Krīze sarīkojusi revolūciju Latvijas vidusšķiras patēriņa ieradumos, krietni samazinot iespējas baudīt dzīvi lielveikalos, restorānos un kūrortos. Taču tā ir arī ļāvusi vidusslānim atslābt skrējienā pēc arvien jaunām statusu apliecinošām mantām un pievērsties rietumu vidusšķiras dzīvesstila nozīmīgai, bet Latvijā līdz šim ignorētai sastāvdaļai – uzkrājumu veidošanai, piektdien raksta žurnāls Lietišķā Diena.
Kā uzsver LD, ja par galveno kritēriju uzskatīt ienākumu apjomu, tad par vidusslāņa pārstāvjiem varētu nosaukt ap 59% Latvijas strādājošo. Taču ja ar vidusšķiru saprot tādu cilvēku slāni, kas bez īpašām grūtībām ne tikai nosedz savas ģimenes obligātās ikdienas vajadzības un spēj atļauties iegādāties ilgtermiņa lietošanas preces, bet veido iekrājumus mājoklim, auto, izglītībai vai vecumdienām, tad no vidusšķiras Latvijā iznāk vien ļoti paplāns slānītis.
Gan pašu pieredze, gan novērojumi par to, kas notiek apkārt, atstās ilglaicīgu ietekmi uz Latvijas sabiedrību, uzskata sociologs Arnis Kaktiņš.