Ražošana

Krustpils novada mežistrādes uzņēmumam Jubergs pērnais gads bijis veiksmīgs

Gunta Kursiša, 26.07.2013

Jaunākais izdevums

Mežizstrādes novada uzņēmums SIA Jubergs pagājušajā gadā darbojās ar sešu miljonu latu apgrozījumu, savukārt uzņēmuma peļņa veidoja 118 tūkstošus latu, kas ir par 176% vairāk nekā 2011. gadā, liecina Lursoft dati.

2012. gadā uzņēmumā strādāja 45 darbinieki.

Pērn SIA Jubergs iegādājās jaunus kokvedējus un meža izvedējtraktoru, kas ļāvis nomainīt līdzšinējo tehniku. Jauniegādātās automašīnas ļāvušas uzņēmumam palielināt reisu skaitu un pārdotās produkcijas apjomu, norāda uzņēmuma vadība.

SIA Jubergs reģistrēts 2000. gada augustā un tā vienīgā īpašniece ir Anna Blumbergai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Dienas bizness apbalvo Latvijas straujāk augošos uzņēmumus jeb Gazeles

Daiga Kiopa, SIA Lursoft IT valdes locekle, 29.01.2016

Zemgales Gazele (straujāk augošais uzņēmums Zemgales reģionā) – inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmums SIA Gas Company no Jēkabpils.

Balvas nominantiem pasniedza DB valdes loceklis Jānis Maršāns un DB Uzņēmēju kluba janvāra pasākuma īpašais viesis AB.LV padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojot 2014. gada Gazeļu sarakstu, varam secināt, ka šo uzņēmumu izaugsme bijusi tik strauja, ka krituši vairāki iepriekšējo 5–7 gadu rekordi

Straujāk augošo uzņēmumu saraksta 100. pozīcijā 2014. gadā varēja iekļūt, ja uzņēmuma apgrozījuma pieaugums pēdējos trīs gados (vērtējot 2012. pret 2014. gadu) bija pārsniedzis 557%. Iepriekšējā topā (2011. pret 2013. gadu) šis rādītājs bija ievērojami zemāks – 426%.

Tāpat par savstarpējās konkurences sīvumu liecina cits rādītājs – 2011. gadā Gazeļu vidū bija 22 uzņēmumi, kuru apgrozījuma pieaugums pēdējo trīs gadu periodā pārsniedza 1000%, 2012. gadā tādu bija jau 32, 2013. gadā – 25, savukārt 2014. gadā šādu sniegumu uzrādīja rekordliels uzņēmumu skaits – 46.

Ja aizvadītajos trīs gados Gazeļu topā līderpozīcijas ieņēma tirdzniecības nozare, tad šoreiz pārliecinoši pirmajā vietā ierindojas būvniecības jomas uzņēmumi. Apkopotie dati rāda, ka topā iekļuvušie dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības uzņēmumi 2014. gadā nodarbinājuši kopumā 1208 strādājošos, apgrozījuši 109,95 miljonus eiro (vidēji 1,92 milj. eiro katrs) un nopelnījuši 6,06 milj. eiro (vid. 141,64 tūkst. eiro katrs). To vidējā rentabilitāte 2014. gadā veidojusi 7,13%, kas ir par 77% augstāka, nekā Gazeļu sarakstā iekļuvušo uzņēmumu vidējais rādītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Darba inspekcija uzsāk tematiskās pārbaudes kokapstrādes un mežizstrādes uzņēmumos

Lelde Petrāne, 19.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 19.01.2015. Valsts darba inspekcija (Darba inspekcija) kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu uzsāk tematiskās pārbaudes kokapstrādes un mežizstrādes nozares uzņēmumos. Kampaņas mērķis ir pārliecināties, vai nozaru uzņēmumos ir darbiniekiem droši, veselībai nekaitīgi darba apstākļi.

Neskatoties uz to, ka Darba inspekcija regulāri veic preventīvās pārbaudes, katru gadu vidēji 84% no pārbaudītajiem kokapstrādes uzņēmumiem inspektori konstatējuši pārkāpumus darba aizsardzības jomā. Salīdzinot ar 2013. gadu, 2014. gadā konstatēto pārkāpumu skaits ir palielinājies par 25%, bet nelaimes gadījumu skaits par 12%. Īpaši negatīvs rādītājs ir trīskāršs nelaimes gadījumu skaita pieaugums mežizstrādē nozarē 2014. gadā. Biežākais nelaimes gadījumu cēlonis ir darba drošības noteikumu vai instrukciju neievērošana, nepietiekoša uzmanība un neapmierinoša darbinieku instruēšana un apmācība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Baidoties no mežizstrādātājiem, ierobežo ceļa lietošanu

Dienas Bizness, 06.01.2014

Smagajai tehnikai intensīvi pārvietojoties pa ceļu šādos rudenīgi mitros laikapstākļos, tas var tikt sabojāts ļoti ātri, raksta Dzirkstele.lv.

Foto: Gatis Bogdanovs, Dzirkstele.lv

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudenīgo laikapstākļu ietekmē grants ceļi šobrīd ir mitri. Lai smagā tehnika pilnībā nesabojātu ceļu, Stradu pagastā uz ceļa, kas ved no Stradu skolas Zeltalejas virzienā, ir noteikts maksimālās masas ierobežojums, vēsta reģionālais portāls Dzirkstele.lv.

«Mūsu nelaime ir tā, ka pagasta ceļi ir ar mazu nestspēju. Mēs tos lolojam un cenšamies uzturēt kārtībā, bet, līdzko šo ceļu tuvumā sākas mežizstrāde un pa tiem sāk pārvietoties smagā tehnika, šie ceļi pat vienas dienas vai nakts laikā šādos laikapstākļos var tikt pilnībā sabojāti,» sacījis J.Duļbinskis. «Es, protams, saprotu arī mežizstrādātājus, kuri vēlas darīt savu darbu, taču tad, kad ceļš jau ir sabojāts, lai to pēc tam atkal sakārtotu, pagastam ir nepieciešams ieguldīt daudz līdzekļu,» viņš turpinājis.

J.Duļbinskis stāstījis, ka pie ceļa, kas ved no Stradu skolas Zeltalejas virzienā, ir sākusies mežizstrāde un tā notikusi ļoti straujā tempā. «Ņemot vērā straujo izstrādes tempu šajā vietā, mēs raizējāmies, ka kokmateriāls tikpat straujā tempā tiks vests arī prom, tādēļ šeit tika noteikts pilnas masas ierobežojums un uzstādītas ceļa zīmes. Par laimi, uzņēmēji, kas šajā konkrētajā vietā strādā, ir saprotoši. Viņiem tika izskaidrots, kāda ir šī ceļa nestspēja, un uzņēmēji solīja, ka mežā viņi izstrādi turpinās, bet izvešanu atliks līdz brīdim, kad uzsals. Šādi esam vienojušies un ceram, ka tā arī būs,» Dzirkstelei teicis J.Duļbinskis. Uz citiem pagasta ceļiem ierobežojumi nav noteikti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns Latvijas Finieris paplašinot darbību Igaunijā, attīsta pilna cikla saplākšņa un tā produktu ražošanu rūpnīcā Kohila Vineer, kas atrodas netālu no Tallinas. Rūpnīcas otro kārtu šodien atzīmēs simboliski ar pamatakmens ielikšanu projektā iesaistīto sadarbības partneru un vietējās pašvaldības vadītāju lokā, informē uzņēmumā.

Jaunā ražotne 17 700 kvadrātmetru platībā, tostarp arī biroja ēka, izcelsies ar Peetri Puit OÜ izgatavoto koka nesošo konstrukciju elementiem, kam pagaidām vēl nav daudz analogu tieši rūpniecisko objektu būvniecībā Baltijā. Ģenerāluzņēmēja, arī Igaunijas kompānijas, Maru Ehitus OÜ, pārziņā ir projektēšanas un celtniecības darbi. Projekta attīstība notiek sadarbībā ar SEB Pank.

«Rūpnīcas Kohila Vineer paplašināšanas otrā kārta ir Latvijas Finiera attīstības plāna īstenošana, lai piedāvātu klientiem plašāku produktu klāstu un pilnvērtīgāku servisu. Ir izpildīts liels sagatavošanās darbs, lai realizētu šo ieceri plānotajos termiņos un kvalitātē, un kopā ar sadarbības partneriem mēs to paveiksim,» norāda AS Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezpilota lidaparāti jau tiek izmantoti situācijas novērtēšanai mežā – kā aug jaunaudze, kā veikta mežizstrāde, kādus postījumus nodarījis vējš vai bebrs; lai klāstu paplašinātu, vajadzīga atbilstoša programmatūra

Droni no militārās jomas pakāpeniski pārgājuši uz biznesu, un arī mežsaimniecībā tie no eksotikas ir kļuvuši par izmantojamu darbarīku. Par savdabīgu pionieri drona jeb koptera iegādē ir uzskatāma Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte, kura to spēja, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Pēc fakultātes dekāna Dagņa Dubrovska sacītā, šis rīks tiek izmantots mežsaimniecības pētījumos. Tomēr lidaparāts pats par sevi neko vēl nenozīmē, jo svarīgākais jautājums ir – kas tam ir virsū – foto vai video kamera vai lāzerskenēšanas ierīce, turklāt iegūto datu apstrādei ir vajadzīga programmatūra. Jāņem vērā, ka svarīgākais ir izšķirtspēja, un to pašu produktu, ko var iegūt ar droniem, var sasniegt arī ar uzņēmumiem no lidmašīnām un satelītiem. Dronu cenu lejupslīde ir pavērusi iespējas tos arī iegādāties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas finieris plāno investēt 1,1 miljonu eiro tehnoloģiju pilnveidē un tirgus potenciāla izpētē

LETA, 15.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākais kokapstrādes uzņēmums Latvijas finieris triju gadu laikā plāno investēt 1,1 miljonu eiro bērza tāsī esošās organiskās vielas betulīna ražošanas tehnoloģiju pilnveidē un šī produkta attīstībā, kā arī tā tirgus potenciāla izpētē, aģentūra LETA uzzināja kompānijā.

«Latvijas finiera» padomes loceklis Juris Matvejs pastāstīja, ka bērza miza ir viens no koksnes pārstrādes blakusproduktiem, kuru «Latvijas finieris» izmanto kā kurināmo siltuma ražošanā, taču bērza mizai ir plašs pielietojums, tostarp no tās var iegūt darvu ar izcilām antiseptiskām īpašībām, kuras nodrošina bērza mizā esošā aktīvā viela betulīns, kam kā dabiskai piedevai ir plašas izmantošanas iespējas kosmētikā, farmācijā un pārtikas industrijā.

«Meklējot iespējas Latvijas mežsaimniecības produktiem pievienot pēc iespējas augstāku vērtību, pirms vairākiem gadiem Meža nozares kompetences centra projekta ietvaros sadarbībā ar Koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem esam uzsākuši betulīna ražošanas iespēju laboratoriskos pētījumus. Rezultāti ir labi, tāpēc tagad ejam soli tālāk, paplašinām mērogu un radām tehnoloģisko bāzi rūpniecisko pētījumu veikšanai,» teica Matvejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apaļo kokmateriālu iepirkuma cena pieaug

Žanete Hāka, 16.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar 2013. gada 2. pusgadu apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas turpināja pieaugt, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Šajā periodā, salīdzinot ar pērnā gada 2. pusgadu, priedes zāģbaļķu vidējās iepirkuma cenas pieauga vidēji par 7% jeb par 2-5 eiro/m3 bez PVN, savukārt egles zāģbaļķu cenas paaugstinājās vidēji par 4%.

Bērza zāģbaļķu tirgū vidējās iepirkuma cenas pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2013. gada 2. pusgadu, palielinājās vidēji par 8% jeb par 4-5 eiro/m3 bez PVN. Melnalkšņa zāģbaļķu segmentā bija vērojams iepirkuma cenu kritums vidēji par 7% jeb par 2-4 eiro/m3 bez PVN. Savukārt apses zāģbaļķu segmentā iepirkuma cenas palika nemainīgas iepriekšējā atskaites perioda līmenī 38 – 44 eiro/m3 bez PVN.

Pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2013. gada 2. pusgadu, pieauga bērza finierkluču vidējā iepirkumu cena. B kategorijas finierkluču cena palielinājās vidēji 6% robežās, t.i., par 3 eiro/m3 bez PVN, bet A kategorijas finierkluču cena – vidēji par 18% jeb 11 eiro/m3 bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Latvijas kokrūpniecības uzņēmumos algas tuvojas Eiropas līmenim

Lelde Petrāne, 22.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labi sakārtotos kokrūpniecības uzņēmumos vidējās algas ir sasniegušas teju Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, rēķinot pēc pirktspējas paritātes, konferencē DNB Global forest 2015 atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Proti, rēķinot pēc iespējas iegādāties noteiktu apjomu produktu un pakalpojumu (pirktspējas paritāte), algas pirmapstrādes uzņēmumos ir sasniegušas 93% no Eiropas vidējām algām.

Kokrūpniecībā kopumā tie vidēji ir tikai 59%. Arī Lietuvā situācija ir līdzīga, bet Igaunijā nozares vidējā alga, rēķinot pēc pirktspējas paritātes, ir sasniegusi 76% no ES vidējā līmeņa.

Lai tuvotos kaimiņvalsts līmenim, uzņēmējiem nākamgad var nākties pārskatīt gan atalgojuma veidošanas principus, proti, straujāk palielināt zemākās algas, gan arī domāt par strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanu, jo Latvijā trūkst profesionālu darbinieku ar specifiskām prasmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta galerija - Latvijas Finieris atklāj saplākšņa rūpnīcu Igaunijā

Zane Atlāce - Bistere, 16.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns Latvijas Finieris otrdien, 15. novembrī atklāja jauno bērza saplākšņa rūpnīcu Igaunijā, uzsākot ražot saplākšņa produktu ar preču zīme Rīga, informē uzņēmumā.

Pēc diviem investīciju etapiem 80 miljonu eiro kopvērtībā ir izveidota pasaules klases bērza saplākšņa rūpnīca, kas aprīkota ar modernākajām ražošanas tehnoloģijām un gatava pārstrādāt 160 tūkstošus kubikmetru bērza finierkluču gadā.

Jaunā ražotne izceļas ar Igaunijā izgatavotiem koka konstrukciju elementiem. Tā ir viena no lielākajām koka būvēm Igaunijā, kam pagaidām vēl nav daudz analogu rūpniecisko objektu būvniecībā Baltijā.

Koncerns Latvijas Finieris 2015. gadā sasniedza 196,5 miljonus eiro apgrozījumu, saražojot 240 tūkstošus kubikmetru saplākšņa, nopelnīja 12,8 miljonus eiro, attīstībā ieguldīja 42,3 miljonus eiro, kopējais nodokļu apjoms 17,4 miljoni eiro. Koncernā strādā 2500 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bizness reģionos: Balvu novadā apgrozījums palielinās

Armanda Vilcāne, 20.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balvu novadā reģistrētie uzņēmumi 2017. gadā kopumā apgrozījuši 35,70 miljonus eiro; uzņēmējdarbības attīstīšanai reģionā plānots izbūvēt industriālo parku.

Balvu novada uzņēmumu apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 2,50%. Straujāko izaugsmi piedzīvojusi ceļu būvniecības firma SIA SanMar būve, kuras apgrozījums pagājušajā gadā audzis par 72%. SIA Liepas Z apgrozījums palielinājās par 52%, bet SIA KV 9 un SIA Vitar 7 – par 48%. Balvu novada domes priekšsēdētāja vietniece Anita Petrova norāda, – lai gan pēdējos gados uzņēmējdarbības vide novadā kļuvusi aktīvāka, viens no lielākajiem vietējo komersantu izaicinājumiem arvien ir kvalificēta darbaspēka trūkums.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Lai Latgale nekļūtu par Sočiem pēc olimpiādes

Raivis Bahšteins, DB žurnālists, 08.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krasās atšķirības no pārējiem reģioniem ir uzpūstas – citur dzīvojošie Latgales personā ir atraduši peramo sunīti, latviskās saimes melno avi

Mežizstrāde kā vienīgais iztikas avots un ģimeņu balstītājs, dzeršana un tukši pusnoplīsuši dzīvokļi vai mājeles, kuru īpašniekiem nav izdevies no tām atbrīvoties, sēstoties lidmašīnā savās peļņas gaitās ārpus Latvijas. Lauki un meži, ko kā pilnas iepirkumu somas no Latvijas iznesuši ārzemnieki. Tā nav tikai Latgale.

Latgali no pārējās valsts nešķir Berlīnes mūris, un arī stereotipos novalkātās puspatiesības drīzāk atgremo gadus divdesmit vecas ainiņas, nekā rāda, kas īsti notiek Latgalē. DB, pošoties uz Latgali, uzrunātais a/s Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts strikti atteicās no intervijas, piebilstot, ka presē valda uzskats – «cilvēki Latgalē tikai nupat nokāpuši no kokiem», un ironiski piebilstot, ka «tā arī jāturpina rakstīt».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojot 2014. gada Gazeļu sarakstu, varam secināt, ka šo uzņēmumu izaugsme bijusi tik strauja, ka krituši vairāki iepriekšējo 5–7 gadu rekordi

Straujāk augošo uzņēmumu saraksta 100. pozīcijā 2014. gadā varēja iekļūt, ja uzņēmuma apgrozījuma pieaugums pēdējos trīs gados (vērtējot 2012. pret 2014. gadu) bija pārsniedzis 557%. Iepriekšējā topā (2011. pret 2013. gadu) šis rādītājs bija ievērojami zemāks – 426%.

Tāpat par savstarpējās konkurences sīvumu liecina cits rādītājs – 2011. gadā Gazeļu vidū bija 22 uzņēmumi, kuru apgrozījuma pieaugums pēdējo trīs gadu periodā pārsniedza 1000%, 2012. gadā tādu bija jau 32, 2013. gadā – 25, savukārt 2014. gadā šādu sniegumu uzrādīja rekordliels uzņēmumu skaits – 46.

Ja aizvadītajos trīs gados Gazeļu topā līderpozīcijas ieņēma tirdzniecības nozare, tad šoreiz pārliecinoši pirmajā vietā ierindojas būvniecības jomas uzņēmumi. Apkopotie dati rāda, ka topā iekļuvušie dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības uzņēmumi 2014. gadā nodarbinājuši kopumā 1208 strādājošos, apgrozījuši 109,95 miljonus eiro (vidēji 1,92 milj. eiro katrs) un nopelnījuši 6,06 milj. eiro (vid. 141,64 tūkst. eiro katrs). To vidējā rentabilitāte 2014. gadā veidojusi 7,13%, kas ir par 77% augstāka, nekā Gazeļu sarakstā iekļuvušo uzņēmumu vidējais rādītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas bagātāko cilvēku TOP 10

Zane Atlāce - Bistere, 24.11.2016

1. Oļegs Fiļs, AS ABLV Bank līdzīpašnieks
Bagātība gada laikā samazinājusies par četriem miljoniem eiro, sasniedzot 310 miljonus eiro.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro gadu pēc kārtas Latvijas miljonāru Top 100 iekļuvušo uzņēmēju kopējā biznesa vērtība turpina samazināties, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes, žurnāla Kapitāls, korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars un SIA Lursoft pētījums.

Valsts bagātāko cilvēku pirmajā desmitā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas. «Topa pirmā desmitnieka īpašumu kopējā vērtība joprojām turpina pieaugt (1,74 miljardi eiro šogad pret 1,41 miljardu eiro pirms gada), taču tālākā Top 100 daļa šo pieaugumu līdzsvaro ar vērtības kritumu,» norādīja viens no topa veidotājiem žurnālists Lato Lapsa. Viņš piebilda, ka topā šogad konstatēts arī gandrīz visu turīgāko ģimeņu biznesa vērtības kritums. Vienlaikus kopumā topa dati tomēr liecina par vēl vienu stabilitātes gadu.

Kā norādīja Laika stara valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko, šogad izvērtējums veikts, aplūkojot gandrīz 40 000 Latvijā strādājošu uzņēmēju ieguldījumus dažādu nozaru uzņēmumos. Ieguldījumu kopējā vērtība pārsniedz 2,83 miljardus eiro. «Šis skaitlis ir ievērojams, un tas apliecina, cik daudzi cilvēki ir ieguldījuši savus līdzekļus dažādos projektos - vai tā būtu nozīmīga Latvijas banka, vai pavisam neliela biznesa ideja.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Metsa Forest Latvia peļņa pērn augusi vairāk nekā 5 reizes

Žanete Hāka, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežizstrādes uzņēmuma SIA «Metsa Forest Latvia» tīrā peļņa 2018.gadā sasniedza 2,399 miljonus eiro, kas bija 5,5 reizes jeb par 1,966 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Arī uzņēmuma apgrozījums strauji pieaudzis - tas pagājušajā gadā bija 62,304 miljoni eiro, kas bija par 37,8% jeb 17,081 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

SIA «Metsa Forest Latvia» pamatdarbība ir mežizstrāde, papīrmalkas un celulozes šķeldas iepirkšana un eksports, galvenokārt uz Skandināvijas papīrrūpniecības uzņēmumiem.

Atbilstoši apgrozījuma pieaugumam, pērn līdzīgi straujā tempā - par 39,6% - pieauga SIA «Metsa Forest Latvia» materiālu izmaksas, kas veidoja 56,541 miljonu eiro, taču personāla izmaksu un pārējo saimnieciskās darbības izmaksu pieauguma temps bijis daudz mērenāks, attiecīgi 2,8% un 6,4%.

SIA «Metsa Forest Latvia» 2018.gadā nodarbināja vidēji 44 darbiniekus, kas bija par vienu mazāk nekā 2017.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saldus mežrūpniecība plāno 29 miljonu latu apgrozījumu

Žanete Hāka, 08.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotais AS Saldus mežrūpniecība apgrozījums šogad ir 29 miljoni latu, liecina NASDAQ OMX Riga publicētie uzņēmuma akcionāru sapulces lēmumprojekti.

Plānotais ražošanas apjoms mežizstrādē ir 250 tūkstoši kubikmetru gadā, bet plānotais zāģmateriālu ražošanas un realizācijas apjoms – 200 tūkstoši kubikmetru gadā.

Uzņēmuma akcionāru sapulce notiks 22. jūlijā, un tajā tiks apstiprināts arī uzņēmuma pērnā gada pārskats.

Lēmumprojekti liecina, ka uzņēmuma pagājušā gada peļņu atstās nesadalītu. AS Saldus mežrūpniecība koncerna konsolidētā peļņa no saimnieciskās darbības pērn bija 950,5 tūkstoši latu, bet apgrozījums - 27 miljoni latu.

Uzņēmums iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas Bizness veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, pēc 2011.gada apgrozījuma ieņemot 159. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lielāko daļu no reāli neatgūstamā 833,8 miljonu eiro nodokļu parāda ir radījuši tirdzniecības uzņēmumi

LETA, 27.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko daļu no reāli neatgūstamā 833,8 miljonus eiro lielā nodokļu parāda ir radījuši vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Saskaņā ar pārskatu Ziņas par nodokļu parādu struktūru uz 2014.gada 1.decembri kopējā nodokļu maksātāju parāda summa 833 815 160 eiro apmērā klasificēta kā reāli nepiedzenamais parāds, jo parādniekiem «nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu».

VID informē, ka lielākais reāli nepiedzenamais parāds izveidojies šādās nozarēs strādājošiem nodokļu maksātājiem: vairumtirdzniecībā, izņemot automobiļus un motociklus, (28,17%) un mazumtirdzniecībā, izņemot automobiļus un motociklus, (9,51%).

Tāpat starp nepiedzenamajiem parādiem ir tādas nozares kā ēku būvniecība (5,92%), specializētie būvdarbi (5,66%), automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts (5,50%), sauszemes transports un cauruļvadu transports (4,53%), operācijas ar nekustamo īpašumu (3,10%), ēdināšanas pakalpojumi (2,29%), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana (2,04%), reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi (1,98%), apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana (1,96%), juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi (1,89%), mežsaimniecība un mežizstrāde (1,67%), iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana (1,48%), pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana (1,34%), pārtikas produktu ražošana (1,33%) un citas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākais kokapstrādes uzņēmums Latvijas finieris šogad plāno palielināt apgrozījumu par apmēram 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Biķis teica, ka viens no Latvijas finiera apgrozījuma pieauguma noteicošajiem elementiem ir ražošanas apjomu izmaiņas. Šogad plānots apmēram 10% apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir saistīts ar investīciju apgūšanu Igaunijas ražotnē.

Tāpat uzņēmuma attīstību ietekmē arī izmaiņas pasaules ekonomikā, piebilda Latvijas finiera padomes priekšsēdētājs. «Jo vairāk mūsu klients ražo un pārdod savu preci kā Eiropā, tā ārpus tās, jo lielāks ir pieprasījums pēc Latvijas finiera produkcijas, tādejādi arī mēs netieši izjūtam ekonomikas izaugsmes tempus citos reģionos,» sacīja Biķis.

Latvijas finiera padomes priekšsēdētājs pastāstīja, ka, neraugoties uz kompānijas stabilo esošo pircēju bāzi, kas būtiski nav mainījusies pēdējo desmit gadu laikā un atrodas vairāk nekā 60 valstīs, Latvijas finieris šogad aktīvāk strādā Ziemeļamerikas tirgū, kā arī veic Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Āfrikas izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot apaļkoka realizācijas apjomam, Laskana–mežs būtiski kāpina apgrozījumu.

Liepājā reģistrētā SIA Laskana-mežs ar 17,41 miljona eiro lielu apgrozījumu 2017. gadā iekļuvusi Latvijas desmit lielāko mežu īpašnieku vidū. Pērn apgrozījums teju divkāršojies. Pirms diviem gadiem uzņēmums pievērsās pilna meža apsaimniekošanas cikla nodrošināšanai, sākot pārstrādāt šķeldu. Tas un labās kokmateriālu cenas arī ir iemesls, kādēļ apgrozījumu izdevies tik strauji kāpināt, skaidro uzņēmuma Mežsaimniecības daļas vadītājs Dainis Ozols.

Laskana-mežs ir Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas SIA Laskana meitasuzņēmums. Tas nodarbojas ar mežsaimniecību – mežizstrādi, īpašumu, cirsmu pirkšanu, mežu apsaimniekošanu, kokmateriālu sagatavošanu, šķeldas ražošanu un eksportu. Augstvērtīgā produkcija tiek realizēta vietējā tirgū, mazvērtīgāks sortiments caur ostām Liepājā, Rīgā, Mērsragā un Rojā nonāk ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez pārējo reģionu darbaspēka importa Rīgai un Pierīgai neiztikt.

Rīga un Pierīga bez darbaspēka «importa» no laukiem, kur sociāli ekonomiskās sistēmas maiņas rezultātā daudz darba vietu ir pazudušas, bet jaunradītās nespēj visiem darbspējīgajiem nodrošināt darba iespējas. Par to liecina Dienas Biznesa veiktais pētījums par darba vietu pieejamību pašvaldībās, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par aizņemtajām darba vietām šā gada otrajā ceturksnī un iedzīvotāju skaitu darbspējas vecumā (15–61 gads). Aprēķinātais darba vietu pieejamības indekss tikai kārtējo reizi apliecina reģionālās attīstības svarīgo jautājumu.

Rēķinot, ka statistika darbspējīgo vecumā iekļauj arī vidusskolēnus, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus, kā arī augstskolu studentus, var diezgan droši prognozēt, ka Rīgā un Pierīgā darbaspēka deficīts attiecībā pret šajās pašvaldībās dzīvojošajiem (deklarētajiem) darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir vēl iespaidīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris saņem 20 miljonu eiro aizdevumu attīstībai

Žanete Hāka, 16.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Swedbank un AS Latvijas Finieris ir parakstījuši aizdevuma līgumu 20 miljonu eiro apmērā, ar kuru tiek turpināta Latvijas Finiera ilgtermiņa attīstības plāna īstenošana, informē bankas pārstāvji.

Tā rezultātā ir plānots piedāvāt klientiem plašāku produktu klāstu, pilnvērtīgāku servisu un palielināt ražošanas jaudas. Projekta ietvaros ir plānots attīstīt ražotnes Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā.

Pauls Ābele, AS Latvijas Finieris valdes loceklis: «Mūsu uzņēmuma būtiska konkurētspējas priekšrocība ir unikālais un plašais saplākšņa produktu un ar tiem saistīto pakalpojumu grozs, kas ir attīstīts ciešā sadarbībā ar klientiem. Latvijas Finieris attīstības plāna pamatā ir arī turpmāka klientu apmierinātības celšana, turpinot būt pasaules līmeņa bērza saplākšņa ražotājam un attīstītājam.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārstniecības un garšaugu audzēšanas SIA Field and Forest pārstrādā izaudzēto izejvielās farmācijas, kosmētikas un pārtikas produktu ražotājiem Eiropā, veic pētījumus, lai paplašinātu audzējamo augu sortimentu

Uzņēmums nodarbojas ar ehinācijas, piparmētras, lavandas, radiolas, arnikas audzēšanu, tomēr vislielākās platības aizņem kumelīšu plantācijas. Pēc SIA Field and Forest valdes locekļa Gundara Skudriņa sacītā, kumelīšu lauki šogad aizņem nedaudz vairāk par 100 ha lielu platību. «Kumelītes pašlaik ir dominējošais augs, kuru audzējam un pārstrādājam, un arī eksportējam uz Itāliju, Austriju, Vāciju un Franciju farmācijas, kosmētikas un pārtikas produktu ražotājiem,» viņš skaidro.

Uzņēmējs darbojas arī citās biznesa jomās ar citām kompānijām – mežsaimniecībā, mežizstrādē, arī ar nekustamajiem īpašumiem. «Biznesa risku diversifikācija,» lakoniski savu darbošanos dažādās sfērās komentē G. Skudriņš. Risku diversifikācija tiks īstenota arī bioloģiskajā lauksaimniecībā. ««Visas olas likt vienā grozā ir pietiekami augsts risks», kaut arī ārvalstu pieprasījumu pēc tām pašām kumelītēm nav iespējams nosegt, varbūt vienīgi tad, ja ar to nodarbotos visa Latvija,» viņš atbild smejoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Darba ražīguma brīnumnūjiņa

Anita Kantāne - galvenās redaktores vietniece, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas iespējas attīstīties, bieži tiek minēta produktivitātes jeb darba ražīguma celšana kā viena no galvenajām iespējām, kā pelnīt vairāk, saražot vairāk un arī atrisināt darbaspēka deficītu.

Tai tiek piedēvētas gluži vai fejas brīnumnūjiņas spējas, kas varētu sakārtot uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Ir pārlieku liels optimisms domāt, ka Latvijas tautsaimniecība var strauji augt, ieviešot tikai produktivitātes pasākumus. Ir nozares, kurās dzīšanās pēc darba ražīguma neiet kopsolī ar jomas pirktspēju Latvijā, kas joprojām ir zemāka nekā citviet Eiropā vai Skandināvijā. Te kā ilustratīvu piemēru varētu minēt sabiedriskā transporta vadītājus, kuri nobrauc likumā pieļaujamās darba stundas un aizved tik pasažieru, cik stāv pieturā. Domāju, ka Helsinkos autobusa šoferis ir tikpat ražīgs kā Rīgā vai Liepājā, bet, vēloties nozarē ieviest produktivitātes pasākumus, varētu nonākt pie optimizācijas, kas pārvadātāja statistikas datus noteikti uzlabotu. Ir vēl citas jomas, kur darba ražīguma celšana nozīmē optimizāciju, kas savukārt samazina pakalpojuma kvalitāti vai arī sašaurina pakalpojuma klāstu. Jāsecina, ka darba ražīguma trūkumu nevar attiecināt uz visiem segmentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

ASP Pluss apgrozījums sarucis par ceturtdaļu

Žanete Hāka, 18.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA ASP Pluss, kura pamatdarbības veids ir mežizstrādes pakalpojumu sniegšana un meža augsnes sagatavošana, samazinājies apgrozījums, liecina Lursoft dati.

ASP Pluss vadība norāda, ka aizvadītajā gadā sniegto pakalpojumu apjoms mežizstrādē ir samazinājies, jo pārskata gadā uzņēmums neieguva tiesības slēgt līgumu par mežizstrādes pakalpojumu sniegšanu AS Latvijas Valsts meži kailcirtēs. Tam sekoja arī uzņēmuma neto apgrozījuma samazinājums par teju 24%, tam nokrītoties līdz 5,48 miljoniem eiro. Jānorāda, ka iepriekšējā pārskata gada tie bija vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Arī peļņas rādītājs ir sarucis vairāk nekā divas reizes, uzņēmumam 2014.gadā nopelnot 334,323 tūkstošus eiro pēc nodokļu nomaksas.

Šajā gada ASP Pluss plāno mežizstrādes pakalpojumu apjoma pieaugumu, pateicoties tam, ka uzņēmums ir ieguvis tiesības sniegt mežizstrādes pakalpojumus kailcirtēs un krājas kopšanas cirtēs, norāda uzņēmuma iesniegtajā vadības ziņojumā esošā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Pata Saldus zaudējumi no saimnieciskās darbības šā gada pirmajā ceturksnī sasnieguši 268,7 tūkstošus eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmuma neto apgrozījums sasniedzis 10,433 miljonus eiro.

Uzņēmuma vadība turpina darbu pie ražošanas procesu optimizācijas un attīstības, lai pielāgotos esošajai tirgus situācijai un uzlabotu ekonomisko stāvokli un finanšu rādītājus uzņēmumā, skaidrots pārskatā. Vadības politika nav balstīta uz plaša profila saimniecisko darbību, bet gan uz saimnieciskās darbības attīstību divās savstarpēji saistītās nozarēs, palielinot ražošanas apjomus.

Komercsabiedrības saimnieciskās darbības pamatnozares ir mežizstrāde un koksnes pirmējā apstrāde – zāģmateriālu ražošana.

Uzņēmums iekļauts Dienas Bizness un Lursoft veidotajā lielāko uzņēmumu TOP 500, pēc 2014.gada apgrozījuma ieņemot 136.vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Papildināta - Mežsaimniecībā visā Latvijā izsludina katastrofas situāciju

LETA, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.

Papildināta visa ziņa!

Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir stājies spēkā. Pēc padomes sēdes Dūklavs žurnālistiem atzina, ka viņš minētajā jautājumā ir konsultējies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš aicinājis problēmu risināt Krīzes vadības padomē.

Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā, tāpēc padome šodien pieņēma tādu pašu lēmumu kā attiecībā uz lauksaimniecību - neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, ko var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Komentāri

Pievienot komentāru