Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Šajā rakstā – par to, kādi makroekonomiskie indikatori signalizē par iespējamo krīzes iestāšanos un kā tos "iztulkot" ikdienai noderīgā veidā.

Sākumā – par terminiem. Ekonomika attīstās cikliski un kāpuma posmiem seko sabremzēšanās un kritumi. Recesiju varam definēt kā divus ceturkšņus pēc kārtas ar negatīvu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Savukārt krīzi var definēt kā dziļāku un izteiktāku recesiju, kurai līdzi nāk arī finanšu sistēmas satricinājumu komponente, piemēram, strauji pazeminās akciju vērtība vai arī nozīmīgi pieaug slikto kredītu īpatsvars banku bilancēs.

Attiecīgi daži pētnieki izšķir divus ciklus – ekonomisko jeb biznesa ciklu (zemākajā punktā IKP piedzīvo recesiju, bet ne krīzi) un finanšu ciklu (zemākajā punktā IKP piedzīvo krīzi). Ekonomiskā cikla recesija, kad finanšu cikls nav recesijā, ir relatīvi mazāk izteikta, bet, ja ekonomiskais un finanšu cikls kopā vienlaicīgi piedzīvo zemākās cikla vērtības, tad jārunā par krīzi. Pētījumi (Borio, Drehmann, Xia (2019)) rāda, ka ekonomiskā cikla garums (visu fāžu iestāšanās) parasti ir līdz astoņiem gadiem, savukārt finanšu cikls ilgst 15-20 gadus. Citiem vārdiem sakot, ekonomikas sabremzēšanos piedzīvojam vidēji reizi astoņos gados, bet dziļu krīzi – vidēji 15-20 gados.

Attiecībā uz aktuālo situāciju globālajā ekonomikā liela daļa ekonomistu uzskata, ka attīstītajās valstīs (ASV, Rietumeiropas valstis) pašlaik vērojama ekonomikas bremzēšanās. Daļa ekonomistu uzskata, ka šim posmam sekos arī krīze. Vienlaikus dominē viedoklis, ka arī krīzes gadījumā tā būtu neliela, ja salīdzina ar krīzi pirms 10 gadiem (pazīstamu kā Lielo Recesiju). Protams, mēs līdz galam nezinām katra ekonomisko procesu vērotāja prognozes detaļas, proti, vai tiek komentēts ekonomiskais vai finanšu cikls. Visticamāk, lielākoties tiek runāts par ekonomiskā cikla recesiju.

Sāksim ar IKP rādītāju eirozonas vadošajās valstīs, vērtējot pēdējo ceturkšņu tendences. Patlaban pēdējie dati ir par 2019. gada 3. ceturksni, un tie liecina, ka četrās vadošajās eiro zonas valstīs IKP pieauguma temps pret iepriekšējo ceturksni ir pozitīvs. Pēdējos gados ik pa laikam kādā no šīm valstīm vienu atsevišķu ceturksni IKP pieauguma temps ir bijis negatīvs, bet nākamajā ceturksnī IKP pieauguma temps jau atkal kļuva pozitīvs, tā kā nav bijusi iespēja runāt par recesiju. Tomēr kopējā virzība ir lejupejoša un varētu izdarīt secinājumu, ka esam pārvarējuši ekonomiskā cikla virsotni, t.i., esam lejupslīdes fāzē, bet tomēr vēl neesam iegājuši recesijā.

Atsevišķi parādītas IKP izmaiņas, iespējams, nav tik labi uztveramas, tāpēc ir vērts apskatīties arī uz tādu rādītāju kā IKP novirze no potenciālā IKP, proti, tas, kā IKP optimāli izmanto darbaspēku un kapitālu pie esošā tehnoloģiju līmeņa. Ja starpība ir pozitīva – ekonomika attīstās virs potenciālā. Aplūkojot IKP starpību ar potenciālo, var novērot rādītāja pasliktināšanos Itālijā un Vācijā, kur pirmajā gadījumā rādītājs jau ir negatīvs, bet otrajā gadījumā tas tuvākajā laikā var kļūt negatīvs. Negatīvais rādītājs nozīmē tikai izaugsmi zem potenciāla, bet ne recesiju. Kā jau raksta sākumā minēju, recesija ir negatīvs IKP pieaugums divus ceturkšņus pēc kārtas.

Tālāk pievērsīsim uzmanību tā saucamajiem apsteidzošajiem indikatoriem, lai novērtētu to sniegtos signālus par IKP izmaiņām tuvākajā nākotnē.

Conference Board ir vairāk nekā 100 gadus sena privāta pētnieciska organizācija, kura nodarbojas ar ekonomikas prognozēšanu. Šī organizācija ir izveidojusi vairākus indeksus, kas palīdz saprast ekonomiskā cikla fāzi un attiecīgi arī prognozēt nākotni, un šos indeksus augstu vērtē finanšu tirgus analītiķi.

Patlaban vājāko dinamiku uzrāda tādi rādītāji kā kapitāla preču jauno pasūtījumu apsteidzošais indekss, tagadnes rūpnieciskās produkcijas indekss, tagadnes apstrādes rūpniecības apgrozījuma indekss un ekonomikas apsteidzošais indikators. Gandrīz visi šie indeksi (iespējams, mazākā mērā ekonomikas apsteidzošais indikators) pēdējo mēnešu laikā sasniedza jaunas virsotnes, kas bija tuvas 2007. - 2008. gada līmeņiem, un pēc tam sāka samazināties, norādot uz lejupslīdes sākšanos. Ekonomiku kopumā no straujāka krituma sargā pakalpojumu sektors, kas atspoguļots kā Markit pakalpojumu indekss – tā attīstība turpina būt pozitīva, lai arī vājinās.

Uz 3. attēlu varam paskatīties arī no cita skatpunkta, domājot par ekonomisko gaidu maiņu. Pirms gada, pusotra tika uzskatīts, ka ekonomika darbojas labi un nākotnē var palielināt savus apgriezienus – ekonomikas apsteidzošais indikators strauji auga, kā arī bija augšupvērsta tendence tagadnes rūpnieciskās produkcijas un apstrādes rūpniecības apgrozījuma indeksiem. Pirms gada tika sagaidīts, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) nākotnē varētu sākt palielināt procentu likmes, pirmajam likmes kāpumam notiekot 2019. gada decembrī.

Patlaban viens no rādītājiem, kas liecina par eiro zonas ekonomikas pamatu fundamentālu vājināšanos, ir kapitāla atdeve.

Kā redzams 4. attēlā, jau vairākus gadus jaunas investīcijas kapitālā dod aizvien mazāku IKP pieaugumu. Vācijas rādītājs tuvojas nullei, un tas nozīmē, ka kapitāls praktiski vairs nerada ekonomikas pieaugumu. Attiecīgi tas nākotnē var būtiski samazināt jaunemitēto akciju un obligāciju pieprasījumu, kā arī var tikt pārvērtēta esošo akciju un obligāciju vērtība. Ilgstoši zemas centrālās bankas procentu likmes ietekmē citus rādītājus, piemēram, uzņēmumu kredītu likmes, kuras savukārt ļauj finansēt projektus, kuros ir zemāka kapitāla atdeve. Zemas kapitāla atdeves apstākļos kapitāls meklē augstāku atdevi, aizplūstot uz citiem pasaules reģioniem, kā rezultātā ražošana eiro zonā var sašaurināties. Tas saskan ar jau minēto kapitāla preču jauno pasūtījumu indeksa samazināšanos. No otras puses, visas likmes eiro zonā ir samazinājušās, turklāt daudz straujāk nekā kapitāla atdeves likme (piemēram, 4. attēlā Vācijas 10 gadu obligāciju likme).

IKP pieaugums pret kapitāla pieaugumu 5 gadus iepriekš, fiksētās cenās un Vācijas 10 gadu obligāciju likme Avots: ECB Vēl viens būtisks indikators ir bezdarba līmeņa dinamika. Tas eiro zonā turpina pakāpeniski samazināties, vienlaikus nesniedzot pilnu ainu par notiekošo darba tirgū. Eirozonā samazinās nostrādāto stundu skaita gada pieauguma temps, kas arī ir viena no norādēm par tuvojošos pārliekuma punktu ekonomikā (5. attēls). Arvien vairāk cilvēku kļūst nodarbināti, bet kopumā nodarbināto nostrādātais stundu skaita pieaugums samazinās, kas saskan ar bezdarba krituma tempa mazināšanos. Ja samazinās pieprasījums un ražošana, attiecīgi vajadzīgs mazāks skaits nostrādāto stundu.

Eirozonas rūpniecības pasūtījumu indekss un nostrādāto stundu skaita gada pieauguma temps Avots: ECB Kā pēdējo zīmīgo finanšu tirgus pasaules indikatoru vēlos pieminēt valsts vērtspapīru ienesīguma līknes formu, kurai arī piedēvē spēju paredzēt ekonomisko ciklu. Tiek uzskatīts, ka, ja ienesīguma līkne ir inversa (apvērsta), proti, ilgtermiņa likmes ir zemākas par īstermiņa likmēm, attiecīgi ir zemāka sagaidāmā inflācija, kas ir iespējams zemas ekonomikas izaugsmes apstākļos. Savukārt īstermiņa likmes ir relatīvi augstas, un tas veicina patēriņa sašaurināšanos. Ienesīguma līkne var kļūt inversa gadījumos, kad investori pārdod akcijas un naudu iegulda ilgtermiņa obligācijās, kas norāda uz to, ka investori vēlas mazāk riskēt, vēlas ieguldīt droši, turklāt valsts vērtspapīros, jo nav pārliecība par nākotni, t.i., ir zema pārliecība jeb konfidence. Viens no variantiem ir aplūkot 10 gadu valdības obligāciju un trīs mēnešu valdības obligāciju likmes starpību.

ASV valdības obligāciju likmes starpības sakarība ar ASV IKP ceturkšņa pieaugumiem ir plaši aprakstīta un nav pamata apšaubīt tās esamību, kamēr eiro zonā šī sakarība ir pielietojama netiešākā veidā, jo eiro zonas IKP ceturkšņa izmaiņas temps tiek aprēķināts, bet visas eiro zonas (vai Eiropas Savienības) vērtspapīri nepastāv, lai arī par to tiek daudz diskutēts[4]. Parasti kā eiro zonas valdības vērtspapīru likmi pieņem Vācijas valdības obligāciju likmi (Vācijas ekonomika veido apmēram 21% no eiro zonas ekonomikas). Attiecīgi Vācijas obligāciju likmju starpības sakarība ar eiro zonas IKP pieaugumu nav tik labi izteikta. 2008. - 2009. gada krīzi varēja paredzēt pēc valdības obligāciju likmju starpības, jo krīze tajā laikā skāra arī Vāciju. Savukārt uz 2012. - 2013. gada recesiju Vācijas valdības obligācijas nenorādīja (vērtspapīru likmju starpība bija pozitīva, ap pusotru procenta punktu), jo šī recesija nebija tik izteikta un vairāk tā saistījās ar eiro zonas perifērijas valstīm, kurām bija augsts valdības parāda lielums. Nākamais būtiskais periods ir 2015. gadā, kad tika runāts par eiro zonas krīzes iespēju un ECB šajā gadā sāka liela apjoma finanšu aktīvu pirkšanas programmu. Kā tas redzams 6. attēlā, potenciālā krīze tika novērsta un pat neatspoguļojās IKP rādītājos.

Savukārt 2019. gadā strauji samazinājās Vācijas 10 gadu un trīs mēnešu valdības vērtspapīru likme, uz dažām dienām pat nokļūstot negatīvā teritorijā. Ja tuvākajos divos gados likmju starpība turpināsies svārstīties tuvu nullei, tas būs spēcīgs signāls recesijas vai pat krīzes iespējai. Tajā pašā laikā jāsaka, ka lielā mērā ienesīguma līkņu inversumu ir radījusi centrālo banku rīcība, monetārās politikas mērķiem nozīmīgos apjomos pērkot vērtspapīrus. Pētījumi liecina, ka ECB vērtspapīru pirkšanas programma ir samazinājusi 10 gadu obligāciju procentu likmi par 95 bāzes punktiem, savukārt viena gada obligāciju procentu likme ir samazinājusies tikai par 17 bāzes punktiem.

Pabeidzot ekonomisko rādītāju aplūkošanu, jāsecina, ka tie patlaban nesūta viennozīmīgus signālus par to, vai tuvākajā nākotnē būs recesija vai krīze, jo neesam nonākuši pavisam tuvu recesijas sākšanās momentam.

Eiro zonā ir spēcīgs iekšējais pieprasījums un eiro zonas IKP ceturkšņa izmaiņas joprojām ir pozitīvas. Pagaidām mazumtirdzniecības apjomi neuzrāda samazināšanās tendenci, algas joprojām saglabājas augstas un neuzrāda kritumu.

Tomēr darba tirgus rādītāju pasliktināšanās liks samazināties arī mazumtirdzniecībai, kas ietekmēs iekšzemes pieprasījumu un IKP.

Attiecīgi šībrīža ekonomikas bremzēšanās vai krīzes iestāšanās shēmu var veidot šādi, kā pamata elementu ekonomikas problēmām iezīmējot nenoteiktību, kas valda globālajā tautsaimniecībā:

Problēmas eksportā un rūpniecībā apstiprina norises Vācija. Tieši Vācijai tradicionāli ir bijis spēcīgs eksporta sektors un rūpniecība, bet globālie tirdzniecības kari to skar tiešākā veidā nekā citas valstis.

Vienlaikus jāatzīst, ka šī shēma pagaidām vēl ir varbūtība, un nākotnē var transformēties – vienā vai otrā virzienā. Proti, eiro zonā varam nokļūt krīzē, problēmām skarot finanšu sektoru, vai arī varam atgriezties uz straujākas izaugsmes ceļa, pakalpojumu sektoram nodrošinot nepieciešamo pozitīvo impulsu.

Saistībā ar finanšu tirgiem jau vairākus gadus vājais posms ir valdības un korporatīvo obligāciju tirgus. Ja ECB vērtspapīru iegādes programma samazina obligāciju likmes, ekonomiskā krīze pretēji – paaugstina obligāciju likmes. Valdības un korporatīvo obligāciju cena patlaban ir pārmērīgi augsta un tad, kad procentu likmes sāks augt, obligāciju cenas samazināsies; obligāciju īpašnieku bilancēs samazināsies aktīvu vērtība un likviditāte rādītāji.

Nobeigumā jāsecina, ka ekonomikas bremzēšanās pasaulē un eirozonā notiek, esam lejupslīdes fāzē, bet ne recesijā.

Lai arī vairāki indikatori un tirgus gaidas liecina par lielu recesijas iestāšanās iespējamību, nepavisam nav teikts, ka šo "vājuma brīdi" neizdosies pārvarēt un eiro zonas ekonomika neatsāks straujāku skrējienu.

Šādos apstākļos ECB ir jābūt gatavībā aktīvi rīkoties, neskatoties uz to, ka pēdējo gadu laikā centrālo banku bilances kļuvušas lielas (tām aktīvi uzpērkot obligācijas un citus vērtspapīrus un tā nodrošinot finanšu tirgū papildu likviditāti jeb brīvos naudas līdzekļus) un to noteiktās procentu likmes ir rekordzemā līmenī, pat negatīvajā teritorijā. Tas, ka monetārās politikas instrumentu klāsts ir ierobežots, ir nopietns izaicinājums centrālajām bankām.

Šāds izaicinājums nozīmē tikai to, ka ļoti būtiski uztvert īstos un patiesos signālus par eiro zonas ekonomikas attīstību un ciklu maiņu. Ja tas izdosies, arī ekonomiskās politikas lēmēju reakcija būs savlaicīga un rezultatīvāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - PNB Bankas klientiem garantētās atlīdzības sāks izmaksāt 22.augustā

Žanete Hāka, 17.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apkopojusi atbildes uz aktuālākajiem jautājumiem saistībā ar PNB Bankas darbības apturēšanu.

Kādēļ AS «PNB Banka» darbība ir apturēta?

Lēmums ir pieņemts, jo bankas saistības (parādi) pārsniedz tās aktīvus, tās kapitāla pietiekamība radītājs ir zem noteiktā minimuma. Eiropas Centrālajai bankai (ECB) sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) šādā situācijā ir jāreaģē, jo netiek izpildītas likumā noteiktās prasības. Lēmums apturēt bankas darbību ir pieņemts, jo banka nav izpildījusi uzraudzības laikā noteiktos pasākums.

Ko šis lēmums nozīmē bankas klientiem?

Šobrīd apturēti visi bankas sniegtie pakalpojumi. Klienti īslaicīgi nepiekļūs saviem naudas līdzekļiem bankā, līdz tiks uzsākta garantēto atlīdzību izmaksa līdz 100 000 eiro katram. FKTK dara visu, lai garantēto atlīdzību izmaksa notiktu pēc iespējas ātrāk – ne vēlāk kā 2019. gada 27. augustam. Par šo procesu drīzumā sekos detalizētāka informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzībās izmaksāti 94 miljoni eiro

LETA, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim brīdim valsts garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem izmaksāti 94 miljoni eiro, kas ir 34% no visas izmaksājamās summas, pavēstīja bankas «Citadele», kas veic garantēto noguldījumu izmaksas «PNB bankas» klientiem, pārstāvji.

Līdz šim 19 200 «PNB bankas» klientu ir saņēmuši savus finanšu līdzekļus.

Kopumā garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem nepieciešams izmaksāt apmēram 279 miljonus eiro.

«No 22.augusta novērojot klientu plūsmu un analizējot katras «PNB bankas» filiāles apkalpoto klientu skaitu, kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un «PNB bankas» pārstāvjiem esam pieņēmuši lēmumu atvērt papildu «PNB bankas» klientu apkalpošanas vietu Daugavpilī. Tāpat nolemts mainīt mazāk pieprasītu klientu apkalpošanas vietu darba laikus, lai resursus novirzītu uz vietām ar lielāku klientu plūsmu,» informēja bankas «Citadele» valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

AS PNB Banka jaunie akcionāri gatavi bankā iepludināt 146 miljonus eiro

Žanete Hāka, 19.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde ir pārliecināti, ka banka šobrīd ir maksātspējīga un tās likviditāte ir pietiekama. Jaunie akcionāri ir sagatavojuši plānu jaunām investīcijām bankas kapitālā 146 miljonu eiro apmērā, liecina bankas paziņojums.

Pēc ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmuma saņemšanas, banka nekavējoši vērsās šajās iestādēs, pieprasot pieņemto lēmumu pilnu tekstu. ECB nav sniegusi nekādu atbildi pēc būtības. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde tikai norādīja, ka viņiem jāizvērtē, kādas lēmuma daļas vispār var tikt atklātas bankai.

Banka tāpat vēlējās noskaidrot, uz kāda pamata Eiropas Vienotā noregulējuma valde ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta vakarā norādīja, ka banka tiks likvidēta atbilstoši vietējiem likumiem. AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde uzskata, ka Eiropas Vienotā noregulējuma valde nav tā, kas var pieņemt lēmumu par bankas likvidāciju saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem likumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas lēmums par «PNB Bankas» darbības apturēšanu liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību banku sektorā, aģentūrai LETA pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš skaidroja, ka Eiropas Centrālā Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) savā kompetencē ir izvērtējušas situāciju «PNB Banka» un pieņēmušas lēmumu apturēt tās finanšu pakalpojumu sniegšanu.

«Situācija banku sektorā ir stabila, pieņemtie lēmumi liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību. Latvijas finanšu sektors kļūst arvien sakārtotāks un drošāks,» uzsvēra premjers.

Kariņš atzīmēja, ka vistuvākajā laikā FKTK un atbildīgās institūcijas sniegs visu bankas klientiem nepieciešamo informāciju un atbalstu, nodrošinot likumā noteiktās klientu aizsardzības garantijas.

Jau ziņots, ka ceturtdien plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. FKTK informēja, ka, ievērojot Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmumus, aptur finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamību. "Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt to par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un lēmusi par noguldījumu nepieejamību,» pauda komisijā. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Meridian Trade Bank bijušās valdes priekšsēdētājas akcijas nodotas bankas īpašumā

LETA, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Meridian Trade Bank" bijušajai valdes priekšsēdētājai Svetlanai Dzenei piederošās akcijas, kas veido 27,06% no bankas akciju kapitāla, nodotas pašas bankas īpašumā, apstiprināja bankā.

"Akcionāri savā starpā vienojās, ka Dzenes akcijas tiek nodotas bankas īpašumā," sacīja "Meridian Trade Bank" sabiedrisko attiecību un mārketinga direktore Marita Ozoliņa, piebilstot, ka izmaiņas bankas akcionāru sastāvā veiktas 2019.gada oktobra sākumā. Viņa arī norādīja, ka atbilstoši Komerclikuma prasībām un bankā notiekošajam pārmaiņu procesam, minētās akcijas plānots pārdot ne vēlāk kā gada laikā no to iegādes brīža.

Tāpat Ozoliņa sacīja, ka "Meridian Trade Bank" apstiprinātais pārmaiņu plāns paredz bankas kapitāla palielināšanu, kas cita starpā pieļauj ārēja investora piesaisti, taču līdz šim brīdim banka nevienu investora piesaistes darījumu nav noslēgusi. Pēc bankas datiem, šobrīd Nataļjai Podgorbunskihai pieder 32,93% akciju, "Meridian Trade Bank" - 27,06%, Mihailam Gaņevam - 12,7%, Gočam Tutberidzem - 9,91%, AS "Gaisma-SD", kuras patiesais labuma guvējs ir Artūrs Dzenis, - 9,9%, SIA "J.A. Investment Holdings", kuras īpašnieks ir Jurijs Adamovičs, - 7,2%, bet Natālijai Prohorovai - 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sajūta, ka pārmetumiem, ko starptautiskās organizācijas attiecina uz visu sistēmu, ir atrasts viens grēkāzis – privāto tiesību subjekts –, ar ko mēģina piesegt ierēdņu un politiķu neizdarību daudzu gadu garumā

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, kurš ABLV Bankas likvidācijā pārstāv tās akcionārus. Viņš atzīst, ka tas nav pirmais gadījums, kad Latvijā jaunāko laiku vēsturē valsts puse savu padarīto vai nepadarīto ar visu atbildību vēlas novelt uz konkrētiem privātuzņēmumiem, kuri rīkojās tā, kā atļāva normatīvo aktu prasības.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar ABLV Bankas pašlikvidāciju?

Nākamā gada februārī būs pagājuši divi gadi no tā brīža, kad aizsākās šīs bankas reālās darbības apturēšana, kam par iemeslu sākotnēji kalpoja FinCen ziņojums, bet pēc tam bankas darbību neļāva turpināt Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Bankā ir iesaldēti ap diviem miljardiem eiro līdzekļu, un pagaidām to izmaksa ir tikai lēnām sākusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti.

M.Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.

M.Kazāks apstiprināja, ka viņam ir ļoti svarīgi, ka amatā ticis ievēlēts gan ar koalīcijas, gan opozīcijas balsīm. Nākamais Latvijas Bankas vadītājs pateicās par viņam sniegto uzticību un norādīja, ka plašais atbalsts Saeimā liecina arī par pozitīvu vērtējumu gaidāmajām pārmaiņām Latvijas Bankā.

Viņš norādīja, ka deputāti ir lēmuši par virzību uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējamo pievienošanu Latvijas Bankai, taču vēl par šo soli jāsagaida izvērtējums. Attiecībā uz jau iepriekš minētajiem plāniem Latvijas Bankas valdes funkcijas uzticēt padomei un bankas departamentiem, M.Kazāks norādīja, ka izmaiņas netiks veiktas strauji, bet pakāpeniski. Tas nozīmētu virzību uz viena līmeņa pārraudzību Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«PNB bankas», kuras darbība ir apturēta, aktīvi veido 3% no visiem Latvijas banku aktīviem un tās ietekme uz tautsaimniecību ir nebūtiska, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka šā gada sākumā «PNB banka» bija sestā lielākā banka Latvijā pēc aktīvu apmēra, tās tirgus daļai veidojot 3%. Tāpat ministrijā piebilda, ka Latvijā četras lielākās bankas veido turpat 90% no visiem banku aktīviem, tādējādi «PNB banka» ir relatīvi maza Latvijas banku sistēmā, un tās tiešā ietekme uz tautsaimniecību ir nebūtiska.

Ministrijā atzīmēja, ka «PNB banka» 2017.gadā mainīja darbības modeli un koncentrējās uz Latvijas klientu segmentu. 2018.gadā bankas kredītportfelis samazinājās par 34,4 miljoniem eiro, bet nodarbināto skaits saruka no 630 2017.gadā līdz 523 šogad pirmajā pusgadā. Pēc reformas, banka uzrādīja nelielu peļņu 2018.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

LB: Rimšēvičs nepiedalījās lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar PNB banku

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuru «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs iepriekš vainojis kukuļa izspiešanā, nepiedalījās lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar «PNB banku», apliecināja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

«Ņemot vērā Latvijas Bankas padomes iepriekš pieņemto lēmumu par iespējama interešu konflikta novēršanu, Rimšēvičam šā gada februārī atgriežoties Latvijas Bankas prezidenta amatā, viņš nekādā veidā nav piedalījies lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar «PNB banku».

Tas attiecas gan uz lemšanu Eiropas Centrālās bankas Padomē attiecībā uz uzraudzības jautājumiem, gan Latvijas Bankā saistībā ar «PNB bankas» dalību maksājumu sistēmās, monetārās politikas operācijās u.tml,» sacīja Silakalns.

Jau vēstīts, ka no ceturtdienas plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB un PNB bankas aprēķini par bankas aktīviem būtiski atšķīrušies

LETA, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un pirms nedēļas slēgtās «PNB bankas» viedoklis par bankas aktīvu vērtību ievērojami atšķīries, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Martā ECB sākusi klātienes pārbaudi bankā. Kā noskaidrojis raidījums, maijā «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs ticies ar atbildīgo ECB padomnieku Mišelu Dabadī un paudis satraukumu par to, kā tiek novērtēti bankas aktīvi.

Mēnesi vēlāk - 20.jūnijā - Guseļņikovs paziņojis ECB, FKTK un Ministru prezidentam Krišjānis Kariņam (JV), ka nolēmis no bankas aiziet, bet 28.jūnijā banka publiski paziņoja par akcionāru maiņu.

Savukārt 11.jūlijā ECB izvirzīja bankai atkārtotu prasību palielināt kapitālu. Prasības bija jāizpilda līdz 13.augustam. Taču jaunie investori lūdza vēl laiku. To viņiem vairs nedeva un 15.augustā ECB paziņoja, ka banka ir nonākusi vai visdrīzāk nonāks finanšu grūtībās. Dienu vēlāk FKTK bankas darbu apturēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

AS PNB Banka valdes locekle: Esam darbojušies atbilstoši regulējošām prasībām

Lelde Petrāne, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmums bija ļoti pēkšņs un nepatīkams,» šodien izplatītā paziņojumā norāda AS PNB Banka valdes locekle Anna Verbicka.

AS PNB Banka 2019.gada 15.augustā plkst. 20:00 saņēma FKTK padomes lēmumu noteikt AS PNB Banka aizliegumu sniegt finanšu pakalpojumus, sākot ar 2019.gada 15.augusta plkst. 21:00.

«Kopā ar jaunajiem PNB Bankas akcionāru pārstāvjiem strādājām pie būtiskām izmaiņām bankas darbības stratēģijā, kas ietvertu vēl plašāku produktu un pakalpojumu klāstu klientiem un mūsdienīgus banku tehnoloģiskos risinājumus. Tāpat PNB Bankas jaunais attīstības plāns paredzēja kapitāla palielināšanu, ko nodrošinātu jaunie akcionāri,» informē Anna Verbicka.

«Viss iesāktais darbs, kura mērķis bija vēl drošāka, stabilāka un ērtāka PNB Bankas klientu finanšu ikdiena, tiek apstādināts. Šī lēmuma rezultāta sekas vistiešāk izjutīs mūsu 100 000 klientu, kuriem uz laiku nebūs iespējas piekļūt saviem naudas līdzekļiem bankā, kā arī vairāk nekā 500 PNB Bankas darbinieku, kuri ikdienā nodrošināja nepārtrauktu darbu, lai klienti varētu saņemt sev nepieciešamos finanšu pakalpojumus 42 filiālēs visā Latvijā,» norāda bankas pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igauņu pieredzes stāsts: mazumtirdzniecības vidē integrēta banka

Jānis Šķupelis, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Guseļņikovs: Esmu jau saņēmis neoficiālu sveicienu no Rimšēviča

Olga Kņazeva, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais PNB Banka akcionārs Grigorijs Guseļņikovs atklātā intervijā portālam Rus.db.lv atbild uz vairākiem jautājumiem, kurus patlaban cilvēki uzdod saistībā ar PNB Bankas darbības pārtraukšanu. Viņš ir pārliecināts, ka banka ir kļuvusi par korupcijas spēku upuri un visā šajā stāstā ir daudz melu un noklusētu faktu.

Sāksim ar PNB Bankas pārdošanas darījuma faktu. Neskatoties uz to, ka Lursoft kā labuma guvēji parādās jaunie akcionāri, nevis jūs, aizvien nav skaidrs, kā šo darījumu bija iespējams noslēgt bez Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļaujas? Starp citu, FKTK pārstāvji paziņoja, ka darījums vēl nemaz nav pabeigts.

Saskaņā ar likumu investoram, kurš iegādājas mazāk nekā 10% bankas akciju, nav nepieciešams šāds apstiprinājums. Darījumos (vairākos) bija ne tikai vairāki pircēji, bet arī vairāki pārdevēji, kuri patstāvīgi izlēma, kā viņiem rīkoties. Tādējādi no juridiskās puses varu pateikt, ka darījumi tik tiešām ir noslēgti. Attiecībā uz FKTK - komisija slēpj patiesību un nestāsta, kā noticis īstenībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās «PNB bankas» kreditori aicināti pieteikt prasījumus, liecina trešdien publicētie paziņojumi medijos.

Kreditoru prasījumi, kā arī citu personu prasības un citas pretenzijas pret maksātnespējīgo «PNB banku» piesakāmas administratoram trīs mēnešu laikā no sludinājuma publikācijas dienas, proti, līdz 18.decembrim.

Lai kreditora prasījums tiktu atzīts un iekļauts kreditoru sarakstā, kuriem novirzāmi naudas līdzekļi, kreditoram - fiziskajai personai - nepieciešams iesniegt kreditora prasījuma iesniegumu, kas sagatavots kā juridiski saistošs dokuments atbilstoši Latvijas normatīviem un satur faktisko apstākļu izklāstu; kreditora konta numuru «PNB bankā» un atmaksājamo naudas līdzekļu apmēru; bankas konta numuru, uz kuru pārskaitīt naudas līdzekļus, tostarp norādot IBAN numuru, bankas nosaukumu un bankas SWIFT kodu; informāciju par to, vai kreditors ir uzskatāms par ieinteresēto personu Kredītiestāžu likuma izpratnē; kreditora elektronisko pasta adresi un apstiprinājumu par piekrišanu elektroniski saņemt dokumentus bankas maksātnespējas procesā; kā arī apliecinājumu, ka kreditors un/vai tā pārstāvis ir informēts un piekrīt, ka banka apstrādā viņu personas datus kreditora prasījuma izskatīšanas nolūkiem un citiem pamatotiem nolūkiem visā maksātnespējas procesa laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas klientiem garantētās atlīdzības jāizmaksā līdz 27.augustam

LETA, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma par «PNB Bankas» darbības apturēšanu bankas klientiem garantētās atlīdzībās izmaksās apmēram 297 miljonus eiro, šorīt intervijā LTV raidījumā «Rīta Panorāma» informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Viņa atgādināja, ka pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma bankas darbība ir pilnībā apturēta un netiek sniegti nekādi bankas pakalpojumi klientiem. «Labā ziņa šajā satraucošajā laikā ir tāda, ka gandrīz visi jeb 99,2% «PNB Bankas» klientu saņems savu naudu atpakaļ jau tuvākajās dienās. Atlīdzības varētu sasniegt 297 miljonus eiro,» teica Černaja-Mežmale.

Viņa norādīja, ka FKTK šodien sniegs visu informāciju, kas un kā jādara bankas klientiem, lai saņemtu savu naudu. Likums paredz, ka garantētās atlīdzības jāizmaksā līdz 27.augustam, taču tiek strādāts pie tā, lai tas notiktu ātrāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «PNB Banka» klientu skaits pērnā gadā beigās sasniedza 99 600, no kuriem 91 400 bija iekšzemes klientu (38% ar nulles konta atlikumu), liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Būtiska klientu daļa ir seniori – aptuveni 40 000. 2018. gada 31.decembrī «PNB Banka» grupa nodarbināja 891 darbiniekus, banka – 538. 2018. gada beigās bankas filiāļu tīklā bija 44 klientu apkalpošanas centri un filiāles.

Pēc aktīvu apmēra AS «PNB Banka» pērnā gada decembra beigās bija sestā lielākā banka Latvijā. Bankas grupas bilances kopējais aktīvu apjoms 31.12.2018 sasniedza 542 miljonus eiro.

Saskaņā ar bankas sniegto informāciju 2019. gada 1. ceturkšņa beigās bankas kopējais noguldījumu apjoms bija 472 miljoni eiro. Banka piedāvā pakalpojumus privātpersonām, uzņēmumiem, pašvaldībām, starptautiskajiem klientiem – privātpersonām un uzņēmumiem, VIP kategorijas klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro

LETA, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«PNB bankas» darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, sacīja Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S).

Viņš informēja, ka nekavējoties ir sasaucis darba sanāksmi. «Situācija pašvaldībai ir nopietna - pilsētas budžets var zaudēt 672 000 eiro, savukārt pašvaldības kapitālsabiedrību budžeti - 665 000 eiro. Garantijas fonds nenodrošinās šo summu izmaksu,» norādīja Elksniņš.

Viņš pauda, ka «kārtējās bankas krahs Latvijas valsts finanšu sistēmā ir kaut kas ārkārtējs». «Par ko domā uzraugošās iestādes? Mums jau ir pieredze ar «Latvijas krājbanku». Kā var bankai, kas atrodas «riska zonā» atļaut piekrāpt cilvēkus, uzņēmumus un pašvaldības, uz valsts izsniegtās licences pamata? Tā ir kaut kāda valsts «štelle» naudas izkrāpšanai vai reiderisms,» sašutumu neslēpa Elksniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās «PNB bankas» administrators šogad oktobrī atguvis aktīvus 18,056 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2019.gada oktobrī atgūti 17,975 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 29 000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 52 000 eiro.

Kopš 2019.gada 12.septembra, kad «PNB banka» tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators atguvis kopumā 19,358 miljonus eiro.

Vienlaikus «PNB bankas» likvidācijas izdevumi oktobrī bija 2,458 miljonu eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 1,961 miljons eiro, uzraudzības un regulatīvie izdevumi - 47 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 26 000 eiro, bet citi maksātnespējas procesa izdevumi, tostarp nodokļi - 424 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ vēl viena Dānijas banka noteikusi negatīvu likmi savu turīgo klientu depozītiem.

Proti, Sydbank lēmusi, ka negatīva gada likme -0,6% apmērā tiks piemērota depozītiem, kas ir lielāki par 7,5 miljoniem Dānijas kronām (aptuveni 1,1 milj. eiro). «Tādā vidē, kā esam pašlaik, būs arvien grūtāk un grūtāk nopelnīt naudu,» spriedusi bankas vadītāja Karena Frosiga un piebildusi, ka tas ir bijis nepieciešams solis.

Šomēnes arī cits Dānijas aizdevējs Jyske Bank lēmis, ka tādu pašu likmi (-0,6%) piemēros lielajiem klientu depozītiem. Bankas vadītājs piebilda, ka gatavojās vēl astoņiem gadiem ar negatīvu likmi (šajā valstī centrālā banka negatīvas likmes ieviesa jau 2012. gadā).

DB jau ziņojis, ka Eiropā kādu laiku aktuāla diskusija par negatīvām likmēm ierindas banku klientiem. Tās pašas Dānijas baņķieru asociācijas pārstāvji teikuši, ka bankas, kas pagaidām privātpersonas no negatīvām likmēm pasargā, savus produktus pārdod zem pašizmaksas. Pagaidām šīs valsts lielākā banka - Danske Bank – teikusi, ka saviem klientiem šādas likmes nepiemēros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Luminor sāks ierobežot maksājumus, kas veikti, izmantojot kodu kartes

LETA, Db.lv, 02.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šodienu banka «Luminor» sāks ierobežot maksājumus, kas veikti, izmantojot internetbankas kodu kartes vai GO3 kodu ģeneratorus, informēja bankā.

«Tā kā kodu kartes būs derīgas līdz šī gada 10.septembrim, klienti šādi pakāpeniski varēs pierast pie drošākiem autentifikācijas veidiem. Izmaiņas tiek ieviestas sakarā ar stingrākām Eiropas Savienības (ES) prasībām attiecībā uz klientu digitālo autentifikāciju, lai pasargātu tos no krāpšanas gadījumiem. Lai nodrošinātu pēc iespējas vienkāršāku pāreju uz jauniem autentifikācijas rīkiem, klienti tiek aicināti savlaicīgi pieslēgties bezmaksas mobilai lietotnei «Smart-ID»,» teikts bankas paziņojumā.

Jau vēstīts, ka spēkā stājusies ES regula par drošiem tiešsaistes maksājumiem, kuras prasības attiecās arī uz visām Latvijas bankām. Lai veicinātu klientu tiešsaistes autentifikācijas un maksājumu drošību, «Luminor» plāno pakāpeniski pārtraukt autentifikāciju ar kodu kartēm un GO3 kodu ģeneratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Expobank līdz ar stratēģijas maiņu būtiski paplašina vietējo uzņēmēju kreditēšanu, norāda bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Legzdiņš.

Cik gadu darbojaties? Kāds biznesa modelis bijis līdz šim, un kādu esat iesākuši pērn?

Banka ir viena no pirmajām neatkarīgās Latvijas komercbankām, kas 1991. gadā saņēma licenci, un kopš tā laika veiksmīgi darbojusies ar dažādiem nosaukumiem. Ar pašreizējo nosaukumu strādājam kopš 2012. gada līdz ar akcionāra maiņu. Kopš brīža, kad Latvija 2004. gadā iestājās ES, banka orientējās uz starptautisku lielu klientu – juridisku personu – apkalpošanu. Un šādi darbojāmies līdz 2016. gadam, kad uzsākām mainīt bankas biznesa modeli un klientu struktūru, kā rezultātā sākām pievērsties vietējiem klientiem un to vajadzībām.

Vēsturiski esam pārsvarā strādājuši finanšu eksporta virzienā, tādēļ arī Latvijas uzņēmējiem un arī privātpersonām līdz šim esam bijuši salīdzinoši maz zināmi. Turklāt Latvijas privātpersonas tikpat kā nebija mūsu klientu vidū. Savukārt līdz ar Latvijas finanšu sistēmas kapitālo remontu mainījies arī mūsu bankas biznesa modelis un mēs esam uzsākuši savas tirgus daļas palielināšanu tieši Latvijas finanšu tirgū, piedāvājot pakalpojumus gan juridiskajām, gan arī privātpersonām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Bankas padomes locekļa amatam izvirzīts bijušais finanšu ministrs Andris Vilks

LETA, 17.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks centrālās bankas padomes locekļa amatam izvirzījis Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku, informēja Latvijas Bankā.

"Vilks ir izcils profesionālis, kurš guvis daudzpusīgu pieredzi gan publiskajā, gan privātajā sektorā, kā arī augsta līmeņa darbā starptautiskās finanšu institūcijās, ir starptautiski novērtēts un atpazīstams," skaidroja Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka Vilkam ir izcilas zināšanas ekonomikā, finansēs, ekonomikas un finanšu tirgus politikas veidošanas jomā.

"Ievēlēšanas gadījumā viņš stiprinās Latvijas Bankas padomes jaudu un kompetenci, palīdzot Latvijas Bankā ieviest viena līmeņa pārvaldību, nodrošinot sekmīgu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanas procesu, kā arī piedaloties eirozonas darbā," pauda Kazāks.

Paredzēts, ka tuvāko nedēļu laikā Kazāks un Vilks tiksies ar Saeimas frakcijām un pie frakcijām nepiederošiem deputātiem, kā arī ar par jomu atbildīgo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, lai pamatotu izvēli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic piesaista 200 milj. eiro obligācijās; varēs īstenot iecerēto biznesa plānu; pavērs iespējas citām Latvijas kompānijām

To trešdien sarunā ar Dienas Biznesu norādīja Latvijas nacionālas lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, izbaudot savu slavas mirkli un aizrautīgi stāstot par investīciju piesaistes procesu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Nu, tad klājiet tik vaļā! Šai vajadzētu būt lielai dienai uzņēmuma vēsturē.

Jā, mēs strādājām ļoti smagi, lai līdz tai nonāktu. Emitēt obligācijas mūsu situācijā nebija viegli. Vispirms ir nepieciešams kredītreitings, ko saņēmām no Standard & Poor’s (BB-). Tas bija iepriekšējo gadu darba rezultāts. Tad bija nepieciešams sagatavot informāciju potenciālajiem pircējiem. Bija arī nepieciešams, lai bankas atzītu, ka ir iespēja (veiksmīgi) veikt emisiju. Beigās bija jārīko investīciju prezentācijas tūre, ejot pie investoriem un ar viņiem runājot. Mums bija ļoti intensīva tūre – sākām piektdien Tallinā, pirmdien bijām Londonā, otrdien – Frankfurtē, trešdien – Cīrihē un Ženēvā, ceturtdien lidojām uz Viļņu un Rīgu un piektdien – uz Helsinkiem. Tas darbojas šādi: jūs sākat astoņos no rīta un beidzat pēc pusnakts prezentējot, prezentējot, prezentējot. Šajā tūrē mēs faktiski runājām ar pasaules kapitālu, visiem galvenajiem fondiem un bankām. Mēs prezentējam, bet viņi izlemj, vai ticēt mums, ka varēsim obligācijas dzēst, jo tās ir nenodrošināts (finanšu) instruments. Pasaule ticēja, pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, un mēs veicām 200 milj. eiro vērtu obligāciju emisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru