Sabiedrība

Krištopans: ja varētu pagriezt pulksteni atpakaļ, būtu miljardieris; Latvijā briestot nekustamā īpašuma burbulis

Dienas Bizness, 04.01.2013

Jaunākais izdevums

«Protams, ir bijušas neveiksmes un kļūdas. Ja man tagad būtu jāpagriež pulkstenis atpakaļ, es, goda vārds, būtu miljardieris!» intervijā izdevumam SestDiena, atbildot uz jautājumu, vai biznesā neveiksmes arī cietis, atbildējis privātuzņēmējs Vilis Krištopans.

«Bija tādas iespējas, kuras mēs neredzējām. Trūka pieredzes, mēs visi taču bijām komunisma produkti,» viņš turpinājis.

Kā raksta SestDiena - kaut arī vairākus gadus bijušais premjers ir projām no lielās politikas un daudz laika pavada, dzīvojot ārzemēs, viņu uztraucot Latvijā notiekošais.

Uz jautājumu, vai arī tagad redz iespējas, Krištopans atbildējis īsi: «Protams!» Bet vaicāts - ja tagad būtu jāiegulda nauda - to darītu Latvijā vai kur citur, viņš sacījis: «Visticamāk, Latvijā ne. Es brauktu uz Ameriku, tur katru dienu ir iespējas. Protams, ir daudz jāstrādā, lai iesāktu un lai pārliecinātu finansistus. Pie manis katru dienu nāk cilvēki un saka: lūk, labs projekts! Labs? Tad ej uz banku, es saku. Atbild: nu nē, banka nedos... Ja banka nedos, tad tas nav labs projekts!»

Runājot par to, kurš bijis viņa veiksmīgākais biznesa projekts, Krištopans stāstījis: «Protams, Vācijas-Latvijas banka. Tas bija vētrains periods, kad bankas auga pašas, nekas nebija jādara, jo vienkārši vēl nebija šāda pakalpojuma. Protams, bija Banka Baltija... Mēs arī nebijām tālu no izputēšanas un meklējām iespējas banku pārdot. Un mums tas ļoti veiksmīgi izdevās. 1996. gadā pārdevām to Hansabankai, kas iegāja Latvijā. Pēc tam Hansabankas īpašnieki pārdeva savu banku Swedbank - tāds ir tas stāsts. Tas bija ļoti pārdrošs projekts. Ko mēs, basketbolisti, sapratām no bankām?! Bet savācām gudrus cilvēkus.»

«Interbaltija bija ļoti labs projekts, kas vēl šodien ir veiksmīgs, tirgo vīnus, es gan savas daļas pārdevu,» teicis ekspremjers.

Vaicāts, kāda tagad ir viņa ikdiena, Krištopans SestDienai skaidrojis: «Staigāju pa bankām, palīdzu kundzei un dēliem. Ko nozīmē - palīdzu? Mani joprojām uzklausa. Aizies uz banku tāds Kristaps Krištopans - kas viņš tāds ir?! Bet ar mani katrs grib parunāt, tāpat kā jūs - pusgadu mani vajājat. Es aizeju, izstāstu tās lietas...»

Uz izdevuma iebildi, ka savulaik politikā iegājis kā turīgs uzņēmējs, kādēļ toreiz tas bijis vajadzīgs, Krištopans atbildējis: «Atklāti runājot, duraks biju, šķita, ka būs interesanti. Toreiz biju Latvijas piektās lielākās bankas līdzīpašnieks, nauda bira no kabatām laukā, nezināju, kur likt. Viss gāja tā ka skan! Vīnu tirgojām, dēļus tirgojām, eksports, imports gāja, Krievijā arī viss vēl notika. Tikai pelnīt un pelnīt! Un, protams, tādi kā es toreiz politiķiem bija vajadzīgi. Klubs 21 mani uzaicināja ar domu - ahā, vēlēšanu kampaņa nāk, būs nauda. Tā arī bija - esmu diezgan daudz personīgās naudas politikā iztērējis. Tādi laiki bija.»

Intervijā Krištopans arī izteicies par Latvijas nekustamā īpašuma tirgu. «Kaut vai nekustamajā īpašumā varētu ieguldīt. Tagad atkal viss sākas no jauna. Būs atkal burbulis!» viņš sacījis, atbildot uz jautājumu par naudas ieguldīšanas iespējām Latvijā. Vaicāts, vai ieteiktu cilvēkiem tagad pirkt dzīvokļus, viņš uzsvēris: «Ja sev, tad ir pats pēdējais brīdis. Cenas ies tikai uz augšu. Tagad pirmo reizi Latvijas vēsturē depozītu ir vairāk nekā kredītu! Baņķieri saprot, ka būs kārtējais burbulis, bet viņi spiesti naudu dot ārā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bažas par atbildības "futbolēšanu" starp FID un VID saistībā ar neatbilstošu slogu grāmatvežiem

LETA, 10.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes diskusijās 9.maijā iezīmējās bažas par atbildības "futbolēšanu" starp Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistībā ar neatbilstošu birokrātisko slogu grāmatvežiem.

Tāpat sēdē tika norādīts uz Eiropas Komisijas (EK) atbildību kā attiecīgās direktīvas prasību autoriem un Finanšu ministrijas (FM) kā likumdošanas izmaiņu virzītājas lomu.

Grāmatvežu asociācijas pārstāve Lienīte Caune uzsvēra, ka grāmatvežiem nebūtu pašlaik noteiktajā apjomā atkārtoti jāveic klientu pārbaudes saistībā ar noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, ja attiecīgu pārbaudi jau ir veikušas komercbankas un Uzņēmumu reģistrs. No pusotru nedēļu līdz mēnesim ilgās pārbaudes ir ļoti dārgas, kamdēļ grāmatvežiem būs jāturpina celt cenas.

Caune akcentēja, ka pārbaužu veikšanā nevajadzētu grāmatvežiem uzlikt līdzīgas prasības kā komercbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos 1055 vēlēšanu iecirkņos - gan par sarakstiem, gan deputātu plusiem un svītrojumiem.

Pēc CVK mājaslapā pieejamās informācijas, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) - 15, Nacionālā apvienība (NA) - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" (P) - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.

No JV Saeimā ievēlēti Krišjānis Kariņš, Edgars Rinkēvičs, Andrejs Judins, Inese Lībiņa-Egnere, Irma Kalniņa, Zane Skujiņa, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Uģis Rotbergs, Jānis Patmalnieks, Agnese Krasta, Inese Kalniņa, Ainars Latkovskis, Evika Siliņa, Hosams Abu Meri, Andrejs Ceļapīters, Jānis Skrastiņš, Raimonds Čudars, Arvils Ašeradens, Inga Bērziņa, Anda Čakša, Agita Zariņa-Stūre, Rihards Kozlovskis, Anna Rancāne, Mārtiņš Felss un Mārtiņš Daģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Komisijas deputāti neatbalsta opozīcijas priekšlikumu neaizliegt e-cigarešu aromatizētājus

LETA, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti neatbalstīja opozīcijas deputātu priekšlikumu, kas paredz neaizliegt elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus.

Tāpat deputāti Linda Liepiņa (LPV), Ramona Petraviča (LPV), Kristaps Krištopans (LPV), Armands Krauze (ZZS) un Vilis Krištopans (LPV) rosināja, ka maksimālā nikotīna koncentrācijas tabakas produktu aizstājējproduktā nepārsniedz 20 miligramus uz gramu. Attiecīgi Veselības ministrija (VM) rosina, ka nepārsniedz 4 miligramus uz gramu.

FM iestājas pret aizliegumu Latvijā tirgot šķidrumus e-cigaretēm  

Finanšu ministrija (FM) neatbalsta Veselības ministrijas priekšlikumu aizliegt Latvijas tirgū elektronisko...

Petraviča sēdē norādīja, ka e-cigarešu aromātu aizliegums palielinās nelegālo tirgu. Šobrīd Igaunijā pirmajā lasījumā ir nobalsots par e-cigarešu aizlieguma atcelšanu. Arī Zviedrija pērn noraidīja līdzīgus grozījumus, jo tie esot fundamentāli nepareizi un neproduktīvi. Ar to deputāte aicināja ņemt vērā Zviedrijas piemēru, jo tur ir zemākais smēķēšanas procents Eiropas Savienībā, savukārt Latvijā augstākais. Deputāte uzskata, ka nevar aizliegt patērētājiem lietot mazāk kaitīgus smēķēšanas produktus.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudele akcentēja, ka nevar piekrist, ka Zviedrija ir piemērs, kam sekot, jo tur "zelē'' tabaku. Viņa norādīja, ka 15-24 gadu vecu jauniešu vidū e-cigarešu lietotāju skaits ir palielinājies divas reizes.

VM pārstāve norādīja, ka pētījumi rāda, ka aromatizētāji tiek pievienoti, lai nomāktu tabakas nepatīkamo garšu, tāpēc aromatizētājiem ir galvenā loma, kamdēļ jauni cilvēki tās izvēlas.

Arī deputāts Lauris Lizbovskis (AS) uzskata, ka beztabakas produkti ir vairāk bīstami, jo tie nesmird, tāpēc tiek smēķēti visur. Tas esot mānīgs priekšstats, ka tas ir nekaitīgs produkts.

Deputāts Hosams Abu Meri (JV) uzskata, ka, ja atbalstīs neaizliegt aromatizētājus, tad nav vairs jēga turpināt pie šī strādāt.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve sēdē sacīja, ka Lietuvas un Igaunijas atbildīgās institūcijas atzina, ka kontrole nav iespējama. Likumprojekta grozījumu ideja ir laba, bet pagaidām nerealizējama. Lai nodrošinātu kontroli ir nepieciešami finansiāli līdzekļi, kas nav paredzēti.

Petraviča uzsvēra, ka šie produkti nav domāti bērniem un jauniešiem, tāpēc deputāti rosina, ka tos var iegādāties no 21 gadu vecuma. Viņa sacīja, ka 80% no visiem smēķētājiem esot sākuši smēķēt ''klasiskās'' cigaretes, ne e-cigaretes.

Veselības inspekcijas stingri atbalsta, ka ir nepieciešams aizliegt aromatizētājus. Inspekcijas pārstāve norādīja, ka krasi pieaug aromatizētāju izstrādājumu skaits.

Likumā tabakas aizstājējprodukts tiktu definēts kā produkts, kurš satur vai nesatur nikotīnu (izņemot ārstniecības līdzekļus, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes) un kuru paredzēts izmantot līdzīgi vai līdzīgiem mērķiem kā tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, bezdūmu tabakas izstrādājumus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes neatkarīgi no nikotīna satura šajos produktos un to lietošanas veida.

Tāpat paredzēts ierobežojums, kas attieksies arī uz jau esošiem tabakas izstrādājumiem. Paredzēts precizēt, ka aizliegts pārdot tādu smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu, arī jaunieviestu tabakas izstrādājumu, kuru sastāvā ir mentols, tā analogi un geraniols. Līdz ar to tiktu precizēts jau spēkā esošais aizliegums pārdot šādus produktus, kuru sastāvā ir piedevas, kas atvieglo ieelpošanu vai nikotīna uzņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No sirds Latvijai

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārtiņš Ints Rītiņš neuzzinās, vai rīkojās pareizi, aiziedams no restorāna Vincents, bet pavāra profesijai un restorānu biznesam kopumā viņš muguru nepagriezīs nekad.

Ēdiens ir kā glezna, ar ko vēl šodien var pārsteigt cilvēkus, ir pārliecināts pavārs Mārtiņš Rītiņš. Viņam paveicies pagatavotās un pasniegtās maltītes simfoniju ne vien sadzirdēt, bet arī pašam piedalīties tās tapšanā neskaitāmās zemēs ar vislabākajiem aroda brāļiem pasaulē. Un tas tikai tāpēc, ka M. Rītiņš allaž tiecies turēt augstu līmeni un reputāciju, kā arī vienmēr daudz ceļojis un devies meklēt kaut ko jaunu. Arī tas ļāvis vairāk nekā 20 gadu garumā ar glanci no televīzijas ekrāniem vaicāt, vai tad kaut kas var būt labāks par kārtējo neatkārtojamo kulinārijas šedevru? Tādējādi kopumā liela ir pavāra artava ēšanas kultūras attīstībā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai ārkārtējās situācijas laikā Ministru prezidentam kā valdības vadītājam ir pietiekamas pilnvaras, vai to apmērs ir jāpalielina? Vai pašlaik ir īstais laiks to darīt?

Uz šiem un citiem jautājumiem atbild seši bijušie premjeri “Dienas Bizness” un Tiesību zinātņu pētniecības institūts rīkotajā diskusijā.

Ņemot vērā, ka premjerministra pilnvaras lēmumu pieņemšanas procesā šobrīd, ārkārtējās situācijas laikā, ir tādas pašas, kā ierastā dzīvē, tad par valdības vadītāja pilnvaru palielināšanu sāk runāt ne tikai kuluāros, bet arī parlamenta tribīnē.

Tas tiek motivēts ar to, ka Ministru prezidents sāk atgādināt ministru sēdes vadītāju, nevis valsts pirmo personu, kurš spēj izvest no krīzes. Diskusijā aicināti nevis juristi teorētiķi, bet lietpratēji, kuri paši ir nesuši smago Ministru prezidenta atbildības nastu.

Komentāri

Pievienot komentāru