Citas ziņas

Kurzemes tūrisma asociācija ceļ trauksmi par tūrisma likteni reģionos

Vēsma Lēvalde, 05.05.2011

Jaunākais izdevums

Valdība līdz šim nav spējusi efektīvi novērst problēmas tūrisma attīstībai reģionos, tāpēc Kurzemes tūrisma speciālisti sagatavojuši rezolūciju ar konkrētiem ierosinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Top Kurzemes tūrisma attīstības plāns

Vēsma Lēvalde, 15.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī plānots nodot Kurzemes tūrisma speciālistiem apspriešanai Kurzemes tūrisma attīstības plānu 2011 – 2015.gadam.

Kurzemes tūrisma attīstības plāns būs Kurzemes Tūrisma asociācijas (KTA) stratēģisks dokuments, lai efektīvi līdzdarbotos tūrisma politikas veidošanā valstī, pārstāvot Kurzemes reģionu Tūrisma attīstības valsts aģentūrā, Ekonomikas ministrijā, kā arī Kurzemes reģiona pašvaldībās. Pamatojoties uz izstrādāto attīstības plānu, visās minētajās institūcijās būs vieglāk argumentēt ieteikumus un lēmumus, informē KTA.

Plāna izstrādē iesaistīti nozares speciālisti, kā arī pašvaldības un TAVA eksperti. Piesaistīti arī ārvalstu speciālisti.

Attīstības plānā iekļausies gan KTA rīcības plāns, gan arī rokasgrāmata tūrisma pakalpojumu attīstībai, ko varēs izmantot ne tikai KTA biedri, bet arī citi tūrisma pakalpojumu sniedzēji Kurzemē. Rokasgrāmatā ietverta metodoloģija tūrisma pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, praktiski piemēri dzīvotspējīga tūrisma pakalpojuma radīšanai, tūrisma pakalpojumu pārdošanas metodes, ārvalstu (Nīderlandes) labās prakses piemēri, kā arī informācijas tehnoloģiju izmantošanas piemēri tūrismā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Veidos jaunu zīmolu Ražots Kurzemē

Vēsma Lēvalde, 17.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes Tūrisma asociācija (KTA) jau tuvākajā laikā cer izveidot jaunu zīmolu «Kurzemes produkts» jeb «Ražots Kurzemē».

Galvenais minētā projekta mērķis ir pievērst uzmanību Kurzemei kā tūrisma galamērķim un izcelt Kurzemes savdabību, tradicionālo kultūru, amatniecību un gastronomisko mantojumu. KTA plāno apzināt Kurzemes ražotājus, kas ražo vēsturiskā novada tradicionālos produktus un izstrādājumus.

Amatniekus, suvenīru un pārtikas produktu ražotājus KTA aicinās iesaistīties jaunā zīmola veidošanā un popularizēšanā. Kurzemes Tūrisma asociācija sadarbībā ar Latvijas Tūrisma attīstības aģentūru izstrādās īpašu preču zīmi, ar ko marķēs Kurzemes ražojumus, uzsverot, ka produktu no vietējiem materiāliem darinājis vietējais ražotājs. Tūrisma un mārketinga speciālisti palīdzēs radīt produktam pievienoto vērtību, izstrādājot katram ražojumam īpašu pievilcīgu iesaiņojumu, aprakstu vai noformējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Klajā nākusi Kurzemes tūrisma rokasgrāmata

Vēsma Lēvalde, 09.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes tūrisma asociācija(KTA) iespiedusi rokasgrāmatu tūrisma pakalpojumu attīstībai.

Rokasgrāmata Tūrisms Kurzemē. Labās prakses piemēri. Rokasgrāmata tūrisma pakalpojumu attīstībai paredzēta KTA biedriem, tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Kurzemē, kā arī Latvijas studentiem un tūrisma biznesa uzsācējiem. Grāmatas autori ir A.Gustovskis, M.Rozīte, J.Smaļinskis, J.Gailītis, S.Reimane, D.Grunsberga un holandiešu tūrisma profesionālis Bernards Lute, kurš jau deviņus gadus pavadījis Kurzemē un grāmatā ievietojis savu profesionālo skatījumu un vērtējumu par tūrisma attīstību Latvijā un Kurzemē. Tāpat grāmatā iekļautas Latvijas un citvalstu tūrisma profesionāļu atziņas, interviju materiāli un citi vēsturiski dati par tūrismu Kurzemē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Karostas cietums tiek pie otrās Lielā Jēkaba balvas

Vēsma Lēvalde, 28.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes Tūrisma asociācija pasniegusi labākajiem Kurzemes tūrisma uzņēmējiem savu augstāko gada tūrisma apbalvojumu – balvu Lielais Jēkabs.

Lielā Jēkaba balvu Dižā ekspozīcija Kurzemē 2011 šogad saņēma Karostas cietums. Balvu saņemt uz Talsiem, kur šogad notika balvas pasniegšanas ceremonija, bija devušies arī paši ekspozīciju autori Juris Raķis un Alvis Eņģelis. Karostas cietumam šī bija jau otrā Lielā Jēkaba balva. Pirmoreiz šo apbalvojumu cietums saņēma 2004. gadā par veiksmīgāko vissezonas tūrisma piedāvājumu Kurzemē.

Balva Tūrisma dižā mājas lapa Kurzemē 2011 arī šogad tika liepājniekiem. To saņēma Šēferu ģimenes uzņēmums Sofijas laivas, kura pamatnodarbošanās ir kanoe laivu noma Kurzemē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kurzemes un Igaunijas tūrisma profesionāļi veidos kopīgus ES projektus

Vēsma Lēvalde, 06.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valsts tūrisma padome un Kurzemes tūrisma asociācija (KTA) plāno kopīgi veidot jaunus tūrisma projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes Tūrisma Asociācija

Tūrisma aktivitāšu veicināšana

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas lauksaimnieciski izmantojamās zemes izpārdošana ārzemniekiem turpinās; latvieši tikai «uz papīra»

Dienas Bizness, 15.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajos divos gados Latvijā lielākās lauksaimnieciski izmantojamās zemes pircējas bijušas SIA. To īpašumā pašlaik varētu būt aptuveni 320 000 līdz 350 000 hektāru jeb 14 procenti no lauksaimnieciski izmantojamās zemes kopplatības, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Kā varot spriest no Valsts zemes dienestā (VZD) sagatavotā svaigākā tirgus pārskata, aizvadītajos gados SIA bijusi pati izdevīgākā juridiskā forma ārzemniekiem lauksaimnieciski izmantojamās zemes pirkšanai Latvijā. Likumā gan ir noteikts, ka lauksaimnieciskās zemes iegādei ārzemniekiem jādibina tāda SIA, kurā vairāk nekā puse pamatkapitāla pieder Latvijas pilsoņiem. Bet no neoficiāliem avotiem zināms, ka šajos kopuzņēmumos Latvijas pilsoņi ir īpašnieki vien «uz papīra», viņiem patiesībā nepieder nekas. SIA dibinātas un zeme nopir­kta par ārzemnieku naudu, un latviešiem šajā nodibinājumā ir vien dekoratīva loma, uzsver laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijā pastāv reģionu nevienlīdzība?

Ieva Strode, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore, 13.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms neilga laika sociālajos tīklos un citur tika apspriesta reģionu nevienlīdzība – apkopojot datus par IKP uz vienu iedzīvotāju (1), secināts, ka Rīgas reģionā (Rīgā un Pierīgā) šis rādītājs esot pat augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā. Tikmēr, izpētot un salīdzinot jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma datus par dažādu reģionu iedzīvotājiem, jāsecina, ka tur šādas krasas atšķirības nav vērojamas. To, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, iedzīvotāji Rīgā (39%) atzina biežāk nekā kopumā (32%), bet Kurzemē (35%) un Zemgalē (33%) šis rādītājs nav daudz zemāks. Tikmēr Pierīgā (23%) tas ir zem vidējā līmeņa.

Pašreizējais valsts ekonomikas stāvoklis visos reģionos vienlīdz reti tiek atzīts par labu (3%-5%), bet par sliktu to Rīgā (50%) un Pierīgā (57%) iedzīvotāji atzīst pat biežāk nekā Vidzemē (42%), Zemgalē (43%) un Kurzemē (47%). Latgalē gan situācija par sliktu atzīta vēl biežāk (58%). To, ka ekonomiskā situācija tomēr uzlabojas, Rīgā (16%) un Pierīgā (17%) iedzīvotāji atzina aptuveni tikpat bieži kā Vidzemē (15%) un Kurzemē (16%). Mazāk pozitīvi noskaņoti bija cilvēki Zemgalē (12%) un Latgalē (10%), bet, prognozējot ekonomisko situāciju pēc gada, uzlabošanos par ticamāku biežāk nekā Rīgā (21%) atzīst Kurzemē (25%) un Zemgalē (23%), bet retāk – Pierīgā (17%), Vidzemē (16%) un Latgalē (16%). Jāpiebilst gan, ka šie dati tika iegūti tad, kad Grieķijas drāmā vēl nebija sasniegts pašreizējais punkts un tās negatīvā ietekme uz pārējo Eiropu publiski tika apspriesta retāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kurzemē bizness atgūstas

Žanete Hāka, 09.10.2014

1. Tolmets

Nozare: Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus
Apgrozījums 2013.gadā, miljonos eiro: 148,54
Izmaiņas pret 2012.gadu, %: -11,44

Foto: liepajniekiem.lv

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc piedzīvotās krīzes pēdējos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaits Kurzemē atkal ir pieaudzis un, lai arī kopš 2011.gada tas uzrādījis nelielas svārstības, kopējā tendence liecina, ka ik gadu Kurzemes reģionā tiek reģistrēti aptuveni 1100 jauni uzņēmumi, un 58,84% no visiem uzņēmumiem, kas reģistrēti kopš 2010.gada, ir mazkapitāla SIA, liecina Lursoft dati.

Ik gadu Kurzemē tiek likvidēti vairāki simti uzņēmumu, līdz ar to kopējais uzņēmumu skaita pieaugums nav mērāms ar četrciparu skaitli. Ņemot vērā likvidēto uzņēmumu skaitu, kam pēdējos gados ir bijusi tendence samazināties, redzams, ka ik gadu reģiona uzņēmēju pulks kļūst kuplāks par aptuveni 600 jauniem komersantiem. 2014.gadā, visticamāk, līdzšinējā dinamikā būs vērojamas izmaiņas, jo gada pirmajos astoņos mēnešos likvidēts jau 421 uzņēmums un to skaits atlikušajos mēnešos vēl turpinās pieaugt, noteikti pārsniedzot 2013.gada rādītāju.

nteresi par uzņēmējdarbības attīstīšanu Kurzemē izrādījuši arī ārvalstnieki. No Kipras šogad Kurzemes uzņēmumu pamatkapitālā ieguldīti jau 1,33 miljoni eiro, savukārt pērn no attiecīgās valsts Kurzemes uzņēmumu kapitālā investēti nepilni 7 miljoni eiro. Llielākās tiešās investīcijas no Kipras šogad ieguldītas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA GI Termināls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Igaunijas paviljons izstādē Expo 2015 atzīts par vienu no iespaidīgākajiem

Dienas Bizness, 06.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas paviljons pasaules izstādē Expo 2015 Milānā izpelnījies pasaules uzmanību - ASV televīzijas kompānija CNN to iekļāvusi 24 iespaidīgāko Expo 2015 pavliljonu sarakstā, ziņo news.err.ee.

Igaunijas paviljonu veidojusi arhitektūras kompānija Kadarik, Tüür. Arhitektid (KTA), vēloties uzsvērt, ka, lai gan Igaunija atrodas Ziemeļeiropā, tā patiesībā ir silta valsts – demokrātiska un atvērta vieta. No koka veidotais paviljons ir atvērts no trīs pusēm un tā apmeklētāji katrs var izvēlēties savu ceļu, pa kuru aplūkot izstādi.

Izvēloties šādu pacviljona dizainu, Igaunija vēlas uzsvērt, ka ir valsts, kas atrodas nemitīgā pārmaiņu un attīstības procesā.

Igaunijas paviljonā pārstāvēti tādi uzņēmumi, kā Skype, Estonia Pianos, A Le Coq alus darītava, Click&Grow, Derelict, Renard bikes, Stigo Bike and Raybike, u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kurzemes apceļošanai izveido e-gidu

Vēsma Lēvalde, 06.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Kurzemes Tūrisma asociācijas pasūtījuma SIA E-lapa izstrādājusi elektronisko gidu visai Kurzemei. Brīvdienu maršrutu var plānot, izmantojot www.egids.lv.

Maršruta plānotājs tapis projekta Kurzemes tūrisma asociācijas darbības pilnveidošana ietvaros, kas sākts 2010.gada augustā, piesaistot Sabiedrības integrācijas fonda finansējumu. Informācijas sistēma e-gids ir sistēma, kurā jebkurš lietotājs pēc ievadītiem ceļojuma sākuma un beigu apmeklējuma objektiem var saņemt maršruta piedāvājumu ar detalizētu aprakstu par katru objektu, kā arī tajā pavadāmo laiku. Sistēmā klientam tiek piedāvāta iespēja maršrutu novērtēt un, vadoties pēc vērtējumiem un ieteikumiem, tūrisma spciālisti varēs pilnveidot maršrutus.

Šobrīd sistēmā atrodami Kurzemes tūrisma apskates un servisa objekti, kas ir KTA biedri, kā arī pašvaldību izvēlētie objekti. Ik brīdi sistēmā tiek veikti uzlabojumi un papildināta datu bāze. E-gids ir vienīgais tāda veida maršrutu plānotājs, kas pieejams Latvijas interneta vidē, apgalvo asociācija. Projekta kopējais finansējums ir 15,9 tūkstoši latu, no tā publiskais finansējums ir 93%. Projekta ietvaros izstrādāts e-gids, Kurzemes tūrisma attīstības plāns, organizēta tūrisma konference un nodrošināta projekta publicitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paziņos Lielā Jēkaba balvas ieguvējus

Vēsma Lēvalde, 23.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau devīto gadu Kurzemes Tūrisma asociācija pasniegs labākajiem Kurzemes tūrisma uzņēmējiem savu augstāko gada tūrisma apbalvojumu – balvu Lielais Jēkabs.

Pasākums norisināsies Kuldīgas kultūras centrā 30.novembrī.

Pirmajā daļā notiks akcijas Apceļo Kurzemi! dalībnieku anketu izloze un uzvarētāju apbalvošana ar sponsoru piešķirtām balvām. Galveno balvu - divu stundu izbraucienu pa Rīgas jūras līci kompānijai līdz 30 personām - dāvina Jahta Palsa. Plašu balvu klāstu veiksmīgākajiem akcijas dalībniekiem sarūpējuši Kurzemes reģiona tūrisma uzņēmēji.

Pasākuma otrajā daļā notiks laureātu apbalvošana, muzikāli priekšnesumi, kā arī citi pārsteigumi. Par nopelniem tūrisma attīstībā apbalvojumi šogad tiks piešķirti astoņās nominācijās:

1.Dižā dizaina viesnīca Kurzemē 2012;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot ziemāju stāvokli Kurzemē un Zemgalē, lauksaimnieku kooperatīva LATRAPS eksperti situāciju kopumā vērtē kā apmierinošu - pārziemojuši ziemas kvieši un ziemas mieži, taču rapšiem ziema izrādījusies grūtāka.

Kā stāsta LATRAPS valdes loceklis Ģirts Ozols, ziemas kailsals Kurzemē un Zemgalē neradīja būtiskus postījumus, jo sējumus ātrāk pārklāja sniega sega, kā arī gaisa temperatūra nebija tik zema un temperatūras svārstības nebija tik krasas kā Latvijas austrumu daļā. "Situācija ir laba, taču nav ideāla. Vislabāk pārziemojuši ziemas kvieši un mieži, taču ziemas rapšu sējumiem arī Kurzemē un Zemgalē ir klājies dažādi. Atsevišķās vietās rapši pārziemojuši gandrīz 100%, bet dažās saimniecības līdz pat 50% no rapšu platībām iznīkušas un būs jāpārsēj. Kopumā situācija nav kritiska - Zemgalē varētu būt gājuši bojā 10% no rapšu sējumiem, savukārt Kurzemē 15-20%," sējumu stāvokli raksturo Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zviedrijas Eolus Vindpark 53 izveidojis meitasuzņēmumu Kurzeme Offshore

LETA, 27.06.2022

"Kurzeme Offshore" vienīgais valdes loceklis ir vēja parku attīstītāja SIA "Eolus" vienīgais valdes loceklis Gatis Galviņš.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas kompānija "Eolus Vindpark 53" izveidojusi Latvijā meitasuzņēmumu SIA "Kurzeme Offshore", liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānija "Kurzeme Offshore" reģistrēta 2022.gada 15.jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 2800 eiro. Tās vienīgā īpašniece ir Zviedrijas "Eolus Vindpark 53".

Savukārt "Kurzeme Offshore" vienīgais valdes loceklis ir vēja parku attīstītāja SIA "Eolus" vienīgais valdes loceklis Gatis Galviņš.

Aģentūrai LETA Galviņš norādīja, ka "Kurzeme Offshore" Latvijā nodarbosies ar "offshore" jeb atkrastes vēja enerģijas projektu realizāciju.

Taču uz jautājumu, kādā termiņā projektus paredzēts īstenot, atbildi viņš nesniedza.

"Kurzeme Offshore" ir vienīgais "Eolus Vindpark 53" piederošais uzņēmums Latvijā. Tomēr Galviņš ir valdes loceklis vēl 13 dažādās kompānijās, kuras tieši un netieši pieder Zviedrijas "Eolus Vind Aktiebolag", tostarp "Eolus", kam ir 13 meitasuzņēmumi - "Pienava wind", "Mekji wind", "Melderi wind", "Audruves wind", "Dobele wind", "Osi wind", "Mindes wind", "Alokste wind", "Pievikas wind", "Gulbji wind", "Valpene wind", "Unas wind" un "Virzas wind".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināts 19:56 - Jaunajā Saeimā būs gandrīz 60% pašreizējo deputātu; Āboltiņa nav pārvēlēta

LETA, 05.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Rallijā Kurzeme piedalījušās gandrīz simts ekipāžas

Gunta Kursiša, 02.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rallijā Kurzeme aizvadītajās brīvdienās piedalījās gandrīz simts ekipāžas, no kurām 31 netika līdz finišam.

Kopumā rallijam bija pieteikušās 105 ekipāžas, un tika paredzēts, ka 37 startēs Latvijas, bet 34 - Igaunijas čempionāta ieskaitē, bet 27 ekipāžas veiks saīsinātu distanci kā rallijsprinta dalībnieki.

Db.lv norādīja rallija Kurzeme direktors Uldis Hmieļevskis, dažām no ekipāžām gadījās kādas tehniskas nedienas, kas liedza piedalīties rallijā, tāpat kāds ārzemnieks nevarēja piedalīties rallijā, jo bija aizmirsis mājās pasi.

Rallijā Kurzeme 2013 uzvarēja igaunis Georgs Gross ar stūrmani Raigo Molderu, kas startēja ar Ford Focus WRX automašīnu. Tādējādi G. Gross uzvaras laurus rallijā Kurzeme guva trešo reizi. Otro vitu izcīnija igaunis Ots Tanaks, bet trešajā vietā ierindojās Egons Kaurs. Par Latvijas čempionu N4 grupā kļuva Aivis Egla, un R2 grupā – Ralfs Sirmacis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Partnera maksātnespējas dēļ SIA Liepkalni apsver paplašināšanos Kurzemē

Gunta Kursiša, 06.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes uzņēmuma SIA Maiznīca Liepkalni tiesiskās aizsardzības pieteikums Talsu rajona tiesā uzņēmuma SIA Liepkalni darbību būtiski neietekmēs, un uzņēmums ir gatavs izvērst savu darbību Kurzemes reģionā, komentējot Maksātnespējas reģistrā pieejamo informāciju par SIA Maiznīca Liepkalni tiesiskās aizsardzības pieteikumu, norāda Liepkalni īpašnieks Dagnis Čākurs.

SIA Maiznīca Liepkalni, kas pērn nodarbināja 58 strādājošos, ir SIA Liepkalni sadarbības partneris, kas tika piesaistīts, lai nodrošinātu maizes cepšanu un piegādi Kurzemē. Uzņēmums arī darbojās ar preču zīmi Liepkalni. Uzņēmums tika reģistrēts 2000. gadā, un tās juridiskā adrese ir Kareivju iela 16 Talsos. Kopš 2006. gadā uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Atis Maldonis. Pērn uzņēmums apgrozīja 675 tūkst. Ls, bet zaudēja 61,894 tūkst. Ls.

«Kurzemē darbojošais uzņēmums, kas prasa tiesisko aizsardzību, ir tikai mūsu sadarbības partneris, kas cep produkciju ar preču zīmi Liepkalni Kurzemes reģionā,» norāda SIA Liepkalni īpašnieks, skaidrojot, ka uzņēmumiem ir abpusēja vienošanās par preču zīmes Liepkalni izmantošanu sadarbības partnera ceptajiem produktiem Kurzemē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Agrais pavasaris ļauj cerēt uz labām ražām

Dienas Bizness, 18.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agrāk nekā ierasti daļā Latvijas – Kurzemē un Zemgalē – sākusies augu veģetācija, bet Latgalē un Vidzemē veģetācija sākusies marta otrajā pusē. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) konsultanti norāda – šogad sagaidāms garāks kopējais veģetācijas periods, kas ir labs pamats augstām ražām.

Kurzemē un Zemgalē pirmie pamodušies ziemas rudzi, tritikāle, rapši un tad ziemas kvieši. Latgalē un Vidzemē veģetācija atsāksies marta otrajā pusē, jo tur sniegs no laukiem pazuda tikai marta sakumā, turklāt arī gaisa temperatūra naktīs vēl ir mīnusos un nav tik augsta kā Zemgalē un Kurzemē, kur jau vairākas naktis ir bijušas salīdzinoši siltākas.

«Sagaidāmais īslaicīgais aukstums martā ziemājiem var nosaldēt šī gada jaunās lapiņas, bet aukstums solās nebūt tik liels, lai augs varētu iet bojā. Kā aukstums būs ietekmējis augus redzēsim jau pirmajās siltajās dienās,» prognozē LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms.Oskars Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada būves Kurzemē

Vēsma Lēvalde, speciāli DB, 15.12.2017

Biroja ēkas jaunbūve. Pasūtītājs: SIA Ceļu, tiltu būvnieks, projektētājs: SIA K Idea, būvdarbu veicējs: SIA Selva būve

Foto: CTB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izcilākos būvobjektus Kurzemē šogad vieno ekoloģiskā tēma – gan materiālu un tehnoloģiju izvēlē, gan arī objekta idejā. Akcentēta tiek dzīves kvalitāte.

2017. gadā Kurzemē nav ekspluatācijā nodotu vērienīgu daudzmiljonu objektu, taču ir virkne oriģinālu un respektējamu risinājumu, kas atklāj jaunas iespējas sabiedrisku ēku būvniecībā. Tuvākajos gados Latvijas rietumdaļā taps arī vērienīgākas celtnes ar Eiropas fondu līdzfinansējumu, jo 2016. gadā notika projektēšana un iepirkuma procedūras, bet šogad iesākta būvniecība.

Par gada izcilāko būvi Kurzemē DB aptaujātie eksperti atzīst gada sākumā atklāto Latvijas valsts mežu klientu centru Dundagā, uzteicot uzņēmuma izvēli reģionālos centrus izvietot tālāk no lielpilsētām.

Aizejošajā gadā Kurzemē būvēti daudzi industriālie objekti – ēkas ražošanas vajadzībām Ventspilī, Liepājā un Saldus novadā, līdz gada beigām plānots nodot ekspluatācijā zivju saldētavu Ventspilī, atvērta arī vairumtirdzniecības bāze Promo Liepājā. Strauji aug pašapkalpošanās automazgātavu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Atklās jauno sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcu Liepājas reģionā

Dienas Bizness, 14.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eco Baltia grupas uzņēmuma SIA Eko Kurzeme sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca, kuras izveidē investēti 3,25 miljoni eiro, ir pilnībā pabeigta un jau 15.janvārī uzsāks savu darbu ar pilnu jaudu, informē uzņēmumā.

Rūpnīcā, kas atrodas Grobiņas pagastā Skudras, SIA Liepājas RAS atkritumu poligona teritorijā, sākotnēji plānots sašķirot 8000 tonnas sadzīves atkritumu gadā, bet šķiroto atkritumu apjomu iespējams palielināt līdz 30 000 tonnām gadā.

«Rūpnīcas darbība tiešā veidā samazinās to atkritumu daudzumu, kas nonāks apglabāšanai poligonā Ķīvītes. Līdz šim Liepājas reģionā savāktie sadzīves atkritumi tika vesti apglabāšanai šajā poligonā, taču, līdz ar rūpnīcas darbības uzsākšanu, no atkritumiem varēsim nošķirot otrreiz izmantojamās izejvielas – piemēram, stiklu un plastmasu, kas tālāk jau tiks nodotas pārstrādei. Rūpnīcas darbības nodrošināšanai plānots izveidot vairāk nekā 10 darbavietas,» stāsta SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Ekonomists: Latgale nav vienīgais rūpju bērns

Gunta Kursiša, 18.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ienākumu nevienlīdzība starp reģioniem saglabājas, turklāt pērn kopējie mājsaimniecību ienākumi auga lēnāk tieši mazāk attīstītos reģionos, un Latgale nav «vienīgais rūpju bērns», secinājuši Swedbank ekonomisti.

«Piemēram, Vidzemē mājsaimniecību ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir vien nedaudz lielāki, turklāt abos reģionos proporcionāli lielāka ienākumu daļa nekā citos reģionos nāk no pensijām,» norāda Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Salīdzinājumā ar 2004. gadu mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir auguši visos reģionos, tāpat deviņu gadu laikā ienākumu atšķirības plaisa starp reģioniem ir būtiski mazinājusies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2004. gadā Rīgā kopējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija turpat divreiz augstāki kā Latgalē, bet pašlaik šī atšķirība ir būtiski sarukusi. Ienākumi uz vienu iedzīvotāju Pierīgā un Kurzemē ir pietuvojušies rīdzinieku ienākumiem (2011. gadā attiecīgi 109%, 97% un 118% no Latvijas vidējā).

Komentāri

Pievienot komentāru