Ražošana

Kūdras nozare piedzīvojusi strauju uzrāvienu

Māris Ķirsons, 04.02.2019

«2018. gads kopumā ar lielākiem ieguves un arī realizācijas apjomiem, ko nodrošina labāka kūdras substrāta tirgus konjuktūra, ir bijis ļoti pozitīvs laiks, bet arī 2019. gads šo pozitīvo nav mazinājis, jo jaunās Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā ir atspoguļota arī kūdras nozare,» vērtē SIA Latflora valdes loceklis Uldis Ameriks.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Klimatiskie apstākļi pērn ļāvuši būtiski palielināt kūdras ieguves apjomus. Uzņēmēji optimistiski par nozares perspektīvām, to vairo arī fakts, ka kūdras izmantošana pirmo reizi minēta valdības deklarācijā.

Kūdras ieguvē 2018. gads iezīmējies ar rekordaugstu apjomu – 1,4 milj. tonnu, kas ir pēdējā ceturtdaļgadsimtā augstākais līmenis. «Nenoliedzami, ka klimatiskie apstākļi pēdējos gados Latvijā ir bijis galvenais faktors, kas ietekmējis kūdras ieguvi, jo pārmērīgs mitrums – ilgstošs lietus periods pirms dažiem gadiem būtiski samazināja kūdras ieguvi, bet pērnais – sausais, tieši pretēji, to palielināja,» situāciju skaidro Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Krīgere. Viņa atzīst, ka 2018. gads bijis pretstats 2017. gadam. «Pērnais gads atkal ļāva nozares uzņēmumiem izveidot frēzkūdras uzkrājumus, kuri klimatisko apstākļu dēļ bija izsīkuši,» piemetina I. Krīgere. Viņa arī norāda, ka uzņēmēji, reaģējot uz šādu situāciju, pērn salīdzinoši agri uzsāka kūdras ieguvi.

Lūzuma punkts

«Pērn tika panākts ļoti liels pieaugums visos posmos – gan ar kūdras ieguvē, gan realizācijas apjomā, gan arī ienākumos,» uzsver SIA Klasmann-Deilmann valdes loceklis Andis Gredzens. Viņš gan steidz piemetināt, ka kūdras ieguves pieaugums vairāk nekā par 40% ir panākts ne bez piepūles un riskiem. «Jā, sausais laiks ļāva iegūt daudz vairāk frēzkūdras, taču tam pretī bija liels ugunsbīstamības risks, jo visu laiku bija nepieciešamas dežūras,» tā A. Gredzens. Viņš norāda, ka nozares tālākā attīstība ir un būs atkarīga no politiķiem. «Pateicoties nozares asociācijas aktivitātēm, pēc tikšanās ar Krišjāni Kariņu kūdras nozare ir ietverta valdības deklarācijā, kuras īstenošanā svarīgs būs topošais rīcības plāns,» uz jautājumu par perspektīvām atbild A. Gredzens. Viņš norāda, ka līdz šim vairāk tika novērots – visi grib nodokļus, kurus ģenerē nozare, bet ar nozari īsti neviens nevēlas strādāt, taču tas ir mainījies. «Kūrēt nozari vēlas Zemkopības ministrija, un tas nozīmē, ka vairs nebūs jāmēģina apstaigāt vairākas ministrijas, lai atrastu cilvēkus, kuri ne tikai vēlētos uzklausīt nozari, bet arī piedalīties tās attīstībai nepieciešamu instrumentu izstrādē un to virzīšanā izskatīšanai attiecīgajās iestādēs,» nozares atbildīgā nozīmību analizē A. Gredzens.

Visu rakstu Kūdras nozare piedzīvojusi strauju uzrāvienu lasiet 4. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!