2007. gada 18. septembris
Pēc ilgāka laika iespēju paust noraidošu attieksmi pret Nacionālās bibliotēkas projektu ir izmantojusi ne tikai kreiso spēku apvienība Saskaņas centrs, bet arī partija Jaunais Laiks, kura uzsver - Nacionālās bibliotēkas projekts inflācijas apstākļos būtu "jāiesaldē".
Ņemot vērā jebkādas racionālas argumentācijas trūkumu Jaunā Laika paziņojumā (17.09.2007), ir jākonstatē, ka šī partija vienkārši pieslejas Saeimas kreiso spēku nostājai pret bibliotēku. Kā zināms, kreisās partijas savu nostāju pret bibliotēku mēdz pamatot ar retoriku, ka šis projekts esot pārāk "latvisks" un "nacionāls", jo trimdas latvieša Gunara Birkerta radītās Gaismas pils arhitektūras iedvesmas avots patiešām ir latviešu folklora, literatūra un vēsture.
Par izmaksām. Jaunais Laiks sev raksturīgajā populistiskajā garā mēģina iztēlot, ka bibliotēkas celtniecības izmaksas sasniegs daudzus simtus miljonu. Tā nav taisnība. Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veicēja konkursā lētākais iesniegtais piedāvājums ir uzbūvēt bibliotēku par 139 miljoniem latu, kas ir ļoti tuvu prognozētajām celtniecības izmaksām, taču arī šī summa tiks pakļauta būvekspertīzei un var tikai samazināties. Visas pārējās summas, kas tikušas minētas publiskajā telpā, ir aprēķini par iespējamiem kredītprocentiem, ja bibliotēku būvē "uz parāda" un tas jāatdod 20 gadu laikā, par maksimālajiem sadārdzinājumiem, kuri ir acīmredzami pārspīlēti, jo būvnieki nevēlas uzņemties risku utt. Kultūras ministrija kā projekta pasūtītājs jau ir paziņojusi, ka šos aprēķinus noraida un nekad tos neakceptēs. Tāpat ministrija uzskata, ka bibliotēku nevarēs būvēt "uz parāda", tādēļ valdība meklēs alternatīvu finansējuma modeli, piemēram, veidojot uzkrājumu bibliotēkas celtniecībai no Lattelekom privatizācijas ieņēmumiem.
Ļoti iespējams, ka Jaunais Laiks, vēršoties pret bibliotēku, vēlas "notušēt" paši savas kādreizējās darbības saistībā ar Dienvidu tilta celtniecību. Kā zināms, vadot Rīgas domi, Jaunā Laika pārstāvji neiebilda ne pret Dienvidu tilta celtniecību "uz parāda", ne arī pret tā celtniecības sadārdzināšanos.
Par inflāciju. Autoritatīvi eksperti (ekonomikas doktors Kārlis Ketners, analītiķis Pēteris Strautiņš u.c.) ir norādījuši, ka Nacionālās bibliotēkas ietekme uz inflāciju būs minimāla vai pat nekāda. Arī Latvijas Banka neiebilst pret Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu. Salīdzinājumam - 2008. gadā bibliotēkas celtniecībai būs nepieciešami aptuveni 25 miljoni latu. Piemēram, būvniecības produkcija (apgrozījums) 2006. gadā Latvijā bija 1 miljards 124 miljoni latu. Tas nozīmē, ka pat uz 2006. gada būvniecības produkcijas apjoma fona bibliotēkas būvniecība "aizņem" mazāk nekā 2%. Bez tam šogad nekustamo īpašumu tirgū un būvniecības sektorā - saistībā ar hipotekārās kreditēšanas apjomu samazināšanos - ir paredzams attīstības tempu kritums, līdz ar to var prognozēt, ka Nacionālā bibliotēka nodrošinās nelielu "amortizāciju", lai novērstu pārāk strauju attīstības tempu samazinājumu būvniecības nozarē. Līdz ar to var secināt, ka runas par bibliotēkas projekta ietekmi uz inflāciju ir stipri pārspīlētas.
Informācijai:
Kristīne Zvirbule
KM Sabiedrisko attiecību speciāliste
7078154; 26112259