Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde cer, ka Grieķijas valdība būs stabila un kādu dienu Eiropa novērtēs fonda darbu, kas patlaban saskāries ar plašu kritiku.

Sarunā ar aģentūru AFP K. Lagarde norādīja - tikai laiks ļaus novērtēt un saprast SVF lomu reģionā, kur fonds piedalījies jau četru eirozonas valstu starptautiskajos aizdevumos. «Ir dabiski, ja SVF savas darbības laikā tiek uztverta negatīvi – kontrolējoša un savus noteikumus diktējoša. Fonds vienmēr iesaistās krīzes situācijās,» sacīja K. Lagarde.

K. Lagarde atzina, ka fonds piemērojis «sāpīgu medicīnu», tomēr vienlaikus arī uzsvēra, ka fonda finansiālo programmu rezultāti jāanalizē ilgā laika posmā. Par piemēru viņa minēja SVF darbību Āzijas krīzes laikā aizvadītā gadsimta deviņdesmitajos gados.

«Āzijas valstis, kas savulaik kritizēja SVF, patlaban ir pateicīgas par to, ka viņām nācās īstenot reformas. Es ceru, ka kādu dienu SVF darbības Eiropā arī tiks novērtētas,» sacīja K. Lagarde.

Pasaules ekonomikai ir izdevies spert soli atpakaļ no bezdibeņa malas, kā arī parādās stabilizācijas signāli eirozonā un ASV, tomēr attīstīto valstu parādu apjomi, kā arī augošās naftas cenas, joprojām sagādā vērā ņemamus riskus, sacīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) direktore Kristīne Lagarde.

«Pasaules ekonomika ir uz atveseļošanās ceļa, tomēr nav daudz iespēju manevriem un politiskām kļūdām,» runājot Ķīnas Attīstības forumā, sacīja K. Lagarde.

Stabilizācijas pazīmes arī apliecinot, ka globālās finanšu krīzes risināšanai izmantotie pasākumi sākot atmaksāties – ASV ekonomikas indikatori uzlabojoties, bet Eiropai ir izdevies spert nozīmīgu soli krīzes atrisināšanās, veicot pasākumus, kas saistīti ar Grieķijas situācijas normalizēšanu.

«Pasaules ekonomika ir atkāpusies no bezdibeņa malas, un pašlaik mums ir iemesls būt daudz optimistiskākiem. Tomēr optimismam mūs nevajadzētu ievilināt nepatiesas drošības sajūtā. Joprojām ir lielas ekonomiskās un finanšu ievainojamības iespējas, kuras mums jāatrisina,» klāstīja K. Lagarde.

Eiropas spēcīgākajām ekonomikām nepieciešams palielināt izaugsmi un palielināt eirozonas glābšanas fonda rīcībā esošos līdzekļus, lai tādējādi izvairītos no parādu krīzes, pavēstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde.

«Ir trīs aspekti – stiprāka izaugsme, finanšu aizsardzības mehānismi un ciešāka integrācija,» sacīja K. Lagarde. «Budžeta griezumi pastiprinās recesijas spiedienu.»

SVF vadītāja atzina, ka atsevišķām valstīm nav citas izvēles kā vien konsolidēt savas finanses. «Tomēr visur tā nav patiesība,» norādīja K. Lagarde.

Tāpat nepieciešams izveidot lielāku eirozonas glābšanas fondu, kuru varētu izmantot Itālijas vai Spānijas glābšanas gadījumā. Minēto valstu maksātnespēja «izraisītu katastrofālas sekas visai sistēmas stabilitātei,» sacīja SVF vadītāja.

«Runa ir par izvairīšanos no 1930. gada atkārtošanās, kura laikā bezdarbība, izolētība un ideoloģija izraisīja globālā pieprasījuma samazināšanos,» klāstīja K. Lagarde.

Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarde, kas saniknojusi grieķus ar izteikumu, ka viņi nemaksā nodokļus, pati nemaksā valsts nodevu par saviem ienākumiem, vēsta The Telegraph.

Jau vēstīts, ka K. Lagarde intervijā britu lakrakstam Guardian izteikusies, ka viņa vairāk jūt līdzi nabadzības upuriem Āfrikā nekā grieķiem, kurus skārusi krīze. Viņa norādījusi, ka grieķi ilgstoši izvairījušies no nodokļu nomaksas. Tas saniknojis grieķus, kas izveidoja speciālu Facebook lapu Greeks are against Lagarde, kurā grieķi pauduši sašutumu par SVF vadītājas izteikumu. Trešdienas rītā šai Facebook lapai bija 5777 «sekotāju». Arī Grieķijas finanšu ministrs un sociālistu līderis Evangels Venizels (Evangelos Venizelos) norādīja, ka K. Lagarde ar savu izteikumu ir apvainojusi grieķu tautu.

Pasaules ekonomikai draud aizvadītā gadsimta trīsdesmitajos gados pieredzētā Lielā Depresija, pavēstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde.

Tāpat SVF vadītāja uzsvēra, ka pasaules ekonomikas perspektīvas ir «drūmas» un norādīja, ka neviena valsts nav pasargāta no ekonomiskiem riskiem, tāpēc jāmeklē starptautiskās sabiedrības palīdzība Eiropas parādu krīzes risināšanā.

«Pasaulē nav tādas ekonomikas, vienalga vai nabadzīgās valstis, attīstības valstis, valstis ar vidējiem ienākumiem, vai augsti attīstītas valstis, kas būs pasargātas no krīzes, kura ne tikai vēršas plašumā, bet arī nepārtraukti pieaug,» sacīja K. Lagarde. «Tā nav krīze, kuru var atrisināt viena valstu grupa. Cerams, ka to varēs atrisināt visu valstu un reģionu kopīgie pūliņi».

Finanšu tirgi līdz ar ECB vadības nomaiņu cer uz vēl vienu likviditātes drukāšanas cēlienu.

Vecajā kontinentā šobrīd tiek dalīti nozīmīgākie institūciju amati, un Eiropas Centrālā banka šajā ziņā nav nekāds izņēmums. Pašreizējā ECB šefa Mario Dragi termiņš šajā amatā iztecēs jau oktobrī, un šobrīd tiek paredzēts, ka pēc viņa šajā krēslā sēdīsies Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarde. Pārsvarā tiek spriests, ka viņa varētu būt vairāk ekonomiku sildošās monetārās politikas atbalstītāja. Tas finanšu tirgus dalībniekiem licis spekulēt, ka ECB vēlīnajā rudenī varētu atsākt, piemēram, savu aktīvu uzpirkšanas programmu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu. Tas savukārt raisījis akciju mijēju optimismu, jo nostiprinās sajūta, ka centrālās bankas finanšu tirgiem turpinās nodrošināt «aizmuguri». Līdz ar šādiem pieņēmumiem zemāk ceļojis arī Eiropas valdību obligāciju ienesīgums. Piemēram, Vācijas 10 gadu termiņa parāda ienesīgums saruka līdz -0,4% atzīmei, kas ir jauns zemākais līmenis vēsturē.

Itālija un Spānija nav lūgušas Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) palīdzību krīzes pārvarēšanai, paziņojusi SVF vadītāja Kristīne Lagarde.

K. Lagarde uzsvēra, ka finanšu palīdzību SVF var sniegt tikai tad, ja valstu valdības to lūdz. «Līdz šim brīdim SVF no Itālijas vai Spānijas nav saņēmusi nekādu lūgumu, kā arī nav uzsākusi nekādas pārrunas,» sacīja K. Lagarde. SVF vadītāja atzina, ka fonds piedāvājis Itālijai palīdzību finanšu pārvaldīšanas jomā.

SVF vadītāja aizvada vizīti Latīņamerikas valstīs, ziņo Reuters. Analītiķi norāda, ka SVF cenšas «pierunāt» attīstības valstis, kā, piemēram, Brazīliju un Meksiku, piedalīties eirozonas parādu krīzes risināšanā.

«Latīņamerika patlaban atrodas astoņdesmitajos gados, Āzija – deviņdesmitajos, bet Eiropa šodienā,» sacīja K. Lagarde, atbildot uz jautājumu par to, kā Latīņamerikas valstis var palīdzēt Eiropai.

Grieķijas interneta lietotāji uzsākuši karu Facebook pret Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāju Kristīni Lagardi (Chritine Lagarde), kas apvainojusi grieķus, vēsta ABC-CBN News. Db.lv novēroja, ka pirmdien lapai bija gandrīz 3000 «sekotāju».

K. Lagarde intervijā britu laikrakstam Guardian izteikusies, ka viņa jūt vairāk līdzi nabadzības upuriem Āfrikā nekā grieķiem, kurus skārusi krīze. Viņa norādījusi, ka grieķi ilgstoši izvairījušies no nodokļu nomaksas. Grieķijas finanšu ministrs un sociālistu līderis Evangels Venizels (Evangelos Venizelos) norādīja, ka K. Lagarde ir grieķus apvainojusi.

«Nevienam nav tiesību apkaunot grieķus krīzes laikā, un es to šodien specifiski adresēju SVF vadītājai, kas ar savu apgalvojumu ir apvainojusi grieķu tautu,» norādīja E. Venizels.

Kopš sava skarbā izteikuma K. Legarde jau ir saņēmusi vairāk nekā 10 tūkstošus grieķu vēstuļu, kurās pausta neapmierinātība par viņas izteikumu. Svētdienas pievakarē sociālajā medijā Facebook tika radīta atsevišķa lapa «Greeks are against Lagarde» (Grieķi ir pret Lagardi). Tajā pausts, ka SVF vadītāja nav novērtējusi grieķu ciešanas, kopš valstī veikts algu un pensiju samazinājums.

Divu gados bērnudārzs Ketes māja nomaina telpas; tagad tajā ir divreiz vairāk bērnu četrās, nevis divās grupiņās.

Kad iepriekšējo reizi DB viesojās privātajā pirmsskolas izglītības iestāde jeb bērnudārzā Ketes māja, tas atradās Vecrīgā, Jāņa ielā, pie Sv. Jāņa baznīcas. Pagājušajā vasarā uzņēmums bija spiests atbrīvot telpas. «Sapratu, ka uz tikpat lielām telpām nav jēgas iet, ir jāmeklē lielākas. No Vecrīgas negribējās šķirties, jo pie mums bērnus atved tie vecāki, kuriem centrs ir ērts. Bija daudz uztraukumu par to, kā vecāki pieņems pārmaiņas, jo tās cilvēki galvenokārt uztver ar skepsi. Pagājusī vasara man bija ļoti grūta. Lai atvērtu bērnudārzu jaunās telpās, vēlreiz bija jāiegūst visas atļaujas. Svētdienās es strādāju līdz četriem pēcpusdienā, lai man būtu vismaz viena daļēja brīvdiena. Sarežģītākais laikam bija tas, ka liels darba apjoms jāpaveic ļoti īsā laika sprīdī – vienā brīdī man gandrīz vai bija jāsēž uz trepēm un jāraud, domājot, kā ar to tikt galā,» pieredzē dalās Kristīne Tomsone, SIA Ketes māja vadītāja. Arī tagad bērnudārzs atrodas tuvu baznīcai, šoreiz – Anglikāņu baznīcai. Viņa gan norāda, ka Vecrīgā būtu grūti atrast kādu vietu, kur baznīcu nevarētu redzēt pa logu vai izejot uz ielas.

Neskatoties uz pasaules ekonomikas trauslo atveseļošanos, joprojām pastāv iespēja, ka Eiropā no jauna uzliesmos parādu krīze, kas ir galvenais globālās ekonomikas apdraudējums, uzskata Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde.

«Ir skaidrs, ka lielākais risks ir saistīts ar to, ka suverēnais un finanšu risks Eiropā atgriezīsies ar jaunu sparu,» sacīja K. Lagarde. Viņa arī uzsvēra, ka nopietnu apdraudējumu rada naftas cenu kāpums, vēsta britu laikraksts The Telegraph.

SVF vadītāja atzīmēja, ka Eiropas līderu nesen panāktā vienošanās par finanšu «ugunsmūra» palielināšanu līdz 800 miljardiem ASV dolāru ir tikai daļa no nepieciešamā krīzes risinājuma.

«Iespējams, ka riski vairs nav tik lieli, kādi bija gada sākumā. Taču tie joprojām ir vērā ņemami un būtu ļoti neapdomīgi tos ignorēt,» sacīja K. Lagarde.

Bijusī Francijas finanšu ministre Kristīne Lagarde otrdien uzsāk pildīt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājas pienākumus, vēsta BBC.

K. Lagarde ir kļuvisi par pirmo sievieti, kas ieņem augsto amatu, fonda vēsturē.

Db.lv jau rakstīja, ka 28. jūnijā SVF valde izvēlējās K. Lagardi par fonda izpilddirektori un valdes priekšsēdētāju. K. Lagarde ievēlēta uz piecus gadus ilgu termiņu.

SVF vadītāja postenis kļuva brīvs pēc tam, kad iepriekšējais fonda vadītājs Dominiks Štrauss – Kāns tika arestēts un apsūdzēts par viesnīcas istabenes izvarošanu Ņujorkā.

Jaunajai SVF vadītājai vajadzēs risināt arvien augošo eirozonas parādu krīzi un turpināt «glābt» Grieķiju. K. Lagardes ievēlēšana augstajā amatā turpina tradīciju, ka par SVF vadītāju kļūst eiropietis.

Paredzams, ka pasaules ekonomikas izaugsmes perspektīva būs mazāka par 3,5%, kā tika prognozēts šā gada aprīlī, pavēstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde.

«Es jums varu atklāt, ka globālās ekonomikas izaugsme būs zemāka nekā SVF lēsa pirms trim mēnešiem,» citējot K. Lagardes teikto ekonomikas simpozijā Tokijā, vēsta BBC.

Tāpat savā runā K. Lagarde uzslavēja ES līderu centienus eirozonas parādu krīzes risināšanā. «Patlaban ir sperti nozīmīgi soļi, bet vēl aizvien ir nepieciešamas reformas un stingra to īstenošana,» viņa norādīja.

Runājot par lēmumiem, ko ES valstu līderi pagājušajā nedēļā pieņēma samitā Briselē, K. Lagarde pauda, ka «no SVF skatupunkta raugoties, ir jādara ļoti daudz, lai pabeigtu reformu».

«Ļoti svarīgi ir tas, kā reforma tiks ieviesta – tai jābūt ieviestai stingri, ar lielu centību un stabilitāti,» norādīja SVF vadītāja. Sevišķi viņa uzslavēja pieņemtos lēmumus par ciešāku banku apvienošanos.

Atsevišķās Eiropas valstīs tehniski ir iestājusies recesija, tomēr tas nenozīmē, ka tā ir attiecināma uz eirozonu, vai uz visu Eiropas Savienību (ES) kopumā, pavēstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarede.

«Es domāju, ka dažas Eiropas valstis, iespējams, tehniski atrodas recesijā. Tomēr es neuzskatu, ka visa Eiropa atrastos recesijā,» vizītes laikā Dienvidāfrikas Republikā, sacīja SVF vadītāja. Tomēr K. Lagarde nenosauca valstis, kuras ir piemeklējusi recesija.

SVF vadītāja arī sacīja, ka Eiropai šajā gadā var izdoties izvairīties no recesijas. Esot arī iemesli, kuru dēļ jāsaglabā optimistisks skatījums uz reģiona ekonomikas perspektīvām.

«Pēdējo 18 mēnešu laikā eirozona ir pamatīgi mainījusies, ir iemesli nelielam optimismam,» norādīja K. Lagarde. Tomēr SVF vadītāja atzina, ka 2012. gads «nebūs ne pastaiga parkā, ne arī viegls ceļojums».

Eiropai ir nepieciešams rekapitalizēt, pārstrukturēt vai slēgt bankas, tādējādi veicot būtisku nozares sakārtošanu, norādījusi Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarde, raksta telegraph.co.uk. Viņa arī brīdinājusi, ka draudi, ko rada pasaules lielākie aizdevēji, ir bīstamāki nekā jebkad agrāk.

Runājot Ņujorkā pirms nākamajā nedēļā plānotās SVF pavasara sanāksmes, SVF vadītāja pārmetusi finanšu pakalpojumu nozarei pretošanos steidzamām reformām.

«Pārāk daudzos gadījumos - no Amerikas Savienotajām Valstīm 2008. gadā līdz Kiprai šobrīd - mēs esam pieredzējuši, kas notiek tad, kad banku sektors priekšroku dod ātrai naudai, nevis ilgstošam labumam, atbalstot biznesa modeli, kas galu galā destabilizē ekonomiku,» viņa sacījusi un akcentējusi: «Mums ir nepieciešamas reformas.»

Kompreses ar ķiršu kauliņiem izmanto līdzīgi kā ar linsēklām pildītās, tiesa, pirmais variants Latvijā vēl nav plaši pazīstams

CherryBerry (SIA ECOtex) ražo tekstila izstrādājumus ar ķiršu kauliņiem – spilvenus, acu maskas, čībiņas, masāžas maisiņus, aukstuma kompreses dažādām ķermeņa daļām. Uzņēmuma vadītāja Kristīne Duļbinska stāsta, ka kompreses ar ķiršu kauliņiem, ko var lietot gan kā siltuma, gan kā aukstuma kompreses, ir dabas dziedniecības līdzeklis, kam esot labvēlīga iedarība uz veselību. Latvijā līdzīgi mēdz izmantot linsēklas un griķu sēnalas. «Ķiršu kauliņiem ir atšķirīga struktūra, kas nodrošina masāžas efektu un ilgāk uztur siltumu vai aukstumu – īsā laikā uzņem un ilgākā periodā atdod tai ķermeņa daļai, kur ir uzlikts,» raksturo Kristīne. Sākumā daļai cilvēku ir skepse – kā gan ķiršu kauliņi var palīdzēt? «Stāstām, ka tie darbojas ar siltumu vai aukstumu, tas ir tas unikālais. Kad izstāstām, cilvēki ir gatavi iegādāties. Cilvēki ir dažādi – arī skeptiski, taču pārsvarā pozitīvi,» saka Kristīne.

Attīstības valstis ir noraizējušās par nākamā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja ievēlēšanas procesa likumību, jo Eiropas pārstāvji SVF vadītāja amatā atkal vēlas redzēt eiropieti, vēsta BBC.

Šodien Francijas finanšu ministre Kristīne Lagarde (Christine Lagarde), kas bauda Eiropas atbalstu, oficiāli paziņoja savu kandidatūru SVF vadītāja amatam. Savukārt Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika (BRIC valstis) jau agrāk norādījušas, ka nākamā SVF vadītāja izvēle, pamatojoties uz kandidāta nacionalitāti, ir iedragājusi fonda likumību.

«Ievēlēšanas process ir pretrunā ar visiem labajiem pārvaldības principiem šai globālajai institūcijai, par līderi pieņemot tikai Eiropas pārstāvi,» medijam pavēstīja Āzijas un Klusā okeāna reģiona vadošais ekonomists Rajivs Bisvass (Rajiv Biswas). Viņš piebilda, ka ir saniknots, un nodēvēja SVF ievēlēšanas procesu par postkoloniālām paliekām.

ASV šodien devusi stingrāko mājienu līdz šim, ka par nākamo Starptautiskā Valūtas fonda vadītāju varētu kļūt Francijas izvirzītā Kristine Lagrade.

ASV Sekretāre Hilarija Klintone izteikusies, ka, lai gan ASV vēl neesot ieņēmusi oficiālu nostāju, valsts «neoficiāli» atzinīgi novērtē augti kvalificētu sieviešu dzimuma kandidatūru šim amatam.

Db.lv jau rakstīja, ka Francijas finanšu ministre Kristīne Lagarde (Christine Lagarde), kas bauda Eiropas atbalstu, oficiāli paziņojusi par savu kandidatūru SVF vadītāja amatam. Savukārt Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika (BRIC valstis) jau norādījušas, ka nākamā SVF vadītāja izvēle, pamatojoties uz kandidāta nacionalitāti, ir iedragājusi fonda likumību.

Šobrīd vienīgais otrs pieteiktais SVF amata kandidāts ir Augustīnu Karstens (Agustin Carstens) no Meksikas (valsts centrālās bankas vadītājs).

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Paplašinātā aktīvu pirkšanas programma (PAPP) eiro zonā tika uzsākta 2015. gada martā, kad inflācija bija noslīdējusi negatīvā teritorijā un, vērojot globālās ekonomikas norises, bija nopietnas bažas par iespēju nonākt deflācijas spirālē.

Vienlaikus eiro zonas ekonomikas izaugsmes prognozes 2014. gada nogalē tika samazinātas, 2015. gadā sagaidot vien 1% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un bezdarbu 11% līmenī.

Pagājuši gandrīz 3 gadi, inflācija tuvojas Eirosistēmas mērķim (vidēja termiņa cenu pieaugums tuvu, bet zem 2% gadā), eiro zonas tautsaimniecībā vērojama noturīga izaugsme un arī citi rādītāji liecina par pozitīvām tendencēm.

Pieaugot izaugsmes tempiem un izzūdot deflācijas riskiem, eiro zonas ekonomikai ir nepieciešams mazāks monetārās politikas atbalsts. Uz to norāda arī lēmums samazināt ikmēneša PAPP aktīvu pirkumu apjomu, sākot ar 2018. gada janvāri.

Kopš PAPP uzsākšanas ir novērojama pakāpeniska inflācijas virzība uz 2% mērķi un 2018. gadā gaidāmie pirkumi vairs būtiski nemainīs Eirosistēmas bilances apjomu. Taču kāda ir bijusi programmas makroekonomiskā ietekme līdz šim? Un caur kuriem kanāliem ir notikusi PAPP transmisija uz reālo ekonomiku? Par to vairāk šajā rakstā, kurā analizēšu svarīgākos secinājumus no mūsu veiktās ekonometriskās analīzes.

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Pašreizējā Francijas finanšu ministre Kristine Lagarde, visticamāk, šodien vai rīt tiks nominēta Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājas amatam, raksta Thompson Reuters.

Tādējādi SVF vadītāja krēslā, visticamāk, atkal sēdīsies eiropietis kā tas ir bijis kopš fonda dibināšanas.

Jāpiebilst gan, ka K. Lagarde būs pirmā sieviete, kas vadīs šo fondu. Otrs kandidāts bija Meksikas centrālās bankas vadītājs Augustīns Karstens, kurš, visticamāk, nav spējis iegūt sev nepieciešamo popularitāti.

Kopumā A. Karstenam atbalstu solījušas Latīņamerikas valstis, Kanāda un Austrālija. Tikmēr K. Lagardei atbalsts, visticamāk, būs no Eiropas. Arī Ķīna un Krievija jau solījušas atbalstu Lagardei. Pagaidām lielākais nezināmais ir ASV (kam fonda lēmumu pieņemšanā pieder 17% balstiesību). Tiesa gan, vairums ekspertu norāda, ka arī ASV atbalstīs K. Lagardi. Tāpat tiek lēsts, ka lēmuma pieņemšana par jauno fonda vadītāju varētu ievilties līdz rītdienai.

Izvarošanā apsūdzētais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) bijušais vadītājs Dominiks Štrauss – Kāns piektdien atbrīvots no cietuma pret drošības naudu viena miljona ASV dolāru apmērā, vēsta BBC.

Štrausam – Kānam noteikts mājas arests un bruņota apsardze, kā arī viņš tiks elektroniski novērots. Tiesa pieņēma šādu lēmumu pēc tam, kad Štrauss – Kāns piekrita nodot ceļošanas dokumentus un apdrošināties par pieciem miljoniem ASV dolāru.

Bijušā SVF vadītāja advokāti norādīja, ka Štrauss – Kāns ir «godīgs un necentīsies aizbēgt».

Jau vēstīts, ka bijušais SVF vadītājs un bijušais Francijas ministrs, kā arī pretendents uz Francijas prezidenta amatu Štrauss - Kāns, pagājušās nedēļas nogalē tika arestēts Ņujorkā, jo mēģinājis izvarot viesnīcas istabeni. Kopš Štrausa - Kāna aresta SVF kontroli pārņēmis Džons Lipskis (John Lipsky).

Nākošais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājs jāmeklē ārpus Eiropas, norādījis Dienvidāfrikas republikas finanšu ministrs Pravins Gordhans (Pravin Gordhan), raksta The Daily Telegraph.

Tikmēr Vācijas un Francijas politiķi ir uzsākuši kampaņu, lai iegūtu plašāku atbalstu kandidātam no Eiropas. Par vadošo kandidātu tiek uzskatīta Francijas finanšu ministre Kristīne Lagarde (Christine Lagarde), kā arī bijušais Vācijas Centrālās bankas vadītājs Aksels Vēbers, kura kandidatūru varētu atbalstīt arī Vācijas kanclere Angela Merkele.

P. Gordhana aicinājumam jau ir piebalsojušas Krievija un Dienvidkoreja. «Attīstības valstīm ir jānodrošina tiesības cīnīties par vadošiem amatiem starptautiskās organizācijās,» norādīja Krievijas centrālās bankas vadītāja vietnieks Sergejs Švetsovs.

Bijušais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājs ir kritis par upuri Krievijas premjera Vladimira Putina sazvērestībai, nedēļas nogalē paziņojis kāds viņa kolēģis, kuram par to pavēstījis pats Dominiks Štrauss – Kāns, vēsta The Sun.

Krievija kopā ar Franciju esot vēlējusies panākt viņa atkāpšanos no šī amata, kā arī atturēt viņu no piedalīšanās Francijas prezidenta vēlēšanās, uzskata Štrauss - Kāns. Pametot SVF vadītāja amatu ar tik lielu skandālu, viņš vairs nevarēs kandidēt prezidenta amatam.

Db.lv jau rakstīja, ka bijušais Francijas ministrs un SVF vadītājs, kā arī pretendents uz Francijas prezidenta amatu Štrauss - Kāns, maija sākumā tika arestēts Ņujorkā, jo mēģinājis izvarot viesnīcas istabeni. Kopš Štrausa - Kāna aresta SVF kontroli pārņēmis Džons Lipskis (John Lipsky).

Štrauss – Kāns tika nogādāts bēdīgi slavenajā Rikera salas cietumā. Pēc viņa aresta ir saasinājusies cīņa par SVF vadītāja amatu. Par galvenajiem kandidātiem tiek uzskatīta Francijas finanšu ministre Kristīne Lagarde (Christine Lagarde), kā arī bijušais Vācijas Centrālās bankas vadītājs Aksels Vēbers, kura kandidatūru varētu atbalstīt arī Vācijas kanclere Angela Merkele. Tomēr daudzas valstis pret to iebilst, norādot, ka nākamais SVF vadītājs jāmeklē ārpus Eiropas, pārtraucot eiropiešu pusgadsimta dominanti šajā institūcijā.

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.