Kungs ļoti īpašās kurpēs 

Vēl viena Latvijas komercbanka nostiprina korporatīvo pārvaldību ar globāla politiskā smagsvara piesaisti

Didzis Meļķis, 2018. gada 29. janvāris plkst. 8:52

Rezidentu un nerezidentu banku pakalpojumu kombinācijas nepieciešamība Latvijā ir acīmredzama, saka AS Norvik Banka neatkarīgās padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais NATO ģenerālsekretārs un Dānijas premjers Anderss Fogs Rasmusens (Anders Fogh Rasmussen).

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Norvik aicinājums jums pievienoties padomei ierakstās plašākā Latvijas komercbanku tendencē, kad sevišķi bankas ar nerezidentu apkalpošanas portfeļiem mēģina piesaistīt sev slavenus Rietumu vārdus un uzvārdus, kam acīmredzot vajadzētu vairot šo banku uzticamības tēlu. Izņemot jūsu superlielo vārdu, kas ir tā pievienotā vērtība, ko jūs ienesat Norvik?

Pirmām kārtām gribu uzsvērt, ka es pieņēmu uzaicinājumu pievienoties padomei, jo mana vispārējā fokusēšanās ir uz investīciju un ekonomiskās attīstības veicināšanu Baltijas valstīs, un šādi tā jau būs kas vairāk par teorētisku darbošanos. Es tiešām gribu, lai mans pienesums ir arī visnotaļ praktisks. Tā būtu mana vispārīgā attieksme pret šo piedāvājumu. Otrām kārtām mans pienesums būs caur manu starptautisko kontaktu tīklojumu. Mani iepriekšējie amati ir bijuši ar ļoti spēcīgu starptautisko fokusu – gan kā Dānijas premjeram, gan vēlāk kā NATO ģenerālsekretāram. Kopš tiem laikiem mans starptautisko kontaktu tīkls ir visai izvērsts, un es uzskatu, ka ar to varu sniegt savu pienesumu Norvik tālākai attīstībai, lai dibinātu vai nostiprinātu kontaktus ar klientiem un citām bankām. Tā ir konkrētā vērtība, ko es varētu šeit pievienot. Bet es tāpat gribu uzsvērt, ka iemesls, kāpēc es šo uzaicinājumu pieņēmu, ir manis gūtā pārliecība sarunu gaitā, ka Norvik prakse balstās labā banku darbības ētikā, ieskaitot cīņu pret naudas atmazgāšanu, uzsvaru uz darījumu spēcīgu caurskatāmību utt. Protams, ka uz šīm tēmām es kā padomes biedrs gribu likt arī savu uzsvaru.

Kā jūs iepazināties ar bankas īpašnieku Grigoriju Guseļņikovu?

Mēs iepriekš nebijām pazīstami. Bet pirms lēmuma pievienoties padomei mums bija dažas tikšanās. Tajās viņš pastāstīja par savu dzīvi un pieredzi līdz šim, arī par saviem ieskatiem attiecībā uz banku industriju, un man bija ļoti skaidrs iespaids, ka viņš fokusējas precīzi uz tiem pašiem jautājumiem, kas ir svarīgi arī man. Proti, uz augstiem banku ētikas standartiem. Pēc trijām tikšanās reizēm es biju pārliecināts, ka varu pievienoties šai padomei.

No ziņām esmu ievērojis, ka jūsu darbība pēdējos gados ir saistījusies ar jūsu agrāko kompetenci tieši drošības un militārajā jomā. Vai jums ir kāda tieši banku pieredze?

Man nav specifiskas banku pieredzes detalizētā izpratnē, un šī būs iespēja arī man mācīties un praktiski iedziļināties konkrētās regulējumu, bankas darbības un banku industrijas detaļās vispār. Bet man, protams, ir vispārīga regulējošā rāmējuma un politikas pieredze kopš darbošanās Dānijas politikā. Es kā ekonomikas ministrs savulaik biju atbildīgs arī par banku darbību, un kā premjeram man šai jomā bija pienākumi pēc 2007. gada banku krīzes. ES līmenī mēs tai laikā ļoti daudz strādājām tieši ar banku darbības regulējumiem. Tāpēc šai līmenī man ir laba pieredze. Bet šāds vispārīgs ieskats no malas, saprotams, atšķiras no tā skata, kāds ir no industrijas iekšienes, un šī man ir jauna iespēja. Es sagaidu, ka jūs (pamāj uz bankas valdes priekšsēdētāju Oliveru Bramvelu) mani pamācīsit arī par visām detaļām.

O. Bramvels: Noteikti.

No malas skatoties, jūs ar savu pievienošanos Norvik iekāpjat tajās kurpēs, kas palikušas tukšas pēc Devona Arčera, kurš 2015. gadā ienāca Norvik (DB 04.12.2015.) un, manā vērtējumā, tieši kā uzticības persona Rietumiem, bet jau nākamajā gadā par krāpšanos ar vērtspapīriem tika arestēts ASV. Vai esat šo gadījumu apspriedis ar bankas vadību?

Nē, es par to neesmu runājis.

O. Bramvels: Es noteikti neteiktu, ka ar šo kāds iekāpj kāda cita kurpēs. Rasmusena kungam ir savas ļoti īpašas kurpes, kurās viņš ir. Bet es varu teikt, ka pēdējos sešus mēnešus mēs esam strādājuši pie korporatīvās pārvaldes nostiprināšanas, ieskaitot valdes nostiprināšanu. Piemēram, Laura Poča-Rozenblūma ir kļuvusi par mūsu Latvijas biznesa vadītāju, un padomei pērn pievienojās arī Dr. Augusts Heinings. Arī ar Rasmusena kungu mums bija ilgākas sarunas, un es varu apliecināt, ka viņa veiktā iepriekšējā izpēte (due diligence) par banku bija visai intensīva.

Mūsu mērķis ir neatkarīga bankas padome un lai tās locekļiem ir dažāda iepriekšējā pieredze. Varbūt viņiem nāksies arī nedaudz mācīties par bankas ikdienas operācijām, tomēr tie ir cilvēki ar spēcīgu pārraudzības un padomdošanas pieredzi, un tieši ar to padome arī nodarbojas. Tā kā šeit nav runa par kāda cita kurpēm, un Rasmusena kungs ir gana neatkarīgs, lai izdarītu pats savus secinājumus un spriedumus un nodrošinātu Norvik to, ka mēs sasniedzam savu neatkarīgas korporatīvās pārvaldības mērķi. Ar to mūsu saruna ar viņu sākās, un turp mēs arī kopā tagad ejam.

Visu interviju Kungs ļoti īpašās kurpēs lasiet 29. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2017. gada 28. marts plkst. 11:02

AS Norvik Banka un tās galvenais akcionārs, Lielbritānijas pilsonis Grigorijs Guseļikovs,...

2016. gada 21. oktobris plkst. 11:08

Šā gada pirmajā pusgadā AS Norvik banka neto ienākumi bija 30 miljoni...

2016. gada 12. septembris plkst. 17:38

Norvik banka nodibinājusi meitasuzņēmumu SIA Sport Leasing, liecina Firmas.LV informācija....

2016. gada 01. augusts plkst. 8:58

Kaut gan ziņu aģentūra Bloomberg par Deutsche Bank plāniem pārtraukt ASV dolāru...

2016. gada 28. aprīlis plkst. 14:37

Norvik banka jaunā klientu apkalpošanas centra izveidē Rīgā, Raiņa bulvārī 11, ieguldījusi...

Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

No šīs sadaļas
2018. gada 26. janvāris plkst. 12:58

Haotiska un stresaina likvidējamās AS Trasta komercbanka aktīvu izpārdošana izolēs nenotiks

2018. gada 24. janvāris plkst. 15:07

«Man šķiet, ka daudzi uzņēmumi, un ne tikai finanšu tehnoloģiju jomas spēlētāji, joprojām līdz galam nav aptvēruši gaidāmo pārmaiņu lielumu.»

2018. gada 24. janvāris plkst. 14:12

Visbiežākie darījumi, kas ir aizdomīgi, saistīti ar daudz skaidras naudas iemaksām kontos.

2018. gada 24. janvāris plkst. 11:43

Ekskluzīvu interviju ar Andersu Fogu Rasmusenu lasiet laikrakstā Dienas Bizness pirmdien, 29. janvārī.

2018. gada 18. janvāris plkst. 15:58

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) banku nozares vispasaules pētījums EY Global Banking Outlook...

2018. gada 17. janvāris plkst. 13:38

Risinājums piemērots kā mazu, tā arī vidēju un lielu uzņēmumu grāmatvedībai.

2018. gada 15. janvāris plkst. 16:35

Janvāra beigās Finanšu ministrijā notiks izsole par tiesībām veikt studējošo kreditēšanu...

2018. gada 15. janvāris plkst. 12:19

Aizvadītajā nedēļā AS Swedbank ziņoja, ka turpmāk, ejot tās internetbankā ar aplikācijas Smart-ID palīdzību, vairs neprasīs personas kodu, bet tikai lietotājvārdu. Cert.lv eksperti uzskata, ka papildus paroles ieviešana personas koda vietā drošību nepaaugstinātu.

2018. gada 15. janvāris plkst. 11:58

2018. gada 13. janvārī stājas spēkā Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), kura ieviesīs...

2018. gada 11. janvāris plkst. 10:23

2017. gadā SEB grupas uzņēmums Latectus, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un...