Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Koncernam "Latvijas Finieris" turpinot īstenot attīstības stratēģiju un investīcijas ražošanas jaudu palielināšanā, Kuldīgā atklāta jauna finieru ražotne "Kuldīgas fabrika", kas aprīkota ar pasaules mērogā unikālu tehnoloģiju, dodot iespēju no katra bērza apaļkoka iegūt maksimālo iespējamo finiera iznākumu.

Ražošanas ēkā, iekārtās, tehnoloģijās un teritorijas labiekārtošanā investēti ap 16 miljoniem eiro.

AS "Latvijas Finieris" valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems: "Ražotne ar unikālo iekārtu ir nozīmīgs pagrieziena punkts ne tikai koksnes pārstrādē, bet arī mežsaimniecības darbu plānošanā. Pasaulē pirmā, "Latvijas Finiera" vajadzībām tapusī iekārta - hibrīdlobmašīna -, dod iespēju eksperimentēt ar tievāka diametra apaļkoku sortimentiem, kas iepriekš pārsvarā novirzīti eksportam vai pārstrādāti zemākas pievienotās vērtības produktos. Mēs palielinām sev izmantojamo un pieejamo resursu apjomu, savukārt meža īpašnieki iegūst augstāku produktivitāti no katra zemes hektāra, kas tiek izmantots mērķtiecīgai mežsaimniecībai."

Energoresursu tirgotājs AS "Virši-A", kas darbojas ar zīmolu "Virši", investējis 1,6 miljonus eiro pilna servisa degvielas uzpildes stacijas izveidē Kuldīgā, Zirņu ielā, informē uzņēmumā.

Jaunā "Viršu" degvielas uzpildes stacija darbu sāk piektdien.

Izveidojot jauno degvielas uzpildes staciju, uzņēmums labiekārtojis teritoriju 3300 kvadrātmetru platībā, tostarp stacijas teritorijā izveidota autostāvvieta līdz 15 vieglajām un divām kravas automašīnām.

Elektroauto īpašniekiem pie stacijas uzstādīta viena uzlādes iekārta ar kopējo jaudu 200 kilovatu (kW), kas ļauj vienlaicīgi uzlādēt divus elektroauto. Viena pieslēgvieta nodrošina līdz 160 kW, bet otra - līdz 40 kW jaudas.

"Viršu" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība atzīmē, ka jaunā degvielas uzpildes stacija Kuldīgā ir otrā kompānijas uzbūvētā stacija šogad un 84. stacija kompānijas degvielas uzpildes staciju tīklā.

Investējot 16 milj. eiro Kuldīgā darbu uzsākusi a/s Latvijas Finieris jaunā ražotne, kura finieri ražos no papīrmalkas sortimenta.

Pagaidām testa režīmā strādājošā jaunā finieru ražotne aprīkota ar unikālu tehnoloģiju, kas dod iespēju no katra bērza apaļkoka iegūt maksimālo iespējamo finiera iznākumu. “Kuldīgas ražotne ar unikālo iekārtu ir nozīmīgs pagrieziena punkts koksnes pārstrādē.

Nodrošinot tievkoksnes lobīšanu, tagad iepērkam papildu bērza apaļkoku jaunā – C – kvalitātes šķirā,” stāsta “Latvijas Finiera” Bērza lietkoksnes nodrošinājuma dienesta direktors Artis Podnieks. Mazāka diametra un zemākas kvalitātes bērza apaļkoku lobīšanas pie pašreizējā mežizstrādes apjoma Latvijā nozīmē iespēju saplākšņa ražošanai novirzīt papildu 300 000 m3 bērza koksnes gadā. Iepriekš šādi kokmateriāli tika eksportēti uz Skandināviju celulozes ražošanai, vai pārstrādāti zemākas pievienotās vērtības produktos. “No resursu sagādes viedokļa – Kuldīga ir reģiona centrs ar augstu potenciālu. Tomēr investīcijas un attīstība kopskatā ar reģiona izaugsmi liek uzdot arī nākotnes jautājumus par Latvijas ekonomikai un tautsaimniecības attīstībai pieejamiem resursiem ilgtermiņā. Ar saimnieka gādību, rūpību un atbildību izmantot katru Latvijas meža resursu kubikmetru ir svarīgi gan ikvienam meža īpašniekam, gan tautsaimniecībai kopumā.” tā A. Podnieks.

Mobilo sakaru operators SIA "Bite Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 163,668 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 50% un bija 33,376 miljoni eiro.

Uzņēmuma vadība pagājušo gadu vērtē kā veiksmīgu - "Bite Latvija" sasniegusi izaugsmi visās darbības sfērās. Pērn pieauga klientu pieslēgumu skaits gan privātajā, gan arī biznesa segmentā.

2023.gadā "Bite Latvija" turpināja mobilo sakaru tīkla attīstības stratēģiju, izvēršot 5G tehnoloģiju, modernizējot esošo infrastruktūru un sākot piedāvāt 5G mobilo internetu privātpersonām un biznesa klientiem. Kopumā tīkla attīstībā pērn investēti 17 miljoni eiro, no kuriem puse novirzīta 5G attīstīšanai.

Pērn "Bite Latvija" turpināja aprīkot uzņēmuma tīkla bāzes stacijas ar Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja "Ericsson" tehnoloģijām.

2023.gadā kompānija uzstādīja 46 jaunas bāzes stacijas, to skaitam gada beigās sasniedzot 1029. Jaunas bāzes stacijas uzstādītas Rīgas apkaimēs, Mārupē, Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Siguldā, Kuldīgā, Daugavpilī un citās blīvi apdzīvotās vietās, kur ir ne vien augsts mobilo datu patēriņš, bet arī liels skaits tīklā pieslēgto ierīču.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP 500+, kas tapis sadarbībā SIA Lursoft IT un AS Olpha, tika pasniegtas īpašas TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī SIA Lursoft IT specbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lielākais vietējā kapitāla ražošanas uzņēmums Latvijā balvas saņēmēju AS Latvijas Finieris.

Latvijas Finieris ir Eiropas līderis un viens no pasaulē vadošajiem uzņēmumiem mūsdienīgos un uz klientiem orientētos bērza koksnes izstrādājumu risinājumos. Ar zīmolu Riga Wood produkcija tiek realizēta 47 valstīs. Aptuveni 92% saražotā saplākšņa tiek eksportēts. Pārdošanu nodrošina 12 produktu attīstības un mārketinga uzņēmumi. Eiropā un citur pasaulē koncerna Latvijas Finieris uzņēmumi 2025. gada beigās nodrošina darbu kopumā vairāk nekā 2600 cilvēkiem.Latvijas Finieris ir nozīmīgs nodokļu maksātājs. 2024. gadā Latvijas valsts budžetam nodokļos tas ir samaksājis vairāk nekā 29 milj. Eiro, bet kopā valstīs, kurās darbojas koncerns, nodokļos samaksāts virs 40 milj. eiro.Uzņēmums aktīvi iegulda pētniecībā un jaunu sadarbību veidošanā.

Apbalvošanas ceremonijā, kas pulcēja ap 600 arhitektūras nozares profesionāļu un interesentu, Rīgas cirkā tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 laureāti.

Lielo gada balvu 2024 jeb Grand Prix saņēma Jaunais Rīgas teātris ("Zaigas Gailes birojs", "Sarma & Norde arhitekti"). Tika pasniegtas arī trīs Gada balvas, īpašā fināla žūrijas atzinība un citi apbalvojumi. Šogad pirmoreiz tika sumināts Jaunā Eiropas Bauhaus atzinības ieguvējs.

“Jaunā Rīgas teātra ansambļa galvenā ēka būvēta 1902. gadā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams. Drīz pēc tam biedrība lielo zāli sāka izīrēt teātriem. Ēkā darbojušies pieci dažādi teātri, kas viens otru dažādos laikos nomainījuši. Veicot pārbūvi, arhitektu uzdevums bija palielināt telpu platību no 5145 m² līdz 9767 m², izbūvēt trīs teātra zāles ar 840 vietām (pirms rekonstrukcijas — 400), trīs jaunas mēģinājumu zāles, aktieru spārnu un pazemes apjomu, vienlaikus saglabājot vecās teātra mājas sajūtu," par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 (LAGB 2024) Grand Prix ieguvēju, Jauno Rīgas teātri, stāsta "Zaigas Gailes biroja" arhitekti.

Rietumu Bankas lielākais akcionārs Leonids Esterkins nav sniedzis intervijas jau gadiem, taču reti kurš ir labākā pozīcijā, lai novērtētu Latvijas ekonomikas un valsts attīstību. Pēdējo 30 gadu laikā Latvija ir kardināli mainījusies, un pirmo neatkarības gadu uzņēmēju un politiskās elites paaudzi ir nomainījušas citas. Šo gadu laikā ir bijuši neskaitāmi premjeri un ministri, veco partiju vietā ir nākušas jaunas, un arī banku sektors ir fundamentāli transformējies. Tomēr visu šo laiku Latvijas ekonomikas sastāvdaļa ir Rietumu Banka, kas faktiski ir vienīgā kredītiestāde, kura ir attīstījusies no deviņdesmito gadu vidus un vienmēr pastāvējusi neatkarīgi.

Leonids Esterkins ir bankas dibinātājs, lielākais akcionārs un jau ilgu laiku arī tās padomes priekšsēdētājs. Dzīvojot un strādājot Latvijā, Esterkina kungs un Rietumu Banka ir ieguldījušies valsts attīstības stāstā – atšķirībā no ārvalstu bankām, viņš peļņu neizved un pieņem visus lēmumus pats. Rietumu Banka ir unikāla Latvijas kontekstā, jo strādā arī citur Eiropā – ar projektiem Lielbritānijā un Īrijā, kas ļauj pamatoti salīdzināt dažādus tirgus un pārņemt idejas. Bet pamatā bankas veiksme ir cieši saistīta tieši ar Latvijas izaugsmi, un Leonids Esterkins jau vairāk nekā trīsdesmit gadus dzīvo līdzi valsts ikdienai, strādā, palīdz un domā par notiekošo šeit, un tādēļ šajā sarunā vēlamies noskaidrot viņa redzējumu tieši par Latvijas ilgtermiņu – par iespējām, kas ir palaistas garām, un tām, kuras vēl varam izmantot.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ir sākusi piešķirt "Airbus A220-300" lidmašīnām Baltijas valstu pilsētu nosaukumus, informē "airBaltic" pārstāvji.

Pilsētu nosaukumus lidmašīnām piešķirs, balstoties uz 2024.gadā "airBaltic" rīkoto Baltijas pilsētu konkursa rezultātiem.

Kopumā konkursā tika izraudzītas 48 pilsētas - 16 no katras Baltijas valsts -, kuru vārdos nosauks "airBaltic" lidmašīnas. Latviju uz "airBaltic" lidmašīnām pārstāvēs Aizpute, Alūksne, Daugavpils, Kuldīga, Liepāja, Limbaži, Lubāna, Ogre, Olaine, Rēzekne, Rīga, Saldus, Sigulda, Skrunda, Ventspils, Viļaka.

Pirmā no lidmašīnām ar reģistrācijas numuru "YL-ABN" nosaukta Rīgas vārdā. Šai lidmašīnai ir sarkanbaltsarkanais Latvijas karoga krāsojums. Savukārt pārējos izraudzītos Baltijas valstu pilsētu vārdus "airBaltic" lidmašīnām piešķirs pakāpeniski izlases kārtībā, informē aviokompānijā.

Biometāna rūpnīcas būvniecība Valmieras novada Naukšēnos notiek pēc plāna, piektdien vebinārā sacīja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka ražošanu jaunajā rūpnīcā joprojām plānots sākt 2026.gada pirmajā pusgadā. "Patlaban kompānija ir noslēgusi līgumus par izejmateriālu piegādi, biometāna pārdošanu, kā arī strādā pie tehnoloģiju iepirkumiem, lai projektu varētu īstenot," piebilda Vība.

Vība skaidroja, ka kompānija īsteno rūpnīcas projektu, jo tas palīdz "zaļināt" uzņēmuma portfeli, kā arī ilgtermiņā tiek paredzēta laba kapitāla atdeve, jo līgumi par biometāna pārdošanu esot noslēgti par labām cenām.

Tāpat kompānijas vadītājs informēja, ka pērn "Virši-A" atvēra deviņas degvielas uzpildes stacijas, tādēļ šogad šajā segmentā plānotas mazākas investīcijas. Šogad pirmajā pusgadā ir atvērta stacija Salacgrīvā, kā arī sākta stacijas būvniecība Kuldīgā, kuru plānots atklāt šogad novembrī. "Otrajā pusgadā šīs desmit jaunās stacijas sasniegs pilnvērtīgu darbības jaudu, kas noteikti atspoguļosies darbības rādītājos," piebilda Vība.

Kuldīgas novada dome pieņēmusi lēmumu par pašvaldības nodevas ieviešanu atpūtnieku un tūristu uzņemšanai Kuldīgā no šā gada 1. jūlija, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Tūrisma nodeva tiks piemērota viesiem, kuri nakšņo tūristu mītnēs Kuldīgas pilsētā. Tās apmērs būs 1,50 eiro par personu par katru pavadīto nakti, nepārsniedzot 15 eiro par vienu nepārtrauktu uzturēšanās reizi. Nodeva netiks piemērota novadā deklarētajiem iedzīvotājiem un personām līdz 18 gadu vecumam, kā arī nebūs attiecināma uz komandējumiem un darba braucieniem.

Pašvaldība apgalvo, ka nodevas ieviešanas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu tūrisma attīstību un piesaistīt papildu līdzekļus ar tūrisma nozari saistītu iniciatīvu īstenošanai.

Pašvaldība skaidro, ka UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Kuldīgas vecpilsēta ir nozīmīgs kultūras un tūrisma galamērķis Latvijā, tādēļ būtiski nodrošināt, lai tūrisma attīstība būtu mērķtiecīga, sabalansēta un sniegtu ieguldījumu pilsētvides un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā.

Pretēji SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājas Anitas Skudras publiski medijos dotajam solījumam, ka visi pārdotās kokzāģētavas “Norupe” darbinieki varēs saglabāt darbavietas pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības vadība ar nekorektām metodēm masveidā atbrīvojās no mums kā darbiniekiem vēl līdz uzņēmuma pāriešanai pie jaunā īpašnieka.

Šī gada 4.aprīlī “Rīgas meži” paziņojumā medijiem un sabiedrībai par “veiksmīgi” noslēgto pārdošanas darījumu uzsvēra: “…Savukārt otrs būtisks nosacījums no SIA “Rīgas meži” puses bija kokzāģētavas “Norupe” esošo darbinieku interešu ievērošana gan pārdošanas procesā, gan pēc tam. Kokzāģētavas pircējs šī darījuma ietvaros turpinās darba attiecības ar visiem 35 kokzāģētavas darbiniekiem, ņems vērā viņu darba stāžu, uzkrātos atvaļinājumus, kā arī ievēros SIA “Rīgas meži” Darba koplīgumā noteiktos darba devēja pienākumus.” Šo pašu faktu “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja uzsvēra arī citos medijos, piemēram, valsts mēroga televīzijās, radio, vadošajos interneta medijos.

Ceļā uz elektroenerģijas sistēmas digitalizāciju AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) 110 kV apakšstaciju Kuldīgā pārbūvē par digitālo apakšstaciju.

Projekta ietvaros tiek nomainītas nokalpojušās iekārtas un vara kabeļi aizstāti ar optiskajiem, kā arī ieviesti moderni monitoringa rīki, kas ļauj reāllaikā sekot līdzi iekārtu stāvoklim un savlaicīgi novērst bojājumus. AST apakšstacijas pārbūvei piesaistījis finansējumu 100% apmērā no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma RePowerEU plāna, kopējām projekta investīcijām sasniedzot 5,8 milj. EUR.

"Mūsdienu energosistēma vairs nav tikai balsti, vadi un dzelži, liela loma ir viedajām tīkla tehnoloģijām un sistēmu digitalizācijai – sākot no tīkla vadības un sistēmas balansēšanas līdz infrastruktūras drošībai, uzraudzībai un uzturēšanai. AST visā Latvijā ievieš inovatīvus risinājumus, tostarp ar ES finansējumu Kuldīgas apakšstaciju pārbūvējam par digitālo apakšstaciju, neradot slogu uz patērētājiem. Kuldīgas projekts ļaus izvērtēt digitālo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības un ekonomisko pamatojumu šādus risinājumus izmantot citās pārbūvējamajās apakšstacijās," stāsta AST valdes loceklis Arnis Daugulis.

Latvijā no šodienas uz ceļiem sāks darboties 23 administratīvo pārkāpumu konstatēšanai paredzētās stacionārās videokameras, informē Valsts policija.

Ar kamerām tiks veikta atsevišķu administratīvo pārkāpumu konstatēšana: OCTA neesamība, derīgas tehniskās apskates neesamība, tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, kurš nav reģistrēts noteiktajā kārtībā, kā arī vinjetes neesamība tajos autoceļu posmos, kur tās iegāde ir obligāta.

Kameras darbosies uz Rīgas apvedceļa, Jelgavas šosejas, autoceļa Jēkabpils - Rēzekne - Ludza, Tīnūžu šosejas, Siguldas šosejas, Bauskas šosejas, Daugavpils šosejas, Liepājas šosejas, Ventspils šosejas, Klaipēdas šosejas, uz autoceļa Ventspils - Kuldīga - Saldus.

Pirms stacionārajām videokamerām ir izvietota ceļa zīme "Kontroles ierīce".

Policija aicina transportlīdzekļu vadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumu prasības.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Pēdējo gadu laikā Latvijā pieaugusi iedzīvotāju interese par mājokļu iegādi reģionos, un liela daļa hipotekāro kredītu tiek izsniegta ārpus galvaspilsētas. Bankas Citadele dati liecina, ka pēdējos divos gados ārpus Rīgas pilsētas izsniegto hipotekāro kredītu īpatsvars pieaudzis no 44 % līdz 54 %, tādējādi pirmo reizi pārsniedzot pusi no kopējā izsniegtā finansējuma apjoma.

“Lai gan Rīgas tuvumā esošie novadi, tostarp Jūrmala, joprojām ir aktīvākie aiz galvaspilsētas, arī to īpatsvars samazinājies – no 31 % 2024. gadā līdz 27 % 2025. gadā. Tas norāda uz finansējuma īpatsvara pieaugumu tālākos Latvijas reģionos,” saka bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa.

Mājokļu pieprasījuma struktūru reģionos būtiski ietekmē dzīvojamā fonda piedāvājums un īpašumu cenas. Rīgā, kur dominē dzīvokļu tirgus, pēdējā gada laikā 97 % finansējuma izsniegti dzīvokļu iegādei, savukārt tikai 3 % – privātmājām. Tikmēr lielākajās reģionālajās pilsētās, piemēram, Liepājā, Valmierā, Madonā un Rēzeknē, kur dzīvokļu īpatsvars ir mazāks, pieprasījums starp dzīvokļiem un privātmājām ir teju līdzvērtīgs. Savukārt Carnikavā, kur pēdējos desmit gados aktīvi attīstīta privātmāju būvniecība, dominē tieši privātmāju iegāde. Kopumā Latvijā ārpus Rīgas 62 % finansēto mājokļu ir dzīvokļi, bet 38 % – privātmājas.

Latvijas dzērienu zīmols Rudy’s Kombucha Spānijas pilsētā Barselonā ieguvis zelta medaļu par labāko etiķetes dizainu prestižajā World Kombucha Awards 2025, kurā dažādās kategorijās sacentās vairāk nekā 200 kombučas ražotāji no visas pasaules.

Uzvarētāja etiķetes dizains tika radīts dzērienam Matcha & Passion Fruit Kombucha. Šī ir jau otrā starptautiskā atzinība Rudy’s Kombucha. 2023. gadā uzņēmums šajā pašā konkursā ieguva zelta balvu kategorijā “Gada labākā garša”.

World Kombucha Awards 2025 apbalvotais produkts tika radīts sadarbībā ar HI Matcha, matčas importētāju no Igaunijas. Matča tiek iegūta Uji reģionā Japānā, kas ir slavens ar augstākās kvalitātes matčas audzēšanu un tradicionālajām apstrādes metodēm. Viena no galvenajām Rudy’s Kombucha panākumu atslēgām ir ģimenes īpašumā esoša un pilnīgi neatkarīga ražošana. Visi dzērieni tiek raudzēti, pildīti un sagatavoti eksportam uzņēmuma ražotnē Kuldīgā, bez jebkādas ārpakalpojumu izmantošanas.

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) un galvaspilsētas domes pārstāvji, tiekoties ar tūrisma nozares organizācijām un uzņēmēju pārstāvjiem, vienojušies par tūrisma nodevas palielināšanu Rīgā līdz 2 eiro par personu par nakti, sākot no 2027. gada 1. janvāra

Vienlaikus ir notikusi vienošanās par prioritātēm, kurām tiks novirzīti papildu ieņēmumi no tūrisma nodevas — Rīgas starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai, tūrisma mārketinga aktivitātēm un darījumu tūrisma attīstībai. Plāno stiprināt “Meet Riga” zīmolu, izveidojot un attīstot Rīgas Kongresu biroju, lai aktīvāk piesaistītu starptautiskas konferences un darījumu pasākumus. Tas ļaus Rīgai konkurēt ar kaimiņvalstu galvaspilsētām par augstas pievienotās vērtības pasākumu norisi, vienlaikus radot būtisku pienesumu viesmīlības, ēdināšanas, transporta un citām pakalpojumu nozarēm.

Ārvalstu tūrisma plūsmu joprojām būtiski ietekmē ģeopolitiskā situācija reģionā un ekonomiskie izaicinājumi. Vienlaikus Rīga konkurē ar kaimiņvalstu galvaspilsētām, kur pēc Covid-19 pandēmijas tūrisma attīstībā ieguldīti ievērojami lielāki resursi.

Mākslīgais intelekts vienmēr pieļauj noteiktu kļūdas procentu, intervijā atzina informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu izstrādātāja "ZZ Dats" direktors Edžus Žeiris.

Viņš sacīja, ka tāds rīks kā "ChatGPT" ļoti labi saprot dabīgās valodas semantiku un domu. Piemēram, interneta meklētājprogrammas meklē atbilstību pēc atslēgvārdiem, bet šeit jau ir redzams, ka tiek uztverta jautājuma doma un jēga.

Arī programmēšanā nāk iekšā mākslīgais intelekts un ir rīki, kurus programmētāji jau lieto ikdienā, min Žeiris.

Vienlaikus viņš sacīja, ka ir jānomierina tie, kuri baidās, ka mākslīgais intelekts aizstās cilvēku - tas tomēr ir asistents. "Jā, vieglākos uzdevumus tas var atrisināt diezgan vienkārši, bet sarežģītākos uzdevumos tas pilda asistenta funkciju, un šādā nozīmē tas ir jāizmanto, un mēs to arī izmantojam arvien plašāk," sacīja Žeiris.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubācijas programmā noslēgusies jauno dalībnieku uzņemšana. Rudens uzņemšanā kopienai pievienojušies 85 jauni uzņēmumi no visas Latvijas.

Tie pārstāv dažādas nozares, no bioekonomikas un būvniecības līdz informācijas tehnoloģijām, radošajām industrijām un inovatīvu tehnoloģiju attīstībai.

“LIAA biznesa inkubācijas programma ir radīta, lai palīdzētu uzņēmumiem augt un eksperimentēt ceļā uz eksporta tirgiem pirmajos darbības gados. Šī programma dod ne tikai tiešus finansiālus ieguvumus, bet arī piekļuvi profesionālu mentoru tīklam, konsultācijām, kontaktu veidošanas iespējām, kas palīdz uzņēmumiem ātrāk nonākt līdz saviem pirmajiem panākumiem. Redzam, ka programmā piesakās arvien vairāk uzņēmumu, kuri vērsti uz inovāciju attīstību un jau sākotnēji domā par eksporta attīstību,” Tā LIAA direktore Ieva Jāgere.

Stagnācija apstrādes rūpniecībā un būvniecībā visā Eiropas Savienībā (ES) joprojām neļauj pieaugt pieprasījumam pēc Latvijas ražojumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada maijā samazinājušies par 4,5% salīdzināmajās cenās pret pērnā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

FM norāda, ka četros mēnešos šogad pozitīvu izaugsmi apstrādes rūpniecībā no lielākajām Latvijas eksporta partnervalstīm uzrāda vien Lietuva, Polija un Dānija, bet ES četros mēnešos kopā apjomi samazinājušies par 3,7%. Arī būvniecības apjomi šā gada pirmajā ceturksnī ES samazinājušies par 1,2%, samazinot pieprasījumu pēc Latvijas kokmateriāliem, nemetāliskiem minerāliem un metālizstrādājumiem. Pie pozitīvām iezīmēm Latvijā FM min 0,5% pieaugumu apstrādes rūpniecībā šā gada maijā pret iepriekšējo mēnesi.

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

Jaunā cikla inkubācijas programmā visā Latvijā uzņemti 96 komersanti, kuru uzdevums būs trīs gadu laikā attīstīt savus inovatīvos produktus vai pakalpojumus, apliecinot to eksporta potenciālu.

“Inkubācijas programmā esam uzņēmuši 52 inovatīvus un 44 eksportspējīgos un tehnoloģiju jomā strādājošos uzņēmumus. Uzņēmumi darbojas cilvēka dzīves kvalitātes un veselības uzlabošanas, aprites ekonomikas un klimata jautājumu risinājumu jomā. Ir arī vairāki biofarmācijas produktu ražotāji un uzņēmumi, kuri strādā pie zināšanās balstītu informācijas tehnoloģiju risinājumu attīstības. Mēs novērtējam, kā mainās uzņēmējdarbības vide un to, ka uzņēmumi domā par ilgtspējīgu produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Tas nozīmē, ka ekonomikā notiek pārmaiņas un pakāpeniski virzāmies uz augstākas pievienotās vērtības produktiem un pakalpojumiem,” stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Raivis Bremšmits.

Stiprinot tīkla kapacitāti, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šī gada pirmajos sešos mēnešos tīkla attīstībā investējis gandrīz 7 miljonus eiro.

Lai pilnveidotu tīkla kvalitāti gan Rīgā, gan Latvijas reģionos, pirmajā pusgadā izbūvētas 37 jaunas bāzes stacijas un modernizētas 137 esošās bāzes stacijas, aprīkojot tās ar jaunākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos ar jaunajām tehnoloģijām aprīkotas bāzes stacijas Rīgā un Pierīgā, kā arī Jelgavā, Rāmavā, Krustkalnos, Dalbē, Vimbukrogā, Daugavpilī, Liepājā, Mālpilī, Kolkā, Lilastē, Turkalnē, Muceniekos, Rojā, Grenctālē, Jaunkalsnavā un citviet.

Tīkla pārklājums paplašināts arī uz noslogotākajiem autoceļiem, modernizējot bāzes stacijas uz autoceļiem Rīga – Liepāja, Rīga – Jelgava, Rīga – Ventspils, Rīga – Bauska, Rīga – Sigulda, kā arī uz citiem galvenajiem Latvijas autoceļiem. Kopumā esošo bāzes staciju modernizācijā investēti 4,3 miljoni eiro, kas šajās vietās ļaus nodrošināt līdz pat 10 % lielāku pārklājumu un līdz 30 % ātrāku datu pārraides ātrumu.

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa 2025. gadā palielināja finansējumu Latvijai līdz rekordlielam apmēram, proti, 381 miljoniem eiro, lai paātrinātu zaļo pārkārtošanos, stiprinātu infrastruktūru un veicinātu mājsaimniecību un uzņēmumu kreditēšanu.

Pagājušajā gadā EIB grupa arī atvēra savu pirmo biroju Rīgā, lai sekmētu vēl ciešākas partnerattiecības ar Latvijas iestādēm, uzņēmumiem un finanšu starpniekiem.

“EIB grupai 2025. gads bija nozīmīgs gads Latvijā,” sacīja EIB priekšsēdētājas vietnieks Karls Nēhammers (Karl Nehammer). “Ņemot vērā rekordlielo finansējumu un jaunā biroja atvēršanu Rīgā, tagad esam tuvāk saviem partneriem nekā jebkad agrāk un atbalstām enerģētisko drošību, mūsdienīgu infrastruktūru un labāku finansējuma pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā valstī.”

Pagājušajā gadā EIB grupas finansējums Latvijā veidoja 0,9 % no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Šis atbalsts palīdzēja piesaistīt kopējās investīcijas aptuveni 1,3 miljardu eiro apmērā, kas atbilst 2,9 % no IKP jeb 682 eiro uz vienu iedzīvotāju.