Ražošana

Kūdras nozare piedzīvojusi strauju uzrāvienu

Māris Ķirsons, 04.02.2019

«2018. gads kopumā ar lielākiem ieguves un arī realizācijas apjomiem, ko nodrošina labāka kūdras substrāta tirgus konjuktūra, ir bijis ļoti pozitīvs laiks, bet arī 2019. gads šo pozitīvo nav mazinājis, jo jaunās Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā ir atspoguļota arī kūdras nozare,» vērtē SIA Latflora valdes loceklis Uldis Ameriks.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Klimatiskie apstākļi pērn ļāvuši būtiski palielināt kūdras ieguves apjomus. Uzņēmēji optimistiski par nozares perspektīvām, to vairo arī fakts, ka kūdras izmantošana pirmo reizi minēta valdības deklarācijā.

Kūdras ieguvē 2018. gads iezīmējies ar rekordaugstu apjomu – 1,4 milj. tonnu, kas ir pēdējā ceturtdaļgadsimtā augstākais līmenis. «Nenoliedzami, ka klimatiskie apstākļi pēdējos gados Latvijā ir bijis galvenais faktors, kas ietekmējis kūdras ieguvi, jo pārmērīgs mitrums – ilgstošs lietus periods pirms dažiem gadiem būtiski samazināja kūdras ieguvi, bet pērnais – sausais, tieši pretēji, to palielināja,» situāciju skaidro Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Krīgere. Viņa atzīst, ka 2018. gads bijis pretstats 2017. gadam. «Pērnais gads atkal ļāva nozares uzņēmumiem izveidot frēzkūdras uzkrājumus, kuri klimatisko apstākļu dēļ bija izsīkuši,» piemetina I. Krīgere. Viņa arī norāda, ka uzņēmēji, reaģējot uz šādu situāciju, pērn salīdzinoši agri uzsāka kūdras ieguvi.

Lūzuma punkts

«Pērn tika panākts ļoti liels pieaugums visos posmos – gan ar kūdras ieguvē, gan realizācijas apjomā, gan arī ienākumos,» uzsver SIA Klasmann-Deilmann valdes loceklis Andis Gredzens. Viņš gan steidz piemetināt, ka kūdras ieguves pieaugums vairāk nekā par 40% ir panākts ne bez piepūles un riskiem. «Jā, sausais laiks ļāva iegūt daudz vairāk frēzkūdras, taču tam pretī bija liels ugunsbīstamības risks, jo visu laiku bija nepieciešamas dežūras,» tā A. Gredzens. Viņš norāda, ka nozares tālākā attīstība ir un būs atkarīga no politiķiem. «Pateicoties nozares asociācijas aktivitātēm, pēc tikšanās ar Krišjāni Kariņu kūdras nozare ir ietverta valdības deklarācijā, kuras īstenošanā svarīgs būs topošais rīcības plāns,» uz jautājumu par perspektīvām atbild A. Gredzens. Viņš norāda, ka līdz šim vairāk tika novērots – visi grib nodokļus, kurus ģenerē nozare, bet ar nozari īsti neviens nevēlas strādāt, taču tas ir mainījies. «Kūrēt nozari vēlas Zemkopības ministrija, un tas nozīmē, ka vairs nebūs jāmēģina apstaigāt vairākas ministrijas, lai atrastu cilvēkus, kuri ne tikai vēlētos uzklausīt nozari, bet arī piedalīties tās attīstībai nepieciešamu instrumentu izstrādē un to virzīšanā izskatīšanai attiecīgajās iestādēs,» nozares atbildīgā nozīmību analizē A. Gredzens.

Visu rakstu Kūdras nozare piedzīvojusi strauju uzrāvienu lasiet 4. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kūdras nozarei laba sezona, bet neprognozējama nākotne

Māris Ķirsons, 29.10.2019

«2019. gada kūdras ieguves sezona ir vērtējama kā vidēji laba, jo frēzkūdras plānotos ieguves apjomus izpildīja, šķiet, visi, bet ar gabalkūdras ieguvi tik labu rezultātu, kādi varēja būt, tomēr nav,» situāciju vērtē SIA Klasmann-Deilmann valdes loceklis Andis Gredzens.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada kūdras ieguves sezona nav tika izcila, kāda bijusi pērn, taču tā ir labāka par 2017. gadu, nozares nākotne ir miglā tīta.

Tādu ainu redz nozares uzņēmēji. Būtībā Latvijā ir visi priekšnosacījumi nozares izaugsmei, taču to kavē vai pat padara neiespējamu valsts politika.Tā kā pieprasījums pēc kūdras produktiem pasaulē pieaug, tad arī ir iespēja šo tendenci izmantot, vēl jo vairāk, ja Latvijā apzinātas 9600 kūdras atradnes. Rūpnieciskai kūdras ieguvei varētu izmantot vairāk nekā 500 atradnes Latvijā. Kūdra ir viens no dabas resursiem, kurš atjaunojas, kaut arī lēni. Kopumā purvi klāj 10% no valsts teritorijas. No visiem Latvijas purviem kūdras ieguve notiek tikai 4% un, pateicoties labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem Latvijā, ikgadējais kūdras dabiskais pieaugums ievērojami pārsniedz ieguves apjomus. Kūdras ieguve ir tradicionāla Latvijas tautsaimniecības nozare, un to šeit dara jau kopš 18.gadsimta. Pašlaik kūdras ieguvi reglamentē stingrs normatīvo aktu regulējums, kas nosaka gan potenciālo ieguves teritoriju izvēli un nepieciešamo ietekmes uz vidi novērtēšanu, gan ieguves procesu, kā arī teritoriju sakārtošanu pēc kūdras ieguves pabeigšanas, norādīts Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas jau vairāk nekā gadu ilgusī detalizētā izpēte par vēja elektrostaciju parka izveidi Jelgavas novadā.

Ieceri plāno īstenot Jelgavas novada kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums "Laflora" savā īpašumā esošajā Kaigu purvā - izstrādātā kūdras ieguves laukā mežu ielokā, lai ražotu "zaļo" enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem pašpatēriņam un publiskajam tirgum.

Līvbērzes pagasta Kaigu purvā un tam apkārt esošajā mežā nepilnu 10 hektāru platībā plānots izvietot 22 vēja turbīnas, kas kopumā gadā spētu saražot tādu elektroenerģijas apjomu (300 000 MWh), kas pielīdzināms apmēram 5% no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa gadā. Provizoriskais CO2 ietaupījums būtu ap 112 000 tonnu CO2 ekvivalenta gadā. Plānots, ka vēja parka būvniecība varētu sākties 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko 30 gadu laikā pieprasījums pēc kūdras substrātiem pieaugs par 250%, tāpēc kūdras nozarei Latvijā ir liels attīstības potenciāls. Taču nozarei jāpierāda savas pastāvēšanas nepieciešamība.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē skanēja aicinājums definēt kūdras nozari kā atsevišķu svarīgu tautsaimniecības nozari un iekļaut Latvijas Nacionālās attīstībās plānā 2021.–2027. gadam.

Ir jānovērš iespējamie riski, kas apdraud kūdras nozares attīstību gan Latvijas, gan visas ES kontekstā. Proti, Latvijā jau 30 gadus nav kūdras nozares stratēģijas, tās izstrādes līdz šim noteiktie termiņi tā arī palikuši uz papīra.

Satraukumu nozarē radījis arī Eiropas Komisijas green deal, kura kontekstā iezīmēja īpašumu Taisnīgas pārkārtošanās fondu, kas paredz līdzfinansējumu dalībvalstīm, kuru nozarēm jāpārkārtojas. To vidū tiek piesaukta kūdras ieguve Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO, VIDEO: No modes skatēm uz Rītausmas siltumnīcām

Laura Mazbērziņa, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trīs gadiem dārzeņu audzētājs Rītausma piedzīvoja lielu pārmaiņu laiku - viņsaulē aizgāja uzņēmuma izveidotāja un vadītāja Valda Bekina, kā rezultātā uzņēmumu pārņēma viņas meita Lāsma Bekina, kura līdz tam strādāja modes industrijā un par dārzeņu audzēšanu tikpat kā neko nezināja. Viņa pārliecinājusies, ka ilgtspējīgas attīstības stūrakmens ir pareizes komandas izveide.

L. Bekina piecus gadus strādāja par projektu vadītāju modes pasākumā «Riga Fashion Week». Taču pieredze projektu vadībā, komunikācijas prasmes un angļu valodas zināšanas kalpoja kā labs pamats atspērienam. Pārņemt uzņēmumu iedrošinājis mammas ilggadējais sadarbības partneris no Nīderlandes. Ar viņa atbalstu L. Bekina 2015. gadā intensīvā kursā apguva teorētiskās un praktiskās pamatzināšanas dārzeņu audzēšanā mācību centrā Maķedonijā. «Sākums bija ļoti grūts. Ļoti īsā laika periodā nācās apgūt daudz informācijas - gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas, par kurām pirms tam bija visai vāja nojausma. Saskāros arī ar apkārtējo cilvēku neticību - jauna, bez izglītības lauksaimniecībā, bez pieredzes uzņēmuma vadīšanā,» atceras L. Bekina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atšķirīgie mērķi zemes apsaimniekotājus dzen izmisumā

Māris Ķirsons, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zemes izmantošanu gan lauksaimniecības produkcijas ražošanai, gan mežsaimniecībai un arī kūdras ieguvei būtiski mainīs Eiropas Savienības stratēģijas, kas bieži vien ir vērstas pretējos virzienos, un tāpēc, izpildot vienu, pārējās izvirzītie mērķi sasniegti netiks.

To intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta bijušais (2014.– 2016. g.) Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas biroja vadītājs, bijušais Eiropas un Vidusjūras Augu aizsardzības organizācijas ģenerālsekretārs, bijušais Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.

Viņaprāt, pašlaik veidojas bīstama situācija, ka uzvar tie, kuri skaļāk bļauj, ignorējot uz zinātniskiem pamatiem un ilggadējā pieredzē iegūtos datus un nevērtējot to ietekmi uz pārtikas pieejamību un ienākumiem vairumam iedzīvotāju nākotnē.

"Latvijas gadījumā zeme būtībā ģenerē produkciju, kas dod vairāk nekā 40% no visas valsts eksporta ieņēmumiem. Proti, lauksaimniecība plus pārtikas pārstrādes rūpniecības eksporta ieņēmumi ir 2,57 miljardi eiro (savulaik bija tikai 0,3 miljardi eiro), un vēl 2,56 miljardus eiro nodrošina meža nozare (mežsaimniecība + kokapstrāde), kam vēl jāpieskaita kūdras substrātu produktu eksporta ieņēmumi ap 185 milj. eiro. Visas minētās nozares ir ne tikai liels darba devējs, it īpaši reģionos, bet arī nodokļu maksātāji. Vienlaikus pēdējos gados ar biedējoši pieaugošu intensitāti arvien vairāk tiek piedāvāts ieviest jaunas – stingrākas prasības gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā, gan vēl jo vairāk kūdras ieguvē. Šis process daudziem zemes apsaimniekotājiem nav saprotams," akcentē R. Arnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

200 000 hektāros Latvijā varētu audzēt paludikultūras

Māris Ķirsons, 02.09.2019

Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle Ilze Ozola un SIA Klasmann-Deilmann Latvia izpilddirektors Andis Gredzens

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstrādātos purvus var izmantot ne tikai ogu, bet arī citu kultūru audzēšanai, kuras var lietot kā izejvielu būvmateriālu, dzīvnieku barības ražošanai, kā arī enerģētikā, tā vairojot to īpašnieku ienākumus

Sākotnēji šādas idejas šķiet «paņemtas» no zinātniskās fantastikas, tomēr bioekonomikas kontekstā – uz savas zemes izaudzēt izejvielas, ne tikai pārtiku cilvēkiem un dzīvniekiem, bet arī būvmateriālu ražošanai, enerģētikai, medicīnai un farmācijai, samazinot fosilo izejvielu izmantošanu un arī siltumnīcu gāzu emisiju apmērus, dod savu nelielu artavu klimata pārmaiņu kontekstā.

Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle Ilze Ozola atzīst, ka tādās valstīs kā Vācija un Nīderlande izstrādātajos purvos tiek stādītas dažādas kultūras un pētīta gan to ietekme uz CO2 emisijām, gan rēķināti ekonomiskie labumi un arī izmaksas. «Vācijā ir izveidota speciāla federālā programma – EUKI (Eiropas klimata iniciatīva), kuras ietvaros sadarbībā ar Greifsvaldes purvu centru, Igaunijas Dabas fondu un Lietuvas Dabas fondu arī tiek veikts projekts EUKI – Paludiculture in the Baltics (Paludikultūru audzēšana Baltijas valstīs), kura mērķis ir ne tikai zināšanu pārnese, bet arī paludikultūras audzēšanas plānu izstrāde» stāsta I. Ozola. Viņa norāda, ka paludikultūru (mitrās, kūdrainās augsnēs augošu un purvam raksturīgu augu) audzēšana Latvijā vēl tikai sper pirmos soļus. Nenoliedzami, katra jauna ideja purvu īpašniekiem, apsaimniekotājiem rada jaunas iespējas gūt papildu ienākumus, tomēr šajā paludikultūru audzēšanā joprojām ir daudz nezināmā. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir šo kultūru audzēšanas izmaksas, iegūtās ražas novākšana un arīdzan to potenciālie pircēji. Paludikultūras var audzēt augstā tipa kūdrā – sfagnu sūnas (kūdrai), rasenes, savukārt zemajos purvos – niedres, vilkvālītes, grīšļus, miežabrāli, medicīnā izmantojamus augus, kā arī kārklus un melnalkšņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārsavas novada kūdras un meža ugunsgrēka dzēšanas darbi turpinās - naktī ugunsgrēka izplatība dziļāk mežā palielinājās, bet ar gaismas iestāšanos dzēšanas darbi tiek turpināti arī pašā mežā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Kūdras ugunsgrēka izplatība nav palielinājusies – ir vairākas gruzdošas vietas, kuras ugunsdzēsēji glābēji dzēš. Notikuma vietā pastiprinājies vējš un nedaudz izmainījies vēja virziens, kas ļauj liesmām izplatīties dziļāk mežā. Šorīt ugunsgrēka dzēšanai no augšas iesaistīts arī Nacionālo bruņoto spēku helikopters.

Izsaukumu uz Kārsavas novada Malnavas pagastu VUGD saņēma vakar, plkst. 15.43 - ugunsgrēks bija izcēlies Beržovkas kūdras purvā. Ugunsdzēsējiem glābējiem ierodoties notikuma vietā konstatēts, ka kūdras purvā deg uz koka paletēm sakrauta kūdra un kūdras kalni, pastāv spēcīgs piedūmojums un, saistībā ar lielo vēju, liesmas strauji izplatās uz tuvējā meža pusi. Paaugstināta bīstamības ugunsgrēka dzēšanas darbus veica vairāk nekā 30 ugunsdzēsēji glābēji ar 10 specializētās ugunsdzēsības automašīnām, kā arī divi Valsts meža dienesta transportlīdzekļi, uzņēmuma tehnika, Latvijas dzelzceļa resursi un dzēšanai no gaisa arī Nacionālo bruņoto spēku helikopters, bet apsekošanai no gaisa Valsts Robežsardzes helikopters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš saņēmis sešus piedāvājumus dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektēšanai

Žanete Hāka, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) izsludinātajā atklātajā konkursā par 22 staciju un pieturas punktu modernizācijas projektēšanu ir saņemti seši piedāvājumi.

Iepirkuma komisija uzsākusi darbu pie iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas, lai noteiktu konkursa uzvarētāju, ar kuru tiks slēgts līgums par būvprojektu izstrādi.

Projekta Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija mērķis ir paaugstināt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kvalitāti un efektivitāti, kompleksi modernizējot dzelzceļa publisko infrastruktūru, t.sk., izbūvējot paaugstinātās pasažieru platformas, ar pasažieru pārvadājumiem saistīto dzelzceļa infrastruktūru, t.sk. platformas nojumes ar soliņiem un atkritumu urnām, nojumes - paviljonus atsevišķās stacijās, LED apgaismojumu stacijas teritorijā un piekļuves infrastruktūras elementus – gājēju celiņus, velo celiņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbu pie informācijas sistēmas "TULPE" pieejamo pakalpojumu pilnveidošanas, Valsts vides dienests (VVD) izveidojis jaunu pakalpojumu - rīku "Kalkulators dabas resursu nodokļa (DRN) aprēķināšanai".

Jaunais pakalpojums pieejams VVD mājas lapā www.vvd.gov.lv sadaļā "Kalkulatori".

Pēdējo trīs gadu statistikas dati liecina, ka vidēji ik gadu vairāki tūkstoši operatoru maksā dabas resursu nodokli par izmatotajiem dabas resursiem un mazo katlumāju apsaimniekošanā veiktajām emisijām.

Ievadot attiecīgo vielas daudzumu nepieciešamajā mērvienībā (tonnas, m3, kg), kalkulators automātiski aprēķina nodokļa apmēru

veic emisiju aprēķinu atkarībā no kurināmā materiāla veida (dabasgāze, sašķidrinātā naftasgāze, šķidrais kurināmais, koksne un kūdra), sadedzināšanas iekārtas veida un kurināmā daudzuma - atvieglo emisiju aprēķinus mazo katlu māju operatoriem, C kategorijas piesārņojošo darbību veicējiem. Izmatojot aprēķinātos emisiju daudzumus un dabas resursu nodokļa summu, tas atvieglo Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamā pārskata sagatavošanu, kā arī atvieglo vides datu sniegšanu valsts statistikas pārskatā "Nr.2- Gaiss" vienotajā vides informācijas sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

AS Expobank piešķīrusi 1,4 miljonus eiro investīciju kredītu Latvijas stividorkompānijai SIA B Port

Expobank, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Expobank piešķīrusi 1,4 miljonus eiro investīciju kredītu Latvijas uzņēmumam ar vietējo kapitālu SIA B Port. Piešķirtais finansējums tiks investēts uzņēmuma attīstībā Rīgas Brīvostas teritorijā. Ar šo kredītu Expobank palielināja sava finansējuma apmēru SIA B Port līdz 4,7 miljoniem eiro.

SIA B Port ir dibināta 2012. gadā un nodarbojas ar kokmateriālu, zāģmateriālu un beramkravu (granulas, graudi, kūdra) pārkraušanu Rīgas Brīvostas teritorijā. Pēc vadības restrukturizācijas 2016. gadā tika palielināts neto apgrozījums par 55% un kravu apgrozījums par 39%. Uzņēmums ir ievērojami ieguldījis līdzekļus jaunu noliktavu būvniecībā, tādējādi palielinot maksimālo kravu uzglabāšanas apjomu līdz 101 000 tonnu slēgta tipa noliktavās, līdz ar to kļūstot par līderi uzglabāšanas apjomos Rīgas Brīvostā precēm, kurām nepieciešamas slēgtas telpas.

Veiksmīgā sadarbība, kas izveidojusies ar AS Expobank, nodrošinājusi SIA B Port 1,4 miljonu eiro investīciju kredīta saņemšanu no bankas nepieciešamā termiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rosina ieviest šaursliežu tramvaju starp Baložiem un Ziepniekkalnu

Zane Atlāce - Bistere, 27.12.2019

Piedāvātās Baložu –Ziepniekkalna šaursliežu tramvaja trases kopskats

Avots: no iesniegtās iniciatīvas materiāliem

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu portālā "manabalss" sākta parakstu vākšana par šaursliežu tramvaja ieviešanu starp Baložiem un Ziepniekkalnu.

Iniciatīvas pārstāvis Dāvis Bušs skaidro, ka Baložu pilsēta ir 3 kilometru attālumā no Ziepniekkalna, bet tuvākie ceļi ir gandrīz 10 km gari, jo ved apkārt Medema purvam. Izbraukšanu gan uz Jelgavas, gan uz Bauskas šosejām kavē sastrēgumi. Cauri purvam, pa īsāko ceļu ir saglabājies uzbērums no šaursliežu dzelzceļa, kas eksistēja no 1948. līdz 1953. gadam, un pa kuru no kūdras fabrikas "Baloži" uz Rīgu tika vesta kurināmā kūdra.

Šo ceļu jau šobrīd izmanto kājāmgājēji, velosipēdisti un citi braucēji, gan atpūtas nolūkos, gan arī lai nokļūtu no Baložiem uz Ziepniekkalnu. Baložu pusē, daļa no dzelzceļa vēl joprojām ir saglabājusies, to uztur entuziasti un organizē kūdras bānīša ekskursiju braucienus uz purvu. "Ar šo iniciatīvu vēlamies apkopot sabiedrības atbalstu idejai par šaursliežu tramvaja maršruta Baloži-Ziepniekkalns izveidi, lai vērstu Rīgas un Ķekavas novada pašvaldības uzmanību uz to," skaidro D.Bušs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija saražo 31% no Eiropas profesionālajā dārzkopībā izmantojamās kūdras, un tā ir sava veida dabas zelts, pēc kura pieprasījums tikai pieaug

Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvijā visvairāk tiek ražots produkts ar pievienoto vērtību – substrāts. Tie ir dažādi maisījumi, paredzēti konkrētu augu audzēšanai. Latvijas kūdras ieguvēju mērķis – salāgot dabas aizsardzību ar biznesa ambīcijām, un šīs nozares uzņēmumi nākotnē iecerējuši saglabāt ieguves platības un pieejamo resursa apjomu pašlaik esošajā apjomā, lai būtu iespējams saglabāt arī vidējo ieguves īpatsvaru.

«Pēdējie Latvijas Universitātes pētījumi rāda, ka vidējais kūdras uzkrāšanās ātrums ir divi mm gadā. Desmit gadu griezumā Latvijā vidēji gadā tiek iegūts 0,95 milj. t kūdras, tas nozīmē, ka ik gadu kūdras pieaugums ir 0,65 miljoni tonnas. Kūdras resurss pieaug vairāk, nekā tas tiek iegūts, saprātīgi turpinot apsaimniekot Latvijā pieejamo kūdras resursu, varam vēl gadsimtiem ilgi nodarboties ar kūdras ieguvi. Jāievēro ir līdzsvars starp tautsaimniecību un vides aizsardzību,» uzsver Latvijas kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Zaļā kursa interpretācijas apdraud kūdras nozari Latvijā

Māris Ķirsons, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļā kursa īstenošanai un ambiciozu klimata mērķu sasniegšanai Eiropa paredzējusi ievērojamus līdzekļus, lai ierobežotu fosilo dabas resursu izmantošanu. Lēni atjaunojošais resurss – kūdra – tiek pielīdzināts fosilajiem resursiem.

Tas nozīmē, ka Latvijas kūdras nozare, kas ražo pasaules tirgū pieprasītu produkciju – dārzkopības kūdru – jau 20 gadus, tiek apdraudēta

Tas var nozīmēt esošo ražotņu pārcelšanu uz Krieviju, Baltkrieviju vai arī kūdras kā izejvielas importu no Krievijas, neskatoties uz vietējo resursu pārpilnību.

Tomēr vietējie kūdras ieguvēji un ražotāji aiz lieliem apdraudējumiem cer saskatīt lēmumu pieņēmēju veselo saprātu un iespējas zaļā kursa paredzēto Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu izmantot tālākai nozares modernizēšanai, emisiju mazināšanai un kūdras izmantojuma paplašināšanai produktos ar augstu pievienoto vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija saražo 31% no Eiropas profesionālajā dārzkopībā izmantojamās kūdras. Līdz ar to kūdra ir mūsu zelts!

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Rada inovāciju efektīvākai bioloģiskai lauksaimniecībai

Db.lv, 19.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktorantūras studente Kristīne Irtiševa izstrādā inovatīvu tehnoloģiju augsnes bagātināšanai, izmantojot Latvijas purva bagātību – kūdru.

Latvijā ir bagātīgi kūdras resursi, taču tos varētu izmantot lietderīgāk, ražojot augstas pievienotās vērtības produktus, uzskata K. Irtiševa.

Zaļā kursa interpretācijas apdraud kūdras nozari Latvijā 

Zaļā kursa īstenošanai un ambiciozu klimata mērķu sasniegšanai Eiropa paredzējusi ievērojamus...

Iepriekš pētījusi sapropeļa un bioogles izmantošanas iespējas, viņa attīsta ideju par kūdrā esošo vērtīgo vielu lietošanu augsnes bagātināšanai. Ar kavitācijas un ekstrakcijas metodēm no kūdras tiek iegūts koncentrēts humusvielu šķīdums. Atšķaidīts noteiktā koncentrācijā tas ir piemērots lauku miglošanas sistēmām, skaidro ķīmijas tehnoloģijas doktorante. Savukārt no atlikumvielām iespējams izgatavot granulas, kas arī piemērotas augsnes uzlabošanai. Atšķirībā no tradicionāli mēslošanā izmantotā kālija, fosfora un slāpekļa, humusvielu šķīduma lietošanai nav noteiktas sezonalitātes, viņa turpina. Arī pielietojums ir ļoti plašs – to var izmantot kā balkona puķu un siltumnīcas tomātu laistīšanai, tā augsnes uzlabošanai lielās dažādu lauksaimniecības kultūru platībās.

"Humusvielas ir biostimulators. Tās veido labvēlīgu vidi – ietekmē augsnes auglību, barības vielu apriti, ķīmiskās un fizikālās īpašības, piemēram, samazina augsnes skābumu, neļauj tai pārāk ātri izžūt un palielina organisko augsnes saturu," uzsver K. Irtiševa.

Humusvielu šķīdums eksperimentālai lietošanai jau piedāvāts mājsaimniecībām un lauksaimniekiem. Doktorante sāk sadarbību arī ar Bulduru dārzkopības vidusskolu, lai veiktu eksperimentus atklātās platībās, siltumnīcā, kā arī izmēģinātu tā lietošanu apvienojumā ar hidroponikas un aeroponikas metodēm, proti, uz augiem, kas tiek audzēti bez augsnes. Testi palīdzēs sagatavot zinātniski pamatotas rekomendācijas, lai šķīduma lietošana sniegtu maksimālu efektu.

Ilgtspējīgas tehnoloģijas izstrāde humusvielu šķīduma iegūšanai ir K. Irtiševas promocijas darbs. Vienlaikus viņa tehnoloģiju vēlas komercializēt, tādēļ šobrīd dibina jaunuzņēmumu "Humico". Nākotnē uzņēmums varētu pievērsties arī citām tehnoloģijām un produktiem, kas, kā saka K. Irtiševa, "palīdzēs augt zaļam".

Zinātņietilpīgās biznesa idejas attīstīšanai K. Irtiševa izmanto RTU studentu inovāciju grantu programmas iespējas. Viņa ir piedalījusies komercializācijas apmācībās zinātniekiem "Co.Lab" un veiksmīgi startējusi RTU un Latvijas Universitātes (LU) kopīgi veidotā "Universitāšu inkubatora" pirmajā uzsaukumā. "Saņēmu vērtīgus vietēja un starptautiska mēroga mentoru padomus uzņēmējdarbības attīstīšanai, kā arī 5000 eiro finansiālu atbalstu produkta izstrādei. Līdzekļi tiks izmantoti jaunas humusvielu šķīduma partijas izstrādei, lai varētu turpināt veikt zinātniskos testus," atklāj doktorante. Zinātniskajā darbībā un produkta izstrādē viņu atbalsta RTU Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta profesors Jurijs Ozoliņš un pētnieks Andrejs Šiškins, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Māris Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 0,7%.

2019. gada 3. ceturksnī lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums par 29,5%, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozare un zivsaimniecības nozare ir samazinājušās par 3,7% un 18,7%.

Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē par 21,2%, gan kūdras ieguvē – par 7,3%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%, būvmateriālu ražošanā – par 2,5%, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zemais eksporta apjoms Daugavpilī un Rēzeknē ir liels risks šo pilsētu nākotnei

Db.lv, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš ir veicis pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu — par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē.

Pētījums apstiprina, ka ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu nozīmīgu lomu ieņem Rīga un tās apkārtne, taču iegūtie dati ļauj gūt arī detalizētāku priekšstatu par eksportu un tā potenciālu citos Latvijas reģionos, pilsētās un novados.

«Piemēram, augsti attīstītajos reģionos ir novadi, kuros eksporta aktivitāte ir īpaši augsta. Pirmkārt, Mārupes novada eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju krietni pārspēj visus pārējos novadus un pilsētas,» komentē Strautiņš. Tas saistīts ar lidostas un saistīto uzņēmumu atrašanos Mārupes tuvumā, kā arī spēcīgiem ražotājiem metālapstrādes, kosmētikas, plastmasas u.c nozarēs, kā arī IT pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru