„Katra uzņēmuma veiksmes stāsts ir citādāks, taču pašai veiksmei tajā parasti nav atvēlēta liela loma. Panākumu atslēga slēpjas mērķtiecīgā attīstībā, neatlaidībā un aizrautībā. Ir jābūt skaidrai vīzijai par to, ko vēlies sasniegt, taču nedrīkst aizmirst – ja nemīlēsi to, ko dari no visas sirds, nav lielu cerību izveidot veiksmīgu biznesu ilgtermiņā,” saka Andris Griķis, SIA Inbokss īpašnieks. Viņa lolojuma – portāla Inbox.lv panākumu receptē ir vairākas būtiskas sastāvdaļas:

Pakāpeniska, bet nepārtraukta attīstība.

SIA Inbokss, jeb Inbox.lv ir augsto tehnoloģiju uzņēmums, kas vairāk nekā 20 gadus piedāvā savus pakalpojumus interneta lietotājiem. Šo gadu laikā, Inbox e-pasta servisa aktīvo lietotāju skaits ir sasniedzis vairāk kā 1 miljonu un jau vairākus gadus pēc kārtas, Inbox.lv atrodas Latvijas mīlētāko zīmolu topa trijniekā, kas parāda darbības rezultātus ne tikai skaitliskā, bet arī tautas atzinumā.

Jāatzīst, ka uzņēmums audzis pakāpeniski – papildus e-pasta servisam ar laiku tika ieviesti arvien jauni pakalpojumi: failu un fotogrāfiju glabāšanas un koplietošanas serviss, ērts elektroniskais kalendārs, lai plānotu sapulces, tikšanās, un dažādus pasākumus un daudzi citi produkti.

Latvijas interneta pakalpojumu uzņēmums Inbox.lv šogad plāno veicināt attīstību Baltijas valstīs. Kopumā gan Latvijā, gan Igaunijā, gan Lietuvā mārketinga aktivitātēs plānots ieguldīt aptuveni pusmiljonu eiro, DB norādīja uzņēmuma pārstāvji.

«Mums ir potenciālie pārņemšanas mērķi Bulgārijā, Ungārijā. Mēs vienmēr interesējamies, ko varam nopirkt par savu vai svešu naudu, jo ielikt mākonī vēl vienu vai divus miljonus lietotāju no tehniskā viedokļa neveido nekādas problēmas. Skandināvijā mēs diemžēl nespējam neko atrast, jo tādu pakalpojumu sniedzēji kā Inbox.lv ir beiguši savu eksistenci,» norāda SIA Inbox valdes priekšsēdētājs Andris Griķis.

Jāatgādina, ka 2014. gadā Tele2 Eesti pārdeva Inbox.lv e-pasta servisu Mail.ee, kas ļāva Latvijas interneta portālam izvērst savu darbību Igaunijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs piebilst, ka pavisam drīz Igaunijā ieguldītās investīcijas būs atpelnījušās. Šobrīd Mail.ee ir 121,55 tūkst. lietotāju, bet inbox.lt, kas kopš 2008. gada darbojas Lietuvā – 94,94 tūkst. lietotāju, bet Latvijā reģistrēti 857,25 tūkst. unikālo lietotāju. Latvijā Inbox sistēmā aktivizēto e-pasta kastīšu skaits pārniedz sešus miljonus. Kopumā ar grupas uzņēmumiem kaimiņvalstīs ir vairāk nekā 1,7 milj. aktīvu e-pasta lietotāju. Krasas auditorijas svārstības gan nav novērotas.

Kompānija LG Electronics sadarbībā ar inbox.lv izstrādājusi e-pasta lietojumprogrammu Inbox, kas paredzēta izmantošanai LG Smart TV televizoros.

Inbox.lv mārketinga nodaļas vadītāja Poļina Nazarova norāda, ka citās valstīs un reģionos LG Smart TV kā sadarbības partnerus e-pasta jomā izvēlas tādus globālus spēlētājus kā Gmail, tāpēc esot īpašs gandarījums, ka Latvijā izvēlēts Inbox.

Lietojumprogramma Inbox ir pieejama visiem reģistrētajiem Inbox.lv portāla lietotājiem, tomēr jāņem vērā, ka tās interfeiss atbalsta tikai angļu valodu, skaidro uzņēmums.

Inbox lietojumprogrammas izstrāde noritējusi ļoti intensīvi un ātrā tempā, norāda uzņēmums. «Pietika tikai ar diviem mēnešiem visa projekta realizācijai, lai tas sekmīgi izietu gala pārbaudes un tiktu sagatavots nodošanai visu 2011. un 2012.gadā izlaisto LG televizoru īpašnieku lietošanai visā Latvijā,»” stāstīja Inbox lietojumprogrammas galvenais izstrādātājs Nikolajs Krasnovs.

2017. gadā epasta pakalpojuma sniedzējs Inbox.lv saskāries ar diviem lieliem DDoS uzbrukumiem un daudziem mazākiem šāda tipa kiberuzbrukumiem, kas operatīvi novērsti, jo portālā izstrādātā drošības sistēma neitralizē trešo pušu piekļuvi, informē pašmāju tehnoloģiju uzņēmumā.

Tāpat pērn esot bijuši mēģinājumi uzlauzt lietotāju pastkastes, izplatītas vīrusu un pikšķerēšanas vēstules, tāpēc ieviesta «reCaptcha» programma, palielinot lietotāju aizsardzības līmeni.

SIA INBOKSS apkopotie dati par aizvadīto gadu liecina, ka DDoS uzbrukuma veids bijis viens no izplatītākajiem, ko apliecina arī nesenie uzbrukumi e-veselības sistēmai un nacionālajai informācijas aģentūrai LETA.

Viedierīču izmantošanas pieaugums un lietu interneta (IoT) straujā attīstība radot vēl plašākas kiberuzbrukumu iespējas, tāpēc arvien būtiskāka kļūstot ārvalstu notikumu padziļināta analīze. Piesardzības nolūkos nesen daļai Inbox.lv lietotāju lūgts nomainīt paroles, jo pasaulē tika nopludinātas paroles no tādām vietnēm kā LinkedIn, Yahoo u.c. Lietotāji, kas reģistrējušies gan šajos portālos, gan Inbox.lv ar vienādu paroli, bija nokļuvuši riska grupā.

Šā gada martā starp tehnoloģiju uzņēmumu SIA INBOKSS un portālu TVNET noslēgta vienošanās, saskaņā ar kuru elektroniskais pasta serviss @tvnet.lv turpmāk izmantos Inbox.lv tehnisko platformu.

Šīs izmaiņas nozīmē, ka, sākot ar 14. aprīli, Tvnet.lv e-pasta lietotājs izmantos Inbox.lv izstrādāto un pārvaldīto e-pastu.

Pēc šīm pārmaiņām Tvnet.lv e-pasta lietotājam tiks piedāvāta elektroniskā pastkastīte ar 20 reizes lielāku ietilpību nekā iepriekš, bezmaksas tehniskā atbalsta dienesta pakalpojumi, kā arī lejupielādei būs pieejama e-pasta mobilā lietotne. Tvnet.lv e-pasta lietotājs turpmāk varēs autorizēties Inbox.lv lapā ievadot savu lietotājvārdu ([email protected] un esošo paroli). Pastkastīšu saturs jau ir pārcelts un saglabāts nemainīgs, apstiprina Inbox.lv pārstāvji.

Inbox.lv e-pastu šobrīd izmanto 1 000 000 lietotāju, un tam pievienosies arī 60 000 Tvnet.lv e-pasta klientu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Andris Griķis, Inbox.lv valdes priekšsēdētājs. A. Griķis uzsver, ka Inbox.lv nav pārdots ārvalstu investoriem, un tā kapitāls joprojām ir 100% Latvijas uzņēmēju rokās. Inbox.lv trīs gadus ir mīlētākais pašmāju zīmols un otrais mīlētākais zīmols Latvijā kopumā. Pagaidām to apsteidz ASV IT megakorporācija Google.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Nedaudz par sevi pasmejoties, tad tāpēc, ka līdz šim nav izdevies atrast atbilstošāku valdes priekšsēdētāju. Savukārt, ja gluži nopietni, tad, manuprāt, šis ir viens no interesantākajiem darbiem Latvijā. Uzņēmumā ir divas būtiskas daļas – IT, kas pastāvīgi uzlabo produktus, attīsta tehnoloģisko platformu un risinājums, kamēr otra daļa ir reklāma, pārdošana un mārketings. Starp šīm abām daļām nepārtraukti ir jāmeklē līdzsvara punkti un zelta vidusceļš.

«Mums ir divreiz lielāka pastkastīte par Gmail, divreiz lielāks atļautais e-pasta pielikumu apjoms, galu galā, mūsu serveri atrodas Latvijā, viss vienkārši ātrāk strādā,» lepojas vietējā e-pastu servisa Inbox līdzīpašnieks Andris Griķis. To viņš sacījis, atbildot uz izdevuma Ir jautājumu, vai pasaules interneta gigants Google nav Inbox bieds.

Viņaprāt, priekšstats par Gmail popularitāti esot tikai latviešu fobija: «Latvijā Gmail ir aptuveni trīs reizes mazāks par mums un mazāks arī par Mail.ru. Vidējai mājsaimniecei Gmail ir par sarežģītu, tas ir specifisks produkts.»

A. Griķis arī stāstījis, ka e-pasts ir otrais dārgākais IT segments aiz meklētāja, to attīstīt un uzturēt esot dārgi. «Mūsu tehnoloģiskās platformas uzturēšanai, attīstīšanai tērējam aptuveni vienu miljonu latu gadā,» stāstījis A. Griķis.

Jāatgādina, ka šogad A. Griķis atbildēja arī uz biznesa portāla db.lv Piektdienas intervijas jautājumiem. Viņš uzsvēra, ka Inbox.lv nav pārdots ārvalstu investoriem, un tā kapitāls joprojām ir 100% Latvijas uzņēmēju rokās. Inbox.lv ir otrais mīlētākais zīmols Latvijā. Pagaidām gan to apsteidz tieši ASV IT megakorporācija Google.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Inbox.lv vērtība 15 gados ir pieaugusi vairāk nekā 100 reizes, lēš tā īpašnieks Andris Griķis

Ar viņu tiekamies Ķīpsalā, Ostas skatos, kur pēdējos stāvos mājīgi iekārtots uzņēmuma birojs.

Fragments no intervijas:

Par cik jūs nopirkāt inbox.lv?

Par 50 tūkstošiem ASV dolāru. Tolaik visi teica, ka esmu galīgi izkūkojis prātu. Pirkuma brīdī bija atvērti 100 tūkstoši kontu un bija 50–60 tūkstoši aktīvu lietotāju. Tajā laikā internetu lietoja tikai 5–6% Latvijas iedzīvotāju. Un tad 2001. gadā sākās tas maratons, kas turpinās vēl šo baltu dienu. Inbox ir daudz senāks par Gmail, par kādiem deviņiem gadiem, tāpēc varam droši lietot apzīmējumu «ārvalstu analogs».

Uzņēmuma un interneta vietnes Inbox.lv šobrīd cīnās ar savā vēsturē vislielāko hakeru uzbrukumu. Inbox.lv pakalpojumi šobrīd ir apgrūtināti, daudziem lietotājiem nav pieeja e-pastam, failiem, kalendāram, foto un video galerijām, informē Inbox.lv valdes priekšsēdētājs Andris Griķis.

Tas ir izkliedētais pakalpojuma atteikuma uzbrukums, ko plašāk raksturo angliskais termins DDoS (Distributed denial of service), vienam mērķim uzbrūkot ar viltus pieprasījumiem no vairākiem avotiem, kas parasti ir viena uzbrucēja kontrolēti, tādējādi panākot lielāku efektivitāti.

A.Griķis precizē, ka uzbrukums sākās 16.maijā, uzreiz pēc pusnakts, viltus pieprasījumu skaita ar katru brīdi turpinot palielināties, būtiski pieaugot rīta stundās.

“Šobrīd tehniskais dienests strādā pie tā, lai apturētu datu plūsmu no ārzemēm. Senāk bija vienkāršāk, jo Latvijas datu centros varēja vienkāršāk atslēgt ārzemju plūsmu, taču tagad tas nav tik vienkārši iespējams, jo viss ir pārāk integrēts,” precizē A.Griķis.

Datu apstrādes uzņēmums SIA "Inbokss", kam pieder interneta vietnes kā inbox.lt, inbox.ee, inbox.eu un inbox.lv, 2019.gadā turpināja strādāt pie mazumtirdzniecības tiešsaistes platformas izstrādes, liecina uzņēmuma gada pārskats "Lursoft".

Tāpat uzņēmums arī realizēja mārketinga plānu publicitātes, apmācības un reklāmas jomā par jauno produktu iespējām un priekšrocībām.

Pagājušajā gadā SIA "Inbokss" apgrozījums nav būtiski mainījies, tas bija 4,01 miljons eiro, savukārt peļņa palielinājusies līdz 411,11 tūkstošiem eiro, kas, attiecinot pret 2018.gadu, ir pieaugums par 29,43%. Līdz ar koronavīrusu izplatības ierobežošanu saistītajiem ierobežojumiem, arī SIA "Inbokss" izjutis ekonomikas attīstības samazināšanos, jo tā apjomi samazinājušies par aptuveni 20%.

Šogad SIA "Inbokss" darbībā paredzējis ieviest mazumtirdzniecības tiešsaistes platformu. Tā sākotnēji darbosies testa režīmā, bet pēc nepilnību novēršanas uzņēmums paredzējis gūt ieņēmumus no mazumtirdzniecības platformas.

Televīzijas nozīme cilvēku dzīvēs ir būtiski mazinājusies – pārsvarā tā tiek izmantota fonam un reizēm izklaidei, tā uzskata 50% Inbox Polls aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

Aptaujas dalībnieki norādījuši, ka no rītiem fonam ieslēdz kādu televīzijas vai radio kanālu, tomēr lielākoties pievēršas ziņu lasīšanai internetā, e‑pastu pārbaudei vai lieto sociālos tīklus.

TV skatītāji ir kļuvuši izvēlīgāki attiecībā uz pārraidēm, kam veltīt pilnīgu savu uzmanību. 38% respondentu atklāj, ka vēlas uzzināt vien konkrētu informāciju, kādēļ tie skatās tikai konkrētus raidījumus, atklāj Inbox Polls aptauja.

«Iedzīvotāju mediju patēriņa izmaiņas sevišķi spilgti vērojamas vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem, kur pēdējo trīs gadu laikā izvēle ir bijusi izteikti par labu internetam. Ja 2005. gadā ar televīziju nedēļas ietvaros varēja sasniegt 90% šā vecuma auditorijas, 2010. gadā - 80%, tad pašlaik šis rādītājs ir nokrities līdz 70%,» stāsta Minshare, Baltijas mediju aģentūras, pārstāvis Aivars Šmits.

Latvijā startējis moduļmāju zīmols InBoxLifestyle. Biznesa portāls db.lv vaicāja Latvijas tirgū jau sen strādājošā Inbox.lv komentāru, vai abi zīmoli un to vizuālās identitātes nav sajaucami līdzīgas.

Andris Griķis, SIA Inbokss (Inbox.lv) valdes priekšsēdētājs:

«Mums nav pretenziju pret minētā zīmola vizuālo risinājumu, jo nesaskatām, ka tas varētu ietekmēt SIA Inbokss darbību. Turklāt šā gada sākumā mainījām zīmola krāsas, kas liek Inbox.lv zīmolam vēl vairāk vizuāli atšķirties no InBoxLifestyle zīmola.»

Kā vēstīts, uzņēmums APB nodevis vērtēšanai sava projekta InBoxLifestyle pirmo mikro māju. Izstrādes process izmaksājis aptuveni 100 tūkstošus eiro. 2,5 gadu laikā ieguldīti vēl 100 tūkstoši ražotnes izveidē un aprīkojumā. Ražošana notiek Rīgā, Ventspils ielas noliktavu kompleksā. Nākamie pasūtījumi patlaban ir saskaņošanas stadijā.

Šis uzdevums ir bijis aktuāls jau sen, un augsta servisa līmeņa nodrošināšana ir viens no izaugsmes dzinuļiem. Apmierināts klients ir laimīgs klients, un laimīgs klients ir lojāls klients! Jo vairāk lojālu klientu, jo lielāka stabilitāte un ienākumu garantija.

Būtu vērts aizdomāties, vai iegūt klientu lojalitāti bija vieglāk pirms digitālo komunikācijas kanālu rašanās vai tagad.

Senās Romas impērijas laikā, 1. gadsimtā p. m. ē., Mongoļu Impērijā 13. gadsimtā, Čingishana valdīšanas laikā, vai pirmā Krievijas cara Ivana Bargā laikā, pēc 1547. gada, šie valdnieki vai tiem tuvu stāvošas personas būtu klienti, un, visticamāk, slikta servisa gadījumā piegādātājs varētu zaudēt pat dzīvību… Otras iespējas nebija!

Mēs dzīvojam daudz labākos laikos: zaudējam klientu lojalitāti, un viņi maina pakalpojuma sniedzēju. Neapmierinātākie sūdzas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, veido melnā PR kampaņu sociālajos tīklos vai zvana uz raidījumu „Bez tabu”. Ar ko tas beidzas? Ar zaudētu klientu? Nē! Ar daudziem zaudētiem klientiem, jo darbojas likumsakarība: labu ziņu viens cilvēks pastāsta tālāk trijiem saviem paziņām, bet sliktu ziņu — vismaz 12 (!) paziņām. Ja rēķināmies, ka mūsdienās liels palīgs informācijas izplatīšanā ir sociālie tīkli un katrs no tiem 12 pastāstīs nākamajiem 12, un katrs nākamais darīs to pašu, tad slikto ziņu dažu stundu vai dienu laikā uzzinās, minimums, desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju. Kā ir labāk? Palikt bez galvas vai dzīvot ar kaunu?

Biznesa izglītības biedrības Junior Achievement Latvija (JA Latvija) organizētajā Jauno uzņēmēju dienā 2015 tika noskaidroti šī mācību gada labākie Skolēnu mācību uzņēmumi (SMU), labāk izstrādātie biznesa plāni un labākie studentu Start-up programmas uzņēmumi valsts mērogā, informē JA Latvija.

«SMU programma dod skolēniem iespēju pārbaudīt savu ideju konkurētspēju reālā tirgū, un sacensība ar vienaudžiem ir papildus motivācija izveidot vēl labākus produktus. Kopējais SMU līmenis Latvijā ir ļoti augsts, un šī gada finālā bija vērojams patiešām labs skolēnu sniegums. Tai pat laikā Junior Achievement Latvija īstenotā SMU programma ir pieejama tikai daļā skolu. Mūsu mērķis ir panākt to, lai nākotnē ikvienam Latvijas skolēnam būtu iespēja saņemt uzņēmējdarbības izglītību, kas ir pirmais solis sava uzņēmuma veidošanā,» uzsver JA Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Par uzvarētāju un pirmās vietas ieguvēju vidusskolas grupā šogad kļuva apģērbu aizsargmaisu un apavu somu ražotājs - Madonas Valsts ģimnāzijas SMU Simple+, kas balvā saņēma iespēju pārstāvēt Latviju Eiropas SMU finālā Berlīnē, kā arī 500 EUR čeku no Swedbank un Biznesa augstskolas Turība apmaksātas studijas. SMU Simple+ ieguva arī 1. vietu SMU biznesa plānu konkursā un saņēma LU Ekonomikas un vadības fakultātes (EVF) balvu – apmaksātas pirmā gada studijas EVF. Līdz ar to madonieši kļuva par šī gada Jauno uzņēmēju diena 2015 absolūto uzvarētāju.

Salīdzinot ar interneta lietotāju skaitu, ieguldījumi, kas tiek veikti, lai internetā uzrunātu patērētājus, ir neproporcionāli mazi, uzskata Alpha Baltic radošais direktors Gatis Rozenfelds.

Latvijā uz vienu interneta lietotāju tiek tērēti aptuveni 5,8 lati, Dānijā, lai tiešsaistē uzrunātu vienu cilvēku, iegulda 94 latus, Nīderlandē - aptuveni 48 latus, Krievijā – 16 latus, bet Čehijā – 12 latus, ziņo Inbox.lv.

G. Rozenfelds arī norāda - vēl viens klupšanas akmens Latvijas tirgū ir nepietiekama dažādu kampaņas risinājumu integrācija.

Piedāvājam aplūkot Latvijas nozares speciālistu redzējumu par nākamā gada digitālās komunikācijas tendencēm, ko apkopojis Inbox.lv. Aptaujāto ekspertu vidū ir reklāmas aģentūras Alpha Baltic radošais direktors Gatis Rozenfelds, radošās aģentūras DDB sociālo mediju departamenta vadītāja Ieva Knāķe, digitālā mārketinga aģentūras Infinitum valdes priekšsēdētājs Egils Boitmanis, mediju aģentūras Mediacom interaktīvās komunikācijas departamenta vadītājs Iļja Olijevskis.

Sākot no 21.septembra, mediju aģentūru PHD turpmāk vadīs Andis Kulinskis, bet valdes locekļa amatu atstās uzņēmuma ilggadējais direktors Raivis Balodis, teikts PHD Latvia paziņojumā presei.

A.Kulinskis norāda, ka nākotnē pieaugs digitālās komunikācijas un tā dēvēto lielo datu (Big Data) nozīme, tāpēc svarīga ir spēja analizēt tendences, lai iedarbīgi uzrunātu dažādas auditorijas.

A. Kulinskis reklāmas un mediju pārdošanas jomā darbojas jau 12 gadus, sākotnēji strādājot Dienas Bizness (Bonnier Group) pārdošanas nodaļā, vēlāk uzsākot darbu Latvijas lielākajā interneta mediju kompānijā Inbox.lv. Kopš 2008. gada Andis bija Inbox.lv pārdošanas daļas direktors.

Raivis Balodis vadīja PHD Latvia no uzņēmuma dibināšanas dienas kopš 2006.gada.

Pagaidām nezināms skaits Latvijas iedzīvotāju uz savām e-pasta adresēm saņēmuši aicinājumu pievienoties Statoil privilēģiju klubam. Apmaiņā reģistrētie saņemšot 80 litrus bezmaksas degvielas un 10% pirkumu atmaksu katru mēnesi uz banku kontiem.

Statoil Fuel & Retail Latvia DB apstiprināja, ka šis ir datu izzagšanas jeb pikšķerēšanas mēģinājums un uzņēmumam nav ne minētā privilēģiju kluba, ne arī tas kādreiz būtu solījis tamlīdzīgus labumus apmaiņā pret klientu datiem.

Interneta pārlūki mājaslapu, uz kuru ved e-pastam pievienotā saite, identificē kā pikšķerēšanas rīku. Tāpat interesanti, ka aicinājums pievienoties privilēģiju klubam ir parakstīts «Ar cienu, Statoil Latvia», lai gan ar degvielas tirgotāja nosaukums jau vairākus gadus ir Statoil Fuel & Retail Latvia.

DB pieejamā vēstule ir sūtīta uz Inbox e-pasta adresi. Inbox Tehniskajā daļā paskaidroja, ka vēstules nav izplatījusi šī uzņēmuma reklāmas daļa un visdrīzāk tas noticis ar kādu nelegālu programmu starpniecību.

Nekustamā īpašuma projekts Saliena izstrādājis speciālu mobilo aplikāciju iedzīvotājiem ar mērķi nodrošināt ātru saziņu ar apsaimniekošanas kompāniju un uzlabot apkārtējās vides kvalitāti.

Aplikācijas galvenais uzdevums ir nodrošināt informācijas apmaiņu iedzīvotājiem ar apsaimniekošanas uzņēmumu. Galvenā aplikācijas funkcija ļauj iedzīvotājiem ziņot apsaimniekotājam par problēmām, kuru novēršanu apsaimniekošanas komanda var uzsākt nekavējoties. Turpmāk par ikdienišķiem jautājumiem - no atstātiem gružiem uz ielas līdz logu tīrībai kāpņu telpās - varēs paziņot ar fotogrāfiju, kas nosūtīta ar vienu pogu. Turklāt aplikācija ļauj izsekot paveikto darbu progresam un pārliecināties par apsaimniekošanas komandas operativitāti. Šobrīd aplikācija tiek testēta un jau drīzumā aplikācija sāks darboties un būs pieejama Salienas iedzīvotājiem.

Šo sestdien, 4. martā, notiks gada lielākais “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotais skolēnu mācību uzņēmumu pasākums “Cits Bazārs”.

Tas norisināsies tirdzniecības centrā “Domina Shopping”, piedaloties un ar pašu radītiem produktiem tirgojoties 270 skolēnu mācību uzņēmumiem no visas Latvijas.

Pārnēsājama pusdienu kastīte ar sildelementu, no kafijas biezumiem veidoti krūžu paliktņi, LED pagriešanās un apstāšanās signāli velosipēdiem, ķepas saudzējošs vasks četrkājainajiem mīluļiem ir tikai daži no produktiem, kurus līdzās citām skaistumkopšanas, interjera, pārtikas, rotaļlietu, tehnoloģiju precēm un pakalpojumiem varēs apskatīt un iegādāties Citā Bazārā.

“Apmeklējot Citu Bazāru, pircēji nereti ir pārsteigti, cik oriģinālas un kvalitatīvi nostrādātas ir skolēnu biznesa idejas, un labprāt viņus atbalsta, veicot pirkumu. Savukārt jaunajiem uzņēmējiem pasākums ir lieliska vieta, kur novērtēt patērētāju interesi par savu produktu, kā arī uzlabot savas komunikācijas un prezentēšanas prasmes,“ stāsta izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia“ vadītājs Jānis Krievāns.

Internetu katru dienu izmanto vidēji 61% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par trīs procentpunktiem vairāk nekā aizvadītā gada pavasara periodā.

To liecina pētījumu aģentūras TNS veiktais interneta lietošanas paradumu pētījums TNS Latvia Digital.

Tikmēr viedtālruņus lieto jau gandrīz katrs piektais jeb 19% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, un arvien populārāki kļūst arī planšetdatori, kurus lieto 7% iedzīvotāju.

Interneta lietotāju īpatsvars gada laikā saglabājies stabils tādās sociāli demogrāfiskās grupās kā iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 19 gadiem, lauku iedzīvotāji, kā arī skolēni un studenti, bet nedaudz samazinājies 40 līdz 49 gadus vecu iedzīvotāju vidū.

Visapmeklētākās interneta vietnes pēc vidējās vienas dienas auditorijas rādītājiem Latvijas iedzīvotāju vidū ir Google (vidēji 773 tūkstoši apmeklētāju dienā), e-pastu serveris Inbox (ar 569 tūkstošiem) un sociālais tīkls Draugiem.lv (ar 496 tūkstošiem).

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA KleinTech services valdes loceklis, 4SmartStreets produkta vadītājs Kaspars Egliņš.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

SIA KleinTech services, balstoties uz iepriekšējo projektu pieredzi, ir radījis produktu 4SmartStreets, kas ir satiksmes plūsmas analīzes rīks un sniedz precīzus, faktuālus datus tiešsaistē par kustīgu obejktu plūsmu noteiktā vietā un laikā. Risinājumam par pamatu ir izmantota deep learning jeb mākslīgā intelekta tehnoloģija, kas ļauj apmācīt datoru atpazīt dažādus kustīgus objektus, kā piemēram, velosipēdistus, gājējus un automašīnas, un tos saskaitīt, tajā pašā laikā darot to ar teju 100% precizitāti, un nekļūdīgi neieskaitīt objektus, kuri konkrētajā kameras atrašanās vietā nav prioritāri.

Tas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā 2018. gadā, kad apgrozījums bija 1,32 miljoni eiro

"Mūsu biznesā svarīgs rādītājs ir ikgadējie atkārtotie ieņēmumi (ARR), kas mums šogad būs aptuveni 2,5 miljoni eiro," teic Niks Ustinovs, digitālo produktu tulkošanas platformas "Lokalise" līdzdibinātājs.

"Lokalise" ir 1300 maksājoši klienti. Lielākā daļa ir no ārzemēm, piemēram, "Lemonade", "Yelp", "Revolut", "Tidal". Tāpat ir uzņēmumi, kuru nosaukumus N. Ustinovs nevar atklāt, bet teic, ka 20 no tiem ir no pasaules lielāko uzņēmumu "Fortune 500" saraksta un vēl 20 tā risinājumu šobrīd testē. Tāpat to izmanto labi zināmi Latvijas jaunuzņēmumi, piemēram, "Printful" un "Mintos".

N. Ustinovs teic, ka viens no svarīgākajiem gada notikumiem ir komandas paplašināšanās. Gada laikā "Lokalise" komanda augusi vairāk nekā divreiz, darbinieku skaitam pieaugot no 12 līdz 30. Viņš atzīst, ka tas nav vienkāršs process, jo uzņēmuma šī brīža attīstības posmā vajadzīgi augstākā līmeņa speciālisti ar specializāciju "bizness biznesam (B2B)" un programmatūra kā pakalpojums nozarēs. Īpaši sarežģīti ir atrast mārketinga un pārdošanas cilvēkus, tāpēc viņi tiek meklēti arī ārzemēs. Uzņēmumam ir arī plāns "importēt" Latvijas izcelsmes speciālistus, kuri šobrīd strādā ārzemēs. "Izaicinājums izaugt no 12 līdz 30 ir grūts jebkurā kompānijā, notiek pāreja no mikromenedžmenta uz menedžemtnu un veidojas nodaļas, sistēma, procesi. Tas ir izaicinoši," teic N. Ustinovs.