Citas ziņas

Kristiešu svētkus Aglonā nevēlas finansēt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem

Guna Gleizde, 19.04.2010

Jaunākais izdevums

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Vissvētākās Jaunas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku organizēšanai Aglonā tiks piešķirti 58,7 tūkst. Ls, tomēr turpmāk šiem kristiešu svētkiem finansējums būs jāplāno laicīgāk, paredz Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie noteikumi.

FM norāda, ka ikgadējos kristiešu svētkus Aglonā nevar nosaukt par neparedzētu gadījumu. Tomēr līdzšinējā prakse šo svētku finansēšanā bijusi, nevis izdevumu iekļaušana valsts budžetā, bet gan tā lūgšana no budžeta programmas neparedzētiem gadījumiem.

Šī gada valsts budžetā augusta pasākumiem Aglonā paredzēti 19,8 tūkst. Ls, tomēr svētku norisei kopumā nepieciešami vēl 58 666 Ls, kuru piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem otrdien atbalstīja valdības komiteja. Šis lēmums vēl jāapstiprina Ministru kabinetam.

Tāpat komiteja atbalstīja arī FM izstrādātos noteikumus par Aglonas svētku finansēšanas kārtību. Tie paredz, ka turpmāk katra iesaistītā institūcija, nepieciešamo finansējumu pasākumu veikšanai iekļauj kārtējā gada Finanšu ministrijai iesniedzamajā pamatotajā budžeta pieprasījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākas remontdarbi uz vairākiem ceļiem Kurzemes piekrastē, bet Aglonas apkārtnē svētku laikā tiks slēgta tranzītsatiksme, informē Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Darbi notiek reģionālā autoceļa Ventspils–Grobiņa (P111) posmā no Sārnates līdz Ošvalkiem (21,7.-27,3. km), uz ceļa Valdgale–Roja (P126) posmā no 27. līdz 31. km, uz ceļa Tukums–Ķesterciems–Mērsrags–Kolka (P131) no 71. līdz 73. km. Tāpat notiek Līgupes tilta periodiskā uzturēšana uz Rucavas–Papes ceļa un Ālandes tilta uzturēšanas darbi uz autoceļa Grobiņa–Bārta–Rucava (P113). Šajos posmos jau ir vai tuvākajā laikā tiks ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ievērojami satiksmes ierobežojumi saglabājas uz Liepājas šosejas (A9), kur darbi notiek kopumā uz vairāk kā 70 kilometriem ceļa:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa no naudas neparedzētiem gadījumiem pērn iedalīta, lai likvidētu lietavu radītās sekas un izmaksātu kompensāciju AS Pasažieru vilciens; eksperti iesaka vairāk izsvērt vajadzības, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada pirmajā ceturksnī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopumā apmierināti 28 pieprasījumi par kopējo summu vairāk nekā 943 tūkst. eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes sniegtā informācija. Tas ir mazāk nekā šādā pašā periodā pērn, kad tika pārdalīti līdzekļi 33 pieprasījumiem un to kopējā summa bija 5,49 milj. eiro. Kopumā apstiprinātie līdzekļi šajā programmā šim gadam ir 43,55 milj. eiro, DB informēja Finanšu ministrijā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, budžeta programma Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir paredzēta, lai segtu budžetā izdevumus katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, valsts pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai gadījumos, ja netiek izpildītas līgumsaistības un no sadarbības partnera tiek iekasēts vai ieturēts līgumsods vai procentu maksājums par saistību neizpildi, kā arī citiem neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem. Pašvaldībām līdzekļus piešķir neparedzētiem izdevumiem katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajiem neparedzētajiem gadījumiem. Tomēr eksperti atzīst, ka ne vienmēr šie līdzekļi tiek piešķirti gadījumiem, kas patiesi atbilst noteikumos definētajam. Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase min, ka valdības normatīvos būtu precīzāk jādefinē, kādi tieši pasākumi var tikt finansēti no budžeta neparedzētiem gadījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nauda tiek iedalīta gan bēgļu jautājumu risināšanai, gan atskurbtuvju pakalpojumiem; eksperti iesaka precīzāk definēt pasākumus

Šā gada pirmajā pusgadā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopā apmierināts 51 pieprasījums un to kopējā summa ir 7,59 milj. eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes sniegtā informācija. Šā gada pirmajā ceturksnī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pārdalīti līdzekļi 33 pieprasījumiem, un to kopējā summa bija 5,49 milj. eiro. Savukārt otrajā ceturksnī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pārdalīti līdzekļi 18 pieprasījumiem par kopējo summu 2,09 milj. eiro. Kopumā apstiprinātie līdzekļi šajā programmā ir 32,72 milj. eiro, DB informēja Finanšu ministrijā. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka budžeta programma Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem (LNG) ir paredzēta, lai segtu budžetā izdevumus katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, valsts pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai gadījumos, ja netiek izpildītas līgumsaistības un no sadarbības partnera tiek iekasēts vai ieturēts līgumsods vai procentu maksājums par saistību neizpildi, kā arī citiem neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem. Pašvaldībām līdzekļus piešķir neparedzētiem izdevumiem katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajiem neparedzētiem gadījumiem. Tomēr eksperti atzīst, ka ne vienmēr šie līdzekļi tiek piešķirti gadījumos, kas patiesi atbilst noteikumos definētajam. Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase min, ka valdības normatīvos būtu precīzāk jādefinē, kādi tieši pasākumi var tikt finansēti no budžeta neparedzētiem gadījumiem, tā ierobežojot «pašdarbību» šajā jomā. Nulles budžeta principu ieviešana liktu ministrijām un citām valsts iestādēm strādāt mērķtiecīgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī līdzekļi neparedzētiem gadījumiem šogad «pakusuši» visai strauji, premjers sola, ka naudas pietiks.

No sākotnēji likumā par valsts budžetu 2013. gadam paredzētajiem 14,985 miljoniem latu programmā «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» līdz vakardienas valdības lēmumiem bija atlikuši vien 2,979 milj. latu, tomēr šķietami bēdīgo ainu uzlabo Saeimas pagājušās nedēļas lēmums piekrist neparedzētiem gadījumiem novirzīt sešus miljonus latu no valsts parāda vadības apakšprogrammas. Tādējādi neparedzētiem gadījumiem pavisam kopā iespējams pārdalīt 8,979 milj. latu, DB skaidro Finanšu ministrijā (FM). Tiesa gan, līdzīgi kā iesniedzot prasījumus nākamā gada budžetam, arī šoreiz ministriju apetīte pārsniedz pieejamos resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrija (IeM) pat nav mēģinājusi taupīt, bet vieglu roku tērējusi no valsts budžeta papildus piešķirtos līdzekļus aptuveni četru miljonu latu apmērā.

Likvidējot Iekšlietu ministrijas (IeM) padotībā esošo Latvijas Policijas akadēmiju (LPA), pieļauti būtiski pārkāpumi. Nesaimnieciskas rīcības risks konstatēts arī Valsts robežsardzē, likvidējot Valmieras pārvaldi. No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 2009. gadā IeM piešķirti papildu līdzekļi aptuveni četru miljonu latu apmērā iepriekš prognozējamām un gadskārtējā budžetā plānojamām vajadzībām - telpu un transportlīdzekļu nomai un VP aprīkojuma iegādei, kaut gan līdzekļus neparedzētiem gadījumiem piešķir izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, citiem neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju degvielas tirgotājs Virši-A divkāršojis nomas velosipēdu skaitu uzņēmuma degvielas uzpildes stacijās (DUS), kā arī palielinājis velo nomas punktu skaitu.

Šogad velosipēdu nomas punkti kopumā uzstādīti trijās Virši-A DUS – Smiltenē, Aizkrauklē un Aglonā. Uzņēmums norāda, ka lēmums par velo nomas piedāvājuma palielināšanu pieņemts lielā pieprasījuma dēļ.

Lielākais pieprasījums pēc Virši-A velosipēdu nomas esot brīvdienās, taču līdz ar jūlija sākumu, pieprasījumus pieaugot arī darba dienās. Velosipēdu nomas popularitāte skaidrojama ar to, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāji priekšroku dod aktīvajam tūrismam, dodoties ceļā ar alternatīvu un ekonomiskāku pārvietošanās līdzekli – divriteni. Uzņēmuma DUS velosipēdi pērnās sezonas laikā kopumā iznomāti vairāk nekā 300 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai sasniedzis gandrīz miljardu eiro

LETA, 16.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts piešķirtais atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai sasniedzis gandrīz miljardu eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Līdz jūlija vidum Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts piešķīrusi finansējumu 925,95 miljonu eiro apmērā.

Būtiskākais finansējuma avots slimības radīto seku mazināšanai ir budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurā kopumā šogad pieejami 625 miljoni eiro.

Līdz jūlija vidum valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīrusi 472,6 miljonus eiro, tādējādi patlaban neparedzētiem gadījumiem pieejamo līdzekļu apmērs ir 148,4 miljoni eiro.

Līdz šim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 101,8 miljoni eiro paredzēti Valsts ieņēmumu dienestam, 45,5 miljoni eiro - Zemkopības ministrijai, 26,5 miljoni eiro - Veselības ministrijai, 55,9 miljoni eiro - Labklājības ministrijai, bet 2,9 miljoni eiro - Iekšlietu ministrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien nolēma piešķirt naudas balvu Latvijas labākajai tenisistei Aļonai Ostapenko par izcīnīto pirmo vietu Francijas atklātajā čempionātā tenisā sieviešu vienspēlēs, iegūstot augstākā līmeņa starptautisko tenisa sacensību (Grand Slam) uzvarētājas titulu.

Kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), līdz šim vēl nevienam Latvijas sportistam profesionālajā tenisā nebija izdevies vienspēlēs iegūt Grand Slam uzvarētāja titulu. Ostapenko uzvaru French Open atspoguļoja mediji daudzās pasaules valstīs, turklāt finālspēles TV auditorija visā pasaulē bija vismaz 500 miljoni skatītāju. Šis sasniegums ir atzīstams par izcilāko sasniegumu Latvijas tenisa vēsturē, kā arī par vienu no izcilākajiem sasniegumiem Latvijas sporta vēsturē kopumā.

Saskaņā ar Sporta likumu Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām Ministru kabinets var piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Taču Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvas apmēru patlaban neparedz naudas balvas piešķiršanu par uzvaru Grand Slam sacīkstēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šovasar lietusgāžu izraisīto plūdu postījumu novēršanai piešķirs Ls 400 159

LETA, 16.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma piešķirt 400 159 latus Saldus novada un Brocēnu novada pašvaldībām jūlijā lietusgāžu izraisīto plūdu laikā radīto postījumu novēršanai. Finansējums tiks piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) uzdots pārskaitīt finansējumu Saldus novada un Brocēnu novada pašvaldībām tikai pēc tam, kad pašvaldības būs iesniegušas izdevumu pamatojošos dokumentus, kas apliecina, ka tās ir nodrošinājušas ne mazāk kā 30% no finansējuma, kas nepieciešams radīto postījumu novēršanai un zaudējumu kompensēšanai.

Finanšu ministram uzdots normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimu par apropriācijas palielināšanu budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 400 159 latu apmērā un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neiebilst pret apropriācijas palielināšanu, palielināt likumā Par valsts budžetu 2011.gadam noteikto apropriāciju budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. VARAM sadarbībā ar Finanšu ministriju uzdots informēt Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju par apropriācijas palielināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Valdība atliek jautājumu par kompensāciju izmaksām Prieks tūre klientiem

LETA, 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien nolēma atlikt jautājumu par kompensāciju izmaksām likvidētās tūrisma firmas «Prieks tūre» klientiem no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» par nesaņemtajiem tūrisma pakalpojumiem.

Valdība vēl neskatīja šo jautājumu, jo atsevišķi ministri vēlējās iegūt plašāku informāciju, tostarp, kāda bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) atbildība, uzraugot tūrisma nozari.

Tāpat ministri vēlējās iepazīties ar nepieciešamajām izmaiņām regulējumā, lai neatkārtotos situācija, kad valstij ir jāsedz pakalpojuma saņēmējam zaudējumi, jo bankrotējis pakalpojuma sniedzējs.

No valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» kompensācijās «Prieks tūre» klientiem plānots izmaksāt 161 314 eiro.

Kā ziņots, 2018.gada oktobrī «Prieks tūre» tika konstatētas likviditātes problēmas un kompānija nespēja pilnībā vai daļēji pildīt savas saistības un sniegt kompleksos tūrisma pakalpojumus, tāpēc PTAC aicināja iedzīvotājus iesniegt iesniegumu par visu to maksājumu atmaksāšanu, ko ceļotājs veicis, vai, kas veikti ceļotāja vārdā. Laika posmā no 2018.gada 3.oktobra līdz šā gada 4.janvārim PTAC saņēma 290 iesniegumus maksājumu atmaksāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroliere Inguna Sudraba nosūtījusi vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, norādot uz viņas ieskatā nelikumīgiem tēriņiem valsts iestādēs taupības režīma apstākļos. Šādi rīkoties viņu pamudinājuši iestāžu apjomīgie pieprasījumi pēc papildus līdzekļiem, kas domāti neparedzētiem gadījumiem.

I. Sudraba uzskata, ka daudzas iestādes nodarbojušās ar nihilismu, neievērojot taupības režīmu, turklāt iestāžu iedzīvošanās parādos lielākoties nav bijusi neparedzēta, bet varbūt pat iepriekš plānota, raksta diena.lv.

I.Sudraba norāda, ka līdzekļi neparedzētiem gadījumiem piešķirti ikdienas tēriņu segšanai, piemēram, nodokļu maksājumu parādu, telpu un transportlīdzekļu nomas segšanai. «Pēdējie Ministru kabineta lēmumi rāda, ka pasākumiem, kas neatbilst apakšprogrammas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» mērķiem, vien ir pārdalīti vairāk nekā 44 milj. latu, kas piecas reizes pārsniedz apstiprināto apropriāciju. Tādējādi ir palielināts budžeta deficīts, pie kam dažādām vispārējām un iepriekš prognozējamām vajadzībām, kurām līdzekļi bija iepriekš jāieplāno gadskārtējā budžeta likumā,» teikts VK vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad izaudzētā graudu raža ir pietiekami liela, lai nebūtu nepieciešams graudus importēt, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

«Kopumā raža Latvijā ir pietiekami liela, lai mums nebūtu jādomā par graudu iepirkšanu,» teica Lazdiņš.

Tāpat viņš atzina, ka Latvijā ir saimniecības, kurās visa raža ir novākta, taču atsevišķās saimniecībās ražas vākšanas darbi vēl turpinās. «Šā gada rudens ir īpaši nelabvēlīgs lauksaimniekiem Latvijā. Cik varējām, tik padarījām, bet ražas novākšana vēl turpinās pat šobrīd,» atzina Lazdiņš.

Tāpat viņš norādīja, ka valsts plūdos cietušajiem lauksaimniekiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem plāno kompensēt apmēram 71% no ieguldītajiem līdzekļiem.

«Kopumā plūdu skartajā reģionā neiegūtā raža vai platības, no kuras nevarēja iegūt ražu, ir 73 000 hektāru. Pēc mūsu aprēķiniem, zaudējumi lauksaimniekiem ir radīti ap 50 miljoniem eiro. (..) Šobrīd ir piešķirti nepilni 15 miljoni eiro, kas kompensēs daļu no lauksaimnieku ieguldījumiem. Šī summa daļēji varētu nodrošināt to, ka lauksaimnieki, kuri neguva ražu, varēs iegādāties izejvielas, kas nepieciešamas nākamās ražas ieguvei,» klāstīja Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijai netiks piešķirtas veto tiesības, lemjot par līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Atbilstoši Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) ierosinājumam, tā vietā, lai divām - Finanšu un Tieslietu ministrijām - piešķirtu tiesības nobremzēt finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, valdība vienkārši turpmāk rūpīgāk izvērtēs to, cik pamatoti ir pieprasīti papildu līdzekļi.

Par to tika panākta vienošanās Ministru kabineta komitejas sēdē.

Finanšu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 2009. un 2010. gadā, proti, laikā, kad strauji tika samazināti valsts budžeta izdevumi, radikāli pieaudzis no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pieprasītā finansējuma apjoms. Turklāt ievērojami līdzekļi piešķirti ne tikai saistībā ar, piemēram, dabas stihiju un citu katastrofu nodarīto zaudējumu kompensācijām vai valstiski svarīgiem pasākumiem, bet arīdzan citos gadījumos, tostarp tādos, kurus ne vienmēr var uzskatīt par iepriekš neparedzamiem. Kopumā neparedzētu izdevumu segšanai pērn tika piešķirts 81, 66 milj. Ls. Turpretī dabas stihiju un citu katastrofu seku kompensēšanai piešķirto līdzekļu apjoms ir salīdzinoši niecīgs – 1,93 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ģimenes valsts pabalstiem piešķir vairāk nekā 11 miljonus latu

Egons Mudulis, 12.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piešķīris Labklājības ministrijai 11,2 miljonus latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai nodrošinātu ģimenes valsts pabalsta izmaksu šā gadā otrajā pusgadā.

Lai neradītu negatīvu fiskālo ietekmi valsts budžetā, tas ir, lai nepalielinātu valsts budžeta deficītu, Labklājības ministrijai ir jānodrošina izdevumu ietaupījums valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammā Nodarbinātības speciālais budžets vismaz palielinātās apropriācijas apmērā budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Finanšu ministram par to vēl ir jāinformē Saeima, tāpat ir jāsaņem Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piekrišanu apropriācijas palielināšanai, par ko Finanšu ministrijai ir jāinformē Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Komisija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Neparedzētiem gadījumiem palikuši septiņi miljoni latu

Zanda Zablovska, 28.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atlikums valsts budžeta programmā «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» šā gada augusta beigās veidoja 7,041 miljonu latu salīdzinājumā ar sākotnēji pieškirtajiem 16,183 miljoniem latu.

Tādējādi līdz šim ar Finanšu ministrijas (FM) rīkojumiem (atbilstoši valdības pieņemtajiem lēmumiem) no programmas nolemts pārdalīt aptuveni 9,1 miljonu latu, liecina FM informācija. Tiesa, FM rīkojuma projekts par 200 tūkstošu latu pārdali Izglītības un zinātnes ministrijai vēl tiek gatavots. Līdzekļus plānots piešķirt bobsleja un kamaniņu trasei Sigulda.

Līdz šim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem lielākās naudas summas piešķirtas Centrālajai vēlēšanu komisijai saistībā ar referendumu par krievu valodas statusu, Satiksmes ministrijai – sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumu segšanai un VAS Starptautiskā lidosta Rīga saistībā ar ārvalstu bruņotos spēkus uzņemošās valsts atbalsta sistēmu, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijai Aizkraukles profesionālās vidusskolas būvdarbu pabeigšanai u.c., DB informēja FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdība kompensēs Liepājas Olimpiskā centra zaudējumus Krājbankā

Vēsma Lēvalde, 29.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem piešķīris papildu finansējumu 82,3 tūkst. latu apjomā Latvijas III olimpiādes rīkošanai.

No piešķirtā finansējuma 79,32 tūkst. latu paredzēti Liepājas pašvaldībai. Līdzekļi piešķirti, lai nodrošinātu šoziem laika apstākļu dēļ bojāto apgaismojuma stabu rekonstrukciju stadionā Daugava, kā arī informatīvā tablo un starta paaugstinājuma platformas un starta - finiša iekārtas iegādi Liepājas Olimpiskā centra peldbaseinā. Līdzekļu nepietiekamība plānotā aprīkojuma iegādei Liepājas Olimpiskajam centram radusies a/s Latvijas Krājbanka finanšu krīzes nodarīto zaudējumu dēļ.

Ventspils pilsētas pašvaldībai paredzēti 3000 latu jaunas BMX starta palaišanas iekārtas iegādei Olimpiskā centra Ventspils Piedzīvojumu parka BMX trasē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atjaunota satiksme pār Pērsi uz Daugavpils šosejas; pabeigts tilts pār Tartaku pie Aglonas

Dienas Bizness, 01.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigti šoruden plānotie darbi uz tilta pār Pērsi uz Daugavpils šosejas 98,1.kilometrā un satiksme līdz pat nākamajai būvdarbu sezonai ir atjaunota abos virzienos, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Tiltam jau ir atjaunota hidroizolācija un deformācijas šuves, uzstādītas jaunas drošības barjeras un ieklāta seguma izlīdzinošā kārta. Nozīmīgākais vēl atlikušais veicamais ir balstu un konusu remonts, kam nepieciešams zems ūdens līmenis Pļaviņu HES ūdenskrātuvē, un seguma virskārta. Darbus veic SIA Tilts, un to līgumcena ir 339 000 eiro. Iepriekšējo reizi tilts remontēts 1999.gadā.

Savukārt uz tilta pār Tartaku Aglonā autoceļa Krāslava-Preiļi-Madona 34,5.kilometrā ir pabeigti visi darbi, un tilts ir pārbūvēts pilnībā. Šos darbus veica SIA 8 CBR, un to līgumcena bija 387 000. Arī šis saliekamā dzelzsbetona tilts, kura garums ir 14 metri, pēdējo reizi bija remontēts 1999.gadā, informē LVC.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir 1437 ciemi ar noteiktām robežām, un to kopējais iedzīvotāju skaits ir 258 tūkstoši. Šajā tūkstošgadē no jauna ir izveidojušies trīs ciemi, kuros 2000. gadā nebija neviena iedzīvotāja vai to skaits nepārsniedza 10, taču 2018. gada sākumā to ir vairāk nekā 300, liecina Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālās statistikas dati.

Dažos desmitos iedzīvotāju skaits 2000. gadā bija mērāms četros ciemos, kuros šogad to skaits pārsniedzis 300 – Lapeniekos (no 13 līdz 474, pieaugums 36 reizes), Sunīšos Garkalnes novadā (no 50 līdz 682, pieaugums 14 reizes), Jāņupē (no 57 līdz 775, pieaugums 14 reizes) un Dzērumos (no 33 līdz 438, pieaugums 13 reizes). Vētrās iedzīvotāju skaits audzis (no 96 līdz 415, pieaugums 4,3 reizes), bet Dzidriņās (no 108 līdz 876, pieaugums 8 reizes).

Ar nozīmīgu iedzīvotāju skaita pieaugumu,18 gados pārsniedzot vienu tūkstoti, izceļas Medemciems, kurā iedzīvotāju skaits ir pieaudzis no 84 līdz 1 244 personām. Gaujā, Carnikavas novadā, lai arī strauji pieaudzis iedzīvotāju skaits, bērnu vecumā līdz 14 gadiem īpatsvars ir izteikti zemāks salīdzinājumā ar citiem Pierīgas ciemiem – tikai 7%. Tikmēr senioru vecumā virs 65 gadiem īpatsvars tur ir teju dubultojies no 14% līdz 23%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku gadu laikā Daugavpils novada atpūtas un sporta kompleksā Višķu estrāde un stadions, kā arī tam piegulošajā infrastruktūrā, ir ieguldīts ap miljons eiro. Ir atjaunota estrāde ar 1000 skatītāju vietām, stadions, kas izveidots atbilstoši IAAF (Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas) standartu prasībām. IAAF sertifikācijas standartiem atbilst arī jaunais uzsmidzināmais sintētiskā poliuretāna skrejceliņu, sporta laukumu un vieglatlētikas sektoru segums. 2016.gadā atjaunoti arī volejbola, basketbola un tenisa laukumi, uzlaboti pludmales volejbola un futbola laukumi. Ap laukumiem ir 500 skatītāju vietu. Klientu labsajūtai tiek piedāvāta pirts un laivu stacija ar 12 laivām un dažādiem citiem peldlīdzekļiem. Vairāki uzņēmumi savās aktivitātēs izmanto blakus kompleksam esošo ezeru gan zvejošanas sacensībām, gan aktivitātēm ar laivām. Kopumā kompleksa infrastruktūra ļauj novadīt desmitiem dažādu sporta spēļu un disciplīnu, neskaitot daudzās „nenopietnās” disciplīnas, kas ļoti populāras korporatīvajās sporta spēlēs.

Arī piebraukšana pie kompleksa ir ļoti ērta pa asfaltētiem ceļiem – divi kilometri no A13 šosejas. Iespējams arī atlidot ar lidmašīnu, jo gandrīz blakus stadionam atrodas lidlauks. Pasākumā laikā ir iespējams noorganizēt lidojumus ar motodeltaplānu.

Višķu sporta un atpūtas komplekss bija ļoti populārs agrāk, kad lielākā daļa Latvijas lielo uzņēmumu te ir rīkojuši savas sporta spēles. `Tā kā tagad lielu uzņēmumu nav daudz, liela daļa savai atpūtai izvēlas nelielas viesu mājas. Savukārt tādu vietu, kas varētu uzņemt simtiem un pat tūkstošiem dalībnieku, visā valstī ir ļoti maz. Višķos lielākais dalībnieku skaits ir bijis vairāk par 3000. Šāda dalībnieku skaita izmitināšanai piemēroti vairāki telšu laukumi, netālu no kompleksa esošās viesu mājas un dienesta viesnīca. Vēl viens arguments par labu Višķiem ir uzņēmumu vadības cieņas izrādīšana pret savu filiāļu darbiniekiem, izvēloties atpūtu reģionos, ko ļoti augstu novērtē reģionu darbinieki. Kāpēc lai šogad tas nebūtu Latgalē? Tā ir arī iespēja apskatīt, cik mūsu valsts ir daudzveidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Stankevičs mudina svētdienās slēgt veikalus

LETA, 15.08.2012

Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs pie Rīgas Sv.Jēkaba katedrāles pavada ticīgos svētceļojumā uz Aglonu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdienas nevajadzētu pavadīt lielveikalos, bet veltīt Dievam, ģimenei un atpūtai, šodien Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos teica Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Analizējot trešo Dieva bausli - «Tev būs svēto dienu svētīt! Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. Bet septītā diena ir sabats Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt … Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta», arhibīskaps aicināja cilvēkus pārdomāt kā viņi izmanto svētdienu.

«Ja tur neatliek laika Dievam, ģimenei un atpūtai, tad nav jābrīnās, ka dzīvē trūkst patiesa prieka, jo arvien vairāk sāk akumulēties iekšēja spriedze un nogurums, arvien grūtāk kļūst atrauties no ikdienas rūpēm un paraudzīties uz savu dzīvi no putna lidojuma,» sacīja Stankevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Virši-A audzē peļņu un apgrozījumu

Jānis Rancāns, 27.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju degvielas tirgotāja a/s Virši-A neauditētā peļņa pērn sasniegusi 775 tūkstošus latu, kas ir par 14% jeb 110 tūkstošiem latu vairāk nekā 2011. gadā.

Virši-A apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2011. gadu, pieaudzis par 9,8 miljoniem latu, sasniedzot 70,6 miljonus latu, informē uzņēmums.

Degvielas tirgotāja valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš norāda, ka aizvadītajā gadā veiksmīgi turpināta uzņēmuma attīstības stratēģija, investējot un paveicot vairākus būtiskus posmus tās īstenošanā. Par to arī liecinot uzņēmuma peļņas un apgrozījuma pieaugums.

«Arī šogad plānojam vairākus investīciju projektus Virši-A degvielas uzpildes staciju tīkla attīstībā. Uzņēmums ir nopircis trīs SIA Tilpums degvielas uzpildes stacijas, kas atrodas Ķekavā, Baložos un pie Juglas apvedceļa. Plānots, ka jaunās degvielas uzpildes stacijas uzsāks savu darbību šīs vasaras laikā,» stāstīja J. Riekstiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latgale cenšas attīstīt tūrismu, aicinot Rīgas viesus

Gunta Kursiša, 24.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs dienu ilgā apskates braucienā Rīgas tūroperatori iepazīs Latgales reģiona tūrisma nozares piedāvājumu un attīstības tendences. Kopumā braucienā uz Latgali piedalīsies 12 galvaspilsētas tūrisma aģentūru pārstāvji, piemēram, Relaks Tūre, Kandagarr Tour, RIX Travel, Blagovestturserviss un citi.

Ceļojuma maršrutā mēģināts aptvert maksimāli visu reģionu. Maršrutā iekļauti sakrālā, amatniecības, dabas, kultūrvēstures u.c. tūrisma objekti, piemēram Balvu novadu muzejs, Lāča dārzs, Balvu muiža, Bērzpils, Malnvaca, Ludza, Rēzekne, Aglona un objekti Daugavpils un Dagdas novados, kā arī Krāslavas un Līvānu apskate.

Iepazīšanās braucienu rīko Latgales Reģiona attīstības aģentūra sadarbībā ar Daugavpils novada Tūrisma informācijas centru un Park Hotel Latgola, kā arī Latvijas tūrisma aģentu asociāciju ALTA. Šis ir pirmais iepazīšanās brauciens Latgalē, kas paredzēts tieši Rīgas tūroperatoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VARAM sagatavojusi priekšlikumus 105 reģionālajai reformai svarīgu ceļu posmu sakārtošanai

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Tartakas tilta pārbūve izmaksās 387 tūkstošus eiro

Žanete Hāka, 17.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies tilta pār Tartaku pārbūve Aglonā autoceļa Krāslava-Preiļi-Madona (P62) 34,5. kilometrā, VAS Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļas pārstāvji.

Projektu izstrādājusi SIA Inženierbūve, darbus veic SIA 8 CBR un to līgumcena ir 387 tūkstoši eiro (ar PVN).

Tiltu paredzēts nojaukt un uzbūvēt no jauna. Pašreizējam tiltam ir bojātas nesošās konstrukcijas un hidroizolācija, tilta pieejās ceļa segumā ir izveidojušies pamanāmi iesēdumi. Pēdējo reizi saliekamā dzelzsbetona tilts, kura garums ir 14 metri, ir remontēts 1999.gadā, kad veikti balsta konusu nostiprināšanas darbi.

Vispirms līdzās tiltam tiks izbūvēts pagaidu tilts transporta līdzekļiem un ietve gājējiem, pēc tam pievērsīsies paša tilta pārbūvei. Darbi ir jāpabeidz 150 dienās, tāpēc paredzams, ka ziemā tiks ņemts tehnoloģiskais pārtraukums, lai seguma asfaltēšanas darbus pabeigtu jau pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru