Iecavas novada SIA «Zeltezeri» šonedēļ sparīgi sāka kukurūzas pļauju, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Lielāko daļu zaļās masas «Zeltezeri» izmanto «Agro Iecava» biogāzes reaktoram, nedaudz sagatavo lopbarībai aitām un strausiem, stāstījis uzņēmumu valdes loceklis Egils Trumpe.

«Graudiem šis gads ir bijis grūts, līdzīgi kā citām saimniecībām, lielāko daļu ziemāju pārsējām,» skaidrojis E. Trumpe, «vasarāju ražas labas, tas ir zināms atspaids, bet pilnībā nekompensē zaudēto. Tas tāpēc, ka graudu cenas biržā krasi kritušās. Šis gads ir liels pārbaudījums daudziem zemniekiem.»

Kukurūzas raža ir laba, lai arī ne tik bagāta kā pērn, teicis E. Trumpe. «Zeltezeru» lauksaimniecības daļas vadītājs Arnis Bole Bauskas Dzīvei stāstījis, ka kopumā ar kukurūzu apsēti 650 ha, novākšana teju sākusies. «Zeltezeri» šogad novākuši ap 1000 ha graudaugu – ziemāju, vasarāju un rapšu. Saimniecībā ir 500 ha zālāju.

Vairākos globālajai lauksaimniecībai svarīgos reģionos saglabājoties samērā labvēlīgiem laika apstākļiem, preču biržās turpina sarukt pasaulē populārāko pārtikas izejvielu cena. Tiek lēsts, ka šogad globālā mērogā būs vērojama vadošo pasaules kultūraugu rekordraža.

Valdot šādam fonam, šodien kukurūzas septembra piegāžu kontrakta cena Čikāgas preču biržā šobrīd sarukusi līdz 4,63 ASV dolāru par bušeli atzīmei, kas ir zemākais līmenis trīs gadu laikā. Savukārt kviešu septembra piegāžu kontrakta cena saruka līdz 6,3 ASV dolāru par bušeli atzīmei, kas ir zemākais līmenis gada laikā. Kopš šā gada sākuma kukurūzas cena Čikāgā ir sarukusi par 34%, bet kviešu – par 20%.

Interesanti, ka šā gada sākumā vairākums pasaules izejvielu tirgus ekspertu izteica prognozes, ka šogad cenas palielināsies, bet šobrīd šīs prognozes ir mainījušās par 180 grādiem (gada sākumā tika prognozēti slikti laika apstākļi ASV, kas ir lielākā šī kultūrauga eksportētāja pasaulē, jo tobrīd ASV vēl joprojām bija aktuālas spekulācijas par sausumu. Tiesa gan, realitāte izrādījās tāda, ka ieilgušo sausumu ASV tomēr nomainīja lietusgāzes).

Tirgus dalībniekiem satraucoties, ka Ukrainas un Krievijas konflikts varētu samazināt Ukrainas kviešu un kukurūzas eksporta apjomus, labību cena turpina augt, liecina Bloomberg dati.

Kopš janvārī sasniegtās šā gada zemākās atzīmes, kviešu cena ir pieaugusi jau par 24%, savukārt kukurūzas cena palielinājusies par 19%. Ukraina ir trešais lielākais kukurūzas eksportētājs un sestais lielākais kviešu eksportētājs pasaulē. Pagaidām gan konflikts eksporta apjomus nav ietekmējis un piegāde šajā laikā nav traucēta.

«Labības brokeri patlaban vērš uzmanību uz attīstību Krimā,» norāda Commerzbank analītiķis Karstens Fričs, piebilstot, ka ja referendumā tiks balsots par pievienošanos Krievijai, piegāde varētu tikt traucēta.

Rezultātā kviešu cena maija piegādēm pieauga par 0,9% līdz 6,9 dolāriem par bušeli. Pirms tam cena sasniedza 6,965 dolārus, kas ir augstākā cena kopš pērnā gada oktobra. Savukārt kviešu cena novembra piegādēm pakāpās par 0,4% līdz 204,75 eiro par tonnu.

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Pārtikas izejvielu tirgus atrodas mini supercikla sākumā, norādījuši vairāki pasaules lielākie šādu izejvielu tirgotāji.

Financial Times izceļ, ka tādu pārtikas nozares kompāniju kā Cargill, Cofco, Viterra un Scoular vadītāji pauž pārliecību, ka kukurūzas, kviešu un sojas pupiņu cena augsta var saglabāties nākamos divus līdz četrus gadus. Pamatā pieprasījums pēc pārtikas izejvielām liels saglabāšoties no Ķīnas puses. Tāpat sava loma būšot ekonomiku zaļināšanai. Proti, lielāka daļa no pārtikas izejvielām tikšot novirzīta biodegvielas ieguvei.

"Mēs noteikti redzam mini superciklu. Mēs esam vidē, kur noteikumus diktē liels pieprasījums - cilvēku populācija aug, to bagātība aug un tie arī patērē vairāk. Un tam vēl ir jāpievieno uz augu valsts bāzēts degvielas pieprasījums," FT teic, piemēram, Viterra vadība.

ASV kukurūzas nākotnes kontraktu cena noslīdējusi līdz zemākajam līmenim pēdējo divu nedēļu laikā. Pārtikas izejvielu cenai sarukt palīdz šobrīd augkopībai gandrīz ideāli laika apstākļu prognozes ASV, ziņo Reuters. Tas savukārt dod pamatu aplēsēm, ka šogad globālā mērogā patiešām būs vadošo pasaules kultūraugu rekordraža.

Valdot šādam fonam, kukurūzas decembra kontrakta cena Čikāgas preču biržā šodien saruka līdz 4,96 ASV dolāru atzīmei par bušeli (aptuveni 35 litri), kas ir zemākais līmenis divu nedēļu laikā. Kopš šā gada sākuma kukurūzas cena Čīgās biržā ir sarukusi jau gandrīz par 18%.

Jāpiebilst, ka pārtikas izejvielu nākotnes kontraktu cenas preču biržās mēdz būt ļoti svārstīgas. Vēl samērā nesen periodisku cenu pieaugumu bīdīja spekulācijas, ka ASV arī šogad varētu būt novērojams sausums (savukārt vēl neilgi pirms tam uztraucās par pārlieku lielām lietusgāzēm), kas varot samazināt ražas apjomu. Tāpat, piemēram, kviešu cenai jūlija pirmajā pusē lika augt ziņas, ka arī Krievijā šogad varētu būt vērojama sliktāka raža.

No šā gada 1. aprīļa spēkā stājušies Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumi, kas regulē elektroenerģijas un siltuma ražošanu no atjaunojamiem resursiem, Saeimā top grozījumi Enerģētikas likumā, atsakāmies no Krievijas gāzes, bet līdztekus – tirgū, pēc elektroenerģijas ražošanas apjoma rēķinot, vairāk nekā trešdaļa no biogāzes ražotājiem ir ārā ne tikai no OIK saņēmēju saraksta, bet daļa pat ir pārtraukusi ražošanu.

Kādi ir risinājumi un kādus vajag – to Dienas Bizness jautāja Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājam Andim Kārkliņam.

Fragments no intervijas

Kas līdz ar jaunajiem MK noteikumiem ir noticis ar biogāzes ražošanu?

Ja vērtē biogāzes ražošanu pēc tās faktiskās izstrādes, nevis uzstādītās jaudas, tad apmēram 45% no biogāzes ražošanas ir ārā. Ir daļa, kas vēl strādā ar OIK, ir daļa, kas strādā pēc biržas cenām, ir daļa, kas ir slēgti uz neatgriešanos. Taču daži domā, ka varbūt varētu atsākt biogāzes ražošanu. Ja ņemam tīri pēc saražotās elektroenerģijas, tad ir mazinājies biogāzes staciju pienesums, jo viena no cīņas metodēm pret OIK bija arī cīņa ar kukurūzas lietotājiem. Fakts ir, ka kukurūzas izmantošana biogāzes ražošanā deva reizes desmit vairāk gāzes nekā dzīvnieku mēsli. Te arī redzami samazinājuma iemesli, bet šā brīža situācijā, kad esam ļoti energoatkarīgi, manuprāt, vajadzētu izmantot jebkādus izejmateriālus. Ja es būtu bijis valdībā, būtu pieņēmis nepolitisku lēmumu, lai strādā visi un ražo maksimumu. Eiropas noteikumi to vēl aizvien pieļauj. Pirmās paaudzes biogāzi ir jābeidz ražot līdz 2030. gadam. Turklāt tas attiecas uz biogāzes izmantošanu transportā, ne elektroenerģijas ražošanā. Transporta degvielās ir jāsamazina izmantotais kukurūzas apjoms, bet tā vēl nav aizliegta. Latvija ir pārcentusies un pateikusi, ka tai jau tagad nevajag enerģiju no kukurūzas.

Izejvielu cena preču biržās klejo arvien augstāk, un tas sāk atainoties dažādos datos. Liels pieprasījums pēc pārtikas izejvielām un nelabvēlīgi laika apstākļi Apvienoto Nāciju pētītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtībai nupat likuši sasniegt augstāko līmeni septiņos gados.

Tas nozīmē, ka pārtiku šobrīd daudzviet pār lētu uzskatīt nevar – drīzāk ir otrādāk. Jāņem arī vērā, ka pandēmija iecirtusi robu daudzu cilvēku maciņos, kas var nozīmēt, ka tiem pārtikas iegāde kļūst arvien finansiāli sāpīgāka.

Apvienoto Nāciju dati arī liecina, ka kopš pagājušā gada marta pārtikas cena pasaulē palēkusies teju par 20%. Iepriekšējo reizi straujš pārtikas cenu pieaugums bija novērojams pēc 2008. gada globālā finanšu kraha. Tad Apvienoto Nāciju pārtikas cenu indekss no 2009. līdz 2011. gada februārim pieauga gandrīz par 40%. Toreiz dārgā pārtika palīdzēja stimulēt plašus nemierus Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Var jau mēģināt uzskatīt, ka šādas lietas atsevišķas sabiedrības neskar. Tomēr pēc tam pār Eiropu līdz ar arābu pasaules nemieriem vēlās bēgļu krīze, kurai sekas diez vai ir apzinātas vēl tagad. Tāpat šādos laikos var palielināties arī vietējās sabiedrības neapmierinātība.

Lauksaimniecības produktu cenas pēdējā pusgada laikā biržās ir piedzīvojušas milzīgas svārstības, intervijā aģentūrai LETA atzina lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Viņš sacīja, ka kopumā pandēmija lauksaimniecības graudkopības sadaļu nav negatīvi ietekmējusi, drīzāk vērojama pozitīva tendence. Cita starpā pasaules biržās augkopības produkcijai ir sākušies milzīgi cenu lēcieni, kas nav redzami citiem biržā kotētajiem izejvielu produktiem.

"Lauksaimniecības produkti pēdējā pusgada laikā biržās ir piedzīvojuši milzīgas svārstības, kas nav veselīgi, jo sajauc prātus tiem, kas fiziski nodarbojas ar šo produktu audzēšanu un tirdzniecību - zemniekiem un tirgotājiem," pauda Ruža.

Viņš skaidroja, ka šāda situācija zināmā mērā ir radusies tāpēc, ka ir sadrukāts ļoti daudz naudas, bet tā kaut kur ir jāizvieto, tāpēc gan spekulanti, gan fondi iegulda ļoti daudz līdzekļu, iepērkot izejvielas, lai pēc tam tās pārdotu tālāk. Tāpat situāciju ietekmē ģeopolitiskie jautājumi, kur lielākie spēlētāji ir ASV, Ķīna un Krievija.

Pirmdien izejvielu cenas pasaules biržās palielinājās līdz gandrīz sešu mēnešu augstākajam līmenim, jo augošais konflikts Ukrainā veicināja bažas tirgus dalībnieku vidū, ka enerģētikas un lauksaimniecības piegādes apjomi tiks traucēti, raksta Bloomberg.

Standard&Poor’s GSCI indekss, kas apkopo 24 izejvielu cenas, pieauga par 1,6% līdz augstākajam līmenim kopš septembra sākuma. Rezultātā Brent markas naftas cena pieauga par 2%, kviešu cena Čikāgas biržā palielinājās par 3,9%, bet zelta cena Ņujorkas biržā palielinājās par 1,9%. Tāpat auga arī dabasgāzes un kukurūzas cena.

Kā liecina dati, vairāk nekā puse no Krievijas gāzes eksporta uz Eiropas Savienību notiek caur Ukrainu. Šī valsts ir arī ceturtais lielākais kukurūzas piegādātājs un sestais lielākais kviešu eksportētājs šajā gadā. Kā liecina Starptautiskās Graudu padomes aplēses, šajā sezonā Ukraina visdrīzāk eksportēs 9,5 miljonus tonnu kviešu, salīdzinot ar 7,1 miljonu tonnu iepriekšējā sezonā.Tādējādi Ukraina var kļūt par sesto lielāko kviešu eksportētāju. Tāpat valsts var pārspēt Argentīnu kukurūzas eksportā, sasniedzot 18,3 miljonus tonnu apjomu, salīdzinot ar 13,6 miljonus tonnu iepriekšējā sezonā.

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

Laiks izmantot robu, ko rada tirdzniecības kariņu radītā dažu nevēlēšanās importēt no ASV.

Šobrīd viena no visvairāk apspriestajām tēmām turpina būt globālie tirdzniecības kari, un sagaidāms, ka tas tā būs vēl kādu laiku. Līdz šim jūtamāk notiekošais pārtikas izejvielu tirgū ietekmējis sojas pupiņu vērtību, kura preču biržā nogāzusies līdz 10 gadu zemākajam līmenim. ASV ieviešot papildu tarifus Ķīnas importam, šī Tālo Austrumu lielvalsts par cīņas lauku izvērš sojas tirgu (ASV, kas ir viena no pasaulē lielākajām sojas pupiņu audzētājām, aptuveni pusi no savas to ražas ved uz Ķīnu).

Pašlaik izskatās, ka sojas pupiņu tirgus no izejvielām nebūs vienīgais cīņas lauks, un pastāv risks, ka pasaule galu galā piedzīvos ko līdzīgu «pārtikas kariņam», kad dažādiem šādiem produktiem, piemēram, tiek noteikti jauni tarifi.

Kopš marta, kad Krievijas agresija Ukrainā tika sodīta ar plašām ekonomiskajām sankcijām un Krievijas izolāciju, esam saskārušies ar šo norišu pirmajām sekām. Vispirms jau tā ir visaptveroša un noturīga inflācija, jauni izaicinājumi energoresursu un citu izejvielu pieejamībā, tā ir daudzu nozaru pārorientēšanās uz citām piegāžu ķēdēm.

Viena no visplašāk ietekmētajām nozarēm ir lauksaimniecība, – daudzas pasaules valstis ar bažām raugās uz to, kā sarūk kviešu, kukurūzas, saulespuķu eļļas pieejamība. Savukārt lauksaimnieki visvairāk to izjūt minerālmēslojuma pieejamībā un cenu pieaugumā, kā arī dārgākā degvielā. Vienlaikus ar izejvielu pieejamību, apgrūtināta ir arī lauksaimniecības produktu loģistika. Karš Ukrainā ir apturējis lielu daļu no šogad plānotā eksporta, tomēr Eiropas, ASV un citu valstu atbalsts Ukrainas cīņā pret agresorvalsti liek saredzēt gaismu tuneļa galā.

Lielākā problēma – transporta ceļi

Pēc aptuvenām aplēsēm Ukrainas daļa pasaules kviešu eksportā bija ap 10%, bet Krievijas – vēl 16%. Pieņemot, ka daļa no šiem eksporta apjomiem tiek atcelti (kara vai sankciju dēļ), tas rada lielu ietekmi uz pasaules tirgu. Ne velti Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija šobrīd runā par globālu pārtikas krīzi, kas īpaši varētu apdraudēt Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis. Attiecībā uz Ukrainu pamata problēma ir nodarītie postījumi ostām un sauszemes transporta infrastruktūrai – šā gada martā Ukrainas graudu eksports bija četras reizes mazāks nekā februārī. Kviešu cenas ir pieaugušas no aptuveni 200 eiro par tonnu pagājušā gada nogalē līdz 350 eiro par tonnu šogad.

Pēdējās nedēļās visai strauji turpina palielināties vairāku nozīmīgu pārtikas izejvielu cena.

Piemēram, sojas pupiņu piegāžu līgumu vērtība ASV preču biržā nupat pārsniegusi 11 ASV dolāru atzīmi par bušeli, kas ir augstākais līmenis četros gados. Kopš pavasara beigu daļas tādējādi sojas pupiņu vērtība ir palēkusies jau par trešo daļu. Tāpat šajā periodā par 30% ASV preču biržā palielinājusies kukurūzas cena, un līdzīgs cenas lēciens bijis arī kviešiem.

Rezultātā arī to pašu kviešu cena šobrīd ir visaugstākā kopš 2015. gada vasaras. Šādi jaunumi varētu priecēt vairākus lauksaimniekus, kuriem var izdoties visai dārgi pārdot savu produkciju. Vienādojuma otra puse gan ir patērētāji, kuriem uz pandēmijas sarūkošo ienākumu fona var nākties arvien lielāku savu līdzekļu daļu atvēlēt pārtikas iegādei.

Pasaulē visvairāk patērēto izejvielu tirgū notiekošais liek cerēt, ka tomēr parisināsies viena no šī brīža degošajām problēmām – augsta inflācija.

Daudzas izejvielas pēdējā laikā kļuvušas lētākas, kas savukārt stiprina pārliecību, ka augstākie patēriņa cenu pieauguma punkti pasaulei jau ir aiz muguras. Protams, šajā ziņā iespējami arī pavērsieni, ko var noteikt kādu jaunumu parādīšanās, kas savukārt jau liktu domāt par labvēlīgiem apstākļiem kādu izejvielu deficītiem. Tāpat, ja uzlabosies skatījums uz ekonomiku, var lēst, ka izejvielu cenas ātri vien atsāks kāpt (tās jau to pēdējā laikā dara). Tas savukārt var pielikt galu cerībām par zemāku inflāciju.

Situācija nav vienkārša, jo zemākai inflācijai, lai šī problēma vispār kaut cik noplaktu, šķiet, nepieciešama būtiski vājāka ekonomika, kas nebūs patīkami. Kādu laiku lielai daļai pasaules var arī nākties iet pa visai sāpīgu ceļu, ko noteiks gan augstu cenu, gan mazasinīgas vai pat sarūkošas ekonomikas kombinācija. Tas būs izaicinošs periods, kas sliktākajā gadījumā var izgaismot jaunas problēmas vai plēst tālāk jau esošo problēmu caurumus.

Pēdējo nedēļu laikā pasaules preču biržās ir novērojams pakāpenisks vairāku pasaulē populāru pārtikas izejvielu cenu pieaugums.

Piemēram, kviešu cena Čikāgas preču biržā palielinājusies līdz 6,8 ASV dolāru par bušeli atzīmei, kas ir augstākais līmenis divu nedēļu laikā. Savukārt kukurūzas cena Čikāgas biržā pieaugusī līdz 7,1 ASV dolāram par bušeli atzīmei, kas ir augstākais līmenis kopš maija vidus.

Cenu pieaugumu bīda spekulācijas, ka ASV arī šogad varētu būt novērojams sausums (vēl nesen šajā valsī uztraucās par pārlieku lielām lietusgāzēm), kas varot samazināt ražas apjomu. Tāpat, piemēram, kviešu cenai šonedēļ augt likušas ziņas, ka arī Krievijā šogad varētu būt vērojama sliktāka raža.

Kopš šā gada sākuma kviešu cena gan piedzīvojusi ievērojamu kritumu – par 13,4%. Savukārt kukurūzas cena Čikāgas biržā kopš gada sākuma pieaugusi par 0,6%.

Kulinārās dotības un apņēmība SIA Perfecto komandai ļāvusi saldu sapni pārvērst uzņēmējdarbībā.

Laikā, kad ekonomika galvenokārt balstās uz principa – saražot pēc iespējas vairāk un lētāk īsā laika posmā, Salmiņu pāris izvēlējās iet citu ceļu – meklēt tīras izejvielas un nekonkurēt ar zemāko cenu. SIA Perfecto dzima neilgi pēc tam, kad Parex bankas sadalīšanas dēļ Haralds Salmiņš nonāca jaunas izvēles priekšā; tā krita par labu savu sapņu īstenošanai. Tagad uzņēmuma paspārnē darbojas astoņi cilvēki un top vairāki veidi našķu, kā arī šķiedrvielas no visneiedomājamākajām zālēm un nezālēm.

Sākuma punkts tirdziņos

Ražošanas vadītāja Lāsma Salmiņa ir entuziasma pilna gastronomijas speciāliste, kurai vienmēr ir paticis eksperimentēt virtuvē. Kādus no viņas radītajiem našķiem, tostarp sēkliņu plācenīšus Lutaušus, pāris pamēģināja tirgot tuvējajā Straupes tirdziņā. Lutauši guva negaidītu atsaucību, un to ražošana pašu mājās turpinājās gada garumā, līdz tur kļuva par šauru. L.Salmiņas darbs arī tagad ir jaunu garšu meklēšana un produktu radīšana. Tie vienmēr atšķirsies ar to, ka netiks izmantoti kviešu milti un mākslīgi saldinātāji vai citi garšu pastiprinātāji.

Šonedēļ izejvielu cenas sasniedza augstāko atzīmi kopš pērnā gada decembra, jo ārkārtas laikapstākļi ir radījuši bažas par graudu un enerģētikas piegādes problēmām laikā, kad Ķīnā aug importa apjomi, raksta Bloomberg.

Standard&Poor’s GSCI Spot Index, kas apkopo 24 izejvielu cenas, trešdienu noslēdza ar 0,2% pieaugumu, sasniedzot 636,22 punktus. Pirms tam indekss bija palielinājies līdz 639,93 punktiem, kas ir augstākā atzīme kopš decembra beigām.

Kāpumu lielā mērā veicināja kafijas cenas pieaugums, savukārt kakao cena sasniedza augstāko atzīmi kopš 2011. gada. Zelta cena piedzīvoja ilgāko kāpumu kopš 2012. gada jūnija.

GSCI indekss šogad ir atguvies pēc pērnā gada krituma, kas bija pirmo reizi kopš 2008. gada.

Sausākais janvāris pasaules lielākajā cukura un kafijas audzēšanas valstī Brazīlijā kopš 1954.gada ir sabojājis graudu ražas, savukārt ledainais laiks ASV ir bojājis ziemas kviešu ražu un samazinājis enerģētikas izejvielu rezerves, augot pieprasījumam pēc kurināšanas materiāliem.

Izejvielu cenas sāk ietekmēt bažas par sliktiem laika apstākļiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no pārtikas izejvielu cenu visvairāk ietekmējošajiem faktoriem ir laika apstākļi, kas attiecīgi nozīmē, cik laba vai slikta ir raža attiecīgajā reģionā. Pagājušajā gadā, piemēram, strauju kafijas pupiņu cenu kāpumu izraisīja sausums Brazīlijā, bet vēl pirms pāris gadiem sausums izpostīja ASV kukurūzas un kviešu ražu, kas attiecīgi nozīmēja strauju šo kultūraugu cenu palielināšanos arī preču biržās. Jāteic, ka izejvielu tirgus dalībniekiem bieži vien svarīgi ir ne tikai aktuālie laika apstākļi, bet pat krietni nozīmīgāk mēdz būt tas, kādas ir prognozes par ražu ietekmējošajiem faktoriem nākotnē. Ne velti finanšu tirgos pastāv teiciens, ka mēs dzīvojam šajā desmitgadē pēc nākamās desmitgades cenām. Lieki piebilst, ka laika apstākļi ir visai grūti prognozējami, kas gan nenozīmē, ka kādas pārtikas izejvielas cena kādā brīdī nesāk palielināties pēc ziņām tikai par potenciālu ražu ietekmējošu sausumu vai pretēji – plūdiem.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā, bet "Maxima" tīklā - Lietuvā, liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) šogad jūnijā un jūlijā apkopotā informācija.

Kopumā AREI "Rimi" tīklam apkopojumu par cenu atšķirībām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veicis par 189 izvēlētiem pārtikas produktiem. Izvēlētie produkti ietver gan pārtikas pamata grupas, gan saldumus, sāļās uzkodas un ekskluzīvākas preces, piemēram, olīvas, riekstus un avokado. Analizēto produktu vidū ir arī ietverta virkne "Rimi" zīmola produkcijas.

No kopumā 189 produktiem Latvijā 80 precēm "Rimi" veikalos ir augstākā cena starp Baltijas valstīm, kamēr 58 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vēl 38 produktiem cena ir vidējā līmenī.

Vienlaikus Lietuvā "Rimi" veikalos no izvēlētajiem produktiem 55 ir augstākā cena Baltijā, kamēr 83 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vidējā līmenī cena Lietuvas "Rimi" veikalos ir 36 produktiem.

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Globālā mērogā pārtikas cena gada laikā palēkusies jau par ceturto daļu, ja vērtē Apvienoto Nāciju apkopotā FAO indeksa vērtības izmaiņu.

To daļēji noteicis tas, ka ļoti strauji uz arvien augstākiem līmeņiem preču biržās tiekusies daudzu populārāko pārtikas izejvielu cena. Piemēram, kukurūzas piegāžu līgumu cena šogad vien ASV preču biržā ir palēkusies par 30%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma tie jau ir gandrīz 70%. Kviešu cena ASV šogad palēkusies par 13% un kopš pagājušā gada sākuma – par 31%. Savukārt Parīzes preču biržā tirgoto kviešu piegāžu līgumu cena kopš šā gada sākuma augusi par ceturto daļu. Arī sojas pupiņu cena ASV kopš janvāra augusi par 11% un kopš pagājušā gada sākuma – par veseliem 65%. Savukārt cūku dzīvsvara cena ASV preču biržā šogad palēkusies uz pusi līdz augstākajam līmenim kopš 2014. gada. Par aptuveni 10% kopš gada sākuma preču biržās augusi vēl arī cukura cena.

Pirmdien izejvielu cenas pasaulē saruka līdz piecu gadu zemākajam līmenim, jo naftas cena saruka, bet jaunākie Ķīnas dati uzrādīja izaugsmes bremzēšanos.

Bloomberg Commodity Index, kas apkopo 22 pasaules izejvielu cenu izmaiņas, zaudēja 1,7% no savas vērtības, sarūkot līdz zemākajai atzīmei kopš 2009. gada maija.

Izejvielu cenas sarūk jau ceturto gadu pēc kārtas, jo Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ierobežo pieprasījuma kāpumu, savukārt vairāku izejvielu rezerves pieaug.

Zelta cena samazinājās par 2,1%, bet pēc tam spēja pakāpties par 0,8% līdz 1176,29 dolāriem par unci. Svētdien Šveicē notika referendums, kurā vēlētāji balsoja par prasību centrālajai bankai turēt vismaz 20% no tās aktīviem zelta stieņu veidā. Patlaban to īpatsvars ir 8%. Ja vēlētāji būtu nobalsojuši par šo priekšlikumu, Šveices Bankai būtu jāiegādājas vismaz 1500 tonnu zelta, taču tas tika noraidīts.

Ukrainas fermeriem esot ļoti aizņemtiem, savu tehniku papildinot ar ienaidnieka tankiem un bruņumašīnām vai tos pārvietojot uz draudzīgo spēku pusi, laika var neatlikt apsēt laukus.

Krievijas karš un tās briesmīgie noziegumi Ukrainā radījuši visai pamatotas bažas par pietiekamām pārtikas izejvielu piegādēm globālā līmenī. Ja karš ievelkas, tad problēmas šajā ziņā var būt būtiskas.

Attiecīgi ļoti jutīgi uz jebkādiem pavērsieniem šajā reģionā turpina reaģēt kviešu cena. Kopš februāra līdz 8. martam ASV preču biržā kviešu piegāžu līgumu cena bija palēkusies par 75%. Kopš tā brīža kviešu cena biržā gan atkal ir samazinājusies par 15%.

Savukārt Parīzes preču biržā kviešu cena pieaugusi virs 380 eiro par tonnu (cena marta pirmajā galā bija palēkusies arī virs 400 eiro par tonnu), kur, piemēram, pagājušā gada vasarā tie bija 189 eiro par tonnu, bet pirms šī kara – 280 eiro par tonnu. Tas ir pieaugums attiecīgi par 100% un 36%.