izveidot vienotu datu bāzi, kura ietvertu aktuālu informāciju par dažādu Latvijas valsts institūciju pārstāvju veiktajām vai plānotajām aktivitātēm ekonomiskajā darbībā. Savukārt, lai veicinātu atgriezenisko saiti un efektīvu dialogu ar komersantiem, paredzēts reizi gadā veikt komersantu aptauju par Pārstāvniecību sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Ekonomiskās sadarbības ietvaros tiks izveidota jauna dzelzceļa loģistikas kompānija, norādījis a/s Krievijas dzelzceļš prezidents Vladimirs Jakuņins, raksta portnews.ru.

«Ļoti svarīgi, lai sadarbības organizācija starp dzelzceļiem atbilstu valstu politikai,» tā viņš, piebilstot, ka viens no galvenajiem sadarbības aspektiem, kas interesē visas trīs puses, ir konteinervilcieni. Viņaprāt, ļoti svarīgi ir izveidot īpašu loģistikas kompāniju, kas atbildētu par konteineru kustību vismaz šo trīs valstu robežās.

Kompānija nebūs TransContainer (lielākā Krievijas kompānija, kas darbojas intermodālo konteinerpārvadājumu un integrēto loģistikas risinājumu jomā) meitas uzņēmums, bet trīs valstu sadarbības ietvaros tiks veidota jauna struktūra. «Šajā sadarbībā diezgan ieinteresēti ir arī mūsu rietumu un ķīniešu partneri,» atzina V. Jakuņins. Vispirms gan esot jāizstrādā sadarbības shēma dzelzceļu starpā, bet pēc tam var izskatīt iespējamo privatizāciju, sacīja Krievijas dzelzceļa vadītājs.

Latvijā savu pārstāvniecību atvērusi Šveices viena no lielākajām privātām bankām, kas pamatā darbojas Private Banking tirgū - Clariden Leu.

Par to liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informācija par ārvalstu banku pārstāvniecībām Latvijā.

Šī būs jau otra Šveices bankas pārstāvniecība Latvijā – pirms tam pārstāvniecību atvērusi Anlage & Privatbank, kas šobrīd vēl pieder Parex bankai. Parex Asset Management vadītājs Roberts Idelsons zināja par atvērto pārstāvniecību un lēsa, ka tādējādi Šveices banka Latvijā vēlas piesaistīt jaunus klientus. Ar Šveices bankas Clariden Leu pārstāvniecību Latvijā Db pagaidām neizdevās sazināties.

Savā mājas lapā Clariden Leu banka informē, ka tai kopumā pasaulē ir atvērtas 18 pārstāvniecības, tostarp Maskavā, Dubaijā, Singapūrā, Honkongā, Lielbritānijā.

Transporta un loģistikas uzņēmums GEFCO sadarbībā ar AS Transcontainer un citiem nozares partneriem izstrādājis jaunu preču piegādes līniju multimodālajiem pārvadājumiem, savienojot Vāciju ar Ķīnu caur Rīgas Universālo terminālu.

Pirmajā vilcienā, kurā ir 52 konteineri (40 pēdu), tiek vestas Eiropā ražotas šūšanas iekārtas, kas domātas Ķīnas kompānijai industriālajā parkā, Db.lv norādīja GEFCO Baltic ģenerāldirektors Martins Keršis. Dzelzceļa pārvadājumi starp Eiropu un Āziju nav tikai šī brīža tendence, bet gan plaukstošs nozares risinājums, Ķīnai veidojot jaunas pārvadājumu līnijas un terminālus, kā arī ieguldot investīcijas Eirāzijas dzelzceļa transporta plūsmas attīstīšanā, norāda GEFCO.

Jaunais risinājums caur Rīgu nodrošina 14 līdz 16 dienu piegādes laiku, kombinējot dažādus transporta veidus un pakalpojumus – konteinerkuģus, dzelzceļu, muitošanu, kā arī piegādi galamērķī. Multimodālo pārvadājumu projektā iesaistīti vairāki nozares spēlētāji. Konteineru piegādi preču iekraušanai Vācijā un dzelzceļa platformas Rīgā nodrošina AS Transcontainer, savukārt GEFCO Baltic nodrošina jūras pārvadājumus un tālākos iekraušanas pakalpojumus līdz Ķīnai.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot dalību «Astana EXPO 2017» uzskata, ka izvirzītie mērķi ir sasniegti, par ko liecina uzņēmēju atsauksmes, interese par Latviju ne tikai Kazahstānā, bet arī citu «EXPO» dalībnieku vidū, kā arī saņemtais Latvijas paviljona apbalvojums, informē LTRK Sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

Sākot gatavoties «Astana EXPO 2017», LTRK par mērķi izvirzīja veicināt Latvijas labu attiecību veidošanu ar Kazahstānu, kā arī radīt cienījamu iespaidu par valsti kopumā globālā līmenī. Savukārt no uzņēmēju viedokļa, biedrības vēlējās nostiprināt jau izveidotās attiecības ar Kazahstānas partneriem, kā arī palīdzēt iegūt jaunus sadarbības partnerus. «Analizējot izstādes norisi un rezultātus, varu droši teikt, ka sākumā noteiktie mērķi ir sasniegti un ceram, ka nākotnē nesīs lielu pienesumu Latvijas ekonomikai,» sacīja LTRK valdes loceklis un «EXPO 2017» komisārs Jānis Endziņš.

Par vienu no centrālajiem notikumiem uzskatāma «Latvijas dzelzceļa» (LDz) kopā ar partneriem rīkotā Tranzīta un loģistikas nedēļa, kuras ietvaros LDz rīkoja konferenci «Globālās transporta kustības vīzija. Eirāzijas potenciāls», kā arī tematiskās diskusijas par Konteinerpārvadājumu attīstību Eirāzijas teritorijā un «Zaļās ekonomikas» attīstību transporta sektorā, kā arī citus pasākumus. LDz prezidents Edvīns Bērziņš ir pārliecināts, ka atbalsts dalībai šajā izstādē ir devis ļoti ievērojamu pienesumu: «Mūsu dalība šajā izstādē bija ļoti nepieciešama ne tikai transporta nozarei, bet visai valsts tautsaimniecībai. Mūsu piedalīšanos ļoti novērtēja Kazahstānas partneri, par ko liecina fakts, ka ļoti īsā laikā pēc izstādes - septembra beigās Rīgā ieradās Kazahstānas pirmais vicepremjers Askars Mamins. Viņa vizītes ietvaros mēs parakstījām sadarbības memorandu ar Kazahstānas dzelzceļu par konteinermaršrutu attīstību, vienojāmies par sadarbību Kazahstānas jaunā loģistikas mezgla, Horgosas attīstībā, kā arī kopīgiem spēkiem noorganizējām konteinervilcienu no Urumči uz Rīgu, kura maršruts bez Kazahstānas nav iespējams.»

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Otrdien Ekonomikas ministrija informēja Ministru Kabinetu par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006. gada rīcības plāna īstenošanas gaitu. Piedāvājam iepazīties ar ar visu ziņojuma tekstu.

Informatīvais ziņojums Par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006. gada rīcības plāna īstenošanas gaitu.

Informatīvais ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 14. oktobra rīkojuma Nr. 755 Par Latvijas eksporta veicināšanas programmu 2005. - 2009. gadam (Programma) 4. punktu, kas paredz Ekonomikas ministrijai, sākot ar 2006. gadu katru gadu līdz 1. jūlijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Eksporta veicināšanas programmas rīcības plāna īstenošanas gaitu iepriekšējā laikposmā.

Programma ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka eksporta veicināšanas mērķus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus. Programmas mērķis ir aktīvi veicināt Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos esošajos. Programmas pasākumu īstenošanu pārrauga Ekonomikas ministrija, savukārt, realizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

"Mainoties starptautiskajai ekonomiskajai situācijai, mainās arī uzņēmēju interese par dažādām valstīm, tādēļ, konsultējoties ar uzņēmēju organizācijām un eksportētāju asociācijas pārstāvjiem, esam pieņēmuši lēmumu, pārskatīt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklu, lai, nepalielinot kopējos budžeta izdevumus, sasniegtu labāku rezultātu," informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

LIAA veic regulāras uzņēmēju aptaujas, tostarp par eksporta mērķa valstīm. Pēdējās eksportējošo uzņēmumu aptaujas liecināja, ka būtiski mazinājusies interese par tādām tuvajām valstīm kā Lietuva un Polija, kur ilgāku laiku nebija nozīmēti mūsu pārstāvji, kā arī par Singapūru un Kazahstānu, tādēļ šajās valstīs pārstāvniecības tiks likvidētas.

Paralēli tiek meklētas iespējas, kā pārstāvēt uzņēmēju intereses Ziemeļitālijā, Milānā, kur atrodas Itālijas faktiskais ekonomiskās dzīves centrs, jo šobrīd Itālijā LIAA pārstāvis strādāja gan no Romas, gan Milānas. Savukārt lielu interesi pēdējās aptaujās uzņēmēji ir izrādījuši par Dienvidkoreju, Kanādu, Austriju un Beļģiju, kur Brisele kā ES galvaspilsēta arī ekonomiski kļūst arvien nozīmīgāka. Tādēļ sadarbībā ar Ekonomikas un Ārlietu ministrijām ir pieņemts lēmums atvērt ekonomiskās pārstāvniecības šajās valstīs. Kopumā līdz ar pārmaiņām Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklā tiek likvidētas sešas ierēdņu amata vietas, bet no jauna izveidotas piecas.

Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību Japānā un Polijā uzturēšanai nedrīkstēs izmantot valsts īpašumu privatizācijā gūtos līdzekļus, kas savulaik tika paredzēti šo pārstāvniecību atvēršanai.

Proti, valdība otrdien noraidījusi Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumu ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbības nodrošināšanai piešķirt 219 tūkst. Ls.

2007. gadā ārējo ekonomisko pārstāvniecību atvēršanai Japānā un Polijā tika piešķirts 391 tūkst. Ls, taču, lai arī pārstāvniecības jau 2008. gadā sāka darbu, visa to atvēršanai paredzētā summa netika iztērēta, tādēļ EM vēlējās atlikušos līdzekļus – aptuveni 219 tūkst. Ls – novirzīt šo pārstāvniecību darbības nodrošināšanai 2009. gadā.

EM sniegtā informācija liecina, ka lielāko daļu naudas – gandrīz 82 tūkst. Ls būtu jātērē ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbinieku algām. Vēl 74.2 tūkst. Ls esot nepieciešami, lai iegādātos preces un pakalpojumus, kas nepieciešami, lai pārstāvniecības Japānā un Polijā varētu strādāt.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Pierobežas termināļu īpašnieki tagad ir satraukušies par savu biznesu, jo nākotnē lielais bizness tiks virzīts pa dzelzceļu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Kā raksta laikraksts Dienas bizness, tad pēdējo mēnešu laikā arī daudz izdarīts šajā virzienā, jo vēl pagājušajā nedēļā no Liepājas ostas uz Maskavu devās pirmais konteinerkravu vilciens jaunizveidotajā dzelzceļa maršrutā Liepāja - Maskava, bet iepriekš tika atklāta arī konteineru vilciena līnija no Rīgas uz Maskavu. Par biznesu Latvijā interesi sākušas izrādīt arī lielas konteineru pārvadājumu kompānijas - piemēram, Krievijas dzelzceļa kompānija TransContainer, kas Rīgā atvērusi savu pārstāvniecību.

Plašāk par šo tēmu lasiet ceturtdienas (11. oktobra) laikrakstā Dienas bizness. Laikraksta abonenti rakstu var lasīt, klikšķinot šeit.

Šī gada pirmajā pusgadā LDz Loģistika konteinerkravu maršrutos Zubr un Baltika-Tranzīts, kā arī pirmajā izmēģinājuma pārvadājumā no Rīgas ostas uz Ķīnas rietumu pilsētu Kašgaru pārvadāts 6764 divdesmit pēdu konteineru, kas ir par 29% vairāk nekā 2016.gada sākumā, informē Latvijas dzelzceļa Sabiedrisko un korporatīvo attiecību daļā.

Kompānija patlaban īpaši koncentrējas uz konteinerpārvadājumu attīstību apzinoties, ka tas ir augošs tirgus segments ar arvien lielāku klientu pieprasījumu. Jūnijā parakstīts līgums ar DHL Global Forwarding, kas rada jaunas iespējas konteinerpārvadājumu attīstībai, bet patlaban notiek aktīvs darbs ar partneriem Krievijā, Baltkrievijā, Kazahstānā, Ķīnā un Vācijā pie turpmākas šī segmenta attīstības.

Vienlaikus uzņēmums, tāpat kā citi tirgus dalībnieki, turpina strādāt ar tradicionālajām kravu grupām. Kopumā pirmajā pusgadā tādējādi pa VAS Latvijas dzelzceļš infrastruktūru pārvadātāji transportējuši 24,4 miljonus tonnu kravu, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2016.gada pirmajos sešos mēnešos.

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Plānošanas reģioni ceļ trauksmi, norādot – ja valsts nepiešķirs papildus finansējumu 2014. gadam, Latvijas plānošanas reģionu tālāka darbība un funkciju izpilde ir apdraudēta. Katrs no plānošanas reģioniem vēlas saņemt papildu 60 tūkstošus latu.

«Visi pieci plānošanas reģioni ieņem nozīmīgu lomu Latvijas attīstībā, kas nozīmē, ka to darbības apdraudējums tikai negatīvi ietekmēs reģionu tālāku attīstību, vēl vairāk palielinās izaugsmes plaisu starp dažādām pašvaldībām un ilgtermiņā pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem,» teikts plānošanas reģionu izplatītajā paziņojumā.

«Lai plānošanas reģioni spētu pilnvērtīgi pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, katram no tiem ir nepieciešami papildus līdzekļi vismaz 60 000 latu apmērā. Jāmin, ka kopš 2008.gada valsts finansējums plānošanas reģioniem ir samazināts par 60%,» norādīts reģionu paziņojumā.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs: