Kur plūst Latvijas pensiju nauda? 

Uz laikraksta Dienas Bizness jautājumiem atbild Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības direktors Pēteris Stepiņš.

Jānis Šķupelis, 25.02.2016
1/3

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Fragments no intervijas:

Kur plūst Latvijas pensiju nauda? Kā nopelnāt?

Veicot ieguldījumus, mums ir jāpatur prātā nepieciešamība ne tikai nopelnīt, bet arī samazināt pensiju kapitāla risku klientiem. Proti, pensiju 1. līmeņa kapitāls ir tieši saistīts ar Latvijas ekonomiskās attīstības ciklu, jo to veido pašlaik strādājošo iedzīvotāju iemaksas no viņu darba algas. Krīzes gados sarūk gan strādājošo skaits, gan arī to nomaksātie nodokļi un pensiju 1. līmeņa tekošā naudas plūsma. 2. līmenim ir jābūt kā atsvaram, un tas nevar būt atkarīgs tikai un vienīgi no Latvijas ekonomikas veiksmes stāsta. Tādēļ mēs balansējam starp globālo ieguldījumu diversifikāciju un ar vēlmi, iespējām un pamatojumu plāna dalībniekiem ieguldīt vietēji. Līdz ar to pašlaik galvenais pagājušogad nopelnītais nāca no pasaules akciju tirgiem. Obligāciju tirgos, izvēloties konservatīvu stratēģiju, iespējas nopelnīt nebija tik lielas. Veiksmīgas bija mūsu investīcijas Baltijas nekustamā īpašuma jomā, taču to īpatsvars bija neliels. Kopumā mēs nopelnām ne tikai ar ieguldīšanu kāda reģiona akciju tirgos, bet arī ar mūsu spēju iegūt izdevīgākas cenas lielāku apjomu dēļ pie darījumu veikšanas, kā arī rotāciju starp dažādiem ieguldījumu veidiem un valstīm.

Kādas problēmas ieguldījumiem Latvijā? Ir ko pirkt?

Raugoties uz ieguldījumiem uzņēmumos, ko Latvijā var veikt caur biržu, jāatzīst, ka ir atbilstošas kvalitātes – vai nu pēc pieejamā apjoma un apgrozījuma, vai kredītriska – uzņēmumu trūkums. Reāli ieguldīšanas objekti ir vien daži, un mēs bez ieguldījumiem Latvijas valdības vērtspapīros ieguldām vēl Latvenergo, Grindeks un Olainfarm.

Vai mēs būtu gatavi ieguldīt augsta riska nelielā vietējā emitenta obligācijās? Visticamāk, nebūtu. Šādi ieguldījumi pēc būtības ir «nopērc un turi līdz beigām un ceri, ka nekas ārkārtējs nenotiks». Ja mūs neapmierinātu vai nu uzņēmuma darbība, tā pārvaldība, īpašnieku rīcība, vai vienkārši rastos cita vajadzība pārdot ieguldījumu, tam, domājams, nebūtu pircēja (par saprātīgu cenu). Arī mūsu iespējas ietekmēt uzņēmuma darbu būtu tuvas nullei. Tieši tādēļ kā aizstājēju biržā tirgotajām investīcijām mēs esam izvēlējušies ieguldījumus alternatīvajos ieguldījumu fondos, kas savu darbību izvērš Latvijā vai Baltijā. Šie fondi tālāk naudu iegulda vietējos uzņēmumos, un, tā kā to ieguldījums parasti ir būtiska daļa no uzņēmumu kapitāla, fondiem ir arī spēcīgas pozīcijas, nosakot uzņēmumu pārvaldību un stratēģiju.

Visu interviju Izaicinājumu pensijai netrūkst lasiet 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Jaunākais izdevums