Citas ziņas

Kultūras ministrijas valsts sekretārs Puķītis kļūs par VARAM valsts sekretāru

LETA, 10.03.2014

Jaunākais izdevums

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra amatā plānots iecelt pašreizējo Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāru Gunti Puķīti.

Valdībai rīt būs jālemj par VARAM valsts sekretāra Aleksandra Antonova atbrīvošanu no amata un G. Puķīša iecelšanu šajā amatā.

Ministru kabineta rīkojuma projektā teikts, ka Antonovs no amata atbrīvojams, ņemot vērā pret viņu ierosinātās disciplinārlietas komisijas atzinumu.

Lai nodrošinātu labu pārvaldību valsts interesēs, Antonova vietā šajā amatā plānots apstiprināt KM līdzšinējo valsts sekretāru G. Puķīti. G. Puķītis šādai pārcelšanai ir piekritis, un, ja valdība lems par labu Puķīša pārcelšanai, viņš amata pienākumus pildīs no trešdienas, 12.marta.

VARAM skaidro, ka ir izvērtēta G. Puķīša ilgstošā darba pieredze valsts pārvaldē VARAM un LM valsts sekretāra amatos un zināšanas VARAM darbības jomās, kas ir nepieciešamas sekmīgas VARAM darbības nodrošināšanai.

G. Puķītis VARAM ir strādājis laikā no 1996. līdz 2012. gadam, pildot tur arī valsts sekretāra pienākumus.

Jau ziņots, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) nolēmis virzīt valdībā jautājumu par Antonova atbrīvošanu no amata.

Par to valdība plāno lemt, rīt, 11.martā.

E. Cilinskis stāstīja, ka disciplinārlietas komisijas atzinums par Antonova atbildību saistībā ar finansējuma piešķiršanu Karvas HES projektam ir negatīvs.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija ir secinājusi, ka Antonovs ar prettiesisko rīcību ir veicinājis sabiedrības neuzticību sev gan kā valsts amatpersonai un iestādes vadītājam, gan vadītajai iestādei, gan valsts pārvaldei kopumā, jo nav nodrošinājis, ka valsts pārvaldes rīcība vides aizsardzības jomā ir tiesiska, efektīva un vērsta uz valsts noteikto klimata politikas mērķu sasniegšanu un sabiedrības interešu ievērošanu.

Antonovs uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku bija atstādināts no amata, lai netraucētu izmeklēšanai.

Pret Antonovu bija ierosināta disciplinārlieta saistībā ar rīkojuma parakstīšanu par finansējuma piešķiršanu Karvas HES. Komisijas atzinumā teikts, ka Antonovs ir pārkāpis vairākas tiesību normas un radījis priekšnoteikumus prettiesiskam finanšu izlietojumam. Pret viņu disciplinārlietu rosināts sākt par pienākumu kvalitatīvu nepildīšanu, kā rezultātā valstij nodarīts būtisks mantisks kaitējums aptuveni 498 005 eiro apmērā.

Antonovs pagājušā gada decembra beigās licis dienas laikā sagatavot VIF lēmumu par finansējuma piešķiršanu SIA Patina, lai gan iepriekš naudas piešķiršana tikusi atlikta, turklāt iepriekšējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs izdeva rīkojumu par sadarbības pārtraukšanu ar šo uzņēmumu.

Karvas HES, kuru vides organizācijas vaino Vaidavas upes vides sagandēšanā, īpašnieks to pieteica 500 tūkst. eiro līdzfinansējumam kā videi draudzīgu projektu.

Vides aizsardzības klubs kopā ar Latvijas Makšķernieku asociāciju un makšķernieku klubu Fario vērsies tiesā, lai apstrīdētu savulaik Lauku atbalsta dienesta izsniegto un vairākus gadus pagarināto Karvas HES būvatļauju.

2002. gadā Latvijā tika apstiprināts to upju saraksts, uz kurām HES nevar būvēt. Pamatojoties uz to, ka būvniecībai uz Vaidavas upes gadu iepriekš jau bija izsniegta būvatļauja, tika pieļauts izņēmums un būvatļauju varēja turpināt pagarināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VARAM pārstāvis: Pašvaldību attīstībā nozīmīga ir reģionu loma

Žanete Hāka, 27.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbībai reģionos būtiskākais priekšnosacījums ir reģionu atšķirību mazināšana, otrajā Vislatvijas uzņēmēju kongresā sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis.

Viņš uzsver, ka uzņēmējdarbība piesaista investīcijas un veido darba vietas, veicina cilvēku palikšanu konkrētajā pašvaldībā, līdz ar to rada iespējas novadiem attīstīties.

Tādēļ ir tikai loģiski, ka reģionālā attīstība ir viena no VARAM darbības prioritātēm. Ministrija paredzējusi stiprināt novadu lomu, jo tie var radīt piemērotu vai nepiemērotu vidi uzņēmējdarbības attīstībai un iedzīvotāju noturēšanai.

Patlaban no VARAM pārziņā esošā fondu finansējuma 329 miljoni eiro ir pieejami pašvaldībām, uzsver G. Puķītis. Tie domāti uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai, degradētu teritoriju uzlabošanai, inženierkomunikāciju un citas būtiskas infrastruktūras veidošanai, kas var būt viens no atbalsta punktiem jaunu darbavietu attīstībai, saka VARAM eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latviju olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos

LETA, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviju nākamajā mēnesī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos, pirmdien pavēstīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Iepriekšējās trijās Ziemas olimpiskajās spēlēs, kas risinājās Turīnā, Vankūverā un Sočos, Latvijas delegācijā bija pa 58 sportistiem, bet šoreiz šo skaitu samazināja hokeja izlases netikšana uz Phjončhanu.

Hokeja izlasē parasti ir 25 spēlētāji, līdz ar to, ja Latvijas hokeja valstsvienība būtu kvalificējusies Olimpiādei, uz Phjončhanu dotos 60 atlēti.

Kopā ar komandu būs 35 treneri un atbalsta personāla dalībnieki, septiņi medicīniskā personāla pārstāvji, desmit LOK viesi, deviņas amatpersonas, seši LOK pārstāvji un piecu federāciju prezidenti.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā tiks nosaukts nākamajā pirmdienā.

Pirms oficiālās paziņošanas delegācijā bija divas intrigas - kura būs otrā slēpotāja sastāvā, kā arī vai olimpiskajās spēlēs pie starta beidzot tiks pieredzējušais bobslejists Intars Dambis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rātslaukuma malā Vecrīgā plāno būvēt viesnīcu

LETA, 14.10.2014

Būvniecības iecere «Viesnīcas ēkas jaunbūve Grēcinieku ielā 25, Rīgā»

Avots: Facebook, Rīgas pilsētas arhitekts

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā uz patlaban neapbūvēta zemesgabala, kas robežojas ar Rātslaukumu, iecerēts būvēt viesnīcu, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Zemesgabals atrodas starp namu Kungu ielā 3, kurā ir ieeja Rātsnama pazemē izvietotajā izstāžu zālē Rīgas Mākslas telpa, un namu Kungu ielā 7/9, kurā iekārtots Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrs, liecina Valsts zemes dienesta un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācija.

Zeme pieder Wellton Hotel Group viesnīcu ķēdi pārvaldošā uzņēmēja Vadima Muhina firmai SIA Homeland. Pagājušajā nedēļā reģistrēta arī uzņēmumam Homeland pilnībā piederoša SIA Kungu Hotel.

Salīdzinoši nelielo - 319 kvadrātmetrus plašo - zemesgabalu Homeland iegādājusies pērn decembrī pašvaldības SIA Rīgas nami rīkotā izsolē par sākumcenu 858 300 eiro, liecina paziņojums Rīgas namu mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Valsts kancelejas direktoru ir izvēlēts kādreizējais Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš, aģentūrai LETA pavēstīja Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Straujuma jau rītdienas valdības sēdē piedāvās Krieviņu apstiprināt amatā.

Krieviņš PKC vadīja līdz 2013.gada martam. Viņš amatu pameta, to skaidrojot ar nekonkurētspējīgo atalgojumu un situāciju PKC, kam uzliktie pienākumi neatbilst piešķirtajam finansējumam centra darbībai.

Jau ziņots, ka pieteikumus konkursā uz Valsts kancelejas direktora amatu bija iesnieguši kopumā seši pretendenti, no kuriem trešajai kārtai tika virzīti pieci, bet izvērtēšanai un gala lēmuma pieņemšanai - četri.

Konkursa komisiju vadīja Ministru prezidenta biroja vadītājs Ringolds Arnītis un tajā darbojās arī Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis un Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātkāres centra ZINOO komanda līdz Latvijas simtgadei iecerējusi nosūtīt kosmosā raķeti, sasniedzot vismaz 100km augstumu. Lai to realizētu, 22.novembrī tika veiksmīgi izmēģināts Latvijā radīts raķešu diznējs, kas spētu kosmosā nogādāt maza izmēra raķeti.

«Ar šo projektu mēs vēlamies iedvesmot Latvijas jauniešus nākamajā simtgadē realizēt drosmīgas un ambicozas idejas. Vēlamies pierādīt gan sev, gan citiem pasaulē, ka spējam realizēt tehniski sarežģītus projektus,» skaidro idejas autors un zinātkāres centru ZINOO veidotājs Pauls Irbins.

Raķete LVL-1 tika palaista no Cēsu lidlauka 22.novembrī pl.15:50. Tā sasniedza gandrīz 200m augstumu 3 sekundēs, sasniedzot maksimālo ātrumu 50 m/s. Pēc maksimālā augstuma sasniegšanas nostrādāja izpletņa palaišanas mehānisms un raķete droši nosēdās 100m attālumā no palaišanas vietas. Kopumā tika izmēģināti 4 dažādi raķešdzinēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zināmi jauno reklāmistu skolas studenti

Lelde Petrāne, 08.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LADC skola ir Latvijas radošo celmlaužu veidota izglītības programma, kas katru gadu uzņem 20 – 25 talantus no visas Latvijas, lai 9 mēnešu laikā intensīvā režīmā izskolotu darbam reklāmā. Līdz 3. jūlija pusnaktij ikviens radošā gara īpašnieks tika aicināts pieteikties 2017. gada klasei, kas sāksies šā gada septembrī. Lai to izdarītu, pretendentiem bija jāizpilda 2 darba uzdevumi. LADC žūrija 10 Latvijas nozares profesionāļu sastāvā vairākas dienas tos vērtēja, kā rezultātā ir zināmi 25 LADC skola 2017. gada klases studenti.

LADC žūriju šogad pārstāvēja Ēriks Stendzenieks (!MOOZ dibinātājs un vadošais radošais direktors, kā arī LADC līdzdibinātājs un prezidents), Andris Rubīns (DDB Latvija izpilddirektors), Edijs Majors (Burzum dibinātājs un radošais direktors, LADC padomes pārstāvis), Anete Franka (LADC izpilddirektore), Sandijs Lūsēns (IDEA radošais direktors), Voldemārs Dūdums (patstāvīgs radošais direktors, LADC līdzdibinātajs), Aleksandrs Bētiņš (Not Perfect Y&R | Riga vadošais radošais direktors, LADC padomes pārstāvis), Vairis Strazds (DDB Latvija radošais direktors), Māris Upenieks (Young/Hungry radošais direktors, LADC līdzdibinātājs) un Edgars Stanga (McCann Riga radošais direktors).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: VARAM līdzekļi klimata pārmaiņu mazināšanai tiek ieguldīti arvien neefektīvākos projektos

Žanete Hāka, 10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav izstrādājusi kvalitatīvu rīcībpolitiku klimata pārmaiņu samazināšanai, informē VARAM.

Šim nolūkam pieejamie līdzekļi tiek tērēti citām vajadzībām, kā arī ieguldīti arvien neefektīvākos projektos, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā Vai klimata pārmaiņu samazināšanai paredzētie līdzekļi tiek plānoti un izlietoti efektīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām?.

Cilvēku darbības dēļ atmosfērā nonāk siltumnīcefekta gāzes, kas izraisa globālo sasilšanu un var atstāt postošas sekas sabiedrībā, ekonomikā un vidē. Lai samazinātu gāzu emisijas, Latvija ir iesaistījusies divās gāzu emisijas tirdzniecības sistēmās, kurās tai ir iespēja pārdot liekās emisiju kvotas vai vienības. Starptautiski uzņemtās saistības un likumā noteiktā kārtība liek Latvijai šādi iegūtos līdzekļus novirzīt klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes samazināšanai, un par to atbildīga ir VARAM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) otrdien nav izdevies saskaņot Rīgas domes atlaišanas likumprojekta redakciju, jo pret to iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, informēja ministrijā.

Likumprojektu atbalstījuši Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs. Savukārt to nesaskaņo Latvijas Pašvaldību savienība, uzskatot, ka tajā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, galvenokārt, uzskatot, ka likumprojekta anotācijā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu šāda pārkāpuma esamību, norādīja ministrijā.

Pēc VARAM paustā, Tieslietu ministrija sanāksmē uzsvērusi, ka Rīgas domes darbībā ir konstatēti sistemātiski pārkāpumi, savukārt Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedoklis nav uzskatāms par objektīvu, jo tās ik gadu saņem dotāciju no Rīgas domes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ventspils novada domes deputāti nobalso pret VARAM piedāvāto reformas modeli

LETA, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ārkārtas sēdē Ventspils novada domes deputāti nobalsoja pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, informē Ventspils novada pašvaldības pārstāve Marlena Zvaigzne.

Deputāti lēmumā norāda, ka VARAM piedāvātais modelis izveidot jaunu administratīvo teritoriju ar centru Ventspilī ir juridiski nekorekts un netaisnīgs.

Ventspils novada deputāti aicina VARAM izpildīt Saeimas šā gada 21.martā paziņojumā «Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu» uzdoto uzdevumu par konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu konsultēties ar Ventspils novada pašvaldību, tādējādi ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantu un respektējot Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju konstitucionālās tiesības piedalīties pašvaldības darbā, sacīja Zvaigzne.

Deputāti neatbalsta un atzīst Ministru kabineta konceptuālā ziņojuma «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» projektā paredzēto priekšlikumu par jaunas administratīvas teritorijas ar jaunu administratīvo centru izveidošanu par nepamatotu, nekvalitatīvu un virspusīgi izstrādātu un Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju interesēm neatbilstošu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pēc iespējas īsākā laikā atrisinātu problēmas ar SIA "Gallusman" investīciju projektu olu ražotnei Ogres novadā, Saeimas Tautsaimniecības komisija uzdeva izpildvarai izveidot īpašu darba grupu.

"Nākošā sanākšana par olām varētu notikt 8. martā, kur es vēlētos dzirdēt, ka Ekonomikas ministrijas atbalsts investīcijām ir beidzot salāgots ar VARAM prasībām aizsargāt vidi. Mēs taču esam viena valsts," komisijas darba noslēgumā sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans.

Saeimas deputāti norādīja, ka darba grupā jāiekļauj pārstāvji no Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā. Jāpiebilst, ka tieši Ārvalstu investoru padome nupat nākusi klajā ar paziņojumu, ka ar investīciju piesaisti Latvijai klājas viduvēji. Komisija nolēma, ka darba grupā jāiekļauj pa vienam vai diviem pārstāvjiem no Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izvērtējusi un atzinusi par prettiesiskām vairākas normas Rīgas Domes 19.novembrī izdotajos noteikumos un 17.decembrī izdotajos saistošajos noteikumos «Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā», un lūgusi pašvaldību precizēt prettiesiskās normas.

Rīgas Domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas šā gada 7.oktobrī pieņēma lēmumu, ka SIA Rīgas satiksme jaunais paaugstinātais tarifs 1,20 eiro apmērā par braucienu var stāties spēkā tikai tad, kad stājušies spēkā saistošie noteikumi par braukšanas maksas atvieglojumiem. Ņemot vērā, ka vairākas saistošajos noteikumos iekļautās normas ir prettiesiskas, diskriminējot Latvijas iedzīvotājus pēc to dzīvesvietas, šādi saistošie noteikumi nav stājušies spēkā un, atbilstoši Rīgas Domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas iepriekš pieņemtajam lēmumam, jaunajam paaugstinātajam tarifam arī nebūtu jāstājas spēkā, norāda VARAM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecere palielināt dabas resursu nodokli (DRN) motivēs iedzīvotājus atkritumus šķirot biežāk, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

«Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidroja, ka DRN likmes piemērošana tādam atkritumu utilizēšanas veidam kā sadedzināšana, ieviešot likmi 15 eiro par tonnu, kā arī citas līdzīgas aktivitātes no valsts puses noteikti veicinās Eiropas Savienības (ES) mērķu izpildi gan atkritumu pārstrādes apjomu palielināšanas, gan noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanas kontekstā.

Viņš uzsvēra, ka atkritumu noglabāšana un līdz ar to visi ar atkritumu apsaimniekošanu saistītie izdevumi Latvijā ir zem vidējā ES līmeņa. Tādēļ iedzīvotāji, šķirojot atkritumus, nejūt tik lielu finansiālu ieguvumu kā tie, kuri dzīvo valstīs, kur šīs izmaksas ir lielākas un līdz ar to arī ietaupījums uz deponējamās jeb noglabājamo atkritumu masas rēķina ir lielāks, skaidroja Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevajadzīga slepenība un izvairīšanās no tūlītēji konkrētu atbilžu sniegšanas nekādi nevairo uzticēšanos ministriju paustajam

Kad Valsts vides dienests (VVD) augusta beigās paziņoja, ka vēsturiski piesārņoto vietu sanācija Sarkandaugavas teritorijā Rīgas brīvostā jau pusē un projekts «norit saskaņā ar darbu un laika plānu», Dienas Bizness uzdeva VVD, Finanšu ministrijai (FM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pāris jautājumus par projekta finansējumu un iespējamiem riskiem pazaudēt Šveices līdzfinansējumu. Tobrīd DB rīcībā gan nebija nekādu faktu, kas liecinātu, ka nozīmīgajā vides attīrīšanas projektā kaut kas nebūtu kārtībā. Vien nelāga pēcgarša pēc šī projekta virzības atspoguļojuma iepriekš, kad iesaistīto skaidrojumi par to, kam no Latvijas puses jāpiešķir līdzfinansējums un kādas tam var būt sekas, radikāli atšķīrās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) konstatējusi, ka SIA «Rīgas satiksme» (RS) pamatkapitālā nav ieguldīti vairāk nekā 28 miljoni eiro.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija šodien sprieda par VARAM veiktās audita analīzes rezultātiem RS un Rīgas domes darbu pašreizējā sasaukuma laikā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls pastāstīja, ka šī gada laikā ar Rīgas domi ir notikusi ļoti intensīva sarakste ne tikai par RS, bet arī citiem domes darbības jautājumiem. Sarakste bijusi vismaz 6000 lappušu gara un, izvērtējot saņemto informāciju, VARAM konstatējusi vairākus iespējamos pārkāpumus Rīgas domes darbībā.

Piemēram, ministrija konstatējusi, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) kā RS kapitāla daļu turētāja pārstāvis nav nodrošinājis RS pamatkapitāla palielināšanu un kopumā tajā nav ieguldīti vairāk nekā 28 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

VARAM: Siguldā noteikumi par atlaidēm sabiedriskajā transportā nav spēkā

LETA, 08.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldā noteikumi par atlaidēm sabiedriskajā transportā nav spēkā, - reaģējot uz Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) izteikumiem, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) saskaņojusi Siguldas pašvaldības attiecīgos noteikumus, paziņojusi VARAM.

VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Barševska norāda, ka VARAM pagājušā gada 27.decembrī ir saņēmusi Siguldas novada domes 18.decembra saistošos noteikumus par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā. Ministrijas eksperti izvērtē noteikumu tiesiskumu, un savu atzinumu par noteikumiem ministrija vēl nav sniegusi. Saskaņā ar normatīvo regulējumu atzinums VARAM ir jāiesniedz līdz šā gada 27.janvārim.

Barševska uzsvēra, ka šādos apstākļos pašlaik vēl nav spēkā Siguldas novada domes saistošie noteikumi, kas noteiktu braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā Siguldas novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu apsaimniekošanas krīzes novēršanai Rīgā prasa izsludināt ārkārtējo situāciju

LETA, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) otrdien aicinās valdību izsludināt ārkārtējo situāciju Rīgas pašvaldībā saistībā ar izveidojušos krīzi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Vienlaikus Rīgas domei plānots uzdot līdz piektdienai īstenot sarunu procedūru ar atkritumu apsaimniekotājiem par iespējām nodrošināt pakalpojumu pēc 15.septembra, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā valdībai ir tiesības ierobežot arī pašvaldību institūciju tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildus pienākumus, skaidroja ministrijā.

«Lai nodrošinātu nepārtrauktu atkritumu izvešanu, neradītu haosu pakalpojuma sniegšanā un novērstu vides un iedzīvotāju veselības apdraudējumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija skrupulozi uzraudzīs Rīgas domes rīcību, uz laiku ieviešot īpašu regulējumu,» sola VARAM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Liepājas mērs: VARAM izstrādātā Liepājas reģiona analīze veikta ļoti pavirši

LETA, 01.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) veiktā analīze par Liepājas pilsētu, kas veikta saistībā administratīvi teritoriālo reformu satur «kliedzošas» kļūdas un bija izstrādāta «pavirši».

Tā intervijā «Rietumu radio» atklāja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

Kā vēstīts, 29. jūlijā Liepājā VARAM rīkotajās konsultācijās par piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, ministrs Juris Pūce un ministrijas pieaicinātais eksperts ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs prezentēja plānotās reformas vēsturisko gaitu, mērķus un sociālekonomiskos ieguvumus.

Pirms konsultācijām VARAM pašvaldībai atsūtīja jaunveidotā Liepājas novada «šķērsgriezumu, kurā bija analizētas pilsētas stiprās un vājās puses, bet tur parādījās ļoti daudz neprecizitāšu», norādīja mērs.

«Statistikā veidojas muļķīgas kļūdas, bet uz šiem cipariem tiek bāzēts VARAM piedāvājums,» sacīja Vilnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

5. aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministrs Juris Pūce paziņoja, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ir atstādināts, tomēr līdz tiesas lēmumam viņš ir Rīgas mērs, kura pienākumus pilda Oļegs Burovs.

Savu pamatojumu J. Pūce sniedza preses konferencē 5. aprīlī plkst.10 no rīta. Savukārt jau pēc divām stundām N. Ušakovs Rīgas domes rīkotā preses brīfingā paziņoja, ka ministrs ar atcelšanu vien realizē savas politiskās ambīcijas, kuras neesot varējis apmierināt pašvaldību vēlēšanās, iegūstot vien 5000 balsu, kurpretī viņš – N. Ušakovs - ieguvis vairāk nekā 100 tūkstošu rīdzinieku atbalstu. Rīgas mērs uzsvēra, ka VARAM lēmumu pārsūdzēs un no sava amata neatteiksies.

«Ir konstatēti nopietni pārkāpumi, un domes priekšsēdētāja atbildes tos nav atspēkojušas. Tādēļ ministrijas ierēdņi ir sagatavojuši un es esmu parakstījis rīkojumu par RD priekšsēdētāja atstādināšanu no amata. Šis nav politisks strīds, šis ir lēmums par labu pārvaldību. Šis ir lēmums, lai aizstāvētu rīdziniekus, nodokļu maksātājus pret nesaimniecisku rīcību, iespējams, noziedzīgu izsaimniekošanu. Līdz ar šo rīkojumu ministrijas uzraudzība pār RD nebeidzas. Atklātais un publiski izskanējušais liecina, ka pārkāpumi varētu būt sistemātiski,» paziņojumā presei sacīja ministrs J. Pūce.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pašvaldībām infrastruktūras un industriālo pieslēgumu izveidei būs pieejami 34,92 miljoni eiro

Žanete Hāka, 14.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicina novadu pašvaldības līdz 2016. gada 16. februārim iesniegt projektu idejas Eiropas Savienības fondu finansējumam ar mērķi veikt ieguldījumus uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras un industriālo pieslēgumu izveidei, informē VARAM.

Šādu projektu īstenošanas rezultātā ilgtermiņā pašvaldībās tiks piesaistītas komersantu investīcijas un radītas papildu darbavietas privātajā sektorā, palielinot ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību reģionos.

Šajā atlases kārtā līdz 2018. gadam pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir 34,92 miljoni eiro. Uz Eiropas Savienības fondu finansējumu var pretendēt Latvijas novadu pašvaldības (89 novadi), to izveidotas iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi. Vienas novada pašvaldības ietvaros iesniedzamo projektu ideju konceptu skaits nevar būt lielāks par trīs un to kopējais ERAF finansējums nevar pārsniegt 3 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru