Līdzās aizvien pieaugošajam ūdenstransporta īpatsvaram, Latvijā nopietnus apgriezienus uzņēmis SIA Pildne peldošo DUS būves bizness.
Tā izmaksas ir vairākkārt zemākas par sauszemes DUS būvi. "Pirms četriem gadiem, pētot pasaules tirgu, pamanījām, ka ir zināms tehnoloģijas vakuums mazizmēra kuģu uzpildes jomā, kas atbilstu visām vides aizsardzības prasībām un degvielas aprites noteikumu izpildei. Uztaisījām pirmo eksperimentu un noskaidrojām, ka pasaulē tas nav izplatīts, un nolēmām, ka šī ideja ir jāattīsta," šādi stāstu par Latvijas uzņēmumu Pildne, kurš savu produkciju patentējis visā ES, Krievijā, Ukrainā un Kazahstānā, sāk uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Kursītis. "Patents aizsargā mūsu ideju kā tādu, taču Krievijā jau ir sācies pirmais tiesas process par patenta pārkāpumu," atklāj viņš.
Iegulda miljonus
Gada laikā kompānija spēj uzbūvēt līdz 30 peldošiem degvielas uzpildes stāvkuģiem (PDUS) uz saldūdens. "Šobrīd gatavās produkcijas noliktavā Rīgā ir gatavi PDUS 4 milj. eiro vērtībā, kurus divu nedēļu laikā varam pielāgot klienta prasībām. Pavisam drīz uzņēmums sāks ražot sālsūdens PDUS, tad saldūdens PDUS ražošana samazināsies no 30 līdz 20 gadā," atklāj A. Kursītis. Jūras versijas pirmajā ražošanas gadā plānots uzbūvēt 5-6. "Šobrīd mums ir ļoti daudz sarunu par potenciāliem sālsūdens PDUS pasūtījumiem. Esam veikuši lielas investīcijas, aptuveni 2 milj. eiro apmērā, nākotnē gribam atpelnīt šos ieguldījumus," saka A. Kursītis. Prioritāri uzņēmuma produkcijas eksporta virzieni ir Krievija un Ukraina, kur ir plašs tirgus un notiek strauja attīstība atpūtai uz ūdens. Kā norāda A. Kursītis, 2008. gadā atver robežu un Krievijā brīvi varēs iebraukt ārzemju tūristi, tādēļ tiekot gatavots valdības projekts saistībā ar tūrisma attīstību uz ūdens. A. Kursītis stāsta, ka pirmais Pildnes uzbūvētais PDUS ticis pārdots 2005. gadā Ukrainā. Pēc tam, 2006. gadā, sekojusi Voroņeža un Kijeva, 2006./2007. - Maskava, šogad Pēterburga un Samāra. "Šobrīd ir vairāki projekti, pie kuriem strādājam ar lielām ārzemju naftas kompānijām un jahtu klubiem. Mūsu projekti nav saistīti tikai ar PDUS kā tādu, tie ir saistīti ar infrastruktūras izveidi krastā, piebraucamajiem ceļiem, saskaņojumiem, lai PDUS varētu izvietot un veikt uzpildi," tā A. Kursītis. SIA Pildne jau tagad sadarbojas ar tādām naftas kompānijām kā Lukoil un TatNeft, sarunas par sadarbību tiek risinātas arī ar tādiem pasaules mēroga degvielas tirgotājiem kā British Petroleum, Shell, Neste u.c.
Zem Krievijas karoga
Visa Pildnes produkcija tiek būvēta Latvijā, Krievijas upju reģistra un Krievijas jūras reģistra uzraudzībā. Krievijā neesot daudz tādu uzņēmumu, kuriem ir dotas tiesības projektēt šāda tipa kuģus. "Ja mēs uzbūvēsim PDUS Latvijas jūras administrācijas uzraudzībā, tad tas neietilps starptautisko organizāciju sarakstā un nevarēs atrasties nevienā citā valstī, mūsu ražotie PDUS šobrīd var atrasties jebkurā pasaules malā zem Krievijas karoga," skaidro A. Kursītis. Līdz ar to kuģi tiek ražoti Latvijā, bet reģistrēti Krievijā, arī to ikgada atbilstību un pārbaudi veic nevis Latvijas, bet Krievijas iestādes.
Investēs arī Latvijā
Latvijā ir divi strādājoši Pildnes PDUS: viens Bolderājā, otrs Jūrmalā. Viens no tiem atrodas Krievijas upju reģistra uzraudzībā, otrs - Latvijas jūras administrācijas uzraudzībā. "Ņemot vērā to, ka Latvijā strauji attīstās kustība uz ūdens - strauji pieaug kuteru skaits - plānojam investīcijas aptuveni 1 milj. eiro arī šeit. Ir saskaņota vieta Andrejostā, ir vietas arī Ventspilī, turklāt tiek risinātas sarunas ar robežsargiem un jūras spēkiem par uzpildi, jo līdz ar jaunā jūras modeļa uzbūvēšanu paveras jaunas iespējas," norāda A. Kursītis. Viņš atzīmē, ka pērn ticis pieņemts likums, kas ļauj uz ūdens turēt bezakcīzes degvielu, kura paredzēta kuģu uzpildei un kam ir nodokļu atvieglojumi - jūras spēki, robežsardze, zvejnieki, ārzemju kuģi, kas ienāk Latvijā, līdzās tam arī brīvostas, pasažieru pārvadātāji. "Tas nozīmē, ka uz mūsu peldošajām stacijām turpmāk būs trīs degvielas veidi, bezakcīzes dīzeļdegviela, ar akcīzes nodokli apliktā dīzeļdegviela un ar akcīzes nodokli apliktais benzīns, tādā veidā mēs varēsim iegūt lielāku apgrozījumu," skaidro A. Kursītis. Viņš uzsver, ka uzņēmuma produkcijas realizācija kāpj katru gadu; agrāk ienākumi seguši kārtējos izdevumus, bet šobrīd uzņēmums jau spēj segt daļu investīciju. Viņš atklāj, ka SIA Pildne PDUS degviela nopērkama par 0.5 santīmiem dārgāk nekā Statoil DUS. "Cena ir augstāka, jo mūsu PDUS strādā aptuveni 6 mēnešus gadā, lai šāda veida degvielas tirdzniecība būtu ekonomiski izdevīga, degvielas cenai būtu jābūt vēl augstākai," tā A. Kursītis. Viņš atzīmē, ka pārdošanas apjomi ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem, kā arī no klientu apjoma, daudzi vēl joprojām uzpildās no bunkurētājkuģiem vai atved degvielu ar benzīna vedēju. "Paliekot stingrākai VID kontrolei, pieaugs arī realizācijas apjomi. Latvijā PDUS dienas realizācija vidēji var būt līdz 5000 l dienā, taču var būt arī, ka lietainās dienās neuzpildās neviens," skaidro viņš. Citās valstīs pārdošanas apjomi esot lielāki, piem., Pēterburgā uzpildes stacijā pārdodot līdz 400 000 l mēnesī.
Nav vienprātības
"Neskatoties uz to, ka pēdējo gadu laikā ūdenstransports Latvijā attīstās strauji, uzpildes staciju ir maz. Pašlaik bieži vien jahtas un laivas tiek pildītas ar spaiņiem un kannām, kas nav ekoloģiski," norāda Latvijas Ūdensmotosporta federācijas vadītājs Modris Kalnciems. Viņaprāt, esošo ūdens transporta uzpildei paredzēto DUS skaitu vajadzētu vismaz dubultot. "Vismaz vēl vienu vajadzētu Jūrmalā, tādā gadījumā patērētājiem būtu daudz ērtāk," atzīst M. Kalnciems. Vienu no ūdens uzpildes stacijām no SIA Pildne iegādājies arī Lukoil, tiesa gan, Kijevā. Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieks Haims Kogans norādīja, ka Latvijā šādu staciju uzņēmums iegādāties neplāno, viņaprāt, tā ir ienesīga tikai dienvidu valstīs. Lai gan vairums Db aptaujāto norāda, ka Latvijā strauji aug ūdenstransporta reģistrācijas apjomi, šādu informāciju neapstiprināja CSDD Informātikas daļas priekšnieka vietnieks Aldis Lāma, kurš atzina, ka ūdenstransporta skaits pieaug, taču šo pieaugumu nevar saukt par strauju.