250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi

To intervijā DB atzīst SIA Riga Coal Terminal (stividorkompānija) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Viņaprāt, uzņēmums ir nonācis ķīlnieka lomā, jo Krievu salā nevar neko darīt – tur joprojām nav atbilstošas infrastruktūras, kuras izveidei piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, turklāt no atbildīgajām Rīgas amatpersonām publiskajā telpā izskan puspatiesības un pat nepatiesības par šo projektu. Lai gan uzņēmumam ir vairāki nākotnes attīstības scenāriji, vislabākais būtu visiem ieinteresētajiem apsēsties pie galda un vienoties, bet sliktākais – gadiem ilgas tiesvedības, zaudētas akmeņogļu kravas Rīgas ostā, mazāki nodokļi valstij, ko pavada investīciju strīda pieteikšanas risks no uzņēmuma Šveices līdzīpašnieka, kā arī jautājumi (un ne tikai) no ES. Pēdējā laikā Rīgas brīvostas (RBO) vadība ir kritizējusi stividorkompāniju, ka tā it kā nevēlas pārcelties uz Krievu salu, un liek dažādus sprunguļus šī projekta sekmīgai īstenošanai. Līdz šim stividorkompānija, kurai ir veltīta kritika, – Riga Coal Terminal ir turējusies ēnā, taču piekrita DB sniegt savu skaidrojumu par sarežģīto situāciju.

Absolūtais vairākums (81%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Ainars Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs ir oligarhi. Tikai 7 % ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka A.Šlesers, A.Šķēle un A. Lembergs nav oligarhi.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT , raidījumu 900 sekundes, veiktā aptauja.

12% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Tāpat absolūtais vairākums (89%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā 18 līdz 55 gadiem piekrīt viedoklim, ka oligarhi ietekmē Saeimas, valdības un citu valsts institūciju darbu – 60 % ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka noteikti ietekmē un 29 % uzskata, ka oligarhi drīzāk ietekmē Saeimas, valdības un valsts institūciju darbu.

Tikai 7 % ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka oligarhi neietekmē Saeimas un citu institūciju darbu – 6% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka drīzāk neietekmē, 1 % uzskata, ka noteikti neietekmē valsts institūciju darbu.

Tātad mums ir prezidents. Interesanti. Diezgan neparasta un drusku pat kutinoša sajūta. Bija taču pierasts, ka valsts prezidents, kopš Vairas Vīķes-Freibergas laikiem, ir drīzāk neveikla formalitāte. Jāatzīst, komfortabla un labi atlīdzināta formalitāte, it īpaši pēc prezidentūras beigām, tomēr nekas daudz vairāk. Tagad pēkšņi prezidents rīkojas kā tāds, kam ir vara. Un iestājas apjukums. Vai viņš tā drīkst? Vai tā maz vajag? Un ko lai vispār tagad dara?

Latviešu tautas gudrība saka: govs ir tik laba, cik baltu pienu dod. Būs aizraujoši redzēt, kas no šīs prezidenta Bērziņa rosīšanās iznāks. Ja mēs tiešām tiksim pie jēdzīga premjera un stabilākas valdības, tad būs iemesls nopietnāk parunāt par valsts pārvaldes maiņu. Galu galā, doma par pilnu vai vismaz puslīdz prezidentālu republiku gaisā vienmēr ir bijusi. Mums taču pat partija ar tādu nosaukumu kādreiz balotējās, un kur nu vēl visi Ulmaņa sentimenti! Šobrīd ir iespēja līdzīgu scenāriju notestēt beta versijā. Ja patiks - kādēļ gan ne? Galu galā, pretēji tam, ko savos sprediķos stāsta arhibīskaps Vanags, pašreizējā Latvija ar visu iekārtu nav nekas no debesīm nonācis un pašos pirmsākumos Dieva ausī eksistējis. Paši vien viņu uztaisījām. Un ja kaut kas nestrādā, tad vajag salabot. Bet to, ka dažas lietas, maigi sakot, valstī nestrādā, diez vai noliegs pat asarainākie paldies Valdim teicēji.

Rīgas brīvostas pārvaldes koordinēto Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Precīzu termiņu viņš vēl nenosauca, bet norādīja, ka tas varētu būt šī

gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.janvārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut, skaidroja Zeltiņš. Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu termiņi ir saspiesti.

Krievu salā var nepietikt vietas aptuveni 5% līdz 7% brīvostas kravu, kas tiek pārkrautas pašreizējā Rīgas brīvostas teritorijā Rīgas vēsturiskā centra tuvumā, Rīgas Ziemeļu transporta koridora un Rīgas brīvostas infrastruktūras projektu vadības komitejas sēdē pastāstīja Rīgas vicemērs, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Rīgas brīvostas stividors Rīgas centrālais terminālis jau ir vērsies atbildīgajās institūcijās ar iesniegumu par īstermiņa darbības turpināšanu Rīgas centrā, komitejas sēdē, kas norisinājās ceturtdien, informēja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.

Innusa norādīja, ka jautājums ir ļoti nopietns, bet nav daudz laika to analizēt, jo iespējamie risinājumi ir saistīti gan ar projekta realizācijas gala termiņu, gan iespējamo viedokli par attiecināmajām un neattiecināmajām izmaksām.

Ameriks skaidroja, ka pirms astoņiem gadiem, sākot plānot Krievu salas projektu, kas saistīts ar ostas kravu pārvešanu no pilsētas centra uz Krievu salu, kravu apgrozījums Rīgas ostā bija uz pusi mazāks nekā šobrīd. «Faktiskā situācija šodien ir tāda, ka Krievu salā operatori nevar iekļauties ar pašreizējo kravu apjomu, kas ir pieaudzis. Krievu salas aprēķini ir bijuši par daudz mazāku apjomu,» komitejas sēdē atzina brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Ar Kremli saistītie Krievijas oligarhi Iskanders Mahmudovs un Andrejs Bokarjevs turpina aktīvu uzņēmējdarbību Latvijā, izdevies noskaidrot tīmekļa izdevumam "The Insider".

Uzņēmumus Rīgā viņi kontrolē gan personīgi, gan ar starpnieku palīdzību.

Latvijas varasiestādes Bokarjevu un Mahmudovu par draudiem nacionālajai drošībai neuzskata, neraugoties uz to, ka viņi ir Krievijas armijas piegādātāji, "The Insider" ceturtdien norāda publikācijā "Kremļa īstie aģenti Rīgā. Kā kriminālie Krievijas oligarhi, kas saņēmuši Aizsardzības ministrijas pasūtījumus, veic uzņēmējdarbību Latvijā".

Turklāt šie oligarhi joprojām saņem finansējumu Eiropas Savienības (ES) grantu veidā, ko sadala Latvijas iestādes.

Atbilstoši Latvijas uzņēmumu reģistra datiem Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas (RER) akciju 36% kontrolē Krievijas juridiskā persona "TransComponent Holding". Latvijas reģistra datos norādīta Maskavas uzņēmuma vecā adrese Lielajā Lubjankas ielā, tomēr pērn uzņēmums pārcēlies uz Tveru.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Līdz 2019.gadam Rīgas centrā tiks pārtraukta akmeņogļu pārkraušana, pārceļot šīs operācijas uz Krievu salas termināli, informē Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP).

RBP pauž stingru apņemšanos sekmīgi sasniegt projekta Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu mērķi, līdz ar to novēršot jebkādus finanšu korekciju riskus no Eiropas Komisijas puses.

Stividoriem, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, šīs darbības būs atļautas ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim. Līdz minētajam datumam stividoriem sava darbība ir jāpārceļ uz jaunizbūvēto Krievu salas termināli.

Ja stividori, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, atteiksies pildīt uzņemtās saistības par kravu pārkraušanas operāciju pārcelšanu uz Krievu salas termināli, Rīgas brīvostas pārvalde savas kompetences ietvaros, sākot ar 2019. gadu, noteiks ierobežojumus to kuģu ienākšanai Rīgas brīvostā, kuru mērķis būs ogļu kravu pārkraušanas operācijas Eksportostā, tādējādi pārtraucot šīs teritorijas neatļautu izmantošanu.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Bez krievu valodas zināšanām darba tirgū esot grūti konkurēt, raksta Diena. Personāla atlases speciālisti norāda, ka valodas nezināšana ir klupšanas akmens daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

Krievu valodu pārsvarā nepārvalda divas cilvēku grupas – trimdas latvieši un jaunieši, kas skolā sākuši mācīties jau pēc neatkarības atgūšanas, kad krievu valoda vairs nebija obligātais mācību priekšmets. Personāla atlases speciālisti norāda, ka problēmas ar krievu valodu esot cilvēkiem līdz trīsdesmit gadu vecumam.

«Ļoti liela,» tik īsa ir CVO Recriutment&Simplika vecākās konsultantes atbilde Dienai uz jautājumu, cik liela ir krievu valodas loma darba tirgū. Eksperti norāda, ka īpaši būtiskas krievu un ļoti bieži arī angļu valodas zināšanas ir apkalpojošajā jomā, lai nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti.

Stividorkompānijām termināļu būvniecība Krievu salā izmaksās 170 miljonus eiro, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Rīgas brīvostas pārstāvji.

Rīgas brīvosta ir noslēgusi vienošanos par ostas infrastruktūras nomu Krievu salā ar stividorkompānijām SIA Riga Coal Terminal un SIA Strek.

Pēc šovasar aktualizētajiem stividorkompāniju biznesa plāniem Riga Coal Terminal ieguldījums termināļa būvniecībā būs 120 miljoni eiro, bet Strek - 50 miljoni eiro. Minētās summas stividorkompānijas ieguldīs līdz 2018.gada beigām, kad plānota stividorkompāniju pilnīga pārcelšanās uz Krievu salu.

Rīgas brīvostas pārvalde ir pārliecināta, ka stividorkompāniju pārcelšanās uz Krievu salu notiks, kā plānots, līdz 2018.gada beigām.

Arī Finanšu ministrija norādīja, ka situācija ar Krievu salas projektu ir aizvien stabilāka, jo Krievu salas būvdarbi ir pabeigti, brīvosta ir panākusi vienošanos ar stividorkompānijām, kā arī Eiropas Komisijai nav iebildumu pret projekta virzību.

«Viena lieta ir nopietna, un es to definētu kā... laikam kā augstprātību. Divdesmit gadu laikā pašvaldību līmenī bija un ir gana daudz krievu, bet valdības līmenī, valsts aparātā, kas atbild par valsts stratēģisko attīstību, šajā pašā laika periodā faktiski nav bijuši krievi,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis mākslinieks Gļebs Panteļejevs.

«Vajadzēja domāt par krievu pārstāvniecību šajā līmenī – nē, ne jau ar kvotu palīdzību vai «prezidents latvietis, tad premjers lai ir krievs», tādas lietas der tikai kādā atpalikušā valstī. Manuprāt, vajadzēja padomāt par to, lai partijās būtu ne tikai krievu uzvārdi (piemēram, Loskutovs vai Makarovs), bet arī krievu sejas – pēc deguniem un pēc būtības.

Krievi – un es runāju par lojālajiem krieviem – absolūti nejūt piederību tam, kas Latvijā notiek, jo valdošo seja ir absolūti latviska. Paies referenduma šļura, bet savstarpēja apsaukāšanās un aizvainojums paliks, tāpēc jādomā tālāk. Un mans viedoklis ir tāds: latviskajām partijām jādomā par krievu iesaukumu,» viņš skaidrojis.

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Ir uzsākts darbs pie lokālplānojuma izstrādes Krievu salas termināļa projekta teritorijai aptuveni 156 ha platībā, informē Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

«Tā izstrādes pamatojumu nosaka nepieciešamība detalizēt Krievu salas teritorijas izmantošanas nosacījumus un pilnveidot pašreiz teritorijas plānojumā noteiktās prasības terminālu izbūvē izmantojamajām tehnoloģijām kravu uzglabāšanā, apstrādē un kraušanā, harmonizējot tās ar Eiropas Komisijas Vienotā pētījumu centra vadlīnijām Uzglabāšanas radītās emisijas noteiktajām labākajām pieejamajām nozares metodēm. Detalizācija un pilnveidojumi negrozīs, nemainīs un neietekmēs pašreiz Rīgas teritorijas plānojumā noteiktos Krievu salas izmantošanas mērķus,» skaidro brīvostā.

Jaunizbūvēto Krievu salas termināli ceturtdien klātienē apmeklēja arī brīvostas teritorijai piegulošo apkaimju – Bolderājas, Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja – iedzīvotāju sabiedrisko organizāciju, kā arī Vides aizsardzības kluba pārstāvji. Vizītes mērķis bija līdz ar lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu, iepazīties ar Krievu salas projekta 1.kārtas ietvaros paveikto darbu rezultātiem, kā arī iepazīties ar lokālplānojuma mērķiem un uzdevumiem un projekta 2. kārtā plānotajiem darbiem.

Krievu salas projekta neveiksmīgas īstenošanas dēļ Rīgas brīvosta var zaudēt pusi kravu un Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus teju 100 miljonu eiro apmērā, tādēļ ostas valdei trešdien lēmums par ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu būtu jāpieņem solidāri, pirmdien preses brīfingā pēc tikšanās ar Valsts kontroles vadību norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Līdz šim četri valsts pārstāvji valdē ir balsojuši par Loginova atbrīvošanu, bet četri pašvaldības pārstāvji - pret, līdz ar to Loginovs līdz šim vienmēr amatu ir saglabājis.

Matīss gan arī atzina, ka nav runājis ar ostas valdes pārstāvjiem no pašvaldības puses un nav informēts par to, kā pašvaldības pārstāvji balsos. "Ja esam gatavi zaudēt pusi no apgrozījuma tāpēc, ka nav noslēgti līgumi par kravu apkalpošanu un termināļu izbūvi Krievu salā, tad tā ir ļoti būtiska izšķiršanās arī no valdes puses. Ja valdes locekļi atzīst, ka brīvostai nav vajadzīga puse no kravu apjoma, tādā gadījumā var balsot pēc sirdsapziņas," norādīja ministrs. Termiņus rīcībai, kas jāveic attiecībā uz Krievu salas projektu, iepriekš valde esot apstiprinājusi vienbalsīgi, arī pašvaldības pārstāvji, līdz ar to lēmums tikšot pieņemts solidāri.

Ja transportējot kravas uz Krievu salu, tiks konstatēts paaugstināts trokšņu līmenis, Pārdaugavā plānots būvēt speciālu prettrokšņu sienu, aģentūru LETA informēja uzņēmumā Latvijas dzelzceļš (LDz).

Patlaban ar zinātniekiem tiekot izstrādāts prettrokšņu sienas projekts.

Vienlaikus uzņēmumā uzsver, ka pa tā dēvēto Bolderājas dzelzceļa līniju, pa kuru gar Torņakalna, Āgenskalna un Iļģuciema dzīvojamajiem rajoniem transportēs kravas uz Krievu salu, jau kursē kravas vilcieni, kas apkalpo uzņēmumus Daugavgrīvā. Piemēram, tiek vestas gāzes turbīnas un apkalpots uzņēmums Latvijas finieris. Turklāt padomju laikos šajā posma kravu plūsma bijusi krietni intensīvāka. Tāpat uzņēmumā norāda, ka Rīgas teritorijā kravas vilcienu satiksme ir bijusi vienmēr, un neviens ap dzelzceļu nav cēlis kilometriem garus nožogojumus.

LDz arī norāda, ka Rīgas domes pārziņā jau ir pilsētas trokšņu karte. Kad Krievu salas projekts tiks realizēts, būs jāmēra trokšņu līmenis konkrētās teritorijās, un tad arī tikšot lemts, kur trokšņu siena ir un kur nav nepieciešama.

„Pasaules lielāko un eksponātiem bagātāko degvīna muzeju „Krievu degvīna Nacionālais muzejs”, kuru no 4. līdz 7.decembrim bija iespējams apskatīt Latvijā, 4 dienu ietvaros apmeklējuši vismaz 1500 interesenti no Rīgas, Latvijas pilsētām un kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas,” informē SIA Jaunalko Valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters.

„Ņemot vērā, ka ekspozīcija bija pieejama tik neilgu laiku, nebijām gaidījuši tik lielu ieinteresētību par degvīna vēsturi un lietošanas kultūru,” atzīst E.Demiters, papildinot, ka ekspozīcija atspoguļoja degvīna vēsturi, tā lietošanas kultūru un interesantākos aspektus.

Viesus ar ekspozīciju iepazīstināja muzeja veidotājs un direktors Aleksandrs Ņikišins, kurš uzskatāms par vienu no kompetentākajiem cilvēkiem krievu degvīna vēstures jautājumos.

„Ekspozīcijas laikā pie mums viesojās kā individuālie interesenti, tā veseli darba kolektīvi un cilvēku grupas, ģimenes, dažādu tautību cilvēki, kā arī interesenti no Lietuvas, Igaunijas,” skaidro E.Demiters, uzsverot, ka SIA Jaunalko, kā šīs izstādes organizators vēlējās uzsvērt, ka degvīnam ir liela vēsture un daudzi pozitīvie aspekti, kuri padomju laikā tika nonivelēti līdz minimumam, atstājot degvīnam tikai apreibinoša un kaitīga produkta lomu.

Jau iepriekš rakstot par nepieciešamību privatizēt un pārdot valsts uzņēmumus, zinu, ka sabiedrībā par šo tēmu bieži ir grūti diskutēt un šādai domai ne vienmēr ir pilnīgs sabiedrības atbalsts. Tomēr uzskatu, ka Latvijai vienkārši nav citas izvēles, kā veikt šo soli.

Latvijas politiskā vide un esošās valsts pārvaldes struktūras pašlaik neļauj racionāli un godīgi pārvaldīt tādus uzņēmumus. Valsts uzņēmumi veicina korupciju un ir kā dinamīts mūsu politiskajai sistēmai.

Kāpēc sabiedrība pretojas privatizācijai un valsts uzņēmumu pārdošanai? Viens no galvenajiem dzirdētajiem argumentiem ir tas, ka pastāv liels risks, ka šie uzņēmumi tiks privatizēti par «sviestmaizi» un nonāks oligarhu rokās. Bet jāapzinās, ka šos uzņēmumus jau tagad kontrolē tie paši oligarhi. Tikai tas tiek darīts necaurspīdīgi un aplinkus. Oligarhi kontrolē lielu daļu no «vecās politikas». Katram oligarham ir sava partija. Caur šo politisko sistēmu oligarhi pirmkārt nosaka valsts uzņēmumu vadītājus ar pārspīlēti lielām algām. Kā nākamais solis – valsts uzņēmumu nauda tiek novirzīta oligarhu projektu sponsorēšanai un virzīšanai. Vai sabiedrība daudz zina par to, kas ir valsts uzņēmumu dažādu preču un pakalpojumu piegādātāji un cik lielā mērā tie ir saistīti ar oligarhu interesēm? Ļoti maz.

Krievijā strādāju Centrālajā bankā, bet vakaros lasīju vieslekcijas studentiem, galvenokārt par ekonomiku un banku vadību. Kad pārcēlos uz dzīvi Latvijā, sākotnēji valodas barjeras dēļ nevarēju atrast darbu.

Sāku mācīties valodu un paralēli darbojos kā tulks – rediģēju tekstus krievu valodā. Kādā brīdī draugi man palūdza, vai nevarētu viņu bērniem palīdzēt ar krievu valodas apguvi kā privātskolotāja. Sāku to darīt un man ļoti iepatikās, pieteicās arī citi draugi, un kopumā to darīju trīs gadus. Tā kā manā ģimenē jau trīs paaudzes bijušas saistītas ar izglītību – vectēvs bija filozofs, vecmāmiņa – bioloģe, tēvs – vēstures un angļu valodas pasniedzējs, bet mamma – ekonomikas pasniedzēja, arī mani vienmēr ir saistījusi šī nozare. Šķiet, ka pedagoga profesija var būt arī iedzimtība. Šobrīd jau trešo gadu strādāju skolā un paralēli studēju pedagoģiju.

Rīgas brīvostas vēsturē vērienīgākajā projektā – Krievu salas terminālī – noslēgumam tuvojas papildu infrastruktūras izbūves darbi, kuru ietvaros tiek izbūvētas nepieciešamās inženierkomunikācijas, kravu laukumi, sliežu pievedceļi, vēju slāpējošs žogs vides prasību ievērošanai, administrācijas ēkas, kā arī turpinās ogļu kraušanas tehnoloģiju montāža.

«Rīgas brīvostas pārvalde rūpīgi seko līdzi noslēdzošā būvdarbu etapa laika grafikam un darbu plānam. Viss process notiek saskaņā ar plānoto un apstiprināto grafiku, un šodien varu paust pārliecību, ka nepieciešamā infrastruktūra tiks nodota stividoriem paredzētajos termiņos, apjomos un kvalitātē. Darbu progress un sadarbība ar stividoriem liek domāt, ka arī stividori spēs izpildīt apņemšanos par savas infrastruktūras un tehnoloģiju sadaļas izbūvi, līdz ar ko pārvākšanās process uz Krievu salu noritēs bez nobīdēm laika grafikā, izpildot visas Eiropas Komisijas prasības,» uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Stividora SIA «STREK» nomas teritorijā jau pilnā apjomā ir noslēgušies kravu laukumu un inženierkomunikāciju būvdarbi. Šobrīd tiek sagatavotas iekārtu ekspluatēšanas instrukcijas, noformēta izpilddokumentācija un saņemti atzinumi no uzraugošajām institūcijām. 23 metrus augstā vēju slāpējošā žoga izbūves darbi SIA «STREK» teritorijā izpildīti 90% apmērā – ir uzstādīti visi masti un tiek montētas žoga starpmastu stieples un žoga vēja siets. Saskaņā ar plānoto darbu grafiku, vēja žoga būvdarbus SIA «STREK» teritorijā plānots pabeigt līdz 2018. gada septembra beigām. Stividora darbu sadaļā tiek veikti administrācijas un dienesta ēku izbūves iekšdarbi, bet beramkravu izkraušanas ēkā tiek montēti ārsienu paneļi. SIA «STREK» šobrīd aktīvi veic tehnoloģisko iekārtu piegādi un montāžu.

Referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai Latvijā ir radījis ļoti niecīgu potenciālu, ka tā var kļūt arī par Eiropas Savienības (ES) oficiālo valodu.

Latvijas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) paredz, ka 18. februārī notiekošā tautas nobalsošana neizraisīs krievu valodas kļūšanu par ES oficiālo valodu. Kā EUobserver norādīja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa, tad «nepieciešamo balsu skaits ir tik liels, ka tas nekad nenotiks».

Saskaņā ar likumdošanu tautas nobalsošanā krievu valodu jāatbalsta vairāk nekā pusei no valsts balstiesīgajiem iedzīvotājiem. Gadījumā, ja referendumā tiktu atbalstīta krievu valoda, palielinātos spiediens uz Latviju, lai valsts padarītu krievu valodu par oficiālu ES valodu.

Šādā situācijā Latvija varētu meklēt visu pārējo ES dalībvalstu atbalstu krievu valodai kā oficiālai savienības valodai - ES līdzekļi būtu jāpiešķir dokumentācijas tulkošanas nodrošināšanai, vēsta Euobserver. Latvija varētu izmantot arī citu ceļu un padarīt krievu valodu par «daļēji oficiālu» ES valodu – izmantot to tikai atsevišķos dokumentos un notikumos.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Tokijas 2020.gada Vasaras olimpisko spēļu rīkotāji piektdien iepazīstināja ar «ievērojamiem» samazinājumiem budžetā, gada laikā no tā «nogriežot» 1,4 miljardus ASV dolāru (1,18 miljardus eiro).

Patlaban olimpisko spēļu budžets kopumā sastāda 1,35 triljonus jenu (10,6 miljardus eiro), organizatori norādījuši savā paziņojumā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo budžeta versiju pirms gada, samazinājums sastāda 1,4 miljardus dolāru (1,18 miljardus eiro), savukārt salīdzinājumā ar šī gada maiju, kad tika publiskoti pagaidu budžeta aprēķini, tas samazināts par 300 miljoniem dolāru (252 miljoni eiro).

«Skatoties uz priekšu, «Tokyo 2020» turpinās meklēt iespējas samazināt izmaksas vēl vairāk, it īpaši sacensību pārvaldības, transporta, izmitināšanas un drošības jomās,» teikts rīkotāju paziņojumā.

«Tās vēl nebūs beigas centieniem samazināt izmaksas,» preses konferencē norādīja «Tokyo 2020» organizācijas komitejas galvenais atbildīgais par finansēm Hidemasa Nakamura.

Eiropas uzņēmumu nozīmīgums pasaules biržās strauji krītas, tā vietā pieaug Ķīnas un Brazīlijas koncernu īpatsvars.

To secinājuši Ernst&Young analītiķi, uz kuriem atsaucoties Financial Times Deutschland nosauc pasaules biržu iecienītāko uzņēmumu topu.

Teksasas naftas gigants Exxon Mobil savu līdzšinējo pirmo vietu topā bijis spiests atdot Petrochina. Taču arī kopumā amerikāņu uzņēmumi savas pozīcijas topā ir zaudējuši— TOP 10 tagad atrodas tikai 4 uzņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējiem 7. Exxon Mobil biržas vērtība tagad atbilst 341 miljardam dolāru, pērn tie bija 406 miljardi.

No topa 6. vietas uz 3. pakāpusies Ķīnas finanšu institūcija— Ķīnas industriālā un komercbanka ar 257 miljardiem dolāru lielu tirgus kapitalizāciju. Ar 21.3 miljardu dolāru lielu peļņu šī banka pērn bija viena no pelnošākajām finanšu institūcijām pasaulē.

Rīgas Brīvostas valdes apstiprinātais Krievu salas projekta rīcības plāns, kura izpilde jānodrošina ostas pārvaldniekam, netiek pildīts noteiktajos termiņos, konstatējuši valsts ieceltie ostas valdes locekļi.

Viņi lūguši sasaukt ārkārtas valdes sēdi un lemt par pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu, informē Satiksmes ministrija.

Pārvaldnieks neesot noteiktajos termiņos ievērojis Krievu salas projekta rīcības plānu, tā rezultātā jau otro reizi atbildīgajām iestādēm radot pamatu apturēt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu projektam.

Loginovs savā darbībā nav spējis nodrošināt valdes pieņemto lēmumu izpildi noteiktajos termiņos, radot brīvostai jaunus finanšu riskus, norāda ministrija.

Krievu salas potenciālie nomnieki - stividorkompānija Riga Coal Terminal - vēstulē valdībai norāda, ka osta nav izpildījusi iepriekš parakstītajā līgumā uzliktās saistības izbūvēt un nodot ekspluatācijā ostas termināli ar atbilstošu infrastruktūru, lai varētu realizēt biznesa plānā ietvertās kravu operācijas. Vairāk nekā septiņus ar pusi gadu no pārvaldes neesot saņemts neviens darbu pieņemšanas un nodošanas akts par posmu darbu izpildi. Osta esot vienpusēji noteikusi izbūvējamos objektus un infrastruktūru. Tāpat uzņēmuma pārstāvji nav pielaisti pie jebkādiem būvniecības tehniskās uzraudzības pasākumiem, tiem bijusi liegta pieeja nomas objektam Krievu salā.