Jaunākais izdevums

Biļešu tirdzniecība, kā valsts medicīnas sistēma – ērtāk maksāt pašam, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Mākslas palīgdarbība - tā dēvē nozari, kurā darbojas pasākumu biļešu tirdzniecības starpnieki. Katram darījumam uzrēķinot aptuveni septiņus procentus, viņi ir, iespējams, valstī pelnošākie mākslas palīgdarbinieki, un komercijas paradīzes priekšnoteikumus šiem starpniekiem rada valsts paspārnē esošās kultūras iestādes.

Piemēram, Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), VSIA Latvijas koncerti, VSIA Latvijas Nacionālā opera (LNO), kāds no valsts teātriem saskaņā ar noslēgto līgumu par biļešu izplatīšanu pakalpojumu jau vienreiz apmaksā - daļēji par nodokļu maksātāju naudu. Taču, pieverot acis uz virtuālās tirdzniecības lielo popularitāti, starpniekam ļauts vēl papildus iedzīvoties uz kultūras cienītāju rēķina. Piemēram, ja ģimenei, kura piecatā dosies uz VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku noslēguma koncertu Mežaparkā, nav sasniedzama biļešu izplatītāju kase, tad par 25 eiro vērtu ieejas biļešu iegādes iespējamību internetā viņiem nāksies piemaksāt vēl 1,84 eiro, lai gan valsts iestāde - LNKC - jau samaksājusi komisiju par šo pašu biļešu izplatīšanu.

«Tad lai iet uz kasi un pērk - tur nekas papildus nav jāmaksā,» Dienai saka SIA Biļešu paradīze valdes priekšsēdētājs Ēriks Naļivaiko. Uz to, ka kasu daudzviet nav, viņš atbild: «Es vēl atceros laikus, kad Dailes teātra biļetes pārdeva tikai Dailes teātrī un neviens par to kaut kā nekurnēja. Un Nacionālā teātra biļetes tikai Nacionālajā teātrī, un neviens neuztraucās arī par to.»

Par ko tieši tiek iekasēti 7,37 procenti? «Nav nevienam noslēpums, man liekas, ka gadus 25 mēs dzīvojam tirgus ekonomikas apstākļos. Un uzņēmējiem pelnīt, maksāt nodokļus un kaut ko nopelnīt ir uzdevums. Cilvēkiem ir izvēles iespēja - ejiet uz kasi!»

Tehnoloģiju blogeris Kaspars Foigts jau pirms vairākiem gadiem savā vietnē laacz.lv publicēja ierakstu Procenti par transakciju, sakot, ka komisijas uzlikšana pa virsu biļetes cenai ir «vienkārši čakarēšana».

Kāds lasītājs uz to komentārā atbildēja: «Nākotnē noteikti būs tā, ka būs jāmaksā dārgāk, ja maksāsi skaidrā naudā, jo kaut kādu «dinozauru» dēļ, kas vazājas apkārt ar skaidru naudu, būs jāalgo kasieris, apsardze un inkasatori. Šobrīd «dinozauri» ir vairākumā, tāpēc ir otrādi.»

Plašāk lasiet rakstā Kultūrmīļi maksā divreiz ceturtdienas, 25. jūnija, laikrakstā Diena (3. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kādas ir iespējas cīņai ar PVN krāpniecību?

Sintija Ozola, Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vadītāja, 09.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir izrādījušies neefektīvi pret PVN izkrāpšanu arī attiecībā uz metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un atsevišķu elektronisko ierīču piegādēm, tāpēc Latvijā arī šajās jomās tika ieviesta minētā īpašā PVN maksāšanas kārtība attiecīgi 2011. gada 1. oktobrī, 2012. gada 1. janvārī un 2016. gada 1. aprīlī. No šā gada 1. jūlija paredzēts ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī graudaugu nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja strādā pats sev vai divu trīs cilvēku kolektīvā, maksa par atrašanos kopā strādāšanas vietā ir izdevīgāka, nekā sava biroja noma,» uzskata Birojnīcas klientu attiecību vadītājs Dzintars Vītoliņš. Viena diena Birojnīcā maksā sešus eiro, septiņu dienu abonements 25 eiro, mēneša – 60 eiro.

The Mill fiksēta darba vieta maksā 150 eiro mēnesī.

Konkrēts darba galds TechHub Riga maksā 125 eiro mēnesī, bet nekonkrēta darba vieta – 95 eiro mēnesī. Savukārt tiem, kam darba vieta vajadzīga ik pa laikam līdz 20 stundām nedēļā, jāmaksā 45 eiro mēnesī.

Arī DarbaVietā ir pieejami trīs veidu abonementi – individuālā darba vieta par 90 eiro mēnesī, pieeja telpām 10 reizes mēnesī vai divreiz nedēļā par 45 eiro un komandu istabas, kas paredzētas diviem līdz trim cilvēkiem vai četriem līdz sešiem kolēģiem par 200 vai 350 eiro.

Dienas «caurlaide» Make Rīga maksā piecus eiro. «Lai te atrastos pastāvīgi, nāksies šķirties no 50 līdz 150 eiro mēnesī,» saka Make Rīga pārstāvis Rihards Skurbis. Savukārt Nordic Club House mēneša maksa ir atkarīga no laika apjoma, kādu ir plānots pavadīt, lietojot kluba infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Autobusu tarifi tiks vienādoti Pierīgā, Alūksnes, Ventspils un Kuldīgas rajonā

Žanete Hāka, 02.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 5.oktobra reģionālo vietējo maršrutu autobusu tarifi tiks vienādoti vairākos maršrutos Pierīgā un bijušajā Alūksnes rajonā, kur sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina AS CATA un SIA Sabiedriskais autobuss, informē Autotransporta direkcija.

Savukārt 6.oktobrī jaunie tarifi stājas spēkā SIA Sabiedriskais autobuss apkalpotajos maršrutos bijušajā Ventspils un Kuldīgas rajonā. Ņemot vērā, ka pirms tarifu izlīdzināšanas uzsākšanas reģionālajos maršrutos pastāvēja 24 dažādi tarifi, to vienādošanas rezultātā braukšanas maksa, braucot dažāda garuma distances, paliks nemainīga, samazināsies vai cituviet nedaudz palielināsies.

Rīgas teritorijā, kur reģionālo vietējo maršrutu pārvadājumus nodrošina AS CATA, brauciena maksa, mērojot attālumu starp pirmajām pieturvietām, pieaugs par 0,10 eiro, sasniedzot 0,80 eiro. Savukārt pārējā bijušā Rīgas rajona teritorijā, tostarp Siguldā, Krimuldā un Mālpilī, minimālā braukšanas maksa paliks nemainīga. Braucot attālumu, kas garāks par septiņiem kilometriem, biļetes cena palielināsies ne vairāk kā par 20 procentiem. Līdz ar jauno tarifu stāšanos spēkā AS CATA apkalpotajos maršrutos Rīgas plānošanas reģionā būs atlicis viens pārvadātājs, kas līdz 1.novembrim sabiedriskā transporta pakalpojumus sniegs saskaņā ar vecajiem tarifiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Gulbe: Neskatoties uz samazināto PVN likmi, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā citās Baltijas valstīs

LETA, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Komentējot samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, Gulbe norādīja, ka šis solis ir vērtējams pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā. «PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis,» sacīja Gulbe, norādot, ka nodokļu ieņēmumu ziņā valstij nav nekādu zaudējumu, un arī augļu un dārzeņu pārdošanas apmēri palielinājušies.

Vienlaikus viņa atzina, ka, neraugoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, ne visi augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki kā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe, piebilstot, ka aizvadītajā nedēļā esot apmeklējusi kaimiņvalstu galvaspilsētas, lai salīdzinātu minētās produkcijas cenas starp Baltijas valstīm, un rastu izskaidrojumu to atšķirībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nekustamā īpašuma izīrētāji nodokļus arī turpmāk varēs maksāt, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu

Lelde Petrāne, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā pamatnosacījumi nekustamā īpašuma izīrēšanai paliek nemainīgi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Arī nākamgad iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus, izīrējot vai iznomājot sev piederošu nekustamo īpašumu, joprojām varēs nomaksāt nodokļus, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu - nereģistrējot saimniecisko darbību. Savukārt, tie, kuri izvēlēsies reģistrēt saimniecisko darbību, tāpat kā līdz šim varēs izvēlēties sev izdevīgāko nodokļu nomaksas režīmu.

Nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana pret atlīdzību ir klasificējama kā saimnieciskā darbība, tādēļ īres vai nomas ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (INN). Iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas, var izvēlēties sev piemērotāko nodokļu nomaksas režīmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Nodokļu maksātāji ir par minimālās algas celšanu

Kaspars Garkanis, Arčers valdes loceklis, 07.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Reģionālo vietējo maršrutu autobusu tarifus vienādos

Žanete Hāka, 31.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar rītdienu, 1.septembri, tiks uzsākta reģionālo vietējo maršrutu autobusu tarifu vienādošana, un pirmās izmaiņas paredzētas Bauskas, Tukuma un Aknīstes novadā, informē Autotransporta direkcija.

Ņemot vērā, ka autobusa biļetes cena būs atkarīga no pasažieru mērotā attāluma un patlaban Latvijas reģionos tarifi ir krasi atšķirīgi, braukšanas maksas vienādošanas rezultātā būs posmi, kuros tā paliks nemainīga, samazināsies vai nedaudz palielināsies.

Autotransporta direkcija turpina darbu pie reģionālo vietējo maršrutu autobusu tarifu aprēķināšanas un saskaņošanas, tādēļ datumi, kad braukšanas maksas izmaiņas stāsies spēkā, būs atšķirīgi katra pārvadātāja apkalpojamajā teritorijā. Pirmās izmaiņas, kuras stāsies spēkā 1.septembrī, paredzētas Bauskas, Tukuma un Aknīstes novadā, bet septembra vidū jaunie tarifi tiks ieviesti vairākos Vidzemes un Zemgales plānošanas reģiona novados. Savukārt Rīgas, Kurzemes un Latgales plānošanas reģionā tarifu izlīdzināšanas process tiks uzsākts ne ātrāk kā oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar S Pen irbuli pazīstamā Samsung viedtelefonu sērija Note savā 10.jubilejā pircējiem sarūpējusi iespaidīgu trīs fotokameru bloku.

Jau desmito gadu pēc kārtas rudens cēlienu tehnoloģiju pasaulē iezvana Dienvidkorejas uzņēmuma Samsung prezentācija, kurā potenciālajiem pircējiem un vienkārši interesentiem tiek izrādīts kārtējais Galaxy Note modelis. Jā, augusta sākumā izrādītais Note 20 pārstāv jau desmito šīs sērijas paaudzi.

Tāpat kā priekšgājēji, arī jaunākais veikums iemieso āziešu pragmatisko un konservatīvo pieeju biznesam – sniegt klientiem viņu iecienīto produktu, ik gadu to nedaudz pilnveidojot. Tas vienlaikus arī nozīmē, ka vienas sērijas ietvaros radikālas izmaiņas nav gaidāmas, lai cik ļoti to vēlētos atsevišķi tehnoloģiju baumotāji, kuri gada sākumā spekulēja par Note un atlokāmā Fold sēriju saplūšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Darba tirgus paradoksu karuselis griežas aizvien straujāk

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 06.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežotais darba tirgus Latvijā varētu radīt nopietnas grūtības vidēja un ilgtermiņa izaugsmē, norāda Starptautiskais Valūtas fonds.

Fonda pārstāvji secinājuši, ka emigrācijas dēļ turpina kristies nepieciešamo prasmju līmenis valstī, taču līdz ar darbaspēka samazināšanos kāpj algas, kas attiecīgi mazina konkurētspēju. Savukārt darbaspēka novecošanās ilgtermiņā var mazināt ražīgumu.

Tikmēr Ministru prezidents Māris Kučinskis uzsver, ka Latvija nekādā gadījumā neatvērs savu darba tirgu mazkvalificētam darbaspēkam. Tajā pašā laikā uzņēmēji aizvien uzstājīgāk teic, ka trūkst darbaspēka, pēdējie kliedzieni izskanējuši no ēdināšanas nozares. Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un arodbiedrības pie visa vaino darba devēju maksātās zemās algas un apgalvo – ja būs augstāka darba samaksa, no strādāt gribētājiem ne atkauties nevarēs. To, ka lēto darbaspēku Latvijā ievedīs tikai pāri viņu līķiem, nerimstoši postulē arī Nacionālā apvienība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji bija plānots, ka gada sākumā sāks izsniegt jaunās personas apliecības jeb eID kartes ar desmit gadu derīguma termiņu, kas ir divreiz garāks, kā šobrīd. Taču jauno karšu ieviešana tagad tiek prognozēta tikai rudenī, vēsta LNT ziņas.

Kad pagājušā gada vasarā tika sagatavoti labojumi valdības noteikumos, tika paredzēts, ka personas apliecības ar divreiz garāku — desmit gadu derīguma termiņu sāks izsniegt 2019. gada 1. janvārī. Tomēr līdz apstiprināšanai valdībā jaunie noteikumi tā arī nav tikuši.

Kā skaidro Iekšlietu ministrijā (IeM), jauno eID karšu ieviešanu nācies atlikt vismaz divu iemeslu dēļ. Pērn decembrī ražotājs informējis, ka personas apliecības nespēs piegādāt sākotnēji plānotajā termiņā. Vēl viens būtisks iemesls, kāpēc joprojām turpina izsniegt identifikācijas kartes ar piecu gadu termiņu, ir pārāk lieli vecā parauga personas apliecību krājumi.

«Uzkrājums vecajām kartēm ir izveidojies pietiekami ievērojams. Tādēļ, lai efektīvi izmantotu vecā parauga kartes, pirms mēs uzsākam jauno karšu izsniegšanu, šis ir process, kas ir jāsalāgo savā starpā. Mēs prognozējam to, ka augusts, septembris varētu būt termiņš, kad varētu sākties jaunā parauga eID karšu izsniegšana,» LNT ziņām sacīja IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā reklāma virtuālajai valūtai Bitcoin Latvijā, visticamāk, bija pērnā gada jūlijā, kad par tās ieviešanu kā vēl vienu maksāšanas līdzekli paziņoja nacionālā lidsabiedrība airBaltic, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Citi uzņēmēji sajūsmā plaukstas nesita, jo redzēja, ka nekādus galvu reibinošus ieņēmumus valūta nenodrošinās. Tie, kas ieviesa, vairāk darīja to eksperimentālā formā, lai pavērotu, kā sistēma darbojas. Arī klienti tieši tādu pašu apsvērumu dēļ jauno valūtu tērēja pavisam nelieliem pirkumiem par nenozīmīgām summām.

Bitcoin maksāšanas sistēmas pievilcība no uzņēmējdarbības viedokļa slēpjas tajā, ka to ir ļoti viegli ieviest un uzturēt, par to papildus nav jāmaksā. Tomēr medaļas otra puse pagaidām ir bezjēdzīgums. Cilvēki algu saņem eiro, un kāpēc gan viņiem eiro būtu jāmaina uz Bitcoin, lai nopirktu to pašu, ko var nopirkt arī bez mainīšanas. Dienas aptaujātie Bitcoin ieviesēji gan uzsver - uzņēmumam tā ir laba forma, kā parādīt savu spēju būtu progresīviem, lai klienti redz, ka viņiem piedāvātās iespējas iet līdzi laikam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Senergo" ārkārtas situācijas laikā aicina atcelt maksu par elektroenerģijas pieslēguma uzturēšanu.

"Šā brīža AS "Sadales tīkls" tarifu struktūra būtiski apgrūtina uzņēmumu darbību, kas nonākuši daļējā vai pilnīgā dīkstāvē. Tāpēc ārkārtas situācijas laikā uzņēmumiem un arī pārējiem elektroenerģijas patērētājiem jāatceļ maksa par elektroenerģijas pieslēguma uzturēšanu, vienlaikus saglabājot nepieciešamās elektroenerģijas jaudas nākotnē," šādu priekšlikumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai nosūtījis elektroenerģijas tirdzniecības uzņēmums "Senergo".

Kā norāda "Senergo", "Sadales tīkla" tarifu struktūra šobrīd sastāv no diviem galvenajiem blokiem: maksa par elektroenerģijas sadalīšanu - maksa atbilstoši patērētajai elektrībai, kā arī maksa par atļauto elektrības pieslēguma slodzi/jaudu, ko faktiski var definēt kā "abonēšanas maksu", kas katru mēnesi jāmaksā neatkarīgi no patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijā biroju īres cenas zemākas nekā Igaunijā, bet augstākas nekā Viļņā

Db.lv, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā maksa par 1 m² biroju telpu nomu Rīgā ir zemāka nekā kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, taču apsteidz vidējās nomas cenas Viļņā, liecina Igaunijas uzņēmuma RIA.com Marketplaces piederošā un Ukrainas tirgū strādājošā nekustamā īpašuma portāla DOM.RIA.com apkopotie dati.

Galerijā augstāk - vidējā nomas maksa par 1 m² galvaspilsētās (2018. gada septembris, nekustamā īpašuma portālu dati).

Maksa par 1 m² ofisa telpu Rīgā vidēji ir ap 15 eiro. Biroju noma Ukrainas, Baltkrievijas un Polijas galvaspilsētā ir dārgāka nekā jebkurā Baltijas valsts galvaspilsētās.

Atbilstoši RIA.com Marketplaces veiktajai tirgus analīzei, pēdējā laikā Tallinā ir vērojams pakāpenisks komerctelpu nomas cenu kāpums. Salīdzinoši zemās izmaksas vilina dažādas kompānijas un jaunuzņēmumus. Jaunajās ēkās pārsvarā tiek iekārtotas kopstrādes telpas un jaunuzņēmumu centri. Rezultātā labu telpu pilsētā ir ārkārtīgi maz, un tas paver iespēju būvniecības kompānijām un investoriem ieguldīt biznesa centru un biroju kompleksu celtniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 31. maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē plānots izskatīt grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz paplašināt īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīma (tā saucamās PVN apgrieztās jeb reversās maksāšanas kārtības) piemērošanu un ieviest to arī graudaugu nozarē attiecībā uz noteikto neapstrādātu graudaugu un tehnisko kultūru (tostarp eļļas augu sēklu), tai skaitā šo preču maisījumu un sēklu, piegādēm.

«Lai cīnītos ar liela apjoma PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā PVN maksāšanas kārtība. Pozitīvi ir tas, ka ar šīs maksāšanas kārtības ieviešanu uzlabojas uzņēmējdarbības godīgas konkurences apstākļi, tajā pašā laikā nodokļu krāpšanas iespējas tiek būtiski mazinātas. Latvijā šī kārtība jau ir ieviesta vairākās nozarēs: kokrūpniecībā, metāllūžņu piegādēs un ar tām saistītos pakalpojumos, būvniecības pakalpojumos, mobilo telefonu un citu saistīto ierīču piegādēs. Arī graudaugu nozarē piemēros reverso PVN maksāšanas kārtību jau no šā gada 1. jūlija,» norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz šim izveidotais nebanku aizdevēju sektora regulējums jau ir stingrs, un līdz šim ieviestie nosacījumi ir ne tikai iegrožojuši nozari, bet radījuši aizvien neizdevīgāku piedāvājumu patērētājiem. Plānotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) lielai iedzīvotāju daļai var nogriezt pieeju aizdevumiem vispār, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Salīdzinot Latvijas nebanku kreditētāju piedāvājumu ar citām Baltijas valstīm, var secināt, ka likmes ir līdzīgas, tādēļ nav saprotama vēlme mūsu valstī tos ierobežot vēl vairāk.

Saskaņā ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veikto analīzi var secināt, ka šobrīd spēkā esošās likmes trīs Baltijas valstīs ir līdzīgas, situāciju tirgū raksturo LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš. Piemēram, salīdzinot Baltijas valstīs noteiktās maksimālās kredītu izmaksas, kas izteiktas ar procentiem dienā, var secināt, ka aizdevumam ar termiņu ilgākam par 30 dienām Latvijā un Lietuvā tās praktiski ir vienādas, attiecīgi 0,25% dienā un 0,245% dienā, bet salīdzinot ar Igauniju (šobrīd spēkā 0,164%), Latvijā izmaksas ir par 0.086 procentpunktiem augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa sabiedrības izliekas, ka maksā nodokļus, bet valsts izliekas, ka tos iekasē

To intervijā DB stāsta bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, kura pašlaik ne tikai sniedz juridiskos pakalpojumus, bet arī lasa lekcijas par aktuālajiem krimināltiesību jautājumiem noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un novēršanā nodokļu jomā Latvijā un Eiropā. Viņa pieteicās uz pašlaik vakanto VID ģenerāldirektora amatu, tika izvirzīta otrajai atlases kārtai, bet trešajai kārtai izraudzīto pretendentu vidū Ļ. Švecovas nav.

Fragments no intervijas:

«Ēnu ekonomikā apgrozās milzīgas summas, turklāt tā nav noslēgta un ierobežota ar kādas valsts robežām, un ar to cīnās faktiski visas valstis pasaulē. Latvija nav izņēmums. Melnā ekonomika ir būtisks izaicinājums jebkurai valsts varai. Tajā apgrozās milzīgas summas, un daļu no tām izmanto ne tikai tāpēc, lai nolīgtu izpildītājus, talantīgus un gudrus dažādu jomu speciālistus, tostarp juristus, finansistus. Sava daļa resursu tiek tērēta arī korupcijai – nopērkot konkrētos cilvēkus, kuri ieņem attiecīgus amatus. Vēl jāņem vērā masu mediju loma, jo bieži vien VID juridiski neko pateikt par nodokļu nemaksātāju nevar, bet sabiedriskā doma nostājas aizskartā pusē. Raugoties caur šādu prizmu, var iegūt pārsteidzošu skatījumu uz ne vienu vien atgadījumu Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Šīs sērgas apkarošanā ir svarīgi, lai visi posmi strādā sazobē kā pulkstenis, jo, tiklīdz izkrīt viens posms, tā ir grūti panākt, lai vainīgie, vismaz izpildītāji, nonāktu uz apsūdzēto sola un bailēs no soda būtu gatavi izpaust organizētājus, kuri Latvijā nekad varbūt pat nebūtu bijuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Noslēgsies reģionālo vietējo autobusu tarifu izlīdzināšanas pirmais posms

Žanete Hāka, 25.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ, 29.novembrī reģionālo vietējo maršrutu autobusu tarifi tiks vienādoti bijušajā Rēzeknes rajonā, kur sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina AS Rēzeknes autobusu parks.

Savukārt 30.novembrī jaunie tarifi stāsies spēkā AS CATA apkalpotajos maršrutos bijušajā Cēsu rajonā, tādējādi būs noslēdzies tarifu vienādošanas pirmais posms.

Autotransporta direkcija turpina veikt pārrunas ar pasažieru pārvadātājiem par abonementa biļešu metodikas principiem, lai līdz ar tarifu vienādošanas pirmā posma noslēgšanos tās varētu pakāpeniski ieviest visu pasažieru pārvadātāju apkalpotajos maršrutos.

Rēzeknē, kur pasažieru pārvadājumus nodrošina AS Rēzeknes autobusu parks, minimālā braukšanas maksa jeb maksa par pirmajiem brauciena kilometriem pieaugs par 0,10 eiro, sasniedzot 0,60 eiro. Savukārt pārējā bijušā Rēzeknes rajona teritorijā tiks ieviests starpposms tarifu vienādošanā, tādējādi maksa par braucienu starp pirmajām pieturvietām pieaugs no 0,05 līdz 0,15 eiro, sasniedzot 0,30 eiro. Maksa par braucienu, mērojot attālumu no septiņiem līdz 33 kilometriem, pieaugs ne vairāk kā par 20%, bet, braucot garākas distances, maksa samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperta viedoklis: Apmēram 25 eiro par vienu sistēmas dalībnieku

Dzintars Striks, ekonomists, 21.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprēķini liecina, ka tik lielu summu gadā pārvaldītāji no pensiju plānu aktīviem iekasē par otrajā pensiju līmenī ieskaitītās naudas pārvaldīšanu

Tas ir daudz vai maz? Jāsaka, ka atbilde būs atkarīga no skatu punkta. Tas ir pat pārsteidzoši maz, ja ņem vērā mūžīgos pārmetumus, ka finanšu institūcijas par otrā pensiju līmeņa aktīvu pārvaldīšanu iekasē salīdzinoši lielas komisijas maksas (procentuālā izteiksmē) un labi nopelna. Tas arī nav daudz, salīdzinot ar izmaksām citu valstu pensiju sistēmās, kurās uzkrājumus pēc līdzīgiem principiem pārvalda profesionāli aktīvu pārvaldītāji. Piemēram, Igaunijā par vienu sistēmas dalībnieku tiek iekasēti apmēram 50 eiro, Zviedrijā – 37 eiro, Dānijā – 70 eiro, bet Lietuvā – vien 17 eiro.

Runājot par komisijas maksas iekasēšanas principiem, Latvijas pensiju sistēmai ir vēl viena svarīga priekšrocība – vienkārša struktūra. Proti, no otrajā līmenī novirzītās naudas tiek atskaitītas tikai ar pārvaldīšanu saistītās izmaksas, tostarp maksa par turētājbankas pakalapojumiem: 1% plus mainīgā atlīdzība. Nav jāmaksā ne par jaunu līdzekļu iemaksām, kā tas notiek, piemēram, Bulgārijā, ne par izmaksu, kā tas notiek Igaunijā un Lietuvā. Bulgārijā komisijas maksa par jaunu līdzekļu iemaksāšanu var sasniegt pat 4,5%. Tādējādi sistēmas dalībniekam nav jālauza galva par to, kurā brīdī un kas tiks atskaitīts. Ja interesē, var ļoti vienkārši secināt, tieši cik daudz līdzekļu pārvaldītājs iekasē par savu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Papildināta - Eksperiments: Kā es vergoju Latvijas uzņēmumā par 20 eiro dienā

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Elektronikas preču tirgu ārstēs reversais PVN

Elīna Pankovska, Māris Ķirsons, 24.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētā reversā pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtība datortehnikai, mobilo tālruņu, spēļu konsoļu un visas elektronikas ierīču tirdziecībai valstij dos papildu nodokļus; pircējiem mazākas iespējas nopirkt šīs preces bez PVN

Tā iespējamo jaunievedumu vērtē Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas biedra a/s Capital valdes priekšsēdētājs Ivars Putniņš. Viņš uzsver, ka Latvijas Datortehnoloģiju asociācija bija iniciators tam, lai arī Latvija 1:1 pārņemtu ES direktīvas piedāvātās iespējas. Reversā pievienotās vērtības (PVN) maksāšanas kārtība nozīmē to, ka pircējs, iegādājoties preci, par to samaksā pārdevējam, bet PVN samaksā valstij. Pašlaik šāda kārtība pastāv darījumos ar kokmateriāliem, metāllūžņiem, kā arī būvniecības pakalpojumiem.

Savukārt parastā PVN maksāšanas kārtībā pircējs pārdevējam samaksā gan preces cenu, gan atbilstošu PVN, bet pārdevējs veic norēķinus ar valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Legālo ātro kredītu kompāniju darbības ierobežošana nemazinās cilvēku nepieciešamību pēc naudas

«Citas valstis var mācīties no prakses un kontroles, kāda ir sasniegta īstermiņa aizdevumu sektorā Latvijā. Šeit tirgus pats ir noteicis cenu pakalpojumam. Mūsu gadījumā rūpīgi tiek izvērtēta klientu kredītspēja, tādēļ valdībai nevajadzētu pārmērīgi iejaukties nozares regulācijā, jo sekas ne vienmēr ir paredzamas», intervijā Dienas Biznesam pauž AS 4finance valdes priekšsēdētājs un 4finance grupas uzņēmumu vadītājs Kīrans Patriks Donelijs (Kieran Patrick Donnelly).

Jūs esat strādājis dažādās valstīs, raksturojiet, lūdzu, ātro kredītu nozari un likumdošanu citās valstīs, kurās šis segments ir attīstīts, piemēram, ASV un Lielbritānijā? Kādas ir atšķirības salīdzinājumā ar Latviju?

Komentāri

Pievienot komentāru