Tirdzniecība un pakalpojumi

Kultūras nama Draudzība pārveidē par tirdzniecības centru iegulda 2,5 miljonus eiro

Žanete Hāka, 06.11.2013

Jaunākais izdevums

Pēc rekonstrukcijas bijušais kultūras nams Draudzība Sarkandaugavā pārtapis par tirdzniecības centru, informē kompānijas LNK Properties pārstāvji.

Lai radītu funkcionālu iepirkšanās vidi, LNK Properties ēkā investējis aptuveni 2,5 miljonus eiro. Tirdzniecības centra galvenais nomnieks būs mazumtirdzniecības veikalu tīkla Rimi veikals.

«2011. gadā, kad iegādājāmies ēku izsolē, to bija pamatīgi skāris laika zobs. Šajā vairāk nekā gadsimtu senajā ēkā savulaik uz brīdi atradās mazi veikaliņi, tādēļ, atklājot tirdzniecības centru Draudzība, sasaucamies ar tās vēsturi,» stāsta LNK Properties Komerciālo nekustamo īpašumu departamenta vadītājs Pāvels Broitmans.

Tirdzniecības centrā Draudzība kopumā atradīsies 15 veikali un tirdzniecības telpas kopumā aizņems 1500 kvadrātmetru.

Novērtējot ēkas arhitektūras vērtību un sociālo lomu jau kopš 1888. gada, tirdzniecības centrā Draudzība būs aplūkojama arī foto izstāde par ēkas vēsturi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmējs Uļmans par «Bunkus shēmām»

Lato Lapsa, pietiek.com, 01.06.2018

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Biznes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Sakret Holdings padomes priekšsēdētāju Andri Vanagu

Lelde Petrāne, 06.06.2014

Uzņēmuma Cemex klientu dienās. Ar kolēģi Juri piedalāmies slaukšanas sacensībās, finišējām ar cienījamu rezultātu!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild būvmaisījumu ražotājas AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Īstenībā, nebija izvēles – mācoties pamatskolā Liepājā, man bija tāds ķīmijas skolotājs, pie kura neiemācīties šo priekšmetu bija neiespējami. Vidusskolā divos priekšmetos varēju spīdēt – vācu valodā un ķīmijā. Izvēloties augstskolu, apzināti meklēju tādu, kur tieši ķīmijai ir liela nozīme. Iestājos RTU, un tā viss sākās. Man iepatikās. Uz šo brīdi esmu trīs zinātnisko grādu ieguvējs ķīmijas jomā. Absolvējot augstskolu, nonācu savā nozarē, kura nodarbojās ar silikātmateriāliem, pēc tam bija Brocēnu cementa rūpnīca un tagad Sakret.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Industriālā parka Dienvidu vārti izveidē ieguldīs 12 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes ielā Rīgā šogad tiks uzsākta industriālā parka Dienvidu vārti būvniecība. Kopējais investīciju apjoms šī projekta īstenošanā ir aptuveni 12 miljoni eiro, un to plānots pabeigt aptuveni gada laikā.

7,5 miljonus eiro no nepieciešamā finansējuma A klases biroju, noliktavu un tirdzniecības telpu kompleksa būvniecībai nekustamo īpašumu attīstītājam LNK Properties piešķīrusi SEB banka.

Jau ir noslēgti ilgtermiņa nomas līgumi ar jauniem nomniekiem par vairāk nekā 70% no jaunceļamo Dievidu vārtu telpu platībām.

«Dienvidu vārtu būvniecība tiks uzsākta jau šogad. Ēkas tiks būvētas, ievērojot energoefektivitātes principus, un tās būs pilnībā aprīkotas ar mūsdienīgām inženierkomunikācijām. Gandrīz 5 hektāru plašajā teritorijā būs apvienotas daudzfunkcionālas noliktavu, biroju un tirdzniecības telpas ar attīstītu infrastruktūru. Telpas ir pieejamas platībā no 300 m2 līdz 2500 m2, un tās iespējams pielāgot katra individuāla biznesa vajadzībām. Komplekss Dienvidu vārti atradīsies kvartālā starp Piedrujas, Rēzeknes un Dārzciema ielām pie Dienvidu tilta, kas padara to viegli sasniedzamu no dažādām Rīgas pilsētas pusēm,» stāsta LNK Properties valdes loceklis Pāvels Broitmans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Privātā lidaparāta traģiskajam negadījumam Saldus pusē bijuši aculiecinieki

BNS, 29.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā lidaparāta traģiskajam negadījumam bija aculiecinieki, kas varētu palīdzēt šķetināt notikušā apstākļus, intervijā Latvijas Radio pirmdienas rītā sacīja Latvijas Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

«Ir pagājis pārāk īss laiks, lai varētu izvirzīt kādas sākotnējās versijas par notikuma cēloņiem, bet tuvāko dienu laikā laiks rādīs, vai izmeklētājiem būs galvenās versijas par notikuma iespējamiem iemesliem. Cik es zinu, notikumam ir bijuši arī aculiecinieki, kas palīdzēs sākt ātrāk šķetināt šī notikuma apstākļus,» sacīja Gorodcovs.

Sīkākas ziņas par pilota pieredzi Gorodcovs solīja sniegt dienas laikā

LNT raidījums Ziņas, svētdien vēstīja, ka Saldus novada Novadnieku pagastā svētdien nokritusi privātais lidaparāts, un bojā gājis tā pilots - iespējams, ar degvielas biznesu saistītā uzņēmuma Draudzība valdes priekšsēdētājs Jūlijs Kellers. Bojā gājušajam bijusi pilota licence un bijis ilggadējs lidošanas entuziasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties pavasarim, Pašvaldības policija Jelgavā biežāk saņem iedzīvotāju sūdzības par transportlīdzekļu novietošanu daudzdzīvokļu māju pagalmu zālienos, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas. Sudrabu Edžus ielas 13a iedzīvotāji pagalmā iepretī pilsētas poliklīnikai autoriteņu izvagoto zālienu pat iesaukuši par «tankodromu».

Turpretī Driksas ielā 6 pagājušajā svētdienā gar zāliena malu tapis autovadītājiem respektabls nožogojums, ko nākotnē sola nomainīt ar dekoratīviem puķu podiem.

Automašīnas Sudrabu Edžus ielas 13.a un 15. nama pagalmā atstāj ne tikai šo māju iedzīvotāji, bet arī poliklīnikas apmeklētāji. Pirms gadiem četrdesmit izbūvētajā autostāvvietā, kur var novietot pārdesmit automašīnu, visiem vietas nepietiek. Zemgales Ziņas novēroja, ka kāda sieviete, kas acīmredzot savu auto pie Sudrabu Edžus 13.a nama bija atstājusi pirms vairākām stundām, dažu vēlāk iebraukušo spēkratu dēļ vairs nevarēja pa ceļu tikt uz ielas. Nekur apkārtnē nemanīja arī novietoto auto īpašniekus. Uzgāzēdama viņa sparīgi brauca zālienā, un, riteņiem «spolējot» un slapjās zemes pikām lidojot pa gaisu, automašīna izspraucās uz Sudrabu Edžus ielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar televīzijas translāciju reitinga mazināšanos un pret pasākumu vērstās kritikas uzliesmojumiem, apakšveļas zīmols “Victoria's Secret” paziņojis par ikgadējās modes skates atcelšanu, ziņo BBC.

Pirmo reizi “Victoria's Secret” apakšveļas modes šovs norisinājās 1995. gadā, kļūstot par nozīmīgu pop kultūras notikumu un ik gadu piesaistot miljoniem skatītāju. Taču pērn šovs piedzīvoja viszemākos skatījumus tā pastāvēšanas vēsturē, turklāt arī saņēma asu kritiku par seksismu, vecmodīgumu un dažādības trūkumu.

Zīmolu pārstāvošais uzņēmums “L Brands” ir atzinis, ka šobrīd ir svarīgi turpināt attīstīt zīmola mārketinga stratēģiju. “Mēs cenšamies saprast, kā pozicionēt zīmolu un kā veiksmīgāk komunicēt ar pircējiem,” investoriem sacīja “L Brands” finanšu direktors Stjuarts Burgdoerfers (Stuart Burgdoerfer).

Viņš pauda arī to, ka līdz šim šovi ir bijuši “svarīga zīmola daļa un vērienīgs sasniegums mārketingā”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijas (SM) paspārnē esošās valsts kapitālsabiedrības varbūt ieguldītu naudu visu ceļu atjaunošanā Latgalē un citur Latvijā, ja vien katrā novadā atrastos pa SIA Vlakon piederošam karjeram. Atklājies, ka va/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) iegulda lielu naudu padomju laikā izbrāķētas ceļu atjaunošanas tehnoloģijas – divkārtu virsmas apstrādes – augšāmcelšanā, turklāt dolomīta šķembas šim nolūkam tiek iepirktas tieši no SIA Vlakon piederošā Pērtnieku karjera Rēzeknes pusē, trešdien raksta laikraksts Diena.

«Gandrīz visi remontētie posmi izvietojas skaistā lokā ap to karjeru, tur ar cirkuli kartē var novilt apli,» saka zinātājs, kurš vēlējās palikt anonīms. Ārpus minētā apļa dubulto virsmas apstrādes metodi vērā ņemamam ceļa posma remontam LAU lietojis vēl tikai Alūksnes pusē, kas norāda uz iespējamu varas gaiteņos radītu shēmu, lai ļautu nopelnīt tieši Pērtnieku karjera īpašniekiem vai patiesā labuma guvējiem. Izskanējis, ka tie varētu nebūt tikai Lursoft datubāzē kā vadītāji minētie Andris un Aļona Kozuļi, bet, iespējams, arī pats LAU valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs. TV3 raidījums Nekā personīga pirms pāris gadiem izteica minējumu, ka tieši no šīs amatpersonas vārda un uzvārda veidots firmas nosaukums Vlakon.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Torte Cielaviņa

Ilze Žaime, 14.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes" konditorejā un uzzināt, kā tiek gatavota torte "Cielaviņa".

Artilērijas ielā līdz ar "Staburadzi", kas šogad svin savu 110 gadu jubileju, tiek ražoti arī "Selga" cepumi un vafeles, "Laimas" zefīri, marmelādes un "Pedro" gatavās maltītes.

Kopš 2015.gada "Staburadze" ir daļa no "Orkla" grupas un tās meistari ik dienu izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu. Taču no vairāk nekā 80 produktu klāsta, ko ražo "Staburadzē", populārākais ir tieši torte "Cielaviņa". Ik dienas tā veido 10 līdz 15% no konditorejā saražotās produkcijas apjoma.

Lai gan "Cielaviņas" gatavotāji mainījušies paaudžu paaudzēs, viss tortes gatavošanas process vēl joprojām ir pilnīgi roku darbs. Tās pirmsākumi meklējami laikā, kad "Staburadzes" nosaukums bija "17. jūnijs", stāsta "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša. Laikraksta "Rīgas Balss" 1984. gada 25.maija numurā vēstīts, ka šī jaunā torte, kas receptūras un garšas ziņā bijusi līdzīga tortei "Draudzība", veikalu plauktos parādījusies 1984. gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesa vieta: Kolorītā Sarkandaugavas realitāte

Linda Zalāne, 04.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarkandaugavā uzņēmējiem jābūt ar īpaši lielu pacietību, jo domas par biznesa attīstību aizēno dažādas ikdienas likstas.

B viesojās pie vairākiem uzņēmumiem, kas savu biznesa vietu atraduši Rīgā, Tilta un Alekša ielas krustojumā, kas uzskatāms par Sarkandaugavas vēsturisko centru. Ielas malā pie Alekša skvēra, netālu no sabiedriskā transporta pieturas, novietots stends, kurā lasāma informācija un apskatāmas fotogrāfijas no apkaimes sendienām, kas atklāj dažādus vēsturiskus faktus. Ikviens garāmgājējs vai cilvēks, kas kādu brīdi pavada šajā vietā, lai sagaidītu pieturā autobusu vai trolejbusu, var izlasīt, ka Sarkandaugava ir Rīgas ziemeļu daļas apkaime, kas nosaukumu ieguvusi no Sarkandaugavas upes.

Pašreizējo Sarkandaugavas apkaimi Rīgas pilsētā administratīvi iekļāva tikai 1828. gadā. Vēlāk tā veidojās kā viens no pirmajiem Rīgas rūpniecības rajoniem – industrializācijas šūpulis, kurā gar Ganību dambi un Sarkandaugavas upi XIX gs. 30. gados sāka koncentrēties lielas fabrikas. Pēc Otrā pasaules kara Sarkandaugavā turpinājās aktīva rūpnieciskā darbība, kas cita starpā piesārņoja Sarkandaugavas upes ūdeņus un augsni. 200 gadu laikā piesārņojums veicinājis to, ka Sarkandaugavas upe ir zaudējusi savu atpūtas vietas nozīmi. Savukārt nesenākie vēstures notikumi notikuši 2014. gada pavasarī, kad Alekša skvērs ieguva jaunu izskatu – Sarkandaugavas attīstības biedrība, IdejuTalka un Laikmetīgās Arhitektūras informācijas centrs kopīgi ar apkaimes iedzīvotājiem izveidoja skvēra iekārtojuma koncepciju. Skvērā tika iekārtoti vairāki nelieli laukumi spēlēm un atpūtai, ka arī pie sienas piestiprināti vertikāli stieņi. Ēkas sienu rotā uzraksts «Vingrotava». Tā dizainu veidojuši Design Catering un Rijada. Alekša skvēra labiekārtošanas projekts tapa «Rīga – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014» programmas ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgts sadarbības līgums par Olimpiskā sporta centra nosaukuma un vizuālā tēla maiņu.

Nākamo jeb jau 16. sezonu sporta komplekss uzsāks ar Rimi Olimpiskā centra vārdu.

“Latvijas Olimpiskās komitejas sadarbība ar Rimi ir sākusies pirms pāris gadiem, un man ir liels gandarījums, ka šī abpusējā draudzība nostiprinās, pilnveidojas un iegūst jaunus sadarbības apvāršņus. Tas pierāda to, ka sports ir sekmīgs instruments savstarpējai sapratnei dažādās auditorijās, īstenojot katram savus mērķus un tai paša laikā saglabājot draudzību, cieņu un izcilību,” pārdomās dalās Žoržs Tikmers, LOK prezidents.

“Sadarbības paplašināšana ar LOK ir būtisks notikums, kas stiprina mūsu stratēģiskos mērķus un apņemšanos pastāvīgi un mērķtiecīgi atbalstīt aktīvāku un veselīgāku dzīvesveidu,” piebilst Valdis Turlais, Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Eksperti vērtē Latvijas sabiedrisko attiecību nozari

Linda Zalāne, 04.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laba reklāma ir kā izdevies pirmais randiņš, bet prasmīgi veidotas sabiedriskās attiecības – kā draudzība mūža garumā

Tā par šīm abām jomām izsakās Nords Porter Novelli direktore Evija Ansonska. Sabiedriskās attiecības vienmēr ir bijis stratēģiskas komunikācijas mugurkauls, bet īpaši to loma ir pieaugusi līdz ar integrētās komunikācijas kampaņas pieejas attīstību pasaulē. Praktiski tas nozīmē uzņēmumu komunikācijas budžetu pārdali par labu sabiedriskajām attiecībām, kas pēc būtības ir ne tikai lētāks risinājums (nekā reklāma), bet arī investīcija kvalitatīvā saturā, viņa turpina.

Strādā ilgtermiņā

«Vērtējot Latvijas sabiedrisko attiecību nozari aizvadītajos divos gados un prognozējot tās attīstību nākotnē, gribas citēt nu jau par klasiku kļuvušo Bila Geitsa teicienu: «Ja man būtu atlicis tikai dolārs, es to iztērētu sabiedriskajām attiecībām.» Morāle: ja ir jāizvēlas – investēt saturā vai tā pārdošanā –, vienmēr investējiet pirmajā, jo labs saturs noteikti atradīs kanālu,» prāto E. Ansonska. Lai arī Latvijā jau sen nozarē tiek lietots šis termins, praksē par patiesi integrētu ilgtermiņa komunikāciju varot runāt tikai pēdējos gados. Praktiski tas nozīmē komunikācijas vīzijas veidošanu uzņēmuma/organizācijas vadības līmenī, kur komunikācijas eksperti ir neatņemama vadības komandas daļa, bet komunikācijas stratēģija ir daļa no biznesa stratēģijas. Ikdienā tas nozīmē nevis sabiedrisko attiecību, reklāmas un mediju speciālistu sadarbību, bet darbu komandā, kur saturs, radošie risinājumi un komunikācijas kanālu izvēle veido vienotu sinerģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šitake mums ir kā zelta oliņa,» reģionālajam laikrakstam Kursas Laiks atzīst Skrundas novada Rudbāržu pagasta ZS Garīkas saimnieks Andris Vjaksa. Tieši sēņu dēļ, kas pasaulē novērtētas kā kulinārijas delikatese, ciemiņi brauc uz Vjaksu viesu māju.

Šitake sēņu audzēšanu Latvijā sāka daži entuziasti, tad radās sekotāju bums – vismaz trīs simti, taču ātri noplaka. «Ja būtu vienkārši, tad ar tām būtu pilna Latvija,» sacījis A. Vjaksa. Kopā ar sievu Valdu un pārējiem ģimenes locekļiem viņš šo biznesu ir pratis noturēt un inte­grēt citā – viesu uzņemšanā.

Pirmās sēnes stādītas ozola bluķos, un raža iegūta pēc trīs gadiem. Zemnieks iesēj un ražu vāc pēc trīs mēnešiem, salīdzina Andris. Ar šitake nekas nenotiek «pa fikso» un ieguldītā nauda uzreiz atpakaļ nenāk.

Sēnes tiek realizētas galvenokārt kaltētā un pulvera veidā. Andris pats uzbūvējis mājiņu, kurā notiek to apstrāde un žāvēšana. Pircēji šitake iegādājas kulinārijai vai veselībai, un saimnieki pārliecinājušies, ka tās pārdot tūristiem ir daudz izdevīgāk nekā veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Biznesa autožurnālists bija viens no tiem, kas rokas stiepiena attālumā 7. septembra pēcpusdienā vēroja jaunākās paaudzes Hyundai i30 piecdurvju hečbeka atslepenošanas misiju Hyundai Motor Europe mājvietā Vācijā, Ofenbahā.

Līdz zīmīgajam datumam korejiešiem bija izdevies nosargāt auto patieso izskatu, lai gan internetā pirms tam klejoja dažādas versijas, kāds tad galu galā izskatīsies nākamais VW Golf un citu kompaktklases modeļu konkurents.

Elegants, sabalansēts izskats no ārpuses un tikpat moderns interjers ar svaigu un radošu viduskonsoles dizainu, kur galveno vietu ieņem ērti manipulējams 8 collu skārienjūtīgs multimediju centra ekrāns, aiz kura paslēpti kaudzēm dažnedažādu elektronisko palīgu.

Pie jaunākajiem elektrogadžetiem, kas iepriekš Hyundai i 30 arsenālā nav manīti, var pieminēt adaptīvo kruīza kontroli (Smart Cruise Control) un pilota modrības uzraudzītāju (Driver Alert Assistance). Salons ar jauno stūri, ko jau pamanījām jaunajā hibrīdā Hyundai Ioniq, kā arī multimediju centrs ir lietas, kas jaunajam Hyundai i30 ir izdevušās lieliski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Latvijai sudrabs 11. Starptautiskajā Smilšu skulptūru festivālā

Zane Atlāce - Bistere, 09.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā Smilšu skulptūru festivālā Summer Signs Jelgavā Latvijas pārstāvis Kārlis Īle ieguvis otro vietu par skulptūru Vientuļā lelle, informē Jelgavas pašvaldības pārstāve Diāna Mamedova.

Pirmo vietu festivālā par skulptūru Draudzība ieguva Lietuvas pārstāvies Martins Gauba. Trešo vietu par skulptūru Aktrise ieguva Krievijas pārstāvis Aleksandrs Skarednovs.

Šogad festivāls Jelgavā vienkopus pulcēja 17 profesionālus tēlniekus no Latvijas, Lietuvas, Bulgārijas, Portugāles, Francijas un Krievijas. Festivāla tēma ir veltīta teātrim, ko mākslinieki savos darbos atklāj dažādās interpretācijās. Skulptūru tapšanai kopumā tika izmantots vairāk nekā 1000 tonnas smilšu.

Smilšu skulptūru parks apmeklētājiem būs atvērts 10. un 11.jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

«Pilsoņu karš» Aizkrauklē - māmiņas pret pensionāriem

Dienas Bizness, 09.08.2013

MUMS VAJAG MIERU! “Bērni trokšņos un neļaus mums gulēt, šūpoles vajag aizvākt!” žestikulējot gan ar rokām, gan spieķi, pašvaldības izpilddirektoram Eināram Zēbergam (otrais no labās) un projekta autoram Edvīnam Tolmanim (no labās) pieprasa pensionāru grupa.

Foto avots: Staburags

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar Aizkrauklē, iekšpagalmā starp Jaunceltnes ielas 31. un 35. māju, iedzīvotāju sapulcē tikušies divu pretējo «nometņu» iedzīvotāji — pensionāri pieprasa, lai no jauna izvietotās šūpoles tiktu aizvāktas vai pārceltas tālāk no mājas, bet māmiņas ar bērniem vēlas, lai tās paliktu turpat un bērniem būtu, kur spēlēties, vēsta reģionālais medijs Staburags.

«Aizvakar pie manām durvīm zvanīja kāda pensionāre, kura vāca parakstus par šūpoļu aizvākšanu vai pārcelšanu uz citu vietu,» stāstījusi četrgadīgo dvīnīšu Annas un Daces māmiņa Inese Pedere. «Pensionāri savāca 19 parakstu un iesniedza Aizkraukles novada domē. Kopā ar citu bērnu māmiņām arī mēs nolēmām vākt parakstus. Par šūpoļu atstāšanu parakstījās 30 cilvēku, lielākoties ģimenes ar bērniem, un arī mēs savu iesniegumu iesniedzām pašvaldībā. Vecās šūpoles bija tuvu mājai, tās demontēja, bet jaunās ir tālāk, apmēram 25 metrus no mājas. Novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs nolēma sarīkot iedzīvotāju tikšanos. Aizvaino tas, ka pensionā­riem prioritāte ir kaķi, smird gan kāpņutelpa, gan viņu dzīvokļi, šajā jautājumā viņi citu vēlmes neņem vērā, bet bērnus viņi uzskata par iznīcināmu sugu. Varbūt mēs viņiem varētu noorganizēt latviešu valodas kursus? Viņi latviski neprot, un es aiz cieņas ar viņiem runāju krieviski. Arī saviem bērniem mācīju ar kaimiņu tanti sasveicināties krieviski. Bet tagad meitenēm ar viņu visa draudzība vējā, jo tā ir tante, kas negrib šūpoles. Pensionāriem ir mazmazbērni, bet arī viņiem nav, kur spēlēties,» sūdzējusies sieviete.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Šonedēļ Ventspilī sāksies vērienīgais ielu sporta un kultūras festivāls Ghetto Games

Ventspils Olimpiskais centrs, 27.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļas nogalē, 28.jūlijā ar vērienīgām sacensībām ekstrēmajos sporta veidos Ventspilī tiks atklāts lielākais jauniešu ielu sporta un kultūras festivāls Eiropā Ghetto Games, dēvēts arī par GGFEST. Festivālā par uzvaru dažādos sporta veidos – sākot ar BMX, skeitbordu, “inline” un beidzot ar strītbaik frīstailu un SUP - sacentīsies sportisti no vairākiem kontinentiem.

Festivāls Ghetto Games soļo līdzi laikam, modernās tehnoloģijas iekļaujot arī savā programmā – pirmo reizi šogad festivāla ietvaros noritēs arī Latvijas dronu jeb bezpilota tālvadības gaisa kuģu sacensības. Savukārt tie, kuri nevarēs ierasties Ventspilī, varēs vērot pārraides no dažādu sporta veidu sacensībām interneta vietnē Ghetto.lv.

Pirmajā festivāla dienā, 28.jūlijā sacensības noritēs vairākos sporta veidos – GGFest Warm-up pulcēs amatierus, kuri sacentīsies scoot, inline un BMX freestyle disciplīnās, šajā dienā notiks arī Baltijas čempionāts veikbordā, starptautiskās BMX dirt sacensības, tiks vērtēti arī labāko triku meistari veikbordā, notiks arī starptautiskās BMX flatland sacensības. Piektdienas vakars noslēgsies ar filmu izrādīšanu un dronu paraugdemonstrējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Sēņot var arī virtuvē

Anda Asere, 03.01.2014

«No 2000. gada runāju ar austersēņu audzētājiem par to, kur un kā viņi tās audzē. Process ir traki sarežģīts. Sēņotavā viss ir vienkāršāk - katru dienu apsmidzini un pēc desmit dienām liec uz pannas,» saka Gints Lūkins, mājās audzējama austersēņu komplekta Sēņotava idejas autors.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es nepārdodu austersēnes, bet gan iespēju tās audzēt – kopā ar emocijām un jūtot līdzi,» tā saka Gints Lūkins, mājās audzējama austersēņu komplekta Sēņotava idejas autors.

Sēņotava ir neliels komplekts, no kura mājās var izaudzēt austersēnes. Šis komplekts ir sagatavots tā, lai ar vieglu apstrādi pēc desmit dienām cilvēks varētu likt sēnes uz pannas. «Nekā tamlīdzīga šaipus Baltijas jūras no Vācijas uz augšu nav,» apgalvo Gints. Viņš ko līdzīgu ir manījis Amerikā, Lielbritānijā un Nīderlandē. No idejiskiem līdziniekiem Sēņotava atšķiroties ar to, ka tai ir kompakts izmērs. Citiem sēņu audzēšanas komplekts bijis liels un neparocīgs. «Šis ir optimāls izmērs, nav smags, vizuāli pievilcīgs, neuzkrītošs,» spriež Gints.

Apmāna dabu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar universitātes pabeigšanu tu sāc darbu ministrijā un nostrādā 25 gadus vai nu nozares ministrijā, vai arī tās kapitālsabiedrībās. Kaut arī tu zini, ka iepriekšējie pasažieru pārvadājumu valsts kapitālsabiedrības vadītāji no amata aizbēguši vai ar kaunu un negodu padzīti, tu tomēr riskē un uzticies politiķiem un augstākajai ierēdniecībai, kas sola atbalstu, tu ej un kopā ar komandu savu iespēju robežās skandāliem plosītu uzņēmumu izvelc no bedres. Taču tā vietā, lai ļautu baudīt sava darba augļus, tev beigās pasaka, ka tev trūkst vīzijas par izglābtā uzņēmuma nākotni. Tāda īsumā no malas izskatās nu jau bijušā VAS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētāja gadsimta ceturksni garā karjera. Ja vien viņš nav no akmens, tad, no vienas puses, kaut nelielam aizvainojumam par šādu attieksmi vajadzētu būt.

No otras puses, Latvija ir pietiekami maza, un nostāšanās pozā, lūpas uzmešana vai cīņa par savu taisnību var – vismaz valsts vai ar to saistītās struktūrās – patraucēt darba meklējumos, kā to piedzīvoja kāds cits jomas speciālists. Proti, bijušajam nozares ministrijas, Autotransporta direkcijas un Pasažieru vilciena darbiniekam Andulim Židkovam vieglāk bija atrast darbu ārpus Latvijas kā Eiropas Komisijas ekspertam. Tas, vai A. Lubānam šajā laikā nācies iet pret sirdsapziņu vai sabiedrības interesēm, izdabājot politiķu vai augstākās ierēdniecības iegribām, zināms vien viņam. Taču nekas uzskatāmi neliecina, ka viņš būtu korumpējies. Kā redzams viņa pērnā gada deklarācijā, nekādu uzkrājumu viņam nav, vien nekustamais īpašums Rīga un 21,3 tūkst. eiro parādsaistības. Tā kā nekas arī publiski neliecina, ka kāds būtu viņam lielu pateicību parādā, atrast līdzvērtīgi apmaksātu darbu – 4,6 tūkst. eiro mēnesī kā Pasažieru vilcienā – varētu būt zināms izaicinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja atļausiet, neliela personiska atkāpe. Kad pirms vairākiem gadiem pirmoreiz pavērās iespēja ieskatīties politiskajā drāmā no kuluāru otras puses, bija viena lieta, kas izraisīja pilnīgu izbrīnu. Un nē - tas nebija, kā varētu likties, politiķu dekadentais dzīvestils, zaļām banknotēm piebāzti koferi, kokaīns uz apspriežu galdiem vai kādas citas ekstravaganzas. Nekā no tā visa, ko savā iztēlē politiskajai elitei piebur malā stāvoši vai komentāros mūždien sēdoši prāti. Realitātē viss bija tieši tikpat garlaicīgi un pelēcīgi kā jebkurā citā radošajā industrijā vai avīzes redakcijā, kur bija gadījies strādāt pirms tam, ja nu vienīgi drusku labāk apmaksāti. Izņemot vienu lietu. Paranoiskas bailes no izsekošanas.

Ikviens - sākot no sekretāres un beidzot ar listes pirmo numuru - bija pārliecināti, ka viņus nemitīgi noklausās. Ja ne noklausās, tad vismaz novēro. Un ja nenovēro, tad pilnīgi noteikti ziņo dažādās instancēs. Šī pārliecība bija tik dziļi iesēdusies, ka kļuvusi vienkārši par normu - traucējošu, bet neizbēgamu dzīves sastāvdaļu. Un līdzīgi kā cilvēks pielāgojas un vairs nemana kādu fizisku defektu, tā visi bija apraduši ar mūžīgās izspiegošanas atmosfēru. Neteikt neko svarīgu pa telefonu. Izmantot kodus un sadzīviskus šifrus. Svarīgākās sanākšanās izslēgt telefonu pavisam. Ja gribējās pajokot, varēja pēkšņi sākt runāt ar vienmēr klātesošo Jutu - un pārējie nedaudz skumji pasmējās, jo neviens nešaubījās, ka Juta, caur paslēptiem mikrofoniem un visādiem par ASV vēstniecības naudu pirktiem moderniem gadžetiem, tiešām bija visu-dzirdoša un visu-redzoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Uzņēmīguma augļi ir vērtības, ne nauda vien

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam sarežģītā lojalitātes apliecināšanas laikā, kad nākas izvēlēties starp draugiem un draugiem. No vienas puses - tas ir mulsinoši, ka nevaram vienā lielā un draudzīgā kompānijā, piemēram, kā Rietumi, aiziet liberālā vēstures saulrietā. No otras puses - tā tas acīmredzot ir domāts, ka draugi kļūdās, ka patiesa draudzība balstās principos, ne emocijās vai izdevīgumā un prasa šos principus jeb vērtības apliecināt.

Tāpēc lieliskais Eiropas vēstures zinātājs Timotijs Snaiders ir sarakstījis arī latviešu valodā lasāmo grāmatiņu Par tirāniju. Tā sevišķi ir adresēta «Trampa laika» amerikāņiem, bet visnotaļ noderīga arī ikvienam šajos laikos dzīvojošajam, lai neieslīgtu intelektuālā un morālā laiskumā, pirms tiec parauts līdzi maldīgi un maldinoši informētu izvēļu straumē.

«Brīvības cena ir modrība,» T. Snaiders citē amerikāņu cilvēktiesību aktīvista Vendela Filipsa teikto pirms pusotra gadsimta. Turklāt tā nav modrība pret kaut kādiem tur sliktajiem «viņiem», bet gan pirmām kārtām pret paša laisko «es». Profesora Snaidera 20. gadsimta vēstures mācību «divdesmit baušļi», kā šos kompaktos, precīzos formulējumus anotācijā dēvē Valters Nollendorfs, vismaz manā lasījumā centrējas ap vadmotīvu, ko vienā vārdā var saukt par uzņēmīgumu jeb par aktīvu dzīves pozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Eko Gāze direktoru Andreju Laškovu

Lelde Petrāne, 28.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Eko Gāze direktors Andrejs Laškovs:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Auto gāzes jeb sašķidrinātās naftas gāzes (SNG) nozare Latvijā ir ļoti jauna un, lielā mērā pateicoties mana tēva uzņēmēja garam, mūsu ģimenei ir iespēja piedalīties šī uzņēmējdarbības virziena attīstībā no pašiem pirmsākumiem. Tēva dibinātā uzņēmuma Eko Gāze pamatā ir ideja par zaļo vidi, veselīgu ekoloģiju un ilgtspējīgu biznesu. Tas, manuprāt, ir galvenais iemesls, kāpēc arī es esmu šajā uzņēmumā, proti, alternatīvajai degvielai saskatu reālas perspektīvas nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

No Valmieras stikla šķiedras produkta izveidoti Gaismas ekrāni

Lelde Petrāne, 06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras stikla šķiedras ražotais produkts Atex® iedvesmojis divas apņēmīgas jaunietes - valmierieti Viktoriju Šarlāni un viņas kursabiedreni no Serbijas Mariju Dondoviču (Marija Dondovic). Viņām, studējot Eindhovenas Dizaina Akadēmijā Nīderlandē, Atex® kļuvis par daļu no kopīgā diplomdarba - jaunradītā produkta «Light Screens» jeb «Gaismas ekrāni», informēja uzņēmumā.

«Gaismas ekrāni» ir funkcionāli gaismas objekti atvērtā tipa biroju telpām, kurās nav ierīkotas atdalošās sienas individuālām darba vietām un kurās trūkst dabīgā apgaismojuma. Gaismas risinājums palīdz radīt atmosfērisko gaismu. «Gaismas ekrāni» kalpo arī kā gaismas un skaņas kontroles mehānismi, nodrošinot efektīvāku gaismas izkliedēšanu telpā, izvairoties no žilbinošas un spilgtas gaismas, un labāku skaņas akustisko efektu. Radīto objektu forma ir izlocīta no vienas tērauda caurules, pie kuras piefiksēts alumīnija rāmis ar Atex® membrānu. Kā gaismas avots izmantota LED spuldze.

Ceļš pretī diplomdarba projektam «Gaismas ekrāni» saistīts ar Viktorijas interesi par to, kas īsti tiek ražots Valmieras stikla šķiedrā. Vienā vasarā viņa apmeklēja uzņēmumu, aplūkoja jaunākos materiālus un inovācijas šajā jomā un iedvesmojās no pieredzētā. Lai gūtu atbildes uz sev būtiskiem jautājumiem, tika sazvanīts Valmieras stikla šķiedras meitas uzņēmums Lielbritānijā, kur tiek ražotas Atex® membrānas. Pie projekta jaunietes sāka strādāt kopā, jo abas vieno ne tikai līdzīgs redzējums dizainā, bet arī draudzība. Kā viņas pašas saka, komandas darbs pie projekta īstenošanas ir tikai stiprinājis abu draudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot modes tendencēm, zviedru Volvo ir radījis pilnīgi jaunu dzinēju paaudzi, kas jau ir pieejama gandrīz visos modeļos, izņemot pašreizējo XC90.

Svarīgi ir piebilst, ka turpmākajos gados jaunie motori būs neatņemama visu Volvo modeļu sastāvdaļa, kuri tiks būvēti uz jaunās t.s. SPA platformas.

Pašu spēkiem radītās motoru paaudzes dīzeļmotori un benzīnmotori tiek veidoti, balstoties uz divu litru tilpuma četrcilindru agregātu bāzes. Tos apkarinot ar dažāda izmēra turbīnām un/vai kompresoriem, tiks panākta motoru jaudu daudzveidība. Sāksim ar to, ka tie ir pilnīgi jaunas paaudzes motori, kuros plaši izmantots alumīnijs un citi modernie materiāli, ļaujot spēka dzelzim nomest 30 līdz 50 kilogramus liekā svara. Volvo jauno motoru unifikācijas plāns paredz plašu pielietojumu, sākot no pašiem mazākajiem Volvo priekšpiedziņas auto un beidzot ar lielāko un prestižāko SUV modeli XC 90.

Komentāri

Pievienot komentāru