Būvniecība un īpašums

Kuldīga atgūs Bangerta villu

Vēsma Lēvalde, 15.03.2011

Jaunākais izdevums

Kultūras ministrija ir apstiprinājusi Kuldīgas novada pašvaldības projektu vēsturiskās Bangerta villas iekštelpu restaurācijai un muzeja pakalpojumu izveidei.

2009. gadā ar Norvēģijas finanšu instrumenta palīdzību tika restaurēta vēsturiskās ēkas fasāde, labiekārtots iekšpagalms un piegulošā teritorija, bet nepietiekamā finansējuma dēļ projektā nebija paredzēta iekštelpu restaurācija, informē Kuldīgas novada pašvaldības kultūras pārvaldes vadītāja Dace Reinkopa.

Jaunajā projektā paredzētos iekštelpu restaurācijas, apdares un inženierkomunikāciju ierīkošanas darbus plānots realizēt trīs kārtās.

Tiks pilnīgi restaurētas iekštelpas, ieskaitot sienas un griestus, atjaunotas tapetes, restaurētas durvis, kāpnes un krāsnis, kā arī tiks ierīkotas nepieciešamās komunikācijas.

Bez ēkas restaurācijas projekta ietvaros paredzēts uzstādīt aprīkojumu, lai iekārtotu divas pastāvīgas ekspozīcijas. Muzeja 2. stāvā tiks izveidota ekspozīcija, kas atspoguļos 20. gadsimta sākuma dzīvokļa iekārtojumu, bet 3. stāvā – pastāvīgā ekspozīcija par novada vēsturi.

Muzejs pēc restaurācijas cer uz 30 tūkstošiem apmeklētāju gadā, pašlaik tie ir 10 tūkstoši. Bangerta villas atjaunošana pavērs lielākas iespējas starptautisku, valsts vai reģionālā mēroga radošo darbnīcu, semināru un citu publisku pasākumu organizēšanai, norāda D. Reinkopa.

Projekta realizācijas laiks ir 12 mēneši – no 2011. gada janvāra līdz 2012. gada decembrim.

Kopējais projekta finansējums ir Ls 652,2 tūkstoši latu, kuru veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums Ls 547,83 tūkst. Ls, valsts budžeta dotācija Ls 19,56 tūkst.Ls un pašvaldības finansējums – Ls 84,78 tūkst. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Riskē «pāroties» ar Bangerta villu

Vēsma Lēvalde, 23.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgas Pilsētas dārzā, blakus muzeja kompleksam pirmo gadu darbojas restorāns un klubs Bangerts

Garš un sarežģīts bijis ceļš, lai pie Ventas rumbas tukšā, gandrīz simts gadu vecā ēkā taptu retro stila interjers divos stāvos ar bāru, restorāna galdiņiem un nelielu skatuvi kluba vakariem. Restorāna Bangerts izveidē ieguldīti aptuveni 250 tūkstoši eiro. Ēka pieder uzņēmēju Arta Rozīša un Andra Putāna SIA Pils iela, savukārt apsaimniekošana ir SIA Exquisito ziņā, kuru dalībnieku lokā ir arī bijušais Kuldīgas mērs Edgars Zalāns.

Ēka ar vēsturi

Restorāna otrā stāva interjerā ir fotogrāfiju kolekcija, kas ataino ēkas vēsturi. Celta XX gs. 20. gadu beigās pēc Kurzemes guberņas arhitekta Frīdriha Šulca projekta kā Valsts kases Apriņķa nodaļa. 30. gados ēka pārbūvēta, tajā bija Latvijas Bankas Kuldīgas nodaļa, bet padomju laikos – dzīvokļi. Nama ārējais veidols ir saglabāts, necenšoties uzspodrināt krāsojumu, gluži otrādi – no pirmā acu uzmetiena redzams, ka tā ir celtne ar vēsturi. Svaigs ir sarkano dakstiņu jumts, koka logu rāmji un durvis. Ēka ir uz stāvā Ventas krasta, un vienā pusē pa logiem paveras skats uz Ventas rumbu. Uz pilsētas pusi plešas atjaunotais Pilsētas dārzs, kurā atrodas Kuldīgas muzejs un koka restaurācijas centrs – atjaunotā Bangerta villa. No tās nosaukumu aizguvis arī restorāns Bangerts. «Villa ir celta Bangerta kundzei, mēs nolēmām, ka šī būs kunga māja,» restorāna nosaukuma izvēli komentē viens no īpašniekiem Artis Rozītis. Interjera veidošana uzticēta arhitektei Diānai Zalānei, kura centusies ne vien saglabāt 30. gadu noskaņu, bet arī radīt mājīguma sajūtu. Tāpēc izmantotas ne tikai speciāli pasūtītas mēbeles un interjera priekšmeti, bet iepirktas arī antikvāras lietas. Vasarā lieliski «strādā» āra terase, no kuras var vērot pilsētas rīkotos brīvdabas kino seansus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tūristus vilinās ar senajām kulta vietām

Vēsma Lēvalde, 12.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pievilcīgu tūrisma produktu nākotnē varētu kļūt senās baltu kulta vietas, kā arī nemateriālais kultūras mantojums, kas saistās ar šiem objektiem.

Ar šādu mērķi Kurzemē sāktas ekspedīcijas uz senajām kulta vietām Talsu, Kuldīgas, Saldus, Ventspils un Liepājas apkārtnē Centrālbaltijas Interreg IV A programmas finansētā projekta Senās kulta vietas - Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte (CULT IDENTITY) ietvaros.

Pirmā ekspedīcija notikusi 11. jūlijā pa senajām kulta vietām Talsu apkārtnē. Ekspedīcija inspicēja Galtenes Kaļķleju svētavotu, Mežītes bedrīšakmeni, Ratnieku elku kalnu, Odres velna akmeni, Odres upurozolu, Dižstendes bedrīšakmeni, Mežītes elku kalnu, Andumu upurozolu, Vanagkalnu, Mundigu upurozolu, Strazdes baznīckalnu un Ilbatu Zeltkalna bedrīšakmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paziņos Lielā Jēkaba balvas ieguvējus

Vēsma Lēvalde, 23.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau devīto gadu Kurzemes Tūrisma asociācija pasniegs labākajiem Kurzemes tūrisma uzņēmējiem savu augstāko gada tūrisma apbalvojumu – balvu Lielais Jēkabs.

Pasākums norisināsies Kuldīgas kultūras centrā 30.novembrī.

Pirmajā daļā notiks akcijas Apceļo Kurzemi! dalībnieku anketu izloze un uzvarētāju apbalvošana ar sponsoru piešķirtām balvām. Galveno balvu - divu stundu izbraucienu pa Rīgas jūras līci kompānijai līdz 30 personām - dāvina Jahta Palsa. Plašu balvu klāstu veiksmīgākajiem akcijas dalībniekiem sarūpējuši Kurzemes reģiona tūrisma uzņēmēji.

Pasākuma otrajā daļā notiks laureātu apbalvošana, muzikāli priekšnesumi, kā arī citi pārsteigumi. Par nopelniem tūrisma attīstībā apbalvojumi šogad tiks piešķirti astoņās nominācijās:

1.Dižā dizaina viesnīca Kurzemē 2012;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēku Baznīcas ielā 7 uzskata par vecāko koka ēku Kuldīgā. Tā vairākkārt ir pārbūvēta. Savu pašreizējo apjomu ēka ieguva 1742.gadā, bet 19.gadsimta sākumā - tipisko klasicisma stila veidolu, kāds tas ir saglabājies līdz mūsdienām.

1982. gadā tika veikta ēkas atjaunošana pēc arhitektes Tatjanas Vītolas projekta. Tās gaitā tika labotas gan nesošās konstrukcijas, gan apdares detaļas.

Mājā šobrīd ir apdzīvoti visi pieci dzīvokļi. Biznesa portāls Db.lv viesojās vienā no tiem. Kuldīdzniece Līga Raituma savā dzīvoklī ēkas otrajā stāvā izveidojusi apartamentus un jau desmito gadu uzņem viesus gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Viņa atzīst, ka kā laba reklāma strādā tas, ka šī ēka ir arī vecākā koka ēka visā Kurzemē. Uz ēkas ir senais vēja rādītājs ar vienradzi, kas parasti ir dažādās UNESCO spēlēs, bērnu konkursos un orientēšanās sacensībās.

Sievietes bērnībā dzīvoklis piederējis viņas krustmātei. «Es šo māju atceros no savas bērnības. Kad plānoju atgriezties no studijām ārzemēs, šo dzīvokli no viņas nopirku, jo vēlējos dzīvot tieši vecpilsētā,» stāsta kuldīdzniece. Dzīvoklis iegādāts pašu vajadzībām, taču ar laiku kļuvis par šauru. To bijis žēl pārdot, tāpēc meklēts risinājums, kā šo dzīvokli paturēt, bet arī no īpašuma iegūt. Tas ticis remontēts un veidots kā sev, bet palaists apritē, kamēr izaugs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ par 12,2 miljoniem eiro sakārtos vairākus īpašumus

Zane Atlāce - Bistere, 14.05.2019

Plāna ietvaros atdzimšanu piedzīvos viena no populārākajām izstāžu zālēm «Arsenāls» Rīgā Torņa ielā 1. Namam līdz 2020. gada pavasarim tiks atjaunota fasāde, nomainīts jumts un sakārtota tam pieguļošā teritorija.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets atļāvis Finanšu ministrijai uzņemties ilgtermiņa saistības Finanšu ministrijas valdījumā un VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pārvaldībā esošo ēku sakārtošanai - bīstamības, avārijas situāciju un vides degradācijas novēršanai tuvākajiem diviem gadiem, informē VNĪ.

2019. gadā tiks ieguldīti 5,54 miljoni, bet 2020. gadā – 6,66 miljoni eiro, atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Plānots sakārtot 7 sabiedriski nozīmīgus īpašumus, kuros konstatēts atsevišķu elementu vai konstrukciju, piemēram, fasāžu, logu, durvju vai jumta bīstams tehniskais stāvoklis, kā arī nojaukt vidi degradētas būves 12 adresēs. Programmā iekļautos neatliekamos darbus paredzēts veikt līdz 2020. gada beigām.

«Šodien sperts nozīmīgs solis, lai sakārtotu virkni kultūrvēsturiski un sociālekonomiski vērtīgu ēku, kā arī nojauktu vairākas degradētās būves Rīgā un reģionos. Uzskatām, ka valstij ir būtiski pārējai sabiedrībai demonstrēt atbildīgu pieeju kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, rādot priekšzīmi un stimulējot privāto sektoru rīkoties līdzvērtīgi,» norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Izveidots Latvijā gaumīgāko dāmu un kungu istabu tops

Dienas Bizness, 26.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par godu Starptautiskajai tualetes dienai, kas tiek atzīmēta novembrī, Villeroy&Boch kopā ar Gustavsberg un nozares ekspertiem izveidojis Latvijā gaumīgāko publisko dāmu un kungu istabu topu.

Kā labākais tualetes projekts Latvijā tika atzīts restorāns VillAmor Rīgā. Otrajā vietā Liepupes muiža, bet trešajā vietā Mālpils muiža.

Ceturto vietu ieņem restorāns Annas dārzs, 5. vietu – restorāns MIO, 6. vietu – Jonathan SPA Amatciemā, 7. vietu – restorāns Aqua Luna, 8. vietu – Bibliotēka No.1, 9. vietu – restorāns Fazenda Bazārs Siguldā un topu noslēdz Kuldīgas novada muzejs.

Kopumā eksperti vērtēja vairāk nekā 40 pieteiktās vietas Latvijā.

«Patiess gandarījums, ka Latvijā sabiedriskās vietās arvien vairāk piedomā pie tualetes interjera, nevis tikai pie centrālo telpu dizaina. Visi topā iekļautie projekti ir gaumīgi un ataino šī brīža tendences. Šobrīd modē ir grezna klasika ar modernā interjera elementiem vai tieši pretēji – vienkāršs skandināvu funkcionālisms,» komentē žūrijas eksperte Indra Salcēviča.

Komentāri

Pievienot komentāru