Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Saskaņā ar aplēsēm, Brazīlijas lielpilsētā Sanpaulu bez pajumtes ir vismaz 400 tūkstoši cilvēku. Daļa no tiem – četri tūkstoši ģimeņu – apvienojušās kustībā Movimento dos Sem-Teto (Kustība bez jumta), kuras biedri ieņem un apmetas uz dzīvi pamestās vai brīvās ēkās – sākot no daudzdzīvokļu mājām, beidzot ar viesnīcām.

Saskaņā ar pilsētas varasiestāžu aplēsēm, Sanpaulu ir aptuveni 290 tūkstoši tukšu īpašumu. Kustība ir aktīva arī citās Brazīlijas pilsētās, kā arī saņem plašu sabiedrības atbalstu. Kustība bez jumta sakņojas aizvadītā gadsimta astoņdesmitajos gados un sākotnēji apvienoja nabadzīgus valsts lauku rajonu iedzīvotājus, kuri cīnījās par zemi.

Ar Kremļa palīdzību miljardieris Oļegs Deripaska, visticamāk, nekļūs par finanšu krīzes upuri un saglabās lielāko daļu savas impērijas.

Miljardieris atbrīvojies no savām saistībām pret ārvalstu kreditoriem, raksta InoPressa.ru, atsaucoties uz Wall Street Journal.

Nojaušamas dīvainas simbiozes attiecības starp Krievijas oligarhu un premjeru, kurš iepriekš solījies oligarhus izskaust kā šķiru. Šis aspekts palīdz arī saprast, kā Putina naftas režīms noturējies finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos, norāda WSJ.

Kad 2008. gadā sākās krīze, Krievijas biznesa eliti pārņēma bailes, ka Kremlis izmantos viņu grūto situāciju, lai sagrābtu galvenos aktīvus. Tomēr Krievijas varas struktūras rūpējās par miljardieru interešu aizstāvību, kuri kontrolē lielāko daļu rūpniecības. Bankrotu un nacionalizāciju vilnis, kuru daudzi gaidīja, novērtēts kā pārlieku bīstams, atzinis kāds anonīms valdības avots. Atbalstot miljardierus, valdība cerējusi izvairīties no masu atlaišanām. Deripaska ir viens no trim magnātiem, kas kontrolē rūpniecību Krievijā, tomēr sabiedrība viņu uzskatīja par galveno vaininieku smagajā ekonomiskajā situācijā. Krievijas TV pārraidīja sižetu, kurā Putins negaidītā vizītē apmeklē magnātu un liek viņam parakstīt līgumu par rūpnīcas darbības atjaunošanu, bet pēc tam miljardierim, kurš atgādinājis nogrēkojušos skolnieku, atprasījis savu pildspalvu. Vienlaikus šis grēkāzis ticis labi atalgots – tajā pašā nedēļā Kremlis akceptēja sava aizdevuma paplašināšanu virs 4.5 miljardiem dolāru, bet drīzumā atvēlēja vēl 600 miljonus dolāru lielas subsīdijas. Tikko Putins akceptējis 700 miljonus dolāru Rusala akciju IPO.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.

ASV investors un viens no pasaulē bagātākajiem cilvēkiem Vorens Bafets (Warren Buffet), kurš aicina arī citus pasaules miljardierus lielāko daļu savu bagātību atvēlēt filantropijai, labdarībai atvēlējis aktīvus pusotra miljarda ASV dolāru vērtībā, tos nododot Microsoft vadītāja Bila Geitsa (Bill Gates) izveidotā labdarības fonda rīcībā, vēsta Bloomberg.

V. Bafets Bila un Melindas Geitsu fondam nodevis 19,3 miljonus savas kompānija Berkshire Hathaway B klases akciju.

Miljardieris Bafets ir apņēmies dažādu labdarības fondu, ieskaitot jau minēto Geitsu fondu, kā arī savu trīs bērnu vadītos labdarības pasākumus, rīcībā nodot lielāko daļu savas bagātības. Bafeta filantropija ietver cīņu ar nabadzību un slimībām, kā arī ASV izglītības fondu finansēšanu.

Lielbritānijas mediji svētdien veltījuši izteikti skarbu kritiku Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, vainojot viņu Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanā Ukrainā.

Visu politisko nokrāsu laikraksti teju vienbalsīgi atzinuši, ka Putins ir atbildīgs par šo traģēdiju, norādot uz pierādījumiem, kas par to liecina.

Laikraksts The Times vēsta, ka raķeti, ar kuru lidmašīna tika notriekta, separātistiem piegādājusi Krievija.

The Daily Mirror vāku rotā attēls, kurā it kā redzams viens no separātistu kaujiniekiem ar notriektās lidmašīnas «melno kasti» rokās un liels uzraksts - «Kas jums ir slēpjams, Putina kungs?».

Jau vēstīts, ka Ukrainas Drošības dienesta (UDD) publiskotā informācija liecina, ka Maskava un Kremļa atbalstītie separātisti mēģina noslēpt pierādījumus par notikušo avāriju, tostarp iegūt lidmašīnas «melnās kastes».

Hovards Bafets (Howard Buffett), Berkshire Hathaway Inc. direktors un potenciālais tēva Vorena Bafeta (Warren Buffett), kurš pašlaik ir kompānijas priekšsēdētājs, amata pārņēmējs, izteicies, ka, viņaprāt, pēc viņa Berkshire Hathaway vairs nevadīs ģimenes loceklis, ziņo Bloomberg.

«Mēs visi ejam un darām lietas, ko mēs vēlamies darīt, un lietas, ko mēs domājam, ka varam izdarīt vislabāk,» stāstījis 55 gadus vecais H. Bafets, piebilstot: «Ir ļoti neparasti, ja otrā vai trešā paaudze patiešām vislabāk iederas tajā, kas izveidots daudz agrāk.»

Saskaņā ar V. Bafeta plāniem pēc viņa aiziešanas pensijā vai nāves kompānijas valde sadalīs viņa pienākumus starp vairāk nekā vienu vadītāju. 2006.gadā V. Bafets sacīja, ka viņa dēls Hovards, lauksaimnieks un autors, darbosies Berkshire kā priekšsēdētājs bez izpildpilnvarām (non-executive chairman).

«Mans tētis man ir teicis, ko viņš gribētu, un domāju, ka es to varu izdarīt,» sacījis H. Bafets, piemetinot: «Mans darbs ir pārliecināties, ka Berkshire nemainās. Un tas ir viss, ko viņš man ir teicis.»

Pasaulē pašlaik ir 2473 cilvēki, kuru turība pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru, kas ir par 6,4% vairāk nekā pērn, bet Lielbritānijā saistībā ar mārciņas vērtības kritumu pēc konsultatīvā referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības miljardieru skaits sarucis par 20%.

Par to liecina konsultāciju kompānijas Wealth-X jaunākie dati.

Saskaņā ar tiem miljardieru kopējā turība pasaulē sasniedz 7,68 triljonus ASV dolāru (6,9 triljonus eiro), kas ir 3,9% no visiem pasaules civiliedzīvotājiem piederošajiem aktīviem. Pērn miljardieri kontrolēja 4% no pasaules mājsaimniecībām piederošajiem aktīviem.

Visvairāk miljardieru - 806 - ir Eiropā, veidojot 32,6% no visiem pasaules miljardieriem. Gada laikā to skaits ir pieaudzis par 4%, lai gan, piemēram, Lielbritānijā, kur pērn bija 130 miljardieru, pašlaik to skaits ir sarucis līdz 106 cilvēkiem.

Āzijā dzīvo 26,1% no visiem pasaules miljardieriem, to skaitam sasniedzot 645, kas ir par 15,2% vairāk nekā pērn. Savukārt Ziemeļamerikā miljardieru skaits pieaudzis par 3,1% - līdz 628 cilvēkiem - un tur dzīvo 25,4% no pasaules miljardieriem.

Microsoft Corp. līdzdibinātājs Bils Geitss (Bill Gates) un miljardieris investors Vorens Bafets (Warren Buffett) uzsāk kampaņu, lai pierunātu citus Amerikas miljardierus atdot vismaz pusi no savas bagātības labdarībai, vēsta The Associated Press.

V. Bafets, kurš ir Berkshire Hathaway Inc. priekšsēdētājs un vadītājs, norādījis, ka viņš ir ļoti apmierināts ar savu lēmumu 2006.gadā atdot 99% no viņa aptuveni 46 miljardu ASV dolāru bagātības labdarībai.

Bijusī Bill & Melinda Gates Foundation vadītāja Patija Stounsifere (Patty Stonesifer) stāstījusi The Associated Press, ka labdarības ideju B. Geitss un V. Bafets popularizē jau gadu.

Draugi un kolēģi filantropijas jomā lūdz cilvēkus solīt ziedot vai nu savas dzīves laikā, vai nāves brīdī.

Viņi lēš, ka šo centienu rezultātā varētu iegūt 600 miljardus ASV dolāru.

Lielākā daļa no līdz šim uzrunātajiem miljardieriem esot atbalstījuši kampaņu. Četri pārtikuši pāri jau esot paziņojuši par savu apņemšanos ziedot.

Pasaulē veiksmīgākajam investoram pirmdien, 30. augustā, paliks 80 gadi, vēsta CNN.

Kā norāda medijs, V. Bafetam, kā vienam no pasaulē bagātākajiem cilvēkiem (viņa bāgātība ir ap 47 miljardiem ASV dolāru), no finanšu krīzes ir izdevies izkļūt ne vien ar neskartu reputāciju, bet tā viņa tēlu ir pat spodrinājusi. Viņš ir kā kapitālistu varonis, kas valkā baltu cepuri laikā, kad valdības, politiķi un kompānijas cīnās, lai atgūtu savu pirmskrīzes reputāciju sabiedrības acīs.

«Viņš ir kapitālists, kurš nav materiālists,» šādus vārdus slavenajam investoram veltījusi grāmatas Buffett's Bites: The Essential Investor's Guide to Warren Buffett's Shareholder Letters autore Laura Ritenhausa (Laura Rittenhouse).

Pagājušajā gadā pasaules turīgāko cilvēku bagātība palielinājusies par 524 miljardiem ASV dolāru, liecina Bloomberg Billionaires Index, kas apkopo informāciju par pasaules 300 bagātākajiem cilvēkiem.

Gada nogalē miljardieru kopējā bagātība bija 3,7 triljoni dolāru. Lielākais pieaugums bijis tehnoloģiju nozares pārstāvjiem, kuri pērn savu bagātību audzējuši par 28%. No 300 turīgākajiem cilvēkiem pasaulē tikai 70 cilvēkiem pērn bagātības apjoms samazinājies.

«Bagātie šajā gadā kļūs vēl bagātāki,» norāda nekustamā īpašuma un enerģētikas konglomerāta Red Apple Group dibinātājs Džons Katsimatidis, prognozējot, ka procentu likmes saglabāsies zemas, akciju tirgos turpināsies kāpums, un ekonomika augs ne vairāk par 2%.

Visstraujāk pērn bagātību audzējis Microsoft Corp dibinātājs Bils Geitss. Viņa bagātība pērn palielinājusies par 15,8 miljardiem dolāru līdz 78,5 miljardiem dolāru, jo kompānijas akcijas cena pērn pakāpusies par 40%.

Vācijas autoražotājs Mercedes Benz otrdien Indijā atkārtoti laidis klajā savu luksusa Maybach, cerot uz šajā valstī arvien pieaugošo bagātnieku skaitu, ziņo AFP.

Automašīna, kas var pārvietoties ar ātrumu 275 kilometri stundā, maksās 51 miljonu rūpiju jeb aptuveni 800 tūkstošus eiro.

«Tur ir klienti, kuri var atļauties šīs automašīnas nepārspējamo luksusu,» sacījis Mercedes Benz Indijas vienības vadītājs Pēteris Honegs. Viņš piebildis, ka kompānijas mērķauditorija ir tie Indijas iedzīvotāji, kuri var atļauties privātās lidmašīnas.

Kompānija, kas ir daļa no Daimler AG, pagājušajā gadā visā pasaulē pārdeva 200 Maybach automašīnas, un laidusi klajā divus modeļus Maybach 57 S un 62.

Trīsdesmit astoņi ASV miljardieri ir apņēmušies atdot vismaz 50% no savas bagātības labdarībai – tāds ir kampaņas, kuru uzsāka investors Vorens Bafets (Warren Buffett ) un Microsoft dibinātājs Bils Geitss (Bill Gates), pašreizējais rezultāts, vēsta BBC.

Starp šiem miljardieriem ir, piemēram, Ņujorkas mērs Maikls Blūmbergs (Michael Bloomberg) un CNN dibinātājs Teds Tērners (Ted Turner).

Tīmekļa vietnē The Giving Pledge (Došanas solījums) uzskaitītas visas ģimenes un personas, kas apņēmušās atbalstīt projektu.

Saskaņā ar vietnē sniegto informāciju solījums ir «morālas saistības» nevis «juridisks līgums».

Kampaņa tika sākta jūnijā, lai pārliecinātu ASV miljardierus atdot labdarībai vismaz pusi no viņu bagātības savas dzīves laikā vai pēc nāves.

Ir labs iemesls, kādēļ Vorens Bafets tiek dēvēts par vienu no veiksmīgākajiem investoriem – šajā gadā par Omahas orākulu dēvētais miljardieris spējis nopelnīt aptuveni 37 miljonus dienā, tādējādi ierindojoties pelnošāko miljardieru saraksta augšgalā, raksta MarketWatch.

Šo gadu miljardieris un filantrops noslēdza ar savas 59,1 miljardu dolāru vērtu bagātību, salīdzinot ar 46,4 miljardiem gada sākumā, liecina UBS un Wealth-X ekspertu aplēses.

Miljardieru skaits pasaulē gada laikā – no 2012.gada jūlija līdz 2013.gada jūnijam pieauga, par 5,3% palielinoties kopējai to bagātibai. Kopumā laika posmā no 2009.gada marta līdz šā gada beigām miljardieru bagātība ir vairāk nekā dubultojusies – no 3,1 triljonam līdz 6,5 triljoniem dolāru.

Kopējais miljardieru skaits pasaulē patlaban ir 2170.

Galerijā iespējams aplūkot miljardierus, kuri šogad spējuši visstraujāk audzēt savus ienākumus.

Krīzes laikā atbildīgās amatpersonas neizprata, kādēļ Latvijā sākās krīze, līdz ar ko tika pieņemti paši optimālākie lēmumi, uzskata Ekonomistu Apvienības 2010 biedrs Mārtiņš Bondars.

«Es domāju, ka tās amatpersonas, kuras krīzes laikā bija atbildīgas par ļoti svarīgu lēmumu pieņemšanu Latvijai, es domāju, pirmkārt, neizprata to, kādēļ Latvija nokļuva šajā krīzē. Otrkārt, neizprata to starptautisko situāciju tajā brīdī, kurā Latvija atradās, kad Latvijā iestājās krīze un pasaulē iestājās krīze, un pieņēma tādus lēmumus Latvijai, kuri nebija paši optimālākie,» Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Bondars, piebilstot gan, ka Ekonomistu Apvienībā 2010 domas dalās par to, «kā šī krīze tika pārvarēta un vai šī krīze tika pārvarēta, un kādas ir mācības, un kādas ir rekomendācijas šīs krīzes kontekstā».

Pērn par maksātnespējīgu tiesa pasludinājusi vienu, bet šogad – 29 fiziskas personas. Šādu ceļu būtu gatavi iet daudzi grūtībās nonākušie kredītņēmēji, taču, neskatoties uz grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas procesu padarījuši pieejamāku, lielākā daļa no viņiem to joprojām nevar atļauties, raksta nra.lv.

Rīdzinieku Andreju (vārds mainīts) par maksātnespējīgu tiesa pasludinājusi pagājušajā mēnesī. Vīrieša kopējās parādsaistības ir 200 000 latu. Viņš skaidro, ka, plānojot dibināt ģimeni, vēlējies tikt pie labāka dzīvokļa. "Viens dzīvoklis bija paņemts kredītā. Tad paņēmu vēl vienu aizdevumu un nopirku dzīvokli jaunbūvē cerībā pārdot esošo un atbrīvoties no viena kredīta. Taču sekoja cenu kritums nekustamā īpašuma tirgū," stāsta Andrejs. Pēc tam vīrietis štatu samazināšanas rezultātā vienu darba vietu zaudējis, bet otrā viņam samazināts atalgojums. Līdz ar to ienākumi mēnesī no 1500 latiem mēnesī saruka līdz 500 latiem. "Maksātnespējas process man bija vienīgais risinājums. Jebkurā gadījumā es zaudētu abus dzīvokļus. Procesam noslēdzoties, es vismaz palikšu bez parādiem, lai sāktu visu no nulles. Pretējā gadījumā es paliktu bez īpašumiem un parādu jūgā būtu līdz mūža galam," skaidro Andrejs. Vīrietis piebilst, ka arī ikdiena nu kļuvusi mierīgāka – vairs netiek zvanīts no bankas un netraucē arī parādu piedzinēji.

ASV kompānija «Google» pirmdien paziņoja, ka tā slēdz sociālo mediju platformu «Google+», kuras kļūme padarījusi neaizsargātus personīgos datus līdz 500 000 lietotāju kontos.

«Google» blogā paziņoja, ka šī kļūme tika konstatēta martā iekšējas pārbaudes laikā un tika novērsta. Iekšējā pārbaudē arī netika atrasti nekādi pierādījumi, ka personīgie dati būtu nepiemēroti izmantoti vai ka kāds programmatūras izstrādātājs ārpus šī uzņēmuma būtu zinājis par šo kļūmi.

Vienā no rīkiem atrastā kļūme padarīja «Google+» lietotāju datus pieejamus trešās puses programmatūras izstrādātājiem caur 438 aplikācijām (lietotnēm).

Tas nozīmē, ka no 2015.gada līdz 2018.gada martam šiem programmatūras izstrādātājiem bija pieejami privāto «Google+» profilu dati.

Šajos datos bija lietotāju vārdi, elektroniskā pasta adreses, nodarbošanās, dzimums un vecums, bet tajos nebija viņu paziņojumi, «Google» kontu dati un tālruņu numuri.

73% investoru uzskata, ka Latvija kļuvusi mazāk pievilcīga investīcijām valsts esošās un plānotās nodokļu politikas dēļ, atklāj EY investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Tikai 23% uzskata, ka Latvijas nodokļu politika valsti padarījusi pievilcīgāku ārvalstu tiešajām investīcijām.

Latvijas nodokļu politikas vērtējums investīciju piesaistes kontekstā krasi atšķiras no Lietuvas un Igaunijas rādītājiem, proti, Lietuvas gadījumā tikai 22% investoru uzskata, ka nodokļu politika padarījusi Lietuvu mazāk pievilcīgu investīcijām, kamēr Igaunijā šis rādītājs ir 49%.

“Lai veicinātu investīciju piesaisti, domājot par nākotnes nodokļu politiku, ir svarīgi ņemt vērā, ka par svarīgāko nodokļu vides faktoru investīciju valsts izvēlei uzņēmēji neuzskata nedz uzņēmuma ienākumu nodokļu likmju augstumu, nedz sociālo nodokļu likmju apmēru, bet gan nodokļu pārvaldes digitalizācijas pakāpi. To starp trim galvenajiem nodokļu faktoriem investīciju vides novērtējumā ierindo 45% starptautisko investoru, kamēr uzņēmuma ienākuma nodokļa likmes lielumu starp trim galvenajiem nodokļu faktoriem min vien 28% investoru, bet sociālo nodokļu apmēru tikai 26%. Tas tādēļ, ka digitalizācija nodrošina nodokļu pārvaldības vienkāršību, kas gan no izmaksu, gan risku viedokļa var būt svarīgāka par nodokļu likmju augstumu,” saka Ilona Butāne, EY Partnere un nodokļu prakses vadītāja.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Bija kādreiz, 19. gadsimtā, tāds franču zinātnieks, kurš paziņoja, ka, izpētot kamenes uzbūvi, ir pilnīgi skaidrs – tā lidot nevar. Tās masa ir liela, spārni mazi, uzbūve neatbilstoša aerodinamikas likumiem. Un tomēr reālā dzīve pierāda, ka kamenes lido.

Līdzīgi ir ar eiro zonu. Ekonomikas teorētiķiem nekādi nesanāk izdomāt, ka (un kā) tā var darboties – dalībvalstis pārāk dažādas un galīgi «neizskatās pēc ASV». Tomēr nu jau 20 gadus arī šī sistēma darbojas, un nu jau tā liekas ierasta lietu kārtība.

Vēl nesen, ap 2011. gadu, piedzīvojām kārtējo «Nu nevar lidot!» histēriju. Google meklēšanas serviss uz atslēgvārdiem «saving the euro» uzrāda 260 tūkstošu ierakstu, lielākoties, laikā no 2011. līdz 2012. gadam. Tas bija laiks, kad veselas ekonomistu grupas rakstīja atklātās vēstules un uzsaukumus, kā glābt eiro zonu. Dažiem tā izvērsās par tādu kā apsēstību, kurā eiro ir visa ļaunuma sakne. Piemēram, Nobela prēmijas laureāts Džozefs J. Stiglics (Joseph Eugene Stiglitz) rakstīja: «Lai gan ir vairāki cēloņi, kas nosaka Eiropas nebūšanas, to pamatā ir tikai viena kļūda: eiro ieviešana.»

Dānijā, tāpat kā Latvijā, šobrīd ir lielo iespēju laiks. Abas valstis piedzīvo ekonomisko krīzi. Latvijas atšķirība ir tā, ka mums turklāt vēl ir sabiedrības krīze. Jebkura krīze ir pārmaiņu un iespēju laiks. Aktīviem un inovatīviem Latvijas uzņēmējiem tas noteikti ir jāizmanto.

Dānija grib kļūt par zaļās izaugsmes pasaules laboratoriju. Te tuvākajos gados tiks likti pamati pasaules ekonomikas izaugsmei. Ja pagājušā gadsimta 90.gados pasaules izaugsmes dzinējs bija informāciju tehnoloģijas, tad turpmāk tās būs tīrās un zaļās tehnoloģijas.

Dānija ir slavena ar savām enerģijas tehnoloģiju zināšanām. Daudzi šeit lepojas, ka kopš 70.gadiem Dānijas ekonomika augusi par 75%, kamēr enerģijas patēriņš palicis nemainīgs.

Pirms pāris gadiem Dānijas valdība izveidoja neatkarīgu ekspertu Klimata komisiju. Nule šī komisija nāca klajā ar ziņojumu** un ieteikumiem, kas jādara, lai Dānija līdz 2050.gadam veiktu pāreju no fosilās enerģijas un atjaunojamo enerģiju.