Rietumvalstu noteiktajās sankcijās paredzēts, ka Krievija savu naftu nevar pārdot dārgāk par 60 ASV dolāriem par barelu. Kā izrādās, realitāte jau laiciņu ir pavisam cita, kur Krievija šo savu resursu, ja vērtē tās Urals markas jēlnaftas cenu, nupat tirgojusi virs 80 ASV dolāru par barelu atzīmes.
Sākotnēji, kad naftas cena pasaulē bija zema, izskatījās, ka šādi Rietumu noteiktie Krievijas melnā zelta cenas griesti strādā un turklāt ļoti labi. Tas pieklusināja šādas shēmas kritiķus, kas jau sākotnēji teica, ka būs grūti panākt situāciju, kad naftas tirgū tas nenoved pie piedāvājuma traucējumiem un reizē tikai daļēji traucē Krievijai nopelnīt no sava sāktā kara.
Sankcijas jau sākotnēji bija veidotas tā, ka skaidrs bija, ka Krievijas nafta turpinās visai dāsni plūst. Tas sākotnēji balstīja cenu samazināšanās stāstu, kas lika domāt, ka šādi cenu griesti patiešām būs veiksmes stāsts, jo notiks izvairīšanās no drūmākiem ekonomiskiem un politiskiem scenārijiem pašiem sankciju ieviesējiem, reizē mazinot Krievijas budžeta ieņēmumus. Tomēr arī tad zināmas bažas bija par situāciju, ja parādīsies pazīmes, ka naftas piedāvājums pazūd ātrāk.
Mēnešiem ejot, diemžēl tapis skaidrs, ka šī Krievijas sankciju daļa sākusi ļodzīties kā tāda veca sēta. Brent jēlnaftas cena pie ierobežota piedāvājuma un milzīga pasaules šī resursa rekordpatēriņa tuvojusies apaļiem 100 ASV dolāriem par barelu. Kas te ir svarīgi - arī Krievijas naftas cena nav domājusi stāties pie tai izdomātās 60 ASV dolāru par barelu atzīmes. Tā virs 60 ASV dolāriem tiek tirgota jau no šā gada jūlija. Mazinājusies arī starpība starp Urals un pasaules naftas etalona – Brent jēlnaftas – cenu.
Tirgus zem radaraG7 valstis bija iecerējušas Krievijas naftas cenas griestus spēkā uzturēt ar apdrošinātāju starpniecību. Proti, shēma paredzēja, ka pa jūru plūstošo Krievijas naftas kravu nevar apdrošināt, ja tās cena ir augstāka nekā 60 ASV dolāri par barelu. Sajūtu, ka to varēs kontrolēt, noteica tas, ka lielākā daļa šādu apdrošinātāju ir Rietumvalstu uzņēmumi. Faktiski Krievija ilgstoši paļāvusies uz Rietumu dienestiem, lai tās nafta vispār nokļūtu līdz tirgum. No tā tad arī izrietēja pieņēmumi, ka Maskavai neatliks nekas cits, kā vien pieņemt tās naftas cenas griestus.
Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 3.oktrobra numurā!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!
