Normatīvajā regulējumā par elektrisko skrejriteņu lietošanu plāno ar tiem atļaut pārvietoties no 14 gadu vecuma, šodien vienojās Satiksmes ministrijas (SM) Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcas eksperti.

Domnīcā šodien eksperti sprieda par elektriskajiem skrejriteņiem satiksmē un grozījumus normatīvajos aktos, kas regulētu elektrisko skrejriteņu vietu ceļu satiksmē.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis stāstīja, ka precīza uzskaite par negadījumiem, kuros iesaistīti elektriskie skrejriteņi, sākta veikt tikai šogad. Ieskicējot situāciju, viņš skaidroja, ka pērn tika konstatēti pieci līdz seši negadījumi, bet šogad tikai augustā jau 21 negadījums.

«Pašreizējā regulējumā nav nekādi rāmji, cilvēki uzskata, ka tas ir izklaides pārvietošanās līdzeklis, tāpēc ar to var pārvietoties alkohola vai citu apreibinošo vielu iespaidā,» teica Krapsis, piebilstot, ka gājējs pēc būtības ir iespiests stūrī un viņam nav kur pārvietoties.

Eiropas Savienība vēlas dekarbonizēt autobusus un kravas automašīnas, turklāt ir iniciatīvas to darīt daudz straujāk, turklāt no 2030. gada atļaut reģistrēt tikai bezemisiju pilsētas autobusus; Latvijā šajā virzienā pagaidām vēl tiek sperti tikai pirmie biklie soļi.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Kravas transportlīdzekļu, komunālā transporta un autobusu dekarbonizācija – kā sasniegsim 2030.gada atjaunojamās enerģijas un konkurētspējas mērķus?. Latvijā vieglie un smagie kravas transportlīdzekļi, komunālais transports, kā arī autobusi veido vairāk nekā 40% no visām autotransporta emisijām, tomēr diskusija par kravas automašīnu, komunālā transporta un autobusu dekarbonizāciju nenotiek. Ir daudz jautājumu par to, cik var ātri ieviest (pāriet uz) biometāna un citu alternatīvo degvielu (LNG, CNG, ūdeņraža) transportlīdzekļiem, kā paātrināt kravas transporta un autobusu elektrifikāciju, kā mainīt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļu likmes un degvielu nodokļus. Par to, kā varētu rīkoties Latvija, kādus risinājumus īstenot un kādā laikā, jau tuvākajā laikā būtu jābūt konkrētiem projektiem, kurus diskusijās apspriest un tad attiecīgi pieņemt to īstenošanai nepieciešamos lēmumus.

Latvijā ražotie autobusi Amo Plant jaunu autobusu tirgū Latvijā ieņem līderpozīcijas, liecina Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas dati.

Amo Plant tirgus daļa jauno autobusu tirgū šā gada pirmajos septiņos mēnešos ir 22,4% ar kopumā pārdotiem 11 autobusiem. Latvijā ražotajiem autobusiem seko Mercedes-Benz spēkrati ar 20,4% tirgus daļu un desmit pārdotiem autobusiem. Trešajā vietā ierindojies Volkswagen ar 18,4% tirgus daļu un deviņiem pārdotiem autobusiem.

Kopumā šā gada septiņos mēnešos jaunu autobusu tirdzniecība sarukusi par 64% - pērn šajā laika posmā tika pārdoti 136 autobusi, bet šogad - 49.

Šā gada jūlijā jaunu autobusu tirdzniecība sarukusi par 39% - no 23 pārdotām vienībām 2011.gada jūlijā līdz 14 šogad.

Jaunajā Ceļu satiksmes noteikumu projektā paredzētās izmaiņas nebūt nenozīmē piespiedu kārtā likt velobraucējiem pārvietoties pa ceļu ar intensīvu satiksmi, skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).

Velobraucēji joprojām varēs pārvietoties pa ietvi, ja tuvumā nav pieejama atsevišķa velojosla vai arī braukšanas apstākļi uz līdzās esošā ceļa apdraud viņu drošību. Kā piemērus gadījumiem, kad būtu pieļaujama braukšana pa ietvi var minēt Kr.Valdemāra un Čaka ielas (intensīva satiksme, šaura brauktuve un veidojas bīstamība), Miera, Matīsa un Kr.Barona ielas (bruģēta brauktuve, būtiski apgrūtināta braukšana).

Rūpējoties par jaunāko satiksmes dalībnieku drošību, bērniem līdz 12 gadiem un velosipēdu vadītājiem, kas tos pavada, joprojām būs atļauts pārvietoties pa ietvi jebkurā situācijā.

Latvija pašlaik ir teju vienīgā valsts pasaulē, kurā atļauts uz ietves pārvietoties ar velosipēdu, apzinoties velo infrastruktūras trūkumu. Attīstoties velo infrastruktūrai, paredzēts pārejas posms, nosakot, ka velobraucējiem primāri jābrauc pa ceļu vai velojoslām un uz ietves drīkstēs atrasties tikai izņēmuma gadījumos. Tostarp jaunie noteikumi arī paredz ērtus jaunievedumus velobraucējiem – tiem būs atļauts pārvietoties arī pa sabiedriskā transporta joslām, ja būs attiecīgas ceļa zīmes.

Ar mērķi nodrošināt visiem ceļu satiksmes dalībniekiem drošību, 11. maijā valdība apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos (CSN), kuros noteikts regulējums elektroskrejriteņiem.

Normatīvais regulējums paredz elektroskrejriteņu pārvietošanos gan pa gājēju ietvēm, gan veloceļiem, gan brauktuvēm, vienlaikus nosakot stingras prasības, kas jāievēro elektroskrejriteņu vadītājiem, lai pārvietošanās neapdraudētu pašus un citus ceļu satiksmes dalībniekus.

“Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, situācija ceļu satiksmē mainās, arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas pārvietoties ar velosipēdiem un arvien biežāk satiksmē parādās jauni transportlīdzekļi, tai skaitā elektroskrejriteņi. Lai primāri aizsargātu mazsaizsargātākos ceļu satiksmes dalībniekus – gājējus un velosipēdu vadītājus, CSN ir papildināti ar jaunu regulējumu elektroskrejriteņiem,” skaidro Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Dažādās stadijās ir lielie iepirkumi dzelzceļā un pārvadājumos ar autobusiem; pasažieru skaits attiecīgajos segmentos aug vai nostabilizējas.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāto pasažieru skaits šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika posmu pieaudzis par 4,6% līdz 13,89 milj. pasažieru, bet ar regulāras satiksmes autobusiem un ar pilsētu elektrisko transportu pārvadāto pasažieru skaits samazinājies attiecīgi par 0,4% līdz 104,1 milj. pasažieru un 1,2% līdz 61,95 milj. pasažieru, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Reģionālo pārvadājumu griezumā neliels kāpums par 1,6% līdz 35,5 milj. pasažieru, no kuriem 61% brauca ar autobusu, bet 39% – ar vilcienu. Ar autobusiem pārvadāto pasažieru skaits saglabājās gandrīz nemainīgs, proti, 21,78 milj. pasažieru. Kopējās izaugsmes pamatā ir gan labie laika apstākļi vasarā, kas mudināja pasažierus biežāk doties uz jūru, gan degvielas cenu kāpums, kas lika pārsēsties uz sabiedrisko transportu.

Ministru kabinets 27.maijā apstiprināja Satiksmes ministrijas papildus pieprasīto finansējumu 13 028 675 eiro apmērā no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai kompensētu zaudējumus reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem un vilcieniem, kas radušies sakarā ar ārkārtējās situācijas noteiktajiem drošības un sociālās distancēšanās pasākumiem sabiedriskajā transportā.

Finansējums piešķirts, lai kompensētu reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem un vilcieniem nesegtos zaudējumus 2020. gadā un radušos zaudējumus sakarā ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteiktajiem drošības un sociālās distancēšanās pasākumiem sabiedriskajā transportā ārkārtējās situācijas laikā, kā arī ārkārtējās situācijas seku mazināšanai 2021.gada 1.pusgadā.

No kopējā piešķirtā finansējuma 13 028 675 eiro apmērā 11 450 695 eiro ir paredzēti zaudējumu segšanai, kas radušies pārvadātājiem Covid-19 ietekmē 2021.gada 1. pusgadā, savukārt 1 576 756 eiro ir paredzēti norēķiniem par 2020. gadu. VSIA “Autotransporta direkcija” piešķirti 1224 eiro, lai kompensētu 2020. gada izdevumus saistībā ar pasažieru pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšanu personām, kuras ieradās no ārvalstīm ar repatriācijas reisiem.

Noslēdzies VSIA Autotransporta direkcija izsludinātais konkurss par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālā starppilsētu nozīmes maršrutu tīklā vairākās daļās.

AS Nordeka kopā ar partneriem AS Rīgas taksometru parks un AS Liepājas autobusu parks atzīta par uzvarētāju konkursā Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālā starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla daļā Centrs-1A, bet kopā ar partneriem SIA Aizkraukles ATU, SIA Ogres autobuss un AS Liepājas autobusu parks atzīta par uzvarētāju konkursā „Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālā starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla daļā Centrs-1B, liecina AS Nordeka paziņojums Nasdaq Riga.

Nordeka kopā ar partneriem SIA AIPS, SIA Tukuma Auto un AS Liepājas autobusu parks atzīta par uzvarētāju konkursā Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālā starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla daļā Centrs-1C.

Kopš šā gada sākuma, kad parādījās ziņas par to, ka sabiedriskā transporta vadītājiem, tostarp taksometru šoferiem, jāmaksā par mūzikas atskaņošanu savos transportlīdzkeļos, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) izsniegusi licences 370 taksometriem un 70 autobusiem, Db.lv stāstīja LaIPA Publiskošanas tiesību un reproducēšanas speciālists Mārcis Tukmanis.

«Ja salīdzina situāciju ar to, kāda tā bija pirms mēneša, varētu teikt, ka patlaban tā ir kļuvusi stabilāka un lēnām iet savu ceļu,» Db.lv norādīja LaIPA pārstāvis, jautāts par to, vai pēdējā laikā transportlīdzekļu vadītāji aktīvāk sākuši izņemt licences par mūzikas atskaņošanu.

Patlaban licences izsniegtas tūristu autobusiem, starppilsētu un starpvalstu autobusiem, bet nevienam Rīgas Satiksmes transporta līdzeklim. M. Tukmanis norāda, ka LaIPA vēl neadministrē iekšpilsētas autobusus, un tiem patlaban vēl pat nav noteikts tarifs, kas tiem varētu būt piemērots.

Noteiktais tarifs starppilsētu, tūristu un starpvalstu autobusiem un mikroautobusiem paredz, ka par mūzikas atskaņošanu un klausīšanos autobusā jāmaksā divdesmit lati kalendārajā gadā.

Nekādā gadījumā nemainīsim krāsu, un, ja godīgi, man šī diskusija šķiet smieklīga un pat absurda, saka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP), jautāts, vai sabiedrības nevienprātīgās attieksmes dēļ pret bērnu autobusu pasūtīšanu Tautas partijai tuvajā oranžajā krāsā tiks apsvērta iespēja mainīt krāsu.

Ministrs portālam diena.lv norādīja, ka tehniskā specifikācija konkursā autobusu iegādei mainīta trīs reizes. Vaicāts, vai ir pareizi izvēlēties oranžu krāsu autobusiem priekšvēlēšanu laikā, E.Zalāns noteica: priekšvēlēšanu laiks ir salīdzinoši īss, bet autobusi kalpos vismaz desmit gadus.

Ministrs brīdināja, ka premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL), ar savu rezolūciju uzdodot sniegt papildinformāciju par šī iepirkuma sagatavošanu, norisi, pretendentiem noteiktajām prasībām un tehniskajiem parametriem, uzņemas atbildību par to, ka ar šā gada 1.septembri šie autobusi skolām, iespējams, vēl nebūs.

Autotransporta direkcija grib skaidrību līdz rudenim; pārvadājumus var atdot autobusiem

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Fragments no intervijas:

Lai ATD piedāvātā sabiedriskā transporta koncepcija īstenotos, jātiek skaidrībā par dzelzceļa pārvadājumiem. Valdība atkal izdomāja, ka vēl jāpadomā. Ko un kad ATD ir svarīgi zināt par vilcienu iepirkumu, lai kādā brīdī nebūtu jādomā jauna stratēģija, jāmaina konkursa noteikumi?

Mums ir jāzina, būs vai nebūs jauni elektrovilces sastāvi. Ja būs, tad jāzina piegādes grafiks pa gadiem. Tas mums ir jāzina līdz šī gada rudenim, pats vēlākais novembrī. No tā ir atkarīgs maršrutu tīklu kilometru apjoms, un vairāk paliek autobusiem, ja vilcienu sastāvs netiek atjaunots. Ar esošo resursu VAS Pasažieru vilciens (PV) palielināt apjomu vairāk nevar. Ja ir jauni vielcieni, tad turpinām plānošanu sadarbībā ar PV, ņemot vērā, ka vilcieni ir pārvadājumu mugurkauls. Gan ne visā Latvijā, bet Pierīgā, elektrozonā un līdz Siguldai dīzeļvilcieni, kur kopumā ir 95% pasažieru. Tur daļa kilometru tiek pārlikta no autobusiem uz vilcieniem, un Jūrmalas, Ogres, Aizkraukles virzienā ir potenciāls izmantot efektīvāk vilcienus – taču tikai gadījumā, ja ir jauni sastāvi. Manā rīcībā esošajā plānā minēts, ka pirmie vilcieni parādās ar 2019. g. Lai tas notiktu, ir pēdējais laiks izsludināt konkursu.

Šonedēļ medijos interesi izraisīja 9.6 miljonus vērtais skolēnu autobusu iepirkums. Valsts Reģionālās attīstības aģentūras izsludinātā konkursa nolikums nosaka, ka jauno autobusu krāsojumam noteikti ir jābūt oranžam.

Šī nav vienīgā neizskaidrojamā prasība. Auto piegādātāji un eksperti atzīst, ka nolikumā ir virkne ierobežojošu prasību. Pastāv aizdomas, ka konkurss rakstīts konkrētam pretendentam, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Ekonomiskās krīzes uzspiesta pērn Latvijā notika skolu reforma- daudzas slēdza un apvienoja. Tāpēc Šveices valdības atbalsts skolu autobusu iegādei bija gluži īstajā laikā. Ar tās palīdzību pie 110 autobusiem tiks 59 Latvijas pašvaldības.

Taču prasības autobusu saņēmējiem ir stingras - tos drīkst izmantot tikai skolēnu vešanai uz skolu un mājup. Nekādas ekskursijas vai izbraucieni brīvlaikā ar skolu autobusiem nav atļauti.

Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, elektroskrejriteni uzskata par izaicinājumu satiksmes drošībai. Lielākā daļa jeb 82% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka elektroskrejriteņi rada risku drošai satiksmei, informē Satiksmes ministrija.

Arī pasaulē tiek meklēti labākie risinājumi, kas katrā valstī ir atšķirīgi un tas ir jāņem vērā ceļotājiem, kas plāno pārvietoties ar skrejriteni ārvalstīs.

Satiksmes ministrijas tiešsaistē veiktajā aptaujā 82% respondentu norādījuši, ka elektroskrejriteņi rada papildu riskus satiksmes drošībai, savukārt 65% iedzīvotāju neuzskata elektroskrejriteni par drošu pārvietošanās līdzekli. Aptaujas rezultāti liecina, ka sabiedrības attieksme pēdējo divu gadu laikā nav būtiski mainījusies, jo 2019. gada pavasarī Latvijas Automoto biedrības (LAMB) veiktajā aptaujā 87% iedzīvotāju elektriskos skrejriteņus uzskatīja par draudu satiksmes drošībai.

Vienlaikus, palielinoties elektroskrejriteņu popularitātei, arvien vairāk iedzīvotāju raugās pozitīvi uz šī pārvietošanās līdzekļa iegādi un izmantošanu. Aptuveni 36% aptaujāto norādīja, ka jau izmanto vai arī plāno iegādāties elektroskrejriteni, un tas ir ievērojami vairāk nekā LAMB veiktajā aptaujā divus gadus atpakaļ, kad aptuveni 20% respondentu atzina, ka apsver šādu pārvietošanās iespēju.

Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam Eiropu padarīt klimatneitrālu, tomēr šobrīd nav plāna, kā atbalstīt tālsatiksmes autobusus pārejā uz oglekļneitrāliem risinājumiem. Šķiet, ka pastāv kopēja ilūzija par to, ka elektriskie vilcieni atrisinās visas ar tālsatiksmes transportu un klimata mērķu sasniegšanu saistītās problēmas.

Kamēr Eiropas un valstu iekšējie līdzekļi tiek ieguldīti dzelzceļa savienojuma izveidē un attīstībā, tālsatiksmes autobusi ir aizmirsti. Nākotnes tālsatiksmes transporta risinājumu pamatā nav tikai pārvietošanās ar vilcieniem, bet gan dažādu transporta veidu mijiedarbība. Pat Vācijā, kur ir ļoti blīvs dzelzceļa tīkls, autobusi ir ārkārtīgi svarīgi.

Pirmkārt, ir daudz lokāciju, kur vilcieni nekad nebrauks dažādu iemeslu dēļ, piemēram, sliežu ceļu būvniecība prasa laiku un ne vienmēr gūst pozitīvu atbalstu sabiedrībā, jo cilvēki nevēlas, lai dzelzceļš būtu blakus viņu pagalmam. “Rail Baltica” ir viens no piemēriem - mēs strādājam pie jauna vilciena maršruta attīstības, tomēr neesam spējuši panākt pietiekami lielu progresu.

Pirmie Polijā ražotie Solaris autobusi Liepājā nonāks aprīļa beigās, pakāpeniski nomainot 17 gadus vecos un bieži lūstošos autobusus, kas pasažieru pārvadājums veica līdz šim, informē Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūra Liepājas sabiedriskais transports.

Plānots, ka pirmie jaunie autobusi Liepājas pilsētas maršrutu tīklā varētu uzsākt kursēt jau tuvāko nedēļu laikā, bet pilnībā autobusus Liepājas ielās plānots nomainīt tiklīdz pārvadātājs AS Liepājas autobusu parks tos saņems no ražotāja.

No 14. līdz 16. aprīlim AS Liepājas autobusu parks pārstāvji dosies uz Solaris rūpnīcu Polijā, lai piedalītos apmācībās par jaunajiem autobusiem un jau drīz pēc tam pirmos autobusus vestu uz Liepāju.

Pavisam Liepājas pilsētas vajadzībām tiks saražoti 43 jauni, moderni zemās grīdas Solaris autobusi, kas veiks reisus 1., 3., 4., 6., 6.a, 9., 9.a, 10., 10.a, 11., 11.a, 904., 912., 912.a un 912.b maršrutā. Zemās grīdas autobusiem visas durvis atrodas vienā līmenī, iekāpšana ir bez pakāpieniem un pasažieru salonā nav pakāpienu ejās, kas atvieglos iekļūšanu autobusā un pārvietošanos gan māmiņām ar bērnu ratiņiem, gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pie vidējām durvīm autobusos būs uzstādīta rampa invalīdu ratiņu iebraukšanai autobusā.

Somijas tehnoloģiju kompānijas karšu pakalpojumu Here struktūrvienība sadarbībā ar Mercedes - Benz uzsākusi izstrādāt automašīnas, kas spēj braukt bez vadītāja.

Sadarbības ietvaros Nokia Here transportlīdzekļus apgādās ar karšu datiem tādiem kā, piemēram, informāciju par reljefu, joslu skaitu, virzienu, ceļu satiksmes zīmēm un luksoforiem. Šādi dati nodrošinās to, ka automašīnas spēs autonomi pārvietoties no punkta A līdz punktam B.

Pirmais ceļš, kuram tiks izveidots Nokia Here maršruts Mercedes – Benz automašīnām bez vadītājiem ved no Manehimas uz Pforcheimu – to pašu maršrutu, kurā savu testa braucienu veica pirmā Benz Patent-Motorwagen automašīna pirms 125 gadiem.

«Prasības, kuras izvirza autonomā braukšana, ir daudz augstākas nekā šobrīd tirgū pieejamie produkti. Precīza informācija par joslas platumu, ceļazīmju atrašanos un citām ceļa daļām ir sastāvdaļa, kas kritiski nepieciešama, lai nodrošinātu, ka automašīnas bez vadītāja spēj sekmīgi pārvietoties,» norādījusi kompānija Nokia.

Elektriskie skrejriteņi kļūst arvien populārāki ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā. Kamēr pie mums tiek diskutēts, vai to lietošanai nepieciešams izstrādāt regulējumu, Parīzes varasiestādes aizliegušas atstāt elektriskos skrejriteņus uz ietvēm, kā arī braukt ar tiem parkos un dārzos.

Šobrīd spēkā nav specifisku noteikumu, kas regulētu pārvietošanos ar šādiem transportlīdzekļiem, tāpat kā nav vienotu ceļu satiksmes noteikumu, kā tas ir velosipēdiem. Tos skrejriteņus, kuru maksimālais ātrums pārsniedz 25 km/h, jāpielīdzina mopēdiem ar atbilstošu kārtību, kā var iegūt atļautu, lai piedalītos satiksmē.

Lietotājs var palielināt ātrumu ar papildus akumulatoru

Visi sākotnēji neierastie tehnikas brīnumi agri vai vēlu nonāk arī mūsu ikdienā. Lielisks piemērs nesenā pagātnē bija bezpilota lidaparāti jeb droni, kuru lietošanai tika izstrādāts regulējums. Tas pats attiecas arī uz elektriskajiem skrejriteņiem. Šobrīd optimālākais risinājums būtu to iedalīšana divās kategorijās – līdz 25 km/h un vairāk. Šeit gan jāņem vērā, ka gadījumā, ja ražotāja norādītais maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 25 km/h, tas neizslēdz iespēju lietotājam iegādāties papildus akumulatoru un paaugstināt ātrumu līdz pat 35 km/h.

Starptautiskās konferences 5G Techritory ietvaros viena no tēmām būs nākotnes mobilitāte un ar to nesaraujami saistītās 5G iespējas. Nav noslēpums, ka daudzi šobrīd vēl neizprot 5G nozīmīgo lomu cilvēces ikdienā.

Taču patiesībā mēs dzīvojam lieliskā laikā: mums ir iespēja redzēt, kā pasaule izskatīsies nākotnē. Tas ir apmēram tāpat, kā pēkšņi nokļūt bērnībā redzētajās zinātniskās fantastikas filmās, kur mašīnas brauc bez vadītāja vai pat lido. Un ir vietā atcerēties, ka viss jaunais ir interesants un paver iespēju attīstībai. Vēl pirms pāris gadiem attālinātais darbs un tikšanās videozvanos daudziem šķita kaut kas sarežģīts un apgrūtinošs, bet šodien tā ir parasta ikdiena. Arī virtuālā realitāte ir tepat, līdzās. Un arī nākotnes mobilitāte nav aiz kalniem.

Pirms runājam par nākotni, jāapzinās, kā mobilitāte mainās jau šodien. Ja vēl pirms pāris gadiem personīgā automašīna vai sabiedriskais transports bija pietiekami efektīvi līdzekļi nokļūšanai no punkta A uz punktu B, šobrīd redzam, kā attīstās dažādi transporta veidi, piemēram, elektriskie transportlīdzekļi, bet pati mobilitāte kļūst par plaši izmantotu pakalpojumu. Labs piemērs tam ir koplietošanas transportlīdzekļi: ja sākumā, tiem parādoties ielās, to noslodze bija varbūt pāris desmiti procentu, šobrīd var rasties situācijas, kad nākas krietni pameklēt pieejamu koplietošanas transportlīdzekli, jo pieprasījums pēc tiem ir ievērojami audzis. Sabiedrība sāk pieņemt to, ka pastāv dažādi veidi un formas, kā varam pārvietoties, un personīgā automašīna vairs nav nepieciešama.

Kopumā Rīgā izbūvēti velo ceļi 50 kilometru garumā, savukārt pērn ieviestas pirmās velo joslas Dzirnavu, Elizabetes un Lāčplēša ielās, portālu db.lv informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikāciju speciāliste Ilze Dišlere.

Pagājušā gada nogalē arī izbūvēta speciāla nobrauktuve velobraucējiem no Akmens tilta un velo ceļš Vecmīlgrāvis – Vecāķi.

Students Artūrs Buzijans, kurš Rīgā aktīvi pārvietojas ar velosipēdu, dalās pieredzē ar db.lv: «No sākuma, kad velo joslas uztaisīja, man šķita forši, ka tās ir, bet tajā pašā laikā es brīnījos, vai vispār kāds pa tām bija pabraucis. Brīžiem tās bija nebraucamā stāvoklī. Tādas bedres gar sāniem, ka jābrauc iekšā mašīnu joslā. Ar laiku sāka lāpīt bedres un tagad ir diezgan labi.»

«Latviešu valoda ir ļoti veiksmīga ar to, ka brauktuve ir braukšanai un ietve - iešanai. Ar velosipēdu brauc, tāpēc ar braucamo uz ietves nav ko rādīties,» db.lv norāda Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Pasažieru pārvadājumi ar sabiedrisko transportu šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, turpināja samazināties, liecina CSP dati.

Pa dzelzceļu pārvadāti 10,1 milj. pasažieru, kas ir par 10,2% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, iekšzemē pārvadāto pasažieru skaits ir samazinājies par 10,5%, bet starptautiskajos pārvadājumos, galvenokārt starp Latviju un Krieviju, pieaudzis par 15,7%.

Ar regulāras satiksmes autobusiem pirmajā pusgadā braukuši 63,3 milj. pasažieru, kas ir par 17% mazāk nekā pērn. Lielākā daļa jeb 99,7% ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāto pasažieru skaita tika pārvadāti iekšzemē, kur, salīdzinot ar 2009. gada janvāri – jūniju, to skaits ir samazinājies par 17 %, bet ar starptautiskās satiksmes autobusiem – par 23,4%.

SIA Domenikss iesniedzis sūdzību saistībā ar skolēnu autobusu piegādi Preiļu novada pašvaldībai, liecina ieraksts Iepirkumu uzraudzības mājaslapā.

Izsludinātajā konkursā par skolēnu autobusa ar 19+1 sēdvietām piegādi Preiļu novada pašvaldības vajadzībām oktobra nogalē uzvarēja SIA Auto Īle un Herbst, kas par Volkswagen Crafter autobusu prasīja 39.4 tūkstošus latu.

Jāatgādina, ka Domenikss skolēnu pārvadāšanai 27 pašvaldības nodrošinās ar 37 autobusiem ar 19 sēdvietām un vēl 35 pašvaldības ar 42 autobusiem ar 40 sēdvietām.

To paredz parakstīto līgumu apmaiņa starp Valsts reģionālās attīstības aģentūru (VRAA) un SIA Domenikss par Latvijas – Šveices sadarbības programmas līdzfinansētā projekta īstenošanu.

Atbilstoši iepirkuma rezultātiem SIA Domenikss pirmajā iepirkuma daļā 27 pašvaldības nodrošinās ar 37 Mercedes-Benz Sprinter 516 CDI autobusiem, kuros ir 19 pasažieru sēdvietas un viena autobusa cena ir Ls 34 223,08 Ls (t.sk.PVN). Savukārt trešajā iepirkuma daļā 35 pašvaldībām SIA Domenikss piegādās 42 Mercedes-Benz Intouro autobusus, kuros ir 40 sēdvietas un viena autobusa cena ir Ls 136 779,73 (t.sk.PVN) Ls.

Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā kravu apgrozījums ir samazinājies par 20% līdz 30%, salīdzinot ar 2019. gadu. Ir samazinājies arī izsniegto licences kartīšu, Eiropas Kopienas atļaujas kopiju, digitālā tahogrāfa karšu un starptautisko atļauju skaits, informē Autotransporta direkcijā.

Būtisks Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaita kritums vērojams tieši starptautisko pasažieru pārvadājumu nozarē, jo pērn starptautiskie pārvadājumi ar autobusiem gandrīz nenotika, izņemot vasaras periodu. 2020. gadā arī stājās spēkā neviennozīmīgi vērtētā Mobilitātes pakotne, kas, no vienas puses, transportlīdzekļa vadītājam piešķir lielāku elastību attiecībā uz darba un atpūtas laika uzskaiti, bet, no otras puses, autopārvadātājiem tiek uzlikti jauni pienākumi, kas rada papildu izmaksas.

“Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi autopārvadājumu nozari, jo pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, kravu apgrozījums ar autotransportu ir samazinājies par 20% līdz 30%. Starptautiskie kravu pārvadājumi nevienā valstī pandēmijas laikā pilnībā ierobežoti netika, tomēr ir ievērojami palielinājusies autopārvadājumu veikšanas izmaksu sadaļa, jo ir jānodrošina personīgie aizsarglīdzekļi, jāievēro dažādi papildu ierobežojumi un kontroles procedūras, kas palielina reisa ilgumu. Samazinoties preču un pakalpojumu pieprasījumam visās valstīs, ir palielinājies veikto braucienu skaits bez kravas, kā arī nereti klienti kavē samaksu par saņemto autopārvadājumu pakalpojumu, kas izraisa apgrozāmo līdzekļu nepietiekamību, kas īpaši nozīmīgi ir mazajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar dažādu ekspertu aplēsēm būs nepieciešami aptuveni trīs gadi, lai autopārvadājumu nozare atkoptos pēc-pandēmijas periodā, jo šobrīd piegādes ķēdes ir izjauktas un ir ievērojami sarucis pieprasījums pēc starptautisko autopārvadājumu pakalpojumiem,” norāda Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.