Ēģiptes armija no ieņemamā amata atcēlusi prezidentu Muhamedu Mursi, apturējusi konstitūcijas darbību un paziņojusi, ka valstī tiks sarīkotas ārkārtas vēlēšanas. Militārs apvērsums Ēģiptē sekojis vērienīgām demonstrācijām, kurās protestētāji centās panākt prezidenta atkāpšanos.

Armijas komandieris ģenerālis Abdulfatahs as Sisi, uzstājoties valsts televīzijā kopā ar reliģiskajiem līderiem, paziņoja, ka līdz vēlēšanām prezidenta pienākumus pildīs Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Adli Mansūrs.

M. Mursi un viņa partijas Musulmaņu brālība atbalstītāji notikušo nosaukuši par militāru apvērsumu. Izsniegti arī aresta orderi vairāk nekā 300 Musulmaņu brālības pārstāvjiem, atsaucoties uz vietējo presi, vēsta BBC. M. Mursi pārstāvji norāda, ka atceltais prezidents atrodas mājas arestā, bet viņa atbalsta mītiņam Kairā uzbrukuši bruņoti cilvēki. Sadursmes M. Mursi atbalstītāju un pretinieku vidū izcēlušās arī citviet Ēģiptē.

Vairākums ēģiptiešu, kas piedalījušies otrdien un trešdien notikušajā referendumā, atbalstījuši jauno konstitūciju, liecina ceturtdien atklātībai nodotie sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti, taču par būtiskākiem uzskatāmi dati par vēlētāju aktivitāti, kas vēl nav zināmi.

Vietējo mediju izplatītās ziņas par sākotnējiem balsu skaitīšanas rezultātiem liecina, ka par jauno konstitūciju, kurai jāaizstāj pamatlikums, kas tika pieņemts gāztā prezidenta Muhameda Mursi laikā, balsojuši aptuveni 90% ēģiptiešu.

Taču tas bija jau iepriekš paredzams, jo Mursi pārstāvētā islāmistu kustība Musulmaņu brālība aicināja referendumu boikotēt.

Otrdien balsošanas laikā ik pa brīdim izcēlās sadursmes starp Mursi atbalstītājiem un viņa pretiniekiem, un to laikā dzīvību zaudējuši vismaz deviņi cilvēki. Tomēr trešdien balsošana noritēja mierīgākos apstākļos, un nav saņemtas ziņas par kādu bojāgājušo.

Naktī no pirmdienas uz otrdienu Suecas kanāla pilsētā Ēģiptē pret valdību noskaņoti protestētāji iesaistījušies vardarbīgās sadursmēs ar drošības spēkiem, neskatoties uz valsts prezidenta Muhameda Mursi pasludināto komandantstundu.

Lielākās nekārtības izraisījušās Portsaīdā, kur bruņoti protestētāji centās ielauzties vietējā cietumā, lai atbrīvotu ieslodzītos. Drošības spēkiem uzbrukumu izdevies atvairīt. Protesti notikuši arī citās Ēģiptes pilsētās – Suecā, Aleksandrijā un Ismaīlījā.

Demonstranti izklieguši saukļus, ar kuriem aicinājuši atkāpties Ēģiptes prezidentu Muhamedu Mursi un viņa valdību. Demonstranti uzskata, ka M. Mursi, kas par Ēģiptes prezidentu kļuva pēc ilggadīgā vadītāja Hosni Mubaraka gāšanas pirms diviem gadiem, nodevis revolūcijas ideālus. Savukārt M. Mursi atbalstītāji uzskata, ka opozīcija grib vardarbīgā ceļā gāzt Ēģiptes pirmo demokrātiski ievēlēto prezidentu.

Ēģipte tuvojas pilsoņu karam, brīdinājuši gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītāji, vienlaikus aicinot starptautisko sabiedrību pievērst uzmanību šajā valstī notiekošajam.

«Esošais režīms kopš apvērsuma Ēģipti virza uz pilsoņkaru,» pavēstījis bijušais prominentā laikraksta Al Shorouk redaktors Vaels Kandils. Uzstājoties Ženēvā, viņš norādīja, ka Ēģiptes varasiestāžu vēršanās pret Musulmaņu Brālību jau prasījusi vairāk nekā tūkstoš cilvēku dzīvību, bet vismaz divi tūkstoši nokļuvuši cietumā. Šādas varasiestāžu darbības šķeļot valsti.

V. Kandils ieradies Ženēvā, lai organizētu vienotu opozīciju Ēģiptes militārajam režīmam. Aktīvistu grupa vērsusies pie ANO aģentūrām un dažādu valstu diplomātiem, lai sniegtu pierādījumus, ka Ēģiptē notikušais apvērsums bijis nelikumīgs un sagrāvis 2011. gada revolūciju, kuras laikā tika gāzts diktators Hosni Mubaraks.

Pret valdību noskaņotie protestētāji Ēģiptē ieņēmuši prezidenta Muhameda Mursi Musulmaņu brālības galveno biroju galvaspilsētas Kairas centrā. Demonstranti ēku izlaupījuši un pēc tam aizdedzinājuši.

Svētdien Ēģiptes pilsētu ielās iznāca vairāki miljoni cilvēku, lai pieprasītu M. Mursi atkāpšanos no ieņemamā amata. Demonstranti prezidentam atkāpties devuši laiku līdz otrdienai, pretējā gadījumā solot uzsākt nepakļaušanās kampaņu. Demonstrācijas Kairas Tahrira laukumā bijušas lielākās kopš 2011. gada revolūcijas.

Protestētājiem ieņemot Musulmaņu brālības galveno biroju, izcēlušās arī atsevišķas sadursmes ar drošības spēkiem, kurās viens cilvēks gājis bojā. Vēl četri cilvēki miruši valsts centrālajās provincēs.

Apritējis gads kopš par Ēģiptes prezidentu ievēlēts Musulmaņu brālības pārstāvis Muhameds Mursi. Demonstranti vēlas panākt viņa atkāpšanos, norādot uz prezidenta nespēju tikt galā ar ekonomikas un drošības problēmām.

Ēģiptes varasiestādes aizturējušas Musulmaņu Brālības līderi Muhamedu Badi. Pret kustības līderi izvirzītas apsūdzības saistībā ar vardarbības veicināšanu pret demonstrantiem.

Musulmaņu Brālības līderis līdz šim bēguļoja. Organizācijas līdera arests sekojis vērienīgām demonstrācijām un sadursmēm valstī. Aizvadītajā nedēļā bojā gāja vairāki simti cilvēku, kad Ēģiptes varasiestādes izdzenāja Muhameda Mursi atbalstītājus. Situācijas eskalācija Ēģiptē izraisa bažas par pilsoņu kara iespējamību šajā valstī.

Izskanējis arī, ka Ēģiptes varasiestādes no cietuma varētu atbrīvot arī gāzto diktatoru Hosni Mubaraku, kurš apsūdzēts saistībā ar vairāku simtu demonstrantu nāvi 2011. gada sacelšanās laikā.

H. Mubaraka atbrīvošana, visticamāk, vairos aizdomas, ka Ēģiptes militārajā valdībā ir bijušajam diktatoram simpatizējoši spēki. H. Mubaraka atbrīvošana situāciju nemieru pārņemtajā valstī var saasināt vēl vairāk.

Ēģiptes islāmisti aicinājuši valstī organizēt plašas demonstrācijas, lai protestētu pret bijušā prezidenta Muhameda Mursi gāšanu pēc tam, kad armija arestējusi daudzus Musulmaņu brālības līderus.

Nacionālā leģitimitātes atbalsta koalīcija, kas pārstāv bijušā prezidenta atbalstītājus, aicinājusi Ēģiptes iedzīvotājiem pēc piektdienas lūgšanām «doties ielās un miermīlīgi mobilizēties», lai paustu savus iebildumus pret arestiem un militāro apvērsumu, vēsta Reuters.

«Mēs tiekam medīti pa visu valsti. Mēs organizēsim demonstrāciju, lai spertu visus miermīlīgos soļus, kas nepieciešami, lai pretotos apvērsumam,» sacījis Musulmaņu brālības pārstāvis Gehads Elhadads.

Prezidenta atbalstītāju aicinājumi doties ielās seko pēc apjomīgiem arestiem, kuros aizturēti M. Mursi pārstāvētās Musulmaņu brālības līderi. Tikmēr pats M. Mursi izmeklētāju priekšā stāsies jau nākamajā nedēļā. Pret viņu izvirzītas apsūdzības prezidenta varas ļaunprātīgā izmantošanā.

Vairāki simti cilvēku gājuši bojā Ēģiptē sadursmēs starp drošības spēkiem un gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītājiem. Notikušo Ēģiptē nosodījuši pasaules līderi.

Nopietnākās sadursmes trešdien notikušas galvaspilsētā Kairā, kur drošības spēki iebruka M. Mursi atbalstītāju izveidotajā nometnē. Lai izklīdinātu protestētājus izmantota asaru gāze, buldozeri un, saskaņā ar aculiecinieku ziņojumiem, kaujas munīcija.

Ēģiptes pagaidu valdība aplēsusi, ka sadursmēs dzīvību zaudējuši 235 civiliedzīvotāji un 43 policisti. Tikmēr gāztā prezidenta Muhameda Mursi pārstāvētā Musulmaņu brālība norādījusi, ka bojā gājušo skaits ir daudz lielāks – vismaz divi tūkstoši cilvēku un vainojusi valdību asinsizliešanā. Ēģiptes pagaidu valdība gan uzsver, ka protestētāju nometnēs bijuši iefiltrējušies bruņoti bandīti no kuriem operācijas laikā atņemta kaujas munīcija.

Oficiālais bojāgājušo skaits sadursmēs Ēģiptē sasniedzis 525 cilvēkus, tikmēr gāztā prezidenta Muhameda Morsi atbalstītāji ceturtdien iecerējuši galvaspilsētā Kairā rīkot protesta gājienu.

Trešdien Kairā un citās Ēģiptes pilsētās izcēlās sadursmes starp likumsargiem un gāzā prezidenta atbalstītājiem. Sadursmēs abas puses esot pielietojušas kaujas munīciju. Ēģiptes pagaidu valdība paziņojusi, ka sadursmēs bojā gājuši 525 cilvēki, bet 3,5 tūkstoši guvuši ievainojumus. Organizācija Musulmaņu Brālība, kuras pārstāvis ir gāztais prezidents, tikmēr aprēķinājusi, ka demonstrantu izklīdināšanas laikā varētu būt bojā gājuši pat trīs tūkstoši cilvēku.

Lielākā daļa cietušo un bojā gājušo ir Ēģiptes galvaspilsētā Kairā, kur policija ieņēma divas protestētāju nometnes. Pēc sadursmēm lielā daļā Ēģiptes ieviesta komandantstunda. Protestējot pret demonstrantu vardarbīgu apspiešanu atkāpies arī Ēģiptes pagaidu valdības viceprezidents Muhameds el Baradei.

Pasaules līderi uz notiekošo Ēģiptē, kur armija veikusi valsts apvērsumu, reaģējuši ar piesardzību, aicinot valsti steidzīgi atjaunot demokrātiju un ievērot mieru. Tikmēr izskanējušas bažas par iespējamu konflikta vardarbīgu eskalāciju.

«Mēs esam dziļi nobažījušies par Ēģiptes bruņoto spēku lēmumu. Es aicinu armijas pārstāvjus izturēties atbildīgi un nodot varu demokrātiski ievēlētai valdībai cik vien ātri iespējams un šim procesam jānotiek caurspīdīgā un visaptverošā veidā,» pavēstījis ASV prezidents Baraks Obama.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīna Eštone izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka bloks arī turpmāk atbalstīs Ēģiptes iedzīvotājus viņu centienos sasniegt demokrātiju un visaptverošu valdību.

Asāku viedokli paudis Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle, kurš uzsvēris, ka prezidenta Muhameda Mursi gāšana ir trieciens demokrātijai šajā valstī un aicināja pēc iespējas ātrāk atgriezties pie politiskā kompromisa meklēšanas. Demokrātisko principu ievērošanas nepieciešamību atzīmējis Lielbritānijas ārlietu minstrs Viljams Heigs, norādot, ka viņa valsts netic situācijas atrisināšanai ar militāru spēku.

Ceturtdien naftas cena turpināja augt jau piekto dienu pēc kārtas, jo investoru vidū valda bažas par piegādēm no Tuvajiem Austrumiem saistībā ar konfliktiem Ēģiptē.

Jēlnaftas cena septembra piegādēm pieauga par 0,8% līdz 107,65 dolāriem par barelu. Tāpat auga Brent cena – par 0,8% līdz 111,11 dolāriem par barelu, atgriežoties virs 110 dolāru atzīmes, kuru tā nebija pārsniegusi kopš aprīļa sākuma.

Tuvo Austrumu naftas pārstrādes apjomi šā gada ceturksnī veidoja 35% no pasaules naftas izlaides. Savukārt jēlnaftas rezerves ASV, kas ir pasaules lielākais naftas patērētājs, pagājušajā nedēļā saruka līdz 360,5 miljoniem, kas ir mazākais apjoms kopš janvāra.

Jāpiebilst, ka WTI jēlnaftas cena jūlijā pieauga par 8,8%, kas ir straujākais kāpums kopš pērnā gada augusta pēc tam, kad Ēģiptes armija gāza tās prezidentu Muhamedu Mursi.

WTI jēlnaftas cena piektdien uzkāpusi līdz gandrīz divu nedēļu augstākajai atzīmei, jo augošie konflikti Ēģiptē ir pastiprinājuši bažas, ka naftas piegādes caur valsti varētu tikt kavētas.

WTI septembra piegādēm sasniedza 107,5 dolārus par barelu. Ceturtdienu cena noslēdza pie 107,33 dolāriem, kas bija augstākā cena tirdzniecības sesijas noslēgumā kopš 1. augusta.

Brent cena oktobra piegādēm pieauga par 35 centiem līdz 109.95 dolāriem par barelu.

Ēģipte kontrolē Suecas kanāla un Suecas-Vidusjūras cauruļvadu, caur kuru dienā tiek pārsūknēti 4,51 barels jēlnaftas un naftas produktu. Pagaidām gan notikumi Ēģiptē nav ietekmējuši naftas piegādes.

Db.lv jau rakstīja, ka vairāki simti cilvēku gājuši bojā Ēģiptē sadursmēs starp drošības spēkiem un gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītājiem. Notikušo Ēģiptē nosodījuši pasaules līderi.

Trešdien Ēģiptes akciju tirgi piedzīvoja straujāko kritumu pasaulē pēc tam, kad policija izkliedēja nometnes, kurās bija sapulcējušies gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītāji.

Ziņas par cietušajiem un mirušajiem gan no dažādiem avotiem atšķiras, tomēr patlaban tiek lēsts, ka konfliktos bojā gājuši vismaz 95 cilvēki.

Ēģiptes biržas indekss EGX 30 saruka par 1,7%, kas ir straujākais kritums kopš 8. jūnija un lielākais kritums starp 94 biržu indeksiem. Ēģiptes birža arī izplatījusi paziņojumu, ka ceturtdien gan bankas, gan birža būs slēgta.

Policija iebruka divās nometnēs Kairā – Rabā un Nahda, kur M. Mursi atbalstītāji pulcējās kopš brīža, kad viņš jūlijā tika gāzts. Grupas solījušas, ka demonstrācijas turpināsies, līdz M. Mursi tiks atjaunots amatā.

Četras arābu valstis pirmdien paziņojušas par diplomātisko attiecību pārtraukšanu ar Kataru, apsūdzot to terorisma atbalstīšanā.

Diplomātiskās attiecības ar Kataru pārtraukuši Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), Bahreina, Ēģipte un Saūda Arābija.

Visas četras valstis paziņojušas, ka to diplomāti atstās Kataru, kā arī tās slēgs savas ostas un lidostas Kataras ūdens un gaisa transportlīdzekļiem.

Saūda Arābijas vadītā koalīcija, kas cīnās pret Jemenas šiītu nemierniekiem, paziņojusi, ka izslēdz Kataru, kas koalīcijas rīcībā bija nodevusi kara lidmašīnas.

Saūda Arābijas ziņu aģentūra SPA vēsta, ka Saūda Arābija pārtraukusi diplomātiskās attiecības ar Kataru un slēgusi ar to robežas, "lai pasargātu savu nacionālo drošību no terorisma un ekstrēmisma briesmām". Saūda Arābija apsūdz Kataru, ka tā atbalsta tādus ekstrēmistiskus grupējumus kā "Musulmaņu brālība", "Al Qaeda" un "Islāma valsts", kā arī Irānas atbalstītus grupējumus, kas darbojas Saūda Arābijas rietumos.

Sekojot asiņainām demonstrācijām, kurās nogalināts 51 cilvēks, Ēģipte paziņojusi par vēlēšanu rīkošanu. Tikmēr partija Musulmaņu brālība, kurai piederīgs arī militārā apvērsumā gāztais prezidents Muhameds Mursi, aicina tās atbalstītājus arī otrdien pulcēties ielās, ziņo Reuters.

Izjūtot spiedienu ātrāk atjaunot demokrātiju, Ēģiptes pašreizējā pagaidu valdība ar Adli Mansuru (Adli Mansour) vadībā paziņojusi par vēlēšanu rīkošanu ātrāk nekā tās tika paredzētas. Parlamenta vēlēšanas gaidāmas pēc sešiem mēnešiem, un tām sekos arī prezidenta vēlēšanas.

Otrdienas rītā Kairas ielas bijušas mierīgas, tomēr vēlāk atkal gaidāmas gāztā prezidenta atbalstītāju protesta akcijas, ziņo Reuters.

Jau ziņots, ka Ēģiptē kopš prezidenta M. Mursi gāšanas plosās nemieri, un, saskaņā ar aculiecinieku pausto, armija uzbrukusi demonstrētājiem. «Tie izsmidzināja uz mums asaru gāzi, gumijas lodes – visu. Tad viņi izmantoja īstas lodes,» stāstīja Abdelazizs Abdels Šakua (Abdelaziz Abdel Shakua), 30 gadus vecs protestētājs, kurš pēc demonstrācijām ievainots kājā.

Kairā notikušajos grautiņos naktī uz otrdienu miruši septiņi cilvēki, bet 261 ir ievainots. Saistībā ar nemieriem Ēģiptes policija arestējusi 401 cilvēku, ziņo pasaules mediji. Ievainoto vidū ir arī divi policisti.

Militārā apvērsumā gāztā Ēģiptes prezidenta Muhameda Mursi atbalstītāji centušies nobloķēt svarīgu ceļu, kas šķērso galvaspilsētu Kairu, ziņo RT.com. Policijas virzienā protestētāji raidīja akmeņus un «Molotova kokteiļus». Savukārt policija mēģināja pūli izklīdināt ar asaru gāzi, un saskaņā ar dažu ēģiptiešu pausto policija izmantoja arī skrotis.

Mazākas M. Mursi atbalstītāju demonstrācijas notikušas arī Aleksandrijā, Luksorā, Damanhūrā un Suecā.

Jau rakstīts, ka par Ēģiptes pagaidu ministru prezidentu jūlija sākumā iecelts ekonomists un bijušais finanšu ministrs Hazems Al Beblavi (Hazem Al Beblawi). Ēģiptes pagaidu līderis Adli Mansurs (Adli Mansour) par prezidenta vietnieku un atbildīgo par ārlietām iecēlis Muhammadu Al Barādaī (Mohamed ElBaradei), diplomātu, bijušo Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (International Atomic Energy Agency, IAEA) vadītāju.

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Ēģiptei importēto kviešu krājumu ir atlicis mazāk nekā diviem mēnešiem, aģentūrai Reuters paziņojis valsts nu jau bijušais valsts Sagādes ministrs Basems Ouda, kas tika atstādināts līdz ar Muhameda Mursija valdības krišanu.

Ministrs ziņoja, ka Ēģiptei palicis aptuveni 500 tūkst. tonnu importēto kviešu, kas būtu pietiekami vien termiņam, kas ir mazāks par diviem mēnešiem. Tiesa gan, valstij vēl esot aptuveni trīs milj. tonnu vietēji izaudzēto zemākas kvalitātes kviešu graudu krājumi (tos esot nepieciešams sajaukt ar importētajiem kviešiem, lai vispār no tiem varētu cept maizi).

Ēģipte ir pasaulē lielākā kviešu importēja un jāņem vērā, ka valsts plaši subsidē maizes ražošanu. Savukārt nemieri Ēģiptē izraisījuši dažāda rakstura finansiālas grūtības (piemēram, šo valsti kopš Arābu pavasara apmeklē mazāk tūristu), kuru dēļ valsts nespēj norēķināties par savu kviešu importu.

Ceturtdien ASV jēlnaftas cena nedaudz saruka, salīdzinot ar trešdienu, taču turpināja turēties 14 mēnešu augstākajā līmenī.

Cenas kāpumu šajās dienās balsta dati, kas uzrādīja ASV rezervju sarukumu par lielāko apjomu šajā gadā, kā arī Ēģiptes prezidenta gāšana, kas veicina bažas tirgus dalībnieku vidū par iespējamu Tuvo Austrumu naftas piegāžu samazinājumu.

Kā liecina ASV Enerģētikas informācijas administrācijas dati, ASV jēlnaftas rezerves pagājušajā nedēļā sarukušas par 10,3 miljoniem barelu. Iepriekš Bloomberg aptaujātie eksperti prognozēja kritumu par 2,25 miljoniem barelu.

«Naftas cenu ietekmē bažas par Ēģipti,» sacījis Barrat’s Bulletin vadītājs Džonatans Barats. «Mēs redzējām iespaidīgus skaitļus ASV atskaitē. Tāpat patlaban ir aktīvākais vasaras braukšanas laiks, un kopumā dati liecina, ka ekonomika ir laba,» viņš uzsvēris.

Par Ēģiptes pagaidu ministru prezidentu iecelts ekonomists un bijušais finanšu ministrs Hazems Al Beblavi (Hazem Al Beblawi), vēsta Middle East Online.

Ēģiptes pagaidu līderis Adli Mansurs (Adli Mansour) par prezidenta vietnieku un atbildīgo par ārlietām iecēlis Muhammadu Al Barādaī (Mohamed ElBaradei), diplomātu, bijušo Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (International Atomic Energy Agency, IAEA) vadītāju.

Ziņots, ka Ēģiptē plosās nemieri, un ielās izgājuši militārā apvērsumā gāztā Ēģiptes līdera Muhameda Mursi atbalstītāji. Sekojot asiņainām demonstrācijām, kurās nogalināts 51 cilvēks, Ēģipte paziņojusi par vēlēšanu rīkošanu. Parlamenta vēlēšanas gaidāmas pēc sešiem mēnešiem, un tām sekos arī prezidenta vēlēšanas.

Ceturtdien naftas cena samazinājās zem 101 dolāra par barelu, tomēr pēc tam atkal uzkāpa līdz 101,14 ASV dolāru par barelu atzīmei, liecina Reuters dati.

Cenai nedaudz atslābt palīdzēja situācijas nostabilizēšanās Ēģiptē, kas iepriekš lika bažīties investoriem par iespējamiem naftas piegādes traucējumiem.

Brent naftas cena saruka par 43 centiem līdz 105,33 dolāriem par barelu.

Db.lv jau rakstīja, ka cenas kāpumu šajās dienās balsta dati, kas uzrādīja ASV rezervju sarukumu par lielāko apjomu šajā gadā, kā arī Ēģiptes prezidenta gāšana, kas veicināja bažas tirgus dalībnieku vidū par iespējamu Tuvo Austrumu naftas piegāžu samazinājumu.

Ēģipte ir lielākais Āfrikas un Tuvo Austrumu patērētāju tirgus, kura iespējas Latvijas uzņēmumi pilnībā nebūt nav izmantojuši

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Ēģiptes Arābu Republikā Iveta Šulca. Viņa uzsver, ka, ienākot Ēģiptes tirgū, Latvijas uzņēmumiem paveras tirgus uz Āfrikas attīstītajām valstīm, kā, piemēram, Keniju, Zambiju, Ugandu, un Tuvo Austrumu valstīm, kā Saūda Arābiju vai Kuveitu.

Cik liela ir Latvijas uzņēmēju interese par iespējām realizēt savus izstrādājumus Ēģiptē pat visā Ziemeļāfrikas reģionā?

Vēstniecība var sniegt vērtējumu par uzņēmumiem, kas kontaktējas un konsultējas ar vēstniecību, meklējot partnerus un jaunus tirgus. Jau daudzus gadus Ēģiptē ir nozīmīgs Latvijas kokmateriālu noiets. Tā ir dominējošā preču grupa mūsu eksporta bilancē. Tomēr apjomi varētu būt ievērojami lielāki. Ēģiptē ir spēcīga mēbeļu ražošanas un būvniecības industrija. Abām ir vajadzīgi ne vien materiāli, bet arī mūsu tehnoloģijas. 2012. gadā par tirdzniecības misiju uzrunāju Latvijas Kokrūpniecības federācijas pārstāvjus. Diemžēl vienīgie, kas atsaucās, bija MeKA. Esam organizējuši arī Ēģiptes uzņēmēju tikšanās ar MASOC Rīgā. Esam runājuši arī ar LAFF, Kūdras ražotāju asociāciju, zivju ražotājiem u.c. Sarakstu varētu turpināt. Bet ir arī veiksmes stāsti. Piemēram, Augstākās izglītības eksporta asociācija atsaucās uz mūsu piedāvājumu 2012. gadā, un sekoja biznesa misija. Šobrīd tirgus specifika ir saprasta un sadarbība sekmīgi attīstās. Jau ir bijusi veiksmīga dalība divās izglītības eksporta izstādēs Kairā. Bija patīkami dzirdēt, ka Lielbritānijas augstskolas kļuva «greizsirdīgas» par mūsu augstskolu rezultātiem. Ļoti laba sadarbība ir ar Latvijas tūrisma nozari.

Ēģipte daudziem Latvijas iedzīvotājiem asociējas ar valsti, kas nesen pārvarējusi vairākus gadus ilgušo politisko satricinājumu periodu, un ar atpūtas ceļojumu galamērķi, turklāt tieši tūrisms ir Ēģiptes galvenā tautsaimniecības nozare. Tomēr šogad Ēģipte apliecinājusi vēlmi stiprināt starptautisko sadarbību, lai varētu sekmēt savu ekonomisko attīstību, otrdien raksta laikraksts Diena.

Februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins divas dienas ilgā vizītē apmeklēja Ēģipti, kur tika uzņemts ar milzīgu pompozitāti un parakstīja virkni līgumu par abu valstu ekonomisko sadarbību.

Vizītei, protams, bija ļoti nozīmīgs politiskais zemteksts (kā komentēja The Guardian, abi līderi nosūtīja skaidru signālu, ka īstenos paši savu ārpolitiku, nepakļaujoties ārvalstu spiedienam), tomēr vismaz tikpat būtiska bija arī ekonomika. Kā Krievija, tā Ēģipte cer jūtami paplašināt ekonomisko sadarbību, kuras apjomi 2014. gadā līdzinājās 4,5 miljardiem ASV dolāru ( 4 miljardi eiro).

Svarīgākais no parakstītajiem ekonomiskajiem līgumiem ir vienošanās par brīvās tirdzniecības zonas starp Ēģipti un Krievijas vadīto Eirāzijas Ekonomisko savienību izveidi. Paredzēts, ka īpaša darba grupa sešos mēnešos saskaņos nepieciešamās izmaiņas abu pušu likumdošanā, bet brīvās tirdzniecības režīms optimistiskas notikumu attīstības gadījumā varētu sākt darboties jau 2016. gadā. Tiesa, tā ir tikai teorija, jo praksē šādos gadījumos vienmēr uzrodas zemūdens akmeņi, kas paildzina procesu. Paralēli tika panākta vienošanās, ka Krievija divkāršos labības eksportu uz Ēģipti, savukārt Kaira ievērojami palielinās augļu un dārzeņu eksportu uz Krieviju. Labība, galvenokārt kvieši, Ēģiptē ir resurss ar milzīgu stratēģisko nozīmi, ko subsidē valsts un kas ir vitāli nepieciešams sociālās stabilitātes nodrošināšanai. Krievija jau šobrīd piegādā Ēģiptei 40% valstī patērētās labības, bet pēc piegāžu apjomu divkāršošanas tās daļa Ēģiptes labības tirgū pietuvosies 60%.

Gazas joslas un Ēģiptes robeža tiek stingri apsargāta, un drošības apsvērumu dēļ uzņemt fotogrāfijas šajā reģionā ir aizliegts. Atļaujas fotografēšanai jāprasa Iekšlietu ministrijai, kas tās izsniedz nelabprāt. Pēc «milzīgām pūlēm» Reuters fotogrāfam Muhamedam Salemam (Mohammed Salem) fotografēšanas atļauju izdodas iegūt, un viņš piedāvā ielūkoties, kā viņam veicies «pazemes fotografēšanas misijā», iemūžinot fotogrāfijās vērienīgo tuneļu sistēmu, kas atrodas zem robežas.

Pirms ierašanās pierobežā, fotogrāfam jāapstājas vairākos policijas punktos, taču galu galā M. Salems nokļūst pie viena no kontrabandas tuneļiem. Simtiem ieeju tuneļos ir apklātas ar teltīm, lai slēptu to atrašanās vietu, tāpat netālu, sargājot robežu, atrodas arī Ēģiptes armijas tanki.

Viens no pierobežas strādniekiem Abu Muhamends (Abu Mohammed) fotogrāfam ļauj aplūkot tuneli. «Ieeja» tunelī ir aptuveni 20 metrus dziļš caurums, taču fotogrāfs tiek mierināts, ka tunelī var nolaisties ar elektrību darbināma ģeneratora palīdzību, turklāt virve ik dienas iztur arī smagus celtniecības materiālus, tādēļ uztraukumam nav pamata.

ASV vieglās jēlnaftas WTI cena pirmdien svārstījās netālu no divu nedēļu augstākas atzīmes pēc tam, kad Goldman Sachs paaugstināja savu Brent jēlnaftas prognozi, atsaucoties uz iespējamiem piegādes traucējumiem Lībijā un Irākā, raksta Bloomberg.

Jāatgādina, ka pagājušajā nedēļā naftas cena auga, piedzīvojot ilgāko kāpumu kopš aprīļa, ko veicināja konflikti Ēģiptē, kuru dēļ varētu būt traucētas piegādes Tuvajos Austumos. Valsts aizsardzības ministrs Abdelfatahs al-Seesi gan paziņojis, ka armija neļaus valsti iznīcināt, ņemot vērā pagājušās nedēļas sadursmes, kuru rezultātā gāja bojā simtiem cilvēku.

Goldman Sachs norāda, ka pasaules naftas rezerves ir ievērojami sarukušas, kas varētu veicināt cenas pieaugumu līdz 115 dolāriem tuvākajā laikā.

Pirmdien WTI septembra piegādēm saruka par 21 centu līdz 107,25 dolāriem par barelu.

Savukārt Brent oktobra piegādēm pieauga par 11 centiem līdz 110,51 dolāram par barelu.