Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Parex banka lielā mērā dabūja atmaksu par to, ka provocēja skandināvu bankas. Tā intervijā Latvijas Avīzei sacījusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane.

Krūmane nesaskata FKTK bezdarbību, uzraugot banku sektoru un pieļaujot Parex bankas krahu. «Kad pērnā gada maijā stājos šajā amatā, par savu galveno uzdevumu izvirzīju finanšu tirgus stabilitāti. Jo jau 2008.gada sākumā Lielbritānija nacionalizēja Northern Rock banku, lai glābtu no bankrota. Tādēļ uzraudzība stabilitātes nodrošināšanai bija ļoti svarīga,» sacījusi FKTK vadītāja.

«Parex gadījumā jāsaprot [...] tas, ka starp 27 Latvijas bankām pastāv milzīga konkurence. Vienmēr kāds būs gatavs uz konkurenta pakāpties. Un Parex banka lielā mērā dabūja atmaksu par to, ka viņi provocēja skandināvu bankas. Mums nāca e-pasta ziņojumi par to, mēs to redzējām, aicinājām viņus šeit un teicām, ka tā nevajag. Runājām ar baņķieriem par ētiku, ka tā nevar darīt. Katrā ziņā - atmaksa iestājās,» norāda I. Krūmane.

«Valsts kontroles atzinumi, spriedumi ir maldīgi un nekompetenti,» intervijā LTV raidījumam De Facto, komentējot ziņojumu par Parex banku, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane. Viņa arī norādīja, ka Valsts kontroliere Inguna Sudraba par Parex bankas pārņemšanu ir tikpat līdzatbildīga kā visi valdības locekļi.

«Redziet Valsts kontrole ir kompetenta iestāde budžeta jautājumos, šī revīzija ir iegājusi gan finanšu tirgus uzraudzības un regulācijas jautājumos, gan monetārās politikas jautājumos. Un ir pilnīgi loģiski, ka Valsts kontrolei nav šādu darbinieku ar šādām zināšanām, ar izpratni, ar izglītību. Tāpēc viņu atzinumi, spriedumi ir maldīgi un nekompetenti,» runājot par Valsts kontroles ziņojumu, kurā tika kritizēta Parex bankas pārņemšana, skaidroja I. Krūmane.

«Sudrabas kundze ir sēdējusi visās valdības sēdēs klāt, viņa ir dzirdējusi visas šīs te debates, arī par ierobežojumu uzlikšanu, neuzlikšanu, par kuru tiek rakstīts. Divas stundas gāja tikai debate par ierobežojumiem. Tad tādā gadījumā, ja bija jautājumi, ja bija kādi komentāri, tad vajadzēja celties, lūgt vārdu un kaut ko tomēr bilst. Viņa pati šajā bankā ir strādājusi pat, no viņas puses nebija nekādu komentāru. Tā kā būtībā viņa ir tikpat līdzatbildīga kā visi valdības locekļi, kā mēs - tie, kuri piedalījās šajās valdības sēdēs, jo šis lēmums tika pieņemts visiem kopīgi,» stāstīja FKTK vadītāja.

Nākotnē bankām būs jāapvienojas, prasības tām kļūs stingrākas, kredīti - pieejamāki uzņēmējiem.

Cītīga kļūdu labošana pēc globālās finanšu krīzes, kā arī Parex bankas iespējamā pārdošana - šie bez šaubām būs galvenie faktori, kas visvairāk ietekmēs Latvijas banku nozari turpmākajos gados. Bet vai tā banka, uz kuru pēc pieciem gadiem iesim pēc kredīta vai maksājuma kartes, būtiski atšķirsies no tās, kuras pakalpojumus izmantojam šodien? Ekspertu vērtējumi par to ir dažādi, taču skaidrs ir viens: spēles noteikumi, kurus bankām izvirzīs uzraugošās iestādes, kļūs daudz stingrāki, kas neizbēgami iespaidos arī klientus.

Jaunā un vecā jeb labā un sliktā

Parex bankas pārdošana mazinās spriedzi gan tās klientu vidū, gan arī pārējos tirgus dalībniekos - tā uzskata Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane. Bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis savukārt uzsver, ka Parex sadalīšana jaunajā un vecajā jeb labajā un sliktajā interesi par nacionalizēto banku palielinās. «To sadalot, mēs palielinām aktīvu vērtību - kamēr tie ir samaisīti kopā, tie pircējiem nav interesanti,» skaidro N. Melngailis. Tas ļaus arī uzlabot «labās» daļas bilanci, jo tā tiks atbrīvota no problemātiskākiem kredītiem, kuriem jāveido uzkrājumi, kas palielina bankas zaudējumus. N. Melngailis atgādina, ka «labā» banka pārņems tos kredītus, ar kuru atgūšanu grūtību nav, visu klientu bāzi, līzinga biznesu, kompāniju Parex Asset Management, nerezidentu apkalpošanu utt. Savukārt sliktajā bankā, kas būtībā būs nekustamā īpašuma fonds, nonāks tie īpašumi, kurus banka bija spiesta pārņemt, piemēram, nepabeigtos attīstītāju projektus. Tie gaidīs labākus laikus, bet kapitāla fondam pietikšot vairākiem gadiem, apgalvo bankas prezidents. Pēc N. Melngaiļa teiktā, šādu pieeju izmanto daudzas Eiropas bankas.

Straujāka kreditēšana Latvijā varētu atsākties 2012.gadā, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komijas sēdē norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane.

Viņa minēja, ka pašlaik jaunās kreditēšanas apmēri joprojām ir mazāki par klientu apmaksātajiem aizdevumiem. Ir ļoti maz kvalitatīvu projektu, kas iesniegti bankām, atzina FKTK vadītāja, atsaucoties uz banku sniegtajiem pārskatiem.

«Šogad sagaidāma lēna kreditēšanas izaugsme, straujāka tā varētu būt 2012.gadā,» sacīja Krūmane.

FKTK vadītāja klāstīja, ka aktīvāku kreditēšanas atjaunošanu bremzē gan banku lēna bilanču attīrīšana - bezcerīgo kredītu norakstīšana, gan arī saglabājas augsts aizņēmēja kredītrisks, un, kaut arī lūzuma punkts kredītu kvalitātē ir sasniegts, vēl nav izslēgta aizņēmēju maksātspējas pasliktināšanās un papildu uzkrājumu veidošanas nepieciešamība. Pēc Krūmanes teiktā, jāņem vērā arī banku spēja efektīvi pārvaldīt problemātisko kredītu portfeli, jo pārstrukturēto kredītu kvalitātes pasliktināšanās risks paliek aktuāls.

Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijai (FKTK) jābūt gan politiski, gan finansiāli neatkarīgai un, lai to nodrošinātu, atalgojumam ir jābūt atbilstošam. Tā Latvijas Avīzei norāda FKTK vadītāja Ināra Krūmane.

«Katru gadu tiek veikts pētījums, un mūsu algas tiek samērotas ar pārējo tirgu. Taču tāpat mūsu algas ir zemākas nekā pārējiem tirgus dalībniekiem. Ir nepareizi, ja uzraugs būs nabadzīgs un nekompetents. Šādā situācijā pirmais būs korupcijas risks, kompetences jautājums,» skaidrojot savu un sava vietnieka Jāņa Brazovska atalgojumu, norāda I. Krūmane.

«Daudziem šķiet, ka mums ir lielas algas, taču, spriežot pēc Fontes pētījuma rezultātiem, tās ir par 75% zemākas nekā tirgū. Banku prezidenti un valdes locekļi nesaņem tik maz, kā mēs ar manu vietnieku Brazovski,» norāda FKTK vadītāja, piebilstot, ka pērn komisija divas reizes pati samazināja algas.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Garantēto noguldījumu izmaksai Latvijas Krājbankas klientiem varētu būt nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu, šovakar Latvijas Televīzijā sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane, taču tiem, kas noguldījuši vairāk kā garantētā noguldījumu summu 100 000 eiro (70 000 latu) uz vienu personu, Krūmane ieteica pārāk necerēt.

I. Krūmane pieļāva, ka garantētās summas nāks izmaksāt, jo Krājbankas situācija esot bēdīga un viņa nelolo ilūzijas, ka Krājbanka turpinās savu darbību. Vēl gan esot jāsagaida Lietuvas lēmums, ko tā darīs ar Krājbankas mātes banku - Lietuvas Snoras banku.

Līdzekļi Krājbankas klientiem tiks maksāti no Noguldījumu garantiju fonda, kas veidojas no banku iemaksām. Pašlaik šajā fondā esot pieejami 149 miljoni latu, bet pārējie līdzekļi nevis tikšot paņemti no valsts un nodokļu maksātājiem, bet gan tos aizņemsies no Valsts kases. Realizējot Krājbankas aktīvus, aizņēmums Valsts kasei tiks atdots, skaidroja Krūmane. Nodokļu maksātāju nauda bankas glābšanai netiks izmantoti, solīja ierēdne.

Šo gadu visas bankas Latvijā nepabeigs ar peļņu, taču pelnošo banku kļūst arvien vairāk, atzīst Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane.

«Pirmā pusgada rezultāti ir par kārtu labāki nekā pagājušajā gadā šajā laikā. Tas ir skaidrojams ar to, ka, sākoties krīzei, bankas jau spēra daudz soļu. Uzkrājumi sliktajiem kredītiem pamatā tika veidoti jau 2009.gadā, un tas turpinājās arī 2010.gadā. Līdz ar to 2011.gadā banku darbības rezultāti uzreiz ir labāki. Bankas arī samazināja administratīvās izmaksas. Mēs ļoti labi varam redzēt, kā mainījās banku izdevumi un ienākumi. Līdz ar to mēs varam teikt, ka šā gada pirmajā pusgadā jau parādās augļi tiem soļiem, kas tika sperti iepriekš. Ar katru ceturksni arī ir arvien vairāk banku, kas sāk ziņot par peļņu. Ja runājam par prognozēm, visas bankas šo gadu diezin vai pabeigs ar peļņu, tomēr pusgada rezultāti parāda, ka pelnošo banku kļūst arvien vairāk,» pastāstīja Krūmane.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane nolēmusi atkāpties no amata.

«Esmu pieņēmusi lēmumu atkāpties, jo uzskatu, ka radītā spriedze ap manu atrašanos šajā amatā tikai kavē komisijas pilnvērtīgu darbu, un jebkura politiska diskusija (plānotā Saeimas ārkārtas sēde) bremzē sektora stabilizāciju. Kā arī uzskatu, ka aktīvā komisijas rīcība, konstatējot iespējamo finanšu noziegumu, tika vērsta uz bankas aktīvu saglabāšanu, lai aizsargātu noguldītāju intreses, līdz ar to tā nevar būt par pamatu pārmetumiem par komisijas bezdarbību. Kā komisijas priekšsēdētāja vienmēr esmu pēc labākās sirdsapziņas rūpējusies par nekavējošu reakciju uz katru būtisku trūkumu komsijas darbībā, un ceru, ka pārējie komisijas padomes locekļi pilda savus pienākumus ar līdzvērtīgu atbildības sajūtu,» sacīja Krūmane.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane, kura pirmdien paziņoja par atkāpšanos no amata, finanšu jomā ir kompetenta un komisijai veltītie pārmetumi bieži vien nav bijuši pamatoti.

Diena.lv aptaujātie ekonomisti vairākums sliecas domāt, ka I. Krūmanei nevajadzēja atstāt savu amatu.

«Tas ir zināms simbolisks žests. Ja kaut kas ir sagājis dēlī, tad kādam ir jāuzņemas atbildība. Latvijā jau vienmēr gribas labākus cilvēkus, bet kur tad viņus ņemt? Manuprāt, viņa ir kompetenta finanšu jomā, tāpēc ir grūti iedomāties kādu, kurš varētu nākt viņas vietā,» uzskata DNB bankasekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Ekonomists Jānis Počs portālam Diena.lv sacīja, ka FKTK varēja būt uzraudzījusi Latvijas Krājbanku dienu un nakti, taču jebkurā gadījumā ir grūti izkontrolēt divu cilvēku kriminālu rīcību.

«Ja katra mantkārīga idiota dēļ ir jāaiziet vadītājam, spējīgam vadītājam, tad tā ir viena no pazīmēm, kas liecina, ka ar mūsu valsti kaut kas nav kārtībā. Tur var stāvēt komisija dienu un nakti, bet ja var vienkārši pārskaitīt 100 miljonus divi cilvēki, kas par to vienīgie zina. Nu ko komisija?» pauda J. Počs.

Neprecīzi secinājumi var nodarīt būtisku kaitējumu valsts atbalstu saņemošās Parex bankas finansiālajai stabilitātei un negatīvi ietekmēt visu valsts finanšu sektoru kopumā.

Tā norāda Irēnas Krūmanes vadītā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas publiskojusi argumentus, kas nav iekļauti Ingunas Sudrabas vadītās Valsts kontroles ziņojumā par Parex bankas pārņemšanu.

Komisija norāda uz to, ka atbildīgajām institūcijām bija kopīga stratēģija par atbalsta sniegšanu Parex bankai, kas tika realizēta starp Latvijas Banku (LB), Finanšu ministriju (FM), MK un FKTK kopīgās sēdēs. «VK veiktās revīzijas ietvaros netika veikta visa kredītiestāžu sektora pārbaude, kā arī netika vērtēts kā valstī izveidotā sistēma ir darbojusies citos gadījumos. Tāpat vēlamies norādīt, ka arī starptautiskie eksperti, izvērtējot ārkārtas situāciju vadības sistēmu Latvijā, ir atzinuši, ka FKTK efektīvi regulē individuālu banku darbību un tai ir plašs pilnvaru loks, lai nekavējoties, proaktīvi un pienācīgi rīkojoties, novērstu trūkumus banku darbībā,» uzsver komisija.

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Negatīvāko scenāriju piepildīšanās gadījumā Latvijas valsts neiesaistīsies Latvijas Krājbankas glābšanā – pirmkārt, banka neesot uzskatāma par sistēmisku, bet otrkārt Latvijas amatpersonas uzskata, ka tagad Lietuvas valdībai pienācis rīkoties tāpat, kā savulaik, glābjot Parex Banku, rīkojusies Latvija.

To pēc otrdien notikušās valdības sēdes paziņoja gan Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas vadītāja Irēna Krūmane, gan finanšu ministrs Andris Vilks.

I. Krūmane norādīja, ka Latvijas Krājbanka tikai daļēji atbilst sistēmiskas bankas pazīmēm, un tieši Lietuvas valdībai, kas pārņēmusi Snoras banku, kam pieder nepilni 70 % Latvijas Krājbankas akciju, būtu jāparūpējas par Latvijā esošās bankas kapitāla pietiekamības palielināšanu. Latvijas Krājbanka gan atbilstot sistēmiskas bankas pazīmēm pēc klientu skaita, tomēr tajā esošo noguldījumu apjoms veidojot vien aptuveni 5 % no noguldījumu kopapjoma, tādēļ Latvijas Krājbanka nekādā gadījumā neesot pielīdzināma pirms trim gadiem pārņemtajai Parex bankai.

Visiem, kas interesējas par Latvijas ekonomikas izaugsmi un uzņēmējdarbības konkurētspēju, ir zināms, ka Latvijas kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un priekšrocības nav gana apjaustas un izmantotas.

Tieši šī iemesla dēļ Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2021. gadā prezentēja 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, kas tiek konsekventi ieviesta, un Latvijas Banka cieši sadarbojas ar Finanšu ministriju, rūpīgi vērtējot šī brīža problēmjautājumus un soļus, kas veicami, lai panāktu izrāvienu.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt līdz 9% no IKP 

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no...

2023. gada 8. februārī jau trešo gadu pēc kārtas notika Latvijas kapitāla tirgus forums, kura atklāšanā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāja Verena Rosa uzsvēra, ka efektīvu kapitāla tirgu attīstības veicināšana ir būtiska, lai veidotu noturīgāku finanšu sistēmu un spēcīgāku ekonomiku. Viņa atzina, ka lielākā daļa Eiropas Savienības uzņēmumu izaugsmes finansēšanā paļaujas uz banku kredītiem, taču finansējuma avotus nepieciešams dažādot. Turklāt pāreja no aizņēmumiem uz akciju emisiju ļautu samazināt uzņēmumu, mājsaimniecību un valdību augsto parādsaistību līmeni.* Kapitāla tirgus attīstība ļautu daudzveidot finansējuma avotus uzņēmumiem un sniegtu iespējas Eiropas iedzīvotājiem ar saviem līdzekļiem piedalīties uzņēmumu izaugsmē un potenciāli arī vairot savu kapitālu. Tādējādi kapitāla tirgus attīstība pozitīvi ietekmētu visas iesaistītās puses.

Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens Latvijas kapitāla tirgus forumā apliecināja, ka Finanšu ministrija un valdība ir gatavas strādāt pie mūsu valsts kapitāla tirgus attīstības un šim darba virzienam jābūt nākamajai prioritātei pēc valsts budžeta un nodokļu pamatnostādnēm. Pašlaik Latvijas tirgus kapitalizācija ir ļoti zema, ap 2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), un finanšu ministrs minēja ambiciozu mērķi šī Saeimas sasaukuma laikā sasniegt Latvijas tirgus kapitalizāciju 9–10 % apmērā no IKP. Lai tuvotos šādam rādītājam, nepieciešama visu Latvijas kapitāla tirgū iesaistīto pušu līdzdalība.

Tirgus kapitalizācija 9 % apmērā no IKP ir aptuveni 4 miljardi eiro. Tas ir nozīmīgs rādītājs, kura sasniegšanai nepieciešams konkrēts plāns un konkrēts uzdevums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras var piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū. Pretējā gadījumā ambiciozo mērķi sasniegt nebūs iespējams. Atzinīgi vērtējama Finanšu ministrijas spēja publiskos izteikumus sakņot darbos. Šī gada 16. maijā Ministru kabinetā izskatītais informatīvais ziņojums par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību ir liels solis pareizā virzienā, jo nosaka kapitāla tirgus attīstības mērķi un virzienus vidējā termiņā, lai veicinātu finansējuma pieejamību ekonomikas izaugsmei un transformācijas veicināšanai, kā arī sniegtu ieguldījumu iespējas, nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību ieguldītājiem. Tomēr aktīva darba posms ar to tikai sākas.

Mūsuprāt, valstij jārāda piemērs, kas aktivizētu vietējo kapitāla tirgu. Finanšu ministra minētais mērķis – būtiski kāpināt Latvijas kapitāla tirgus kapitalizāciju, sasniedzot 9 % no IKP, – nozīmē, ka Latvijas kapitāla tirgū būtu jāienāk vismaz trim tikpat lieliem uzņēmumiem kā igauņu milzis Enefit Green ar 1 miljarda eiro kapitalizāciju. Labākai izpratnei te minams arī cits salīdzinājums ar kaimiņvalsti Igauniju – šāds apjoms būtu līdzvērtīgs sešiem Tallinna Sadam publiskajiem piedāvājumiem apvienojumā ar vienu Enefit Green piedāvājumu. Salīdzinājums ar šiem labi zināmajiem Igaunijas piemēriem uzskatāmi parāda – ja kapitāla tirgus izaugsmi ceram balstīt uz samērā maziem uzņēmumiem, būs nepieciešams daudz šādu uzņēmumu, kas gatavi piesaistīt finansējumu biržā.

Uzņēmumu, t. sk. valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, dalība kapitāla tirgos nav pašmērķis. Tas būtu nozīmīgs grūdiens Latvijas ekonomikai kopumā, dodot uzņēmumiem iespēju piesaistīt krietni plašāku finansējumu ar saviem noteikumiem, neieķīlājot uzņēmuma rīcībā esošos pamatlīdzekļus. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām savukārt nebūtu jāprasa budžeta līdzekļi izaugsmes finansēšanai un budžeta līdzekļus varētu novirzīt citiem valstiski svarīgiem mērķiem. Jaunu un pievilcīgu uzņēmumu ienākšana kapitāla tirgū neapšaubāmi dotu iespēju investēt vietējos līdzekļus pašmāju uzņēmumu izaugsmē un veicinātu arī mājsaimniecību interesi par investīcijām vietējos tirgos.

Latvijas Banka turpina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas labi sāktās iniciatīvas Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, ieviešot 10 soļu programmu. Uzņēmumi, kam nepieciešams finansējums attīstībai, novērtē un izmanto iespēju Vērtspapīru smilškastē saņemt ekspertu vērtējumu par uzņēmuma gatavību piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū un ieteikumus vēl nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai varētu izlaist akcijas vai obligācijas.

Kopš Vērtspapīru smilškastes atklāšanas pagājušā gada aprīlī tajā savu gatavību dalībai kapitāla tirgū novērtējušas trīs Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības – SIA "Rīgas satiksme", SIA "Rīgas ūdens" un SIA "Rīgas namu pārvaldnieks". Sadarbība ar minētajām kapitālsabiedrībām ir bijusi ļoti veiksmīga un vērtīga – uzņēmumi ir saņēmuši Latvijas vadošo kapitāla tirgus ekspertu sākotnējo novērtējumu par gatavību dalībai kapitāla tirgū, savukārt Vērtspapīru smilškastes darba grupai ir bijusi iespēja iepazīt attiecīgās kapitālsabiedrības un veidot nākotnes sadarbību.

Izveidotais atbalsta mehānisms atzīts par noderīgu, un tā darbībai nākotnē ir liels potenciāls. Galvenais ieguvums ir iespēja uzņēmumam saņemt objektīvu un vispusīgu viedokli, ņemot vērā to, ka darba grupā strādā dažādu jomu eksperti – finanšu, korporatīvās pārvaldības, ilgtspējas un citu jomu, kas ir ļoti būtiskas, uzsākot emisijas procesu.

Pēc izvērtējuma saņemšanas būtisks aspekts ir komunikācija starp uzņēmuma vadību un darba grupu, lai nodrošinātu visu neskaidro jautājumu apspriešanu, tādēļ pēc katra izvērtējuma sagatavošanas darba grupa un uzņēmuma vadība tiekas kopīgā sanāksmē, kurā tiek nodrošināta savstarpējā atgriezeniskā saite. No Vērtspapīru smilškastes dalībniekiem esam saņēmuši lieliskas atsauksmes, un atbalsta mehānisms ir novērtēts kā pirmais solis katram, kas plāno iziet kapitāla tirgū un vēlas saņemt novērtējumu par savām iespējām un nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Šo gadu laikā esam runājuši gan ar nozari, gan investoriem, gan politiķiem, kas uzsver būtiskus ieguvumus no tā, ka vairāk mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības piesaistītu finansējumu kapitāla tirgū. Tādējādi arī valsts fondēto pensiju sistēmas līdzekļi tiktu novirzīti vietējās ekonomikas stiprināšanai.

Izmaiņas Latvijas kapitāla tirgū nenotiks pašas no sevis – būtiski lēmumi ir jāpieņem jau pašlaik, lai nākotnē sagaidītu progresu Latvijas kapitāla tirgū un tas spētu sniegt pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai un ekonomikai, un Latvija spētu izkļūt no šobrīd nepatīkamās pēdējās pozīcijas salīdzinājumā ar pārējām Eiropas Savienības valstīm.

Vietējā investīciju banka, Signet Bank, šajā gadā turpina īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, un paplašina tās mērogu, uzsākot akadēmiju īstenošanu arī Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

“Kapitāla tirgus akadēmijas” mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus uz vienas dienas “Kapitāla tirgu akadēmiju”, 22. martā no plkst. 9:00 līdz 14:30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kurā nozares profesionāļi un Latvijas uzņēmēji dalīsies teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus finanšu instrumentus – akciju un obligāciju emisijas:

Potenciālajam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītajam Kristapam Zakulim piemīt visas īpašības un zināšanas, lai vadītu FKTK, sacīja Latvijas Komercbanku asociācijā.

«Komercbanku asociācija pazīst Zakuli kā aktīvu un zinošu speciālistu, ar labām vadīšanas spējām un finanšu sistēmas pārzināšanu, tādēļ vēlam jaunajam potenciālajam FKTK vadītajam veiksmi jaunajā darbā,» sacīja Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Viņa arī norādīja, ka Zakulis nekādā gadījumā, vismaz banku sektoram, nav saucams par cilvēku no malas, jo viņš ir strādājis Hansabankā (tagad AS Swedbank) gan ar drošības jautājumiem, gan naudas atmazgāšanas novēršanu.

«Speciālisti, kas bankās nodarbojas ar naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumiem, pārzina visas bankas darbības principus, ne velti no šī darbības virziena ir nākuši vairāki pašreizējie komercbanku prezidenti Latvijā,» uzsvēra Melnace.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

Lai novērtētu iespējamo kapitāla tirgus attīstību vidējā termiņā, ir veikts indikatīvs aprēķins par trīs dažādiem scenārijiem. Bāzes scenārijs tiek balstīts uz pieņēmumu, ka 2023.-2027.gadā akciju cenu indekss pieaug gadā par 3,4%, kas atbilst vidējam akciju cenu indeksa pieaugumam pēdējo piecu gadu laikā. Tādējādi, tirgū neienākot jauniem spēlētājiem, akciju tirgus kapitalizācijas līmenis 2027.gadā varētu sasniegt 2,44% no IKP.

Pateicoties iepriekšējos gados aktīvai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tagad Latvijas Bankas darbībai, vairākas kapitālsabiedrības ir veikušas vai plāno veikt savas gatavības kapitāla tirgum novērtējumu Latvijas Bankas izveidotajā "smilšu kastē", kas pie pozitīva iznākuma varētu rezultēties ar finansējuma piesaisti akciju un obligāciju tirgū. Pie šī scenārija, ja akciju tirgū ienāk vairāki jauni valsts un pašvaldību uzņēmumi, veicot sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO), akciju tirgus kapitalizācijas līmenis teorētiski 2027.gadā var sasniegt 5,5% no IKP.

Stratēģiskais investors pagājušā gada septembrī iegādājies 52,59% "PrivatBank" akciju, taču darījuma īstenošanai nepieciešams Eiropas Centrālās bankas (ECB) akcepts, liecina bankas 2021.gada pārskats, par kuru auditorkompānija "Grant Thornton" atteikusies sniegt atzinumu.

Pārskatā minēts, ka 2020.gada oktobrī bankas akcionāri pieņēma lēmumu sākt stratēģiskā investora piesaistīšanas procesu. Bankai izdevās piesaistīt stratēģisko investoru no Eiropas, un 2021.gada septembrī parakstīts līgums par 52,59% bankas akciju iegādi.

"Bankas vadība ir pārliecināta, ka pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un ECB apstiprinās stratēģisko investoru, un pēc tam, kad kapitāla pietiekamība tiks nodrošināta ar kapitāla pieaugumu, banka sekmīgi ieviesīs jauno attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu pozitīvu nākotnes naudas plūsmu, un tas ļaus vadībai nākotnē piemērot bankai darbības turpināšanas principu," pausts gada pārskatā.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) paudis šaubas, vai šis ir īstais brīdis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības maiņai, ministra viedokli pauda Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļā.

Plašāks ministra viedoklis pagaidāms sniegts netiek.

Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Irēna Krūmane nolēmusi pamest amatu.

Kā informēja Krūmane, viņa pieņēmusi lēmumu atkāpties, jo uzskata, ka radītā spriedze ap viņas atrašanos šajā amatā tikai kavē FKTK pilnvērtīgu darbu, un jebkura politiska diskusija, tostarp plānotā Saeimas ārkārtas sēde, bremzē sektora stabilizāciju.

«Aktīvā FKTK rīcība, konstatējot iespējamo finanšu noziegumu, tika vērsta uz [Latvijas Krājbankas] aktīvu saglabāšanu, lai aizsargātu noguldītāju intereses, līdz ar to tā nevar būt par pamatu pārmetumiem par FKTK bezdarbību,» norādīja FKTK vadītāja.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane pagājušajā gadā algā komisijā saņēma 69,87 tūkst. Ls, kas ir par 17% mazāk nekā 2009.gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija.

Ieņēmumus 6 tūkst. eiro apmērā (4,2 tūkst. Ls) I. Krūmane pērn guva no dalības Eiropas Investīciju bankas valdes sēdēs, bet 96 Ls bija bērna pabalsts.

2010.gada nogalē FKTK vadītājai bezskaidrā naudā latu un eiro valūtā bankās kopumā bija uzkrāts vairāk nekā 7 tūkst. Ls.

Pērnā gada beigās I. Krūmanes kredītsaistības, kuras pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, bija 288,53 tūkst. eiro (202,8 tūkst. Ls).

Krūmane pērn bērnu mācību maksai par 2010/2011 mācību gadu atvēlējusi 14,8 tūkst. eiro (10,4 tūkst. Ls), liecina viņas deklarācija.

Amatpersonai pieder kuteris un 2005.gada automašīna Peugeot 307 cc. Viņas īpašumā ir divas ēkas un zemes gabali Jūrmalā, ēkas un zeme Iecavas pagastā, zeme Līksnas pagastā. I. Krūmanei pieder 969 Ls apmērā kapitāldaļas Latvijas Jaunatnes basketbola līgā

Visticamāk, bijušajai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājai Irēnai Krūmanei piedāvās darbu ārzemēs un viņa aizbrauks, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Uzņēmējs Guntis Belēvičs­ Krūmani privāti pazīstot 20 gadus jeb no tā laika, kad viņa sāka strādāt Latvijas Zemes bankā. «Viņa nešaubīgi ir ļoti laba speciāliste. Galva tiek prasīta, un tagad tā ripo, Irēna Krūmane uzņemas atbildību, un es paredzu, kas notiks tālāk – viņai piedāvās darbu ārzemēs, un viņa aizbrauks,» viņš stāstījis laikrakstam.

«Bet kas aiztaisīs ciet tos sistēmas robus – vai tas, kas ir profesionālis, vai kāds no malas? Ja komisijas priekšsēdētāja amatā iecels kādu no esošajiem darbiniekiem, tad viņi ir tikpat līdzvainīgi kā tie, kas iesnieguši atlūgumu. Kā mēs jutīsimies ar tām mūsu bankām – drošāki vai nedrošāki? Personīgi es jutīšos nedrošāks,» viņš turpinājis.