Būve

Kuldīgā topošajā peldbaseinā ielaiž ūdeni, lai pārbaudītu konstrukciju hidroizolāciju

Lelde Petrāne, 13.09.2016

Jaunākais izdevums

Septembra sākumā topošajā Kuldīgas peldbaseinā, kura aprises jau apjaušanas, celtnieki pirms hidroizolācijas slāņa ieklāšanas iepildīja ūdeni un pārbaudīja, vai tas nesūcas cauri.

Pēc tam, kad betona šuvju hidroizolācija un baseina ģeometrijas noturība bija pārbaudīta, ūdens tika izlaists. Turpinot būvdarbus, plānots sākt būvēt jumtu virs baseina, bet pēc tam būvēs baseina iekšējo hidroizolāciju un pabeigs baseina apdari.

Sekmīgi virzās uz priekšu arī Kuldīgas novada Sporta skolas rekonstrukcijas darbi – jau pabeigta ēku kompleksa būvkonstrukciju sakārtošana, krāsošanai sagatavotas visas mūra fasādes un jau sākusies to krāsošana. Šoruden arī labiekārtos ēku kompleksa teritoriju. Ziemas sezonā celtnieki rosīsies iekštelpās. Darbus objektā plānots pabeigt 2017. gada pavasarī.

Konsultējoties ar speciālistiem, sākotnējais būvprojekts tika mainīts – lai baseinā varētu rīkot arī sacensības, jaunā baseina garums būs 25 m un tam būs 4 celiņi, nevis 3, kā sākotnēji plānots. Ēka pēc pārbūves atbildīs mūsdienu prasībām, tostarp tiks nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pēc iedzīvotāju ierosinājuma blakus peldbaseinam uzbūvēs arī nelielu bērnu baseinu, kurā ūdens priekus varēs baudīt bērni vecumā līdz 3 gadiem. Iedzīvotāju un viesu ērtībām izbūvēs arī pirtis un SPA procedūru telpas.

Tā kā ēku komplekss atrodas Kuldīgas pilsētas vēsturiskajā centrā, starp Kalna un Jelgavas ielu, un baseina un SPA telpām nepieciešams izbūvēt atbilstošus inženiertīklus, būvniecības process tehniski ir ļoti sarežģīts un laikietilpīgs.

Kuldīgas novada Sporta skolas rekonstrukcija un peldbaseina būvniecība šobrīd ir viens no lielākajiem īstenojamajiem projektiem Kuldīgas novadā. Līgums ar būvuzņēmēju SIA Abora parakstīts 2015. gada 14. jūlijā. Sporta skolas rekonstrukcijas un jauna peldbaseina būvniecības būvprojektu izstrādāja SIA Diānas Zalānes projektu birojs. Būvuzraudzību objektā veic SIA Būves un būvsistēmas.

Ēka Kalna ielā 6, kur atrodas vairākas sporta skolas nodaļas, ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs un valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa Kuldīgas senpilsēta daļa. Kuldīgas sporta skolas ēku komplekss izvietots starp Kalna un Jelgavas ielu. Apbūve veidojusies 19. gadsimta otrajā pusē kā Vācu biedrību ēka un līdz 20. gadsimta sākumam kalpojusi kā Kuldīgas sabiedriskās dzīves centrs.

Nolemts vecpilsētas kvartālu, kurā atrodas sporta skola, sakārtot līdzīgi kā vecpilsētas kvartālu ap vēsturisko sinagogas ēku, kur pēc rekonstrukcijas atrodas Kuldīgas Galvenā bibliotēka un Kuldīgas Mākslas nams. Sporta skolas ēku kompleksam ieplānots vēsturiski bijušās apbūves vietā piebūvēt jaunu apjomu peldbaseina vajadzībām. Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz vēsturisko izpēti. Sagaidāms, ka jaunveidojamais apjoms iekļausies kopējā vecpilsētas ansamblī.

Rekonstruējot sporta skolu, iecerēts nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošas telpas skolas riteņbraukšanas nodaļai, izveidojot velosipēdu noliktavas, velosipēdu darbnīcu un ģērbtuves, kā arī iekārtot mūsdienīgas apmācību telpas dambretes nodarbībām. Sakārtota tiks arī skolas sporta zāle, kurā treniņus aizvada jaunie volejbolisti un futbolisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinās būvniecības darbi dzīvojamo ēku kompleksā “Ezerjugla” vienā no zaļākajiem Rīgas rajoniem – Juglas ezera krastā. Astoņās četrstāvu ēkās labiekārtotā, drošā teritorijā pieejami vairāk nekā 500 divistabu un trīsistabu dzīvokļu 46–83 m2 platībā, no kuriem rezervēti jau gandrīz 100 dzīvokļi. Lai nodrošinātu nevainojamu darbu kvalitāti, projekta būvniecību no 2021. gada jūlija pārņem SIA “Abora”.

““Ezerjugla” ir Rīgai netipiski vērienīgs – visu astoņu dzīvojamo ēku būvniecība tiek īstenota vienā kārtā, tāpēc uzreiz pēc kompleksa nodošanas iedzīvotājiem būs pieejama visa plašā teritorija ar pilnīgu arhitektoniski telpisko veidolu un pabeigtu labiekārtojumu, izvairoties no būvdarbu trokšņiem un putekļiem. Mūsu kā projekta attīstītāja galvenais uzdevums ir nodrošināt visaugstāko kvalitāti un nevainojamu darbu izpildi, lai projektu īstenotu atbilstoši vērienīgajai iecerei. Tāpēc ar pārliecību uzsākam sadarbību ar SIA “Abora”, kas savu profesionalitāti un pieredzi ir apliecinājuši, īstenojot virkni sabiedriski nozīmīgu, vērienīgu būvniecības projektu,” uzsver projekta attīstītāja SIA “Murjāņu 70” mārketinga vadītāja Natālija Sējāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Ar Abora neslēgs līgumu par Liepājas cietuma būvniecību

LETA, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar būvnieku SIA «Abora» netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma būvniecību, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem pavēstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Šādu lēmumu Bordāns pieņēmis, «ņemot vērā apstākļus Latvijas tirgū un to, ka koalīcijā faktiski nav atbalsta finansējuma piešķiršanai būvniecībai,» jo tehniski ticis piedāvāts būvniecību atlikt uz vairākiem gadiem, kas nozīmētu, ka būtu jāsludina jauns konkurss. Bordāns lēmis izsludināt jaunu starptautisku konkursu.

«Tas ir mans kā tieslietu ministra lēmums. Nav pat būtiski, kāds ir valdības lēmums,» sacīja ministrs. "Nevaru galvot, ka pat ideālākais konkurss šo procesu padarīs lētāku. Varbūt tāds brīnums notiks, bet es to noteikti nevaru galvot,» piebilda politiķis. Šā gada sākumā noslēdzās iepirkums par jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību, kurā uzvarēja būvuzņēmums «Abora», kas piedāvāja darbus paveikt par zemāko cenu - 113,6 miljoniem eiro. Būvuzņēmējs «Abora» tika minēts saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Konkurences padomes šo otrdien veiktajām procesuālajām darbībām vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām. Tiesībsargājošās iestādes veica kratīšanas saistībā ar iespējamu kukuļdošanu un būvnieku karteli. Jautājums par Liepājas cietuma būvniecības sākšanas termiņu šodien tika skatīts valdības ārkārtas sēdē, tomēr ministri nespēja vienoties - sākt cietuma būvniecību nākamgad vai atlikt līdz 2022.gadam. Bordāns atteicās komentēt valdības sēdes slēgtajā daļā runāto, bet norādīja, ka Tieslietu ministrija ņems vērā «apstākļus» būvniecības tirgū, tādējādi ar «Abora» netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma celtniecību. Pēc tieslietu ministra teiktā, par Liepājas cietuma būvniecību tiks izsludināts jauns iepirkums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās Tabakas fabrikas ēkas Miera ielā 58A, Rīgā, pielāgošanas darbus Jaunā Rīgas teātra (JRT) vajadzībām būvnieks SIA Abora sola pabeigt līgumā noteiktajā termiņā līdz 30.jūnijam, šodien žurnālistiem sacīja Aboras valdes loceklis Juris Kravalis.

Plānots, ka aprīļa vidū būvdarbu pasūtītājs - VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) - ar būvnieku fiksēs būvdarbu gaitu un projekta tehnisko gatavību. Tad arī būs iespējams pateikt, cik daudz jau ir paveikts, sacīja VNĪ valdes loceklis Andrejs Milzarājs.

«Šobrīd objektā notiek visu veidu darbi - sākot no metālkonstrukciju montāžas un beidzot ar iekšējās apdares darbiem. Ēkā uzstādīta autonomā apkures sistēma un temperatūra iekštelpās jau tuvojas plus 15 grādiem, kas ir pietiekami, lai veiktu apdares darbus,» skaidroja Aboras projekta vadītājs Aleksejs Merenkovs.

Viņš informēja, ka ēkas pirmajā stāvā plānotajā dekorāciju noliktavā darbi pabeigti par aptuveni 40%. Otrajā stāvā, kur atradīsies aktieru ģērbtuves un režisoru kabineti, jau ir sasniegta visaugstākā gatavība - pabeigti visi konstruktīvie darbi, izbūvētas starpsienas un tiek sākta grīdu ieklāšana un iekšējā apdare. Trešajā stāvā atradīsies skatītāju foajē, kafejnīca un kamerzāle, kurā patlaban tiek veikta sienu apdare ar skaņu izolējošiem materiāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Papildināta - Nesaskaņu dēļ valdība lemšanu par budžetu pārceļ uz nākamo nedēļu

LETA, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesaskaņu dēļ par Liepājas cietuma celtniecības termiņiem valdība piektdien līdz nākamajai nedēļai atlika lemšanu par papildus resursu novirzīšanu prioritārajiem pasākumiem.

Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika pieteikti divi jautājumi - Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums par papildus pieejamajiem līdzekļiem 2020.gadā, kā arī Tieslietu ministrijas ziņojums par Liepājas cietuma celtniecību. Pirms lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu prioritārajiem pasākumiem, ministri vienojās slēgtā sēdē izskatīt jautājumu par Liepājas cietuma būvniecību.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka ministriem bijušas nesaskaņas par cietuma būvniecības sākšanas termiņu - sākt būvniecību nākamgad vai atlikt līdz 2022.gadam. No šī jautājuma virzības lielā mērā ir atkarīgs, cik daudz līdzekļu 2020.gadā varētu novirzīt ministriju prioritārajiem pasākumiem. Līdz šim FM bija aprēķinājusi, ka, atliekot Liepājas cietuma būvniecību, 2020.gadā prioritārajiem pasākumiem varētu novirzīt vairāk nekā 170 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro vismaz 18 miljonu eiro finanšu korekcija vismaz 25 projektos, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa.

"Par šādu projektu skaitu un finanšu korekcijas apmēru liecina CFLA sākotnējās aplēses. Daļai no Konkurences padomes minētajiem projektiem kartelī iesaistītie uzņēmumi nebija uzvarētāji, tāpēc finanšu korekcija tajos netiks piemērota," sacīja Krūmiņa.

Viņa piebilda, ka CFLA vēl joprojām izvērtē gadījumus, kuros varētu būt iesaistīts pasūtītājs. Šādos gadījumos finanšu korekcija tiek piemērota 100% apmērā, tāpēc, iespējams, ka finanšu korekcijas kopējā summa vēl pieaugs.

"Daļa no karteļa realizētajiem projektiem jau ir pabeigti, tāpēc šajos gadījumos tiks prasīts atmaksāt jau izmaksāto ES finansējumu. Apmēram puse no projektiem vēl turpinās, šajos projektos CFLA pārtrauks ES finansējuma izmaksu," sacīja Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) patlaban noskaidro pasūtītāju iesaisti būvnieku karteļa lietā, bet konkrētus lēmumus šajā lietā CFLA sola tikai pēc tam, kad būs stājies spēkā Konkurences padomes (KP) lēmums, informēja CFLA.

Jau vēstīts, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

Savukārt CFLA informēja, ka, analizējot KP lēmuma informāciju, secināts, ka apmēram 25 Eiropas Savienības (ES) fondu projektos būvniecības iepirkumos tiesības uz līgumu ir ieguvis būvnieks, kurš fiksēts kā karteļa dalībnieks, un šādā gadījumā CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu. Pašreiz lēsts, ka korekciju jeb ES atgriežamās summas apjoms varētu būt vismaz 18 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži no tiem plāno to pārsūdzēt, pavēstīja aptaujāto ar KP lēmumu sodīto būvuzņēmumu pārstāvji.

AS "LNK Industries" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums vēl nav detalizēti iepazinies ar KP pieņemtā lēmuma saturu un argumentāciju.

"Tomēr jau šobrīd ir secināms, ka KP, pieņemot lēmumu par "LNK Industries" sodīšanu, ir vadījusies nevis no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pierādījumiem lietā, bet gan no populistiskiem apsvērumiem, tādā veidā klaji ignorējot gan KP darbību reglamentējošos normatīvos aktus, gan arī iesaistīto personu Satversmē garantētās tiesības. Ņemot vērā minēto, "LNK Industries" ir apņēmības pilna pierādīt savu nevainīgumu tiesā," pauda "LNK Industries" pārstāvji.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Arī SIA "Arčers" ir saņēmis KP lēmumu un, ņemot vērā tā apjomu, kompānijas vadība kopā ar juristiem to izskata un analizē. Kad minētais lēmums tiks pilnībā izvērtēts, uzņēmums lems par tālāko rīcību, pauda "Arčers" pārstāvji.

SIA "Skonto būve" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums iepazīsies ar KP lēmumu un izvērtēs iespēju to pārsūdzēt Latvijas administratīvajā tiesā.

AS "Rere grupa" pārstāvji pavēstīja, ka grupa ir saņēmusi KP lēmumu par grupas meitasuzņēmuma SIA "Rere būve" iesaisti savstarpēji aizliegtu vienošanos slēgšanā, līdz ar to uzņēmumam ir piemērots naudas sods 711 050,34 eiro apmērā.

"Rere grupa" pārstāvji norādīja, ka KP lēmums ir apjomīgs dokuments uz 200 lapām, tāpēc šobrīd uzņēmums to izvērtē. Uzņēmums 30 dienu laikā pieņems lēmumu, vai KP lēmums "Rere būve" lietā tiks pārsūdzēts tiesā.

SIA "Re & Re" pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka "Re & Re" ir saņēmusi KP lēmumu būvniecības nozares uzņēmumu lietā. Patlaban saņemtie dokumenti tiek izvērtēti, pēc kā uzņēmums lems par turpmāko rīcību.

""Re & Re" noraida KP paustos apgalvojumus par uzņēmuma dalību sarunās ar citiem tirgus dalībniekiem ar mērķi panākt konkurenci ierobežojošus noteikumus, it īpaši par augstāku aktivitātes līmeni uzņēmumam pārmestajās sarunās," pauda "Re & Re" pārstāvji.

Pirmdien, 9.augustā, būvuzņēmuma "Merks" mātesuzņēmums "Merko Ehitus" par plānu pārsūdzēt tiesā KP lēmumu paziņoja biržai "Nasdaq Tallinn".

Savukārt viena no lielākajiem publiskā pasūtītāja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvji, lūgti komentēt KP pausto, ka daudzi pasūtītāji zinājuši par karteli, kā arī to, ka pasūtītājiem ir tiesības atgūt iepirkumos pārmaksātās summas, pavēstīja, ka "VNĪ rīcībā nav nekādas informācijas par šādu faktu. VNĪ iepazīsies ar KP lēmumu, visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem un izvērtēs turpmāko rīcību".

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

CFLA vērtēs finanšu korekcijas nepieciešamību būvnieku karteļa realizētajos projektos

LETA, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pēc iepazīšanās ar Konkurences padomes (KP) lēmumu būvnieku karteļa lietā izvērtēs finanšu korekcijas nepieciešamību ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu īstenotajos projektos, pavēstīja CFLA pārstāvji.

"CFLA nepieciešama iespēja iepazīties ar pilno KP lēmuma saturu un detaļām, un to esam lūguši. Tikai pēc visu gadījumu analīzes CFLA varēs izvērtēt, kā šis lēmums ietekmēs ES fondu projektus vai to finansējuma apjomu," skaidroja CFLA pārstāvji.

Viņi atgādināja, ka ES fondu projektos tiek ievērots nulles tolerances princips pret krāpšanu vai korupciju, proti, šādas darbības fondu projektos nav pieļaujamas.

Būvnieki vēl analizē lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži jau plāno pārsūdzēt 

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā,...

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju, tas ir, atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu ES fondu projektos. Atkarībā no situācijas atbalsta samazinājums būtu 100%, ja pierādīta pasūtītāja iesaiste, vai mazākā apmērā (25% un 10%) - citos gadījumos.

Saskaņā ar vadlīnijām tiek noteikta 10% finanšu korekcija, ja pretendenti aizliegto vienošanos veikuši bez ES fondu vadības un kontroles sistēmā esošas personas palīdzības vai līgumslēdzējas iestādes palīdzības, un kāds no aizliegtajā vienošanās iesaistītajiem uzņēmumiem noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Savukārt 25% finanšu korekcija tiek piemērota, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki un konkurence tikusi būtiski ierobežota.

Finanšu korekcija 100% apmērā tiek piemērota, ja ES fondu vadības un kontroles sistēmā esoša persona vai līgumslēdzēja iestāde piedalījusies aizliegtās pretendentu vienošanās procesā, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā, noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūraslīcis", Jūrmalā.

KP arī informēja, ka nedaudz vairāk nekā puse no iepirkumiem, kuros iesaistīts būvnieku kartelis, bijuši ar ES fondu līdzfinansējumu.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņas no kopumā 10 Konkurences padomes (KP) sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzējušas KP lēmumu būvnieku karteļa lietā.

Kopumā tiesā saņemti 10 iesniegumi. Par astoņiem no tiem tiesa ierosinājusi lietas, vēl par vienu iesniegumu pagaidām nav pieņemts lēmums, bet vēl viens iesniegums pagaidām atstāts bez virzības, lai iesniedzējs novērstu trūkumus.

Lietas ierosinātas par SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Rere būve" un tās mātesuzņēmuma AS "Rere grupa", SIA "Arčers", AS "LNK Industries", SIA "Abora" un tās mātesuzņēmuma SIA "Tehnocentrs", SIA "Re & Re" un "LNK Industries" mātesuzņēmuma SIA "LNK (Latvijas novitātes komplekss)" iesniegumiem.

Par būvfirmas SIA "Merks" un tās mātesuzņēmuma AS "Merko Ehitus" iesniegumu tiesa lēmumu vēl nav pieņēmusi, bet "Arčers" mātesuzņēmuma AS "UGN" iesniegums pagaidām atstāts bez virzības konstatēto trūkumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 2. oktobrī, Pasaules arhitektūras dienā jau 12. reizi tika pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā.

2017. gada balva Rīgas arhitektūrā ir piešķirta Pullman Riga Old Town viesnīcai un tās autoriem: Mārtiņam Hermansonam, Robertam Valdmanim, Olafam Ieviņam, Norai Saulespurēnai, Kristapam Grundšteinam, Aldim Blicsonam un Tomam Kokinam – Par apjomīgas publiskās ēkas mūsdienīgu un emocionāli izteiksmīgu risinājumu vēsturiskajā vidē.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Papildus gada balvai skates žūrija piešķīra 11 atzinības par izcilību, piemēru un sasniegumiem atsevišķu objektu arhitektūrā.

«Šī gada balva atspoguļo aktuālo viesnīcu būvniecības tendenci vēsturiskajā centrā un Vecrīgā, tostarp izsvērtu un kvalitatīvu projektu īstenošanā. Tāpat Rīgā parādās vērienīgi īres namu projekti, kas savukārt iezīmē jaunu tendenci nekustamo īpašumu tirgus nozarē,» uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis. «Tāpēc lēmums piešķirt – 2017. gada balvu Rīgas arhitektūrā Pullman Riga Old Town viesnīcai un tās autoriem nebija grūts. Tā nav tikai «kārtējā» viesnīca, bet arī pasākumu centrs un jauna tikšanās vieta vecpilsētā, tas ir apjomīgs un kvalitatīvi īstenots projekts, tas uzrunā gan sabiedrību, gan profesionāļus, un to raksturo autoru kolektīva un pasūtītāja spēja īstenot ambīcijas un rast kompromisu dažādos jautājumos, tostarp ievērojot pietāti pret Vecrīgu un apkārtējo arhitektūras mantojumu,» akcentē G.Princis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lubānas tirgu nojauc, bet kāds veikals tur taps, varam tikai minēt. Cik var noprast, tas būs kāds ārzemju lielveikals, kam vietējie salāti, puķes un omīšu āboli diez vai šķitīs prioritāte,» ar šādu paziņojumu medijos vērsusies Pļavnieku iedzīvotāja Gunita Upīte, kura nobažījusies par Lubānas tirgus nākotni Rīgā.

Biznesa portāls db.lv noskaidroja, ka Lubānas tirgus ēka tiks daļēji demontēta, bet par tirgus tālāko pastāvēšanu būs jālemj tā īpašniekiem.

Šī gada 3.maijā SIA «Placēns» izdota būvatļauja Nr.BV/18-393-ABV, kas paredz, ka Lubānas iela 133a un 113d var turpināties projektēšanas darbi, portālam db.lv apstiprina Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns. Viņš paskaidro, ka demontēta tiks tikai daļa no ēkas, bet otra daļa tiks saglabāta. «Vai tur arī turpmāk būs tirgus, tas jājautā īpašniekiem,» saka Rīgas būvvaldes darbinieks. Ar SIA «Placēns» biznesa portālam db.lv sazināties neizdevās.

Projektēšanas darbu veic SIA «Diānas Zalānes projektu birojs». Sazinoties ar projektētāju, db.lv noskaidroja, ka minētajā adresē plānots būvēt tirdzniecības centru un projektu birojs min, ka, iespējams, tas būs veikals «Lidl». Ēka paredzēta 2000 kvadrātmetru platībā, tās projektēšana varētu aizņemt aptuveni gadu un tikpat arī pati būvniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot sava veikalu tīkla paplašināšanu, mazumtirgotājs "Lidl Latvija" martā uzsācis divu jaunu veikala ēku celtniecību, informē uzņēmums.

Būvdarbi sākas Salaspilī, Skolas ielā un Rīgā, Tēriņu ielā. Plānots, ka abi jaunie "Lidl" veikali savas durvis klientiem vērs 2023. gadā.

Topošā "Lidl" veikala ēka Salaspilī, Skolas ielā būs gandrīz 2300 kvadrātmetrus liela ar vairāk nekā 1400 kvadrātmetrus plašu tirdzniecības zāli. Veikala tuvākās apkārtnes apzaļumošanai "Lidl" plāno iestādīt gandrīz 600 košumkrūmus un koku lielstādus. Klientu ērtībai tiks izveidota stāvvieta 147 automašīnām.

Veikala tiešā apkārtnē tiks uzlabota satiksmes drošība – izbūvējot paaugstinātas gājēju pārejas, tiks palēnināta satiksmes plūsma. Tāpat tiks izveidots jauns un moderns ielu apgaismojums. "Lidl" veikala ēkas un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas projektu izstrādājis SIA "DUAL Arhitekti", bet būvniecības darbus veic SIA "Jēkabpils PMK".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar ekspolitiķi Aināru Šleseru saistītais uzņēmums SIA "Mācību centrs Andrejsala" plāno būvēt septiņstāvu apartamentu viesnīcu Andrejsalā, Andrejostas ielā 27 pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas krustojuma, aģentūrai LETA sacīja "Mācību centrs Andrejsala" valdes priekšsēdētājs Valters Māziņš.

Viņš stāstīja, ka šovasar tiks sākta plānoto četru viesnīcas ēku projektēšana, savukārt viesnīcas būvdarbi varētu sākties ne ātrāk kā 2022.gada nogalē.

"Tā būs pirmā jaunbūve Andrejsalā, būtībā neliels kvartāls, ar kuru tiks sākta Andrejsalas detālplānojuma īstenošana. Patlaban iecere paredz izveidot viesnīcu ar vairāk nekā 300 numuriem, bet projektēšanas laikā to skaits vēl var mainīties," teica Māziņš.

Plānots, ka apartamentu viesnīca nebūs klasiska viesnīca, bet tajā būs iespēja noīrēt numuru uz ilgāku laika periodu, piemēram, pāris mēnešiem vai gadu, skaidroja Māziņš.

Patlaban vēl nav aplēstas iespējamās investīcijas viesnīcas projektā, tās varētu būt skaidras pēc projekta pabeigšanas, sacīja Māziņš. Viņš norādīja, ka projektā būs jāatrisina jauni Andrejostas ielas satiksmes pieslēgumi pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas, arī tie ietekmēšot nepieciešamās investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā - nams Sporta ielā 11

Zane Atlāce-Bistere, 12.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats daudzfunkcionālā daudzstāvu ēkā Sporta ielā 11.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāves Ivetas Grīviņas vērtējumā šis ir gadījums, kad bez saulē zaigojošiem fasādes māla paneļiem un stikliem, uzmanību piesaista arī ēkas apkārtne. Brīvā teritorija apkārt ēkai ir salīdzinoši neliela, bet tajā ir daudz labu publiskās ārtelpas labiekārtojuma elementu, kas mājas iedzīvotājiem –biroju ēkas darbiniekiem un apmeklētājiem ikdienas darba rutīnu padara mājīgāku un arī košāku.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Košumu dod krāšņie dekoratīvie augi, kas sagrupēti ievērojot ekoloģiskas saderības principus un sortiments piemeklēts tāds, lai no agra pavasara līdz vēlam rudenim biroju ēkas apkārtne būt ziedoša un krāsaina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas fondu pārvaldības uzņēmums "I Asset Management" ir parakstījis franšīzes līgumu ar viesnīcu tīklu "Hilton Worldwide" par Rīgas lidostas tuvumā attīstāmo 3 zvaigžņu, 187 istabu viesnīcu.

Viesnīcas būvdarbiem ir izraudzīts Latvijas būvuzņēmums "UPB".

Šai viesnīcai izraudzīts "Hampton by Hilton" zīmols. Viesnīcas būvniecībā investē "Airport Hotels Fund", kas šī gada sākumā kopā ar investīcijas sabiedrību "Orion Securities" šim projektam piesaistīja investīcijas 7.8 milj. eiro apmērā.

Plānots, ka viesnīca durvis vērs 2022. gada pirmajā ceturksnī. Lai izraudzītos viesnīcas pārvaldītāju tika izsludināts konkurss. Pārvaldītājs tika izraudzīts starp trim labi zināmiem starptautiskiem viesnīcu zīmoliem: "iBis Styles" ("AccorHotels"), "Hampton by Hilton" ("Hilton") un "Moxy" ("Marriott Intl"). Izvērtējot katra pārvaldītāj priekšrocības, tika nolemts izraudzīties "Hilton" zīmolu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir pieņēmusi lēmumu pārtraukt gada sākumā izsludināto slēgto konkursu Rīgas radio un televīzijas stacijas pārbūve, kura laikā bija paredzēts noteikt torņa pārbūves darbu veicēju, informē LVRTC pārstāve Vineta Sprugaine.

Šāds lēmums ir pieņemts, jo šobrīd, izvērtējot notiekošās būvprojekta ekspertīzes laikā saņemtos secinājumus, eksperti, projektētājs un LVRTC speciālisti ir konstatējuši papildus apstākļus, kas ietekmē pārbūves ieceri. Konstatēto apstākļu dēļ nepieciešams mainīt un papildināt iepirkuma atlases un kvalifikācijas prasības, kā arī tehnisko specifikāciju. Izsludinātās iepirkuma procedūras gaitā veikt būtiskus grozījumus iepirkuma dokumentācijā vairs nav iespējams, tāpēc nepieciešams pārtraukt esošo iepirkuma procedūru un izsludināt jaunu konkursu.​

Kā ziņots iepriekš, 6.janvārī atbilstoši Publisko iepirkumu likumam tika izsludināts slēgts konkurss «Rīgas radio un televīzijas stacijas pārbūve». Slēgtais konkurss tiek organizēts divās kārtās, izsludinot to Elektronisko iepirkumu sistēmā. Pirmajā kārtā notika kandidātu atlase. Konkursa kandidātu atlasē tika saņemti trīs kandidātu pieteikumi - SIA «Merks», SIA «Abora» un PS «SBRE». Uz dalību otrajā kārtā, kurā kandidātiem būtu jāiesniedz tehniskais un arī finanšu piedāvājums, tiktu aicināti kandidātu atlasi un kvalifikāciju izturējušie kandidāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties būvniecības noslēgumam, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludina iepirkumu topošās centralizētās prokuratūras ēkas Aspazijas bulvārī 7, Rīgā apsaimniekošanai uz 3 gadiem, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Centralizētajā prokuratūras namā jau drīzumā darbu uzsāks desmit Latvijas Republikas prokuratūras struktūrvienības, kas līdz šim atradušās 5 dažādās Rīgas vietās ar kopumā ap 230 darbiniekiem. "Izmantojot BIM tehnoloģijas, esam paaugstinājuši būvprojekta kvalitāti, savlaicīgi identificējot vairāk nekā 200 problēmvietas, kas ļāva īstenot būvdarbus bez pārtraukumiem, būvdarbu gaitā laikus novēršot nepilnības, kas valstij izmaksātu vismaz 140 000 eiro.

Šobrīd, aktualizējot modeļus atbilstoši būvprojekta izmaiņām un informācijai no būvlaukuma, izstrādājam digitālo dvīni ar vērtīgu informāciju par ēku un tās sistēmām, kas palīdzēs nodrošināt efektīvāku būves pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Vēsturiskās ēkas pārbūvē īstenoti arī energoefektivitātes risinājumi, kā rezultātā siltumenerģijas patēriņš apkurei ēkai samazināsies uz pusi, līdz ar to kopumā atjaunotā būve būs labs paraugs efektīvai pārvaldīšanai, iestāžu centralizācijai un līdzekļu taupīšanai ilgtermiņā," uzskata R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

KP lēmums būvniecības karteļa lietā var pārdalīt tirgu par labu Lietuvas kompānijām

LETA, 27.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaidāmais Konkurences padomes (KP) lēmums būvniecības karteļa lietā var ietekmēt būvniecības nozari, daļu no tirgus pārņemot Lietuvas būvkompānijām, intervijā sacīja būvfirmas "Skonto būve" valdes loceklis Juris Pētersons.

"Protams, mēs gaidām KP lēmumu un to, kas sekos pēc tā. Kāda būs šī lēmuma ietekme, vai mums aizliegs turpmāk piedalīties konkursos, neaizliegs, vai būs kāda ietekme uz mūsu reputāciju, to pašreiz ir grūti spriest. Ir jāsagaida lēmums, un tad vērtēsim," teica Pētersons.

Jautāts, vai "Skonto būve" bija iesaistīta šajā kartelī, Pētersons sacīja, ka šī jautājuma komentēšanā nevar pārāk izplūst - "Skonto būve" bija pieminēta iespējamajā kartelī iesaistīto uzņēmumu sarakstā, bet saraksts bija garš.

"Pirmie jautājumi "Skonto būvei" tika uzdoti pagājušā gada novembrī, bija tikai daži jautājumi un viss - vairs nebija nekādu komentāru, un neesam arī neko saņēmuši. Kad būs KP lēmums, tad arī varēsim runāt, jo nekādi apgalvojumi vai pierādījumi mums netiek rādīti. Mums atsūtīja materiālu ar vairāk nekā 6000 lappušu par šīm sarunām. Gaidīsim lēmumu, tad to izvērtēsim. Ja ir lēmums, tad jāredz, kādi ir argumenti un vai tos vari apstrīdēt. Vispirms jāvērtē lēmums," sacīja Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamo karteļa vienošanos novēršanai publiskajos iepirkumos milzīga loma ir pasūtītājiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Viņa uzsvēra, ka iepirkumos iepriekš no pasūtītāju puses piemērotais zemākās cenas princips, nepilnīgās pretendentu kvalifikācijas prasības veidoja labvēlīgu augsni karteļu veidošanai starp pretendentiem.

"Tagad pasūtītāji vairumā ir sapratuši savu nozīmi, mainījuši pieeju publiskajiem iepirkumiem, kā arī attieksmi pret līgumiem, aizstāvot savas intereses," teica Feldmane.

Savukārt no valsts puses iespējamo karteļu prevencijai tiek veikts darbs ar pasūtītājiem to izglītošanai, izstrādāta metodoloģija kvalifikācijas kritēriju noteikšanai un veikti citi pasākumi, pauda Feldmane.

Viņa informēja, ka valdība pērn atbalstījusi pieeju, ka kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu līdzfinansētajos projektos Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un citas publiskās investīcijas administrējošās iestādes neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja sāks pēc tam, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams Konkurences padomes 2021.gada 30.jūlija lēmums par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Rekonstruētais peldbaseinu komplekss Elektrum Olimpiskajā centrā

Zane Atlāce - Bistere, 24.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Izbūvēti divi jauni peldbaseini, atpūtas zona ar četrām pirtīm, klientu apkalpošanas centrs, rotaļupe bērniem, konferenču telpa u.c.

Trešdien, 24.janvārī pēc rekonstrukcijas tiek atklāts jaunais Elektrum Olimpiskā centra peldbaseinu un atpūtas komplekss, kura modernizācijā ieguldīti 3,2 miljoni eiro.

No kopējā finansējuma 2,45 miljoni eiro ir aizņēmums no AS Swedbank, 214 tūkstoši eiro pamatkapitāla palielinājums no Latvijas Olimpiskās komitejas (valsts budžeta līdzekļi), kā arī 536 tūkstoši eiro pašu finansējums, informē Elektrum Olimpiskajā centra Komunikācijas un attīstības daļas vadītāja Ieva Aile.

Modernizācijas darbu ietvaros izbūvēti divi peldbaseini, atpūtas zona ar četrām pirtīm, klientu apkalpošanas centrs, rotaļupe bērniem, konferenču telpa, ģērbtuves, sanitārie mezgli u.c. telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotais cietums Liepājā pilsētai radīs apmēram 400 jaunas darba vietas, uz kurām varēs pretendēt atbilstošas izglītības un kvalifikācijas cilvēki, stāstīja Liepājas mērs Jānis Vilnītis (LRA).

Politiķis norādīja, ka cietumam būs nepieciešami ne tikai apsargi un uzraugi, bet arī psihologi, mediķi un citi speciālisti.

Vilnītis atzina, ka liepājnieki cietuma būvniecību vērtē dažādi, tomēr pārsvarā atbalstot ieceri, jo novērtējot gan potenciālo jaunu darbavietu radīšanu, gan līdzšinējā cietuma pārcelšanu no paša pilsētas centra uz attālāku rajonu.

«Jau tagad ir skaidrs, ka jaunais objekts kļūs par vienu no lielākajiem komunālo pakalpojumu lietotājiem pilsētā. Tas nozīmē, ka cietums izmantos gan uzņēmuma «Liepājas ūdens», gan «Liepājas enerģija» pakalpojumus, gan citus saimnieciska rakstura uzņēmumu pakalpojumus,» uzsvēra Vilnītis.

Jauna cietuma būvniecība nozīmēšot, ka dažādu cietuma uzturēšanai nepieciešamu pakalpojumu nodrošināšanā būs iespējas iesaistīties arī Liepājas uzņēmumiem - būs jānodrošina dažādi servisa pakalpojumi, piemēram, jaunajā cietuma kompleksā būs paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem, kuriem būs jānodrošina ēdināšana, piebilda mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties ASV Bruņoto spēku Virspavēlniecības Eiropā finansiālajam atbalstam, uzsākti celtniecības darbi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu atbalsta centra paplašināšanai Imantā.

Projekta ietvaros tiek celta piebūve esošai ēkai, kurā atradīsies brigāžu mediķu un autovadītāju darbam nepieciešamās telpas, kā arī vieta operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu apkopei.

Būvniecības darbus veic Latvijas uzņēmums SIA "Abora" un projektu pārrauga ASV armijas Inženieru korpuss.

NMPD brigāžu atbalsta centrs "Imanta" ir viens no vecākajiem un lielākajiem brigāžu atbalsta centriem Rīgā, kas nodrošina 17 mediķu brigāžu darbu, kuras pagājušajā gadā devās uz vairāk nekā 50 000 izsaukumiem. "Imantas" brigāžu pamatdarbības teritorija ir Pārdaugava, Bolderāja, Ziepniekkalns, arī Piņķi, Ķekava un Olaine, kur kopumā dzīvo gandrīz 270 000 iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru