Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi SIA Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība iesniegtos ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus Līvānu novada Līvānu pilsētā. Ar šī gada 1.decembri uzņēmuma klientiem maksa par kubikmetra dzeramā ūdens sagatavošanu un piegādi, kā arī par izmantotā ūdens novadīšanu uz attīrīšanas iekārtām un tā attīrīšanu kopā būs 1,46 eiro, nformē SPRK komunikāciju nodaļas galvenā speciāliste Ieva Bethere.

Attiecīgi maksa par ūdensapgādes pakalpojumu kubikmetru būs 0,51 eiro, bet maksa par kanalizācijas pakalpojumu - 0,95 eiro. Tarifos nav ietverts pievienotās vērtības nodoklis.

Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība regulatorā ar iesniegumu izskatīt un apstiprināt jaunu tarifu projektu vērsās 2014.gada 10.jūnijā. Iesniegtais tarifu projekts paredzēja 0,53 eiro kubikmetrā par ūdensapgādes pakalpojumiem un 0,93 eiro kubikmetrā par kanalizācijas pakalpojumiem. Regulators tarifu projekta izvērtēšanas gaitā lūdza komersantu iesniegt papildus skaidrojumus un izmaksas pamatojošos dokumentus, kā rezultātā uzņēmums iesniedza precizēto tarifu projektu. Precizējumi samazināja ūdensapgādes pakalpojumu tarifu par 0,02 eiro, bet kanalizācijas pakalpojumu tarifu palielināja par 0,02 eiro.

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm. Plānotās investīcijas vienota jahtu ostu tīkla izveidei un popularizēšanai Rīgas plānošanas reģiona piecās ostās un Kurzemes plānošanas reģiona sešās jahtu ostās veidos 5,9 miljonus eiro, informē projekta īstenotāji.

«Šis projekts ir solis tuvāk iecerei Latvijā attīstīt burāšanu kā tūrisma un aktīvās atpūtas veidu līdzīgi, kā tas ir attīstīts Skandināvijā. Mūsu ostām ir visi priekšnosacījumi, bet līdz šim nav pietiekami attīstīts to potenciāls šajā virzienā - lai tās nodrošinātu tādu pakalpojumu kvalitātes līmeni, kādu sagaida, piemēram, skandināvu burātāji. Tāpēc projekta ietvaros tiks uzlabota infrastruktūra Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona jahtu ostās,» stāsta Rīgas plānošanas reģiona Starptautisko projektu nodaļas vadītāja Inga Brieze.

Tostarp, piemēram, Jūrmalas jahtu ostā tiks padziļināta Lielupes grīva, izveidota peldošā piestātne un video novērošanas sistēma, uzstādītas navigācijas zīmes un viedā boja, kas nolasīs informāciju par laika apstākļiem jūrā. Vienlaikus ar šo projektu tiks veikta jahtu ostu popularizēšana gan tepat Latvijā, gan arī ārvalstīs, tādā veidā attīstot Latvijas piekrasti kā pievilcīgu galamērķi burātājiem.

SIA «Baložu komunālā saimniecība» šī gada oktobra sākumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedza siltumenerģijas gala tarifa projektu, kas paredz tarifa pieaugumu 20,6% apmērā, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Pie dabasgāzes tirdzniecības cenas 184,97 eiro par tūkstoti normālkubikmetru, pašlaik spēkā esošais tarifs ir 53,78 eiro par megavatstundu (bez PVN), piedāvātais - 64,87 (bez PVN).

Piedāvātais tarifs varētu stāties spēkā ar 2018. gada 1. janvāri. Uzņēmums tarifa izmaiņas skaidro ar siltumenerģijas piegādātāju cenu, kā arī citu izmaksu pieaugumu.

Iepazīties ar tarifu projektā ietverto vispārpieejamo informāciju, kā arī sniegt savus priekšlikumus un ieteikumus par siltumenerģijas gala tarifa projektu lietotājs var SIA «Baložu komunālā saimniecība» Krišjāņa Barona ielā 1, Baložos, pirmdienās no plkst.15.00 līdz 16.00, iepriekš sazinoties pa tālruni 67916723 vai 29720976.

Kurzemes plānošanas reģions saņēmis priekšlikumus no Autotransporta direkcijas (ATD) par konkrētiem maršruta tīkla reisu samazinājumiem, kuros ieteikts arī slēgt vairākus maršrutus, aģentūru LETA informēja Kurzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Vaira Brūdere.

Viens no maršrutiem, ko iesaka slēgt, ir Ventspils - Mazirbe, kur autobuss kursē vasaras sezonā. Iespējams, tomēr būtu jāizvērtē iespēja šo maršrutu saglabāt, piemēram, samazinot dienu skaitu, kad autobuss kursē, vai arī pagarinot maršrutu līdz Kolkai, lai būtu vairāk braucēju, pieļāva Brūdere.

Tāpat ieteikts slēgt maršrutu Talsi - Kuldīga. Kā atzina Brūdere, šis jautājums vēl ir jāpārrunā ar attiecīgo novadu pašvaldībām. Starp Kuldīgu un Talsiem autobusu satiksmi nodrošina arī maršruts Liepāja - Talsi.

Ieteikts arī slēgt maršrutu Ventspils - Blāzma - Ugāle - Usma- Ugāle, tomēr Kurzemes plānošanas reģions pret to iebilst. «Šis maršruts ir garš - to varētu padarīt īsāku, bet nekādā gadījumā slēgt. Ventspils novadā ir mazs iedzīvotāju blīvums un ir tikai seši vietējie reģionālie maršruti,» nepieciešamību saglabāt šo maršrutu pamatoja Brūdere.

Lapenieku iedzīvotāji uzskata, ka savulaik, pērkot apbūves zemes gabalus ģimenes privātmāju celtniecībai, pārdevēji viņus piemānījuši, par to šodien informē laikraksts Latvijas Avīze.

Tā, piemēram, ciemata iedzīvotājs Askolds Valbahs stāstījis, ka par kanalizācijas ķīlniekiem viņus pārvērtis vietējās pašvaldības deputāts Inārs Beļinskis un viņa biznesa partneris, ķekavietis Juris Sondors, norāda laikraksts.

Tas skaidro, ka savulaik, kad Rīgas pievārtē jauni ciemati auga gluži kā sēnes pēc lietus, abi biznesmeņi ielikuši pamatus Lapeniekiem – ap 21 hektāru lauksaimnieciski izmantojamās zemes pārvērta apbūvējamā, «sašķērēja» gruntsgabalos, kuros izbūvēja kanalizācijas un gāzes sistēmu. Labiekārtotos apbūves gabalus pēc tam pamazām pārdeva. Bet pircēji neesot brīdināti, ka notekūdeņu kanalizācija, kas turklāt ierakta nevis zem ielu seguma, bet uzcelto dzīvojamo māju iekšpagalmos, pircējiem nemaz nepieder.

Ķekavas novads ir turīgāko pašvaldību pirmajā desmitniekā, un interese iegūt varu politiskajiem spēkiem Ķekavā ir bijusi jau pirms novada izveidošanas. Arī šajās vēlēšanās par vietām domē cīnījās 13 partijas, no kurām domē iekļuva astoņas. Šī ir viena no 38 pašvaldībām, kur pēc vēlēšanām mainījās vadība, un Roberta Jurķa (Vienotība) vietā tagad to vada Valts Variks (Vidzemes partija), norāda laikraksts Diena.

Varas maiņa esot atstājusi savu iespaidu. Jaunā domes vadība apšaubot iepriekšējā sasaukumā iesākto projektu atbilstību iedzīvotāju interesēm un sākusi tos pārvērtēt.

Kā vēsta laikraksts, SIA Baložu komunālā saimniecība realizē astoņus projektus, kas tiek īstenoti par ES fondu naudu. Vērienīgākie plāni saistīti ar šķeldas katlumājas izbūvi, kas plānota par kopējo summu 3,1 miljons latu ar Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. No šī avota esot piešķirta nauda arī Ūdenssaimniecības attīstības projektam. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu SIA Baložu komunālā saimniecība plānojot modernizēt siltumtīklus Baložu pilsētā. Tāpat uzņēmums uzsācis vairāku māju siltināšanu, kur arī darbi apstājušies.

Komunālo pakalpojumu uzņēmumi, kuri vairs nespēj izturēt un uzturēt parādnieku lavīnu, ķērušies pie krietni radikālākiem soļiem, bez apkures nemaksātājiem atslēdzot arī kanalizāciju un auksto ūdeni.

Ja valdības līmenī parādnieku situācija beidzot netiks risināta pēc būtības, nevis lielākoties banku interesēs kā līdz šim, tad, ja ne šajā, tad nākamajā apkures sezonā gan, ļoti iespējams, cietīs ne vien nemaksātāji, bet arī maksātāji, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis pagājušajā nedēļā tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu un informēja par komunālo maksājumu parādu apjomiem, kas ir vairāk nekā 40 miljoni latu 71 pašvaldībā. Tas ir par 10,5 miljoniem latu vairāk nekā pērn. LPS jūlija sākumā nosūtījusi vēstuli Saeimai un valdības ministriem, aicinot piešķirt subsīdijas maznodrošinātajiem vai kredītlīnijas namu apsaimniekotājiem siltuma parādu mazināšanai, par ko nāksies lemt nākamajai valdībai.

Lielo pilsētu pašvaldības janvārī iesniegs savu redzējumu par 2014. - 2020.gada plānošanas periodā paredzētajām Eiropas Savienības fondu programmām.

Lielo pilsētu asociācija par to vienojusies sarunās ar Finanšu ministriju. Viena no versijām, ko izteikusi Finanšu ministrija, bija programmu izmaiņas, atsakoties no Pilsētvides jeb urbānās programmas. Savukārt lielo pilsētu pašvaldības tieši šajā programmā saskata attīstības iespējas, preses konferencē klāstīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Pilsētvides programmas ietvaros realizēta izglītības iestāžu energoefektivitāte, sakārtoti pilsētu apgaismojumi, veidota infrastruktūra uzņēmējdarbības attīstīšanai. Tā kā šobrīd no Briseles saņemtas ziņas, ka Baltijas valstīm atbalsta apjomu nesamazinās, pašvaldības saredz iespēju pilsētvides programmu paplašināt. Zem šīs programmas varētu apvienot visus projektus, kas vērsti uz komunālās saimniecības sakārtošanu, tā ietaupot laiku, resursus un samazinot birokrātisko procedūru, skaidroja U. Sesks. Līdz šim, rekonstruējot vienu ielu, katra komunālā saimniecība ES atbalstam rakstīja savu projektu, katru programmu administrēja cita ministrija. Rezulātā bija daudz tehnisko projektu, katram savu termiņi, katram savs finansējuma grafiks, kas sarežģīja projektu izpildi.

Iecavas novada dome septembra sēdē nolēmusi atbalstīt privātmāju pieslēgšanu centralizētajam kanalizācijas tīklam, reģionālajam laikrakstam Bauskas Dzīve pavēstījis deputāts Atis Avots.

Pašvaldības kapitālsabiedrība «Dzīvokļu komunālā saimniecība» (DzKS) sagatavojusi projektu centralizētā kanalizācijas tīkla izveidošanai visā Iecavā, kam iecerēts saņemt Eiropas fondu finansējumu. Tāpēc pieņemti saistošie noteikumi par atbalstu namu īpašniekiem kanalizācijas pieslēgumu veidošanai pie centralizētā tīkla, lai nauda nebūtu ieguldīta sistēmā, ko neizmanto.

Atbalstu desmit eiro par katru pievada metru un 30 eiro par vienu aku varēs saņemt ikviens iedzīvotājs, iesniedzot atbilstīgu pieteikumu pašvaldībā, kad būs uzbūvēts jaunais tīkls. Kā skaidroja deputāts, priekšroka atbalsta saņemšanai būs sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, proti, mazturīgajiem, represētajiem u. tml.

Skrundas novada pašvaldība izsludinājusi vairāk nekā 1,82 milj. Ls apjomīgu iepirkumu konkursu par ielu rekonstrukciju Skrundā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Skrundā paredzēts atjaunot Ventas un Liepājas ielu, un šo darbu veicējs tiks izvēlēts, vērtējot iesniegtā piedāvājuma saimniecisko izdevīgumu.

Ielu atjaunošanas darbi tiks veikti ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu.

Šis ir Skrundas novada pašvaldības lielākais šogad izsludinātais vai noslēgtais iepirkumu konkurss. Viens no 2013. gada lielākajiem pašvaldības iepirkumiem bija aprīļa beigās noslēgtais 70 tūkst. Ls apjomīgais konkurss par autoceļu uzturēšanas darbu veikšanu novadā, kurā uzvarēja SIA Skrundas komunālā saimniecība un SIA Taku meistars. Tāpat aprīļa beigās tika noslēgts 115,9 tūkst. Ls apjomīgs konkurss par Klusās ielas, ceļa Skrunda-Berģi posmu rekonstrukciju un ielas apgaismojuma izbūvi, kurā uzvarēja SIA Saldus ceļinieks.

SIA Baložu komunālā saimniecība (BKS), sākot un tad pārtraucot siltumapgādes uzlabošanas projektus, ir nelietderīgi izlietojusi 500 tūkst. EUR, turklāt vēl četrus gadus tai būs jāatmaksā aizņēmums - katru gadu 100 tūkst. EUR. Tāpat dažiem darbiniekiem dāsni maksāti atlaišanas pabalsti, prēmijas un piemaksas par nepadarītiem darbiem, konstatējusi Valsts kontrole (VK), veicot revīziju par BKS darbības atbilstību plānotajiem mērķiem un normatīvo aktu prasībām.

«Jau pavasarī pēc veiktās revīzijas Ķekavas novadā VK norādīja, ka pašvaldība neuzrauga savas kapitālsabiedrības. Tas pats atklāts arī Baložos. Pašvaldībai nekontrolējot ne BKS ikdienas procesus, ne aktīvus, ne saistības, ir pieļauta nesankcionēta vai nepārdomāta rīcība ar sabiedrības mantu. BKS procesus nereglamentē tikpat kā neviens iekšējais normatīvais akts,» norāda VK.

Pretēji likumā noteiktajam BKS nav izstrādājusi un saskaņojusi ar Ķekavas novada pašvaldību sabiedrības darbinieku atlīdzības noteikumus, tai skaitā atlīdzības ierobežojumus. Tas ļāvis valdes loceklim, kas BKS strādāja līdz 2013.gada jūnijam, vienpersoniski pieņemt īpaši labvēlīgus lēmumus dažiem darbiniekiem, piemēram, iekļaujot viņu darba līgumos nosacījumus par atlaišanas pabalstiem 6 mēnešalgu apmērā. Tādējādi, izbeidzot darba attiecības ar trim darbiniekiem, atlaišanas pabalstos izmaksāti 19 tūkst. EUR. Šis pats valdes loceklis divu darbinieku līgumos bija iekļāvis arī vienreizējas piemaksas par pienākumu pildīšanu ES struktūrfondu projektu ietvaros kopumā par 18,5 tūkst. EUR. Revidenti gan nav guvuši pierādījumus, ka šīs piemaksas būtu pamatotas ar izvērtētiem darba rezultātiem.

«Pie mums viss nav ideāli, bet ir daudz lietu, ko citos novados var pamācīties,» bez lielības saka Preiļu novada domes izpilddirektors Vladimirs Ivanovs. Preiļu novadā ietilpst Preiļu pilsēta un četras lauku teritorijas. Novads ir kompakts, ar labu apdzīvotības blīvumu – 29 cilvēki uz kvadrātkilometru. Kā norāda Preiļu novada domes Attīstības daļas vadītājs Zigmārs Erts, salīdzinot ar citām teritorijām Latgalē, tas ir labs rādītājs: «Priecājamies, ka pašvaldība ir kompakta, ar saviem uzņēmumiem un spēcīgām zemnieku saimniecībām,» pirmdien raksta laikraksts Diena.

Novadā attīstās lauksaimniecības produktu ražošana un pārstrāde, gaļas pārstrāde, vieglā rūpniecība, kravu pārvadājumi, kokapstrāde, tūrisma nozare. Lielākā daļa projektu, kurus pēdējos gados realizējusi pašvaldība, saistīti ar vides jautājumu risināšanu. Piemēram, šogad Preiļos īstenoti trīs Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētie projekti – Preiļu slimnīcā veikta siltināšana un trīs pilsētas ielās uzstādīts LED spuldžu apgaismojums. «Patiesībā jebkura saimnieciskā darbība – vai tā būtu skolas siltināšana vai ceļu infrastruktūras sakārtošana – tieši skar vidi. Līdz ar šiem vides projektiem tiek aptvertas daudzas nozares – visa komunālā saimniecība, pašvaldības publisko ceļu infrastruktūra. Esam uzlabojuši energoefektivitāti, samazinājuši CO2 izmešus,» norāda Z. Erts.

"EST-LAT Harbours" projekta ietvaros būtiski uzlabots Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīkls - no 70 šī tīkla ostām infrastruktūras uzlabošanas projekti īstenoti 20 ostās, tai skaitā 10 Latvijas piekrastes ostās.

Līdz ar servisa ēkas būvniecības pabeigšanu Salacgrīvas ostas pārvaldē noslēdzies nozīmīgais investīciju projekts Latvijas piekrastē, kurā kopējās investīcijas veido 10,98 miljonus eiro.

"Jahtu ostu tīkla sakārtošana Latvijā ir svarīgs starptautiskās konkurētspējas priekšnosacījums. Mums ir gara jūras un līča piekraste, kas sniedz plašas attīstības iespējas, kas šobrīd tiek daļēji izmantotas. Šis ir veiksmīgs pārrobežu projekts piekrastes teritorijā, kas tiek īstenots kopā ar Igauniju. Jau šobrīd tiek strādāts pie cita nozīmīga kopprojekta – vēja parka attīstīšanas jūrā, kas pavērs jaunas iespējas piekrastes resursu gudrā izmantošanā enerģētikā," atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Atklājot burāšanas sezonu, Rīgas plānošanas reģions (RPR) un jahtklubs Auda piektdien, 12.maijā atklāja vienu no desmit jaunizveidotās online rezervēšanas sistēmas HelloPorts info kioskiem, kas ir viens no elementiem, lai padarītu mazās ostas pieejamākas vietējiem un ārvalstu burātājiem.

Līdz šim burāšana Latvijā ir vairāk attīstījusies sporta nolūkiem, tomēr pakāpeniski pieaug to cilvēku skaits, kas burāšanu izmanto apceļošanai. Turklāt attīstoties piekrastes mazo ostu infrastruktūrai, tā kļūst pakāpeniski pievilcīga arī skandināvu ceļotājiem, kur burāšana ir viens no populārākajiem brīvdienu atpūtas veidiem.

«Mūsu mazajām ostām ir pietiekami augsts potenciāls piesaistīt vietējos un ārvalstu burātājus, kas tādā veidā no ostas uz ostu var apceļot Latvijas piekrasti. Tomēr svarīgs priekšnosacījums ir attīstīta un mūsdienīga ostu infrastruktūra. Šobrīd mums ir iespēja, visiem kopā sadarbojoties, veicināt burāšanas kā tūrisma veida attīstību Rīgas jūras līča un Kurzemes piekrastēs. Turklāt pateicoties starptautiskiem Baltijas jūras reģiona projektiem – arī Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas līmenī, ieinteresējot viņu burātājus doties brīvdienu maršrutā uz mūsu reģiona piekrasti,» saka Rīgas plānošanas reģiona un projekta SmartPort eksperts:Artūrs Dombrovskis.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Latvijas pilsētu un novadu ekonomikas sekmes pandēmijas apstākļos nosaka to nozaru struktūra un spēja piesaistīt investīcijas.

Pateicoties augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un augsto tehnoloģiju rūpniecības lielajai lomai ekonomikā, starp izaugsmes līderiem pērn bija Ķekavas un Līvānu novadi. Savukārt spēja piesaistīt investīcijas tradicionālajās pārtikas un kokapstrādes nozarēs, pagājušajā gadā vietu pirmajā sešiniekā nodrošināja Limbažu, Ādažu, Kuldīgas un Smiltenes novadiem. Pateicoties diversificētajai rūpniecībai, pandēmiju labi izdevies pārvarēt arī Saldus un Dobeles novadiem, pētījumā secinājis bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

“Daļa pandēmijas cirsto robu Latvijas ekonomikas kartē aizpildīsies, mainoties ārējiem apstākļiem, taču daļai pilsētu un novadu aizvadītā pusotra gada dramatiskie notikumi ir papildu atgādinājums par nepieciešamību pārstrukturēt savu ekonomiku. Veiktais pētījums parāda, ka reģionu ekonomiku stabilizējošs faktors bija valsts līdzfinansētie pakalpojumu sniedzēji. Ienākumu līmeni palīdzēja stabilizēt valsts atbalsta pasākumi, taču pilsētu un novadu ekonomikas ilgtspēju var nodrošināt konkurētspējīga preču un pakalpojumu ražošana,” stāsta pētījuma autors P. Strautiņš.

Šovasar atklāts garās distances pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti – Jūrtaka, kas popularizēs veselīgu dzīvesveidu un veicinās lauku tūrismu

Jūrtaka sākas pie Lietuvas–Latvijas robežas Nidas ciemā un finišē pie Tallinas ostas Igaunijā.

Tā kā maršruts ir veicams abos virzienos, Tallina var būt arī starta punkts. Kopējais takas garums ir 1200 km, no kuriem 580 km ved gar jūru Latvijas teritorijā, bet 620 km – Igaunijā. Igauņu valodā takas nosaukums ir Ranniku Matkarada.

Tā ir sadalīta pa dienām un grūtības pakāpēm, kas ļauj ikvienam izvēlēties sev piemērotāko distanci. Projekts tapis Igaunijas–Latvijas programmas projekta Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā ietvaros, tas saņēmis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 926,3 tūkst. eiro apjomā un sadarbības partneru līdzfinansējumu 163,5 tūkst. eiro. Projekta realizēšanā iesaistījušies astoņi partneri – Kurzemes plānošanas reģions, Vidzemes Tūrisma asociācija, Saulkrastu, Salacgrīvas un Carnikavas novadu pašvaldības, Rietumigaunijas tūrisma asociācija, Igaunijas Lauku tūrisma organizācija un Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs, kas bija šī projekta vadošais partneris. Viesmīlības biznesā un zivju pārstrādē iesaistītie uzņēmēji takas izveidi vērtē pozitīvi un tajā saskata nozīmīgu biznesa artavu.