Kurzemnieku Mechanika beļģiem modelē olimpiskās kamanas

2014. gada 24. februāris plkst. 7:44
Autors: Vēsma Lēvalde
Sadaļa: Foto
Dalies ar šo rakstu

Ar Kurzemes biznesa inkubatora SIA Mechanika līdzdarbību tapušas Beļģijas izlases bobsleja kamanas
.

2013. gada vasarā SIA Mechanika, sadarbojoties ar SIA Bobsleja tehniskais centrs, piedalījās divu braucēju bobsleja kamanu projektēšanā Beļģijas sieviešu izlases braucējām, kas startē 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos. Beļģijas komanda olimpiskajā sieviešu bobsleja turnīrā palika 6. vietā 19 komandu konkurencē.


Cer sadarboties 


«Mūsu uzņēmums veica kamanu korpusa izstrādi un aerodinamisko analīzi, uzlabojot kamanu aerodinamiskās īpašības,» DB pastāstīja SIA Mechanika dibinātājs Arturs Žipris. «Mūs atrada Bobsleja tehniskais centrs. Viņi šos bobus būvē, mēs strādājām, lai uzlabotu konkrēto kamanu aerodinamiku un panāktu maksimālu izgatavošanas precizitāti,» viņš skaidro. 

Projektēšanai tiek izmantota matemātiskā plūsmu modelēšana un kompleksu liekto vir-
smu modelēšana, lai izveidotu precīzu 3D modeli. Uzņēmums plāno sadarboties ar Bobsleja tehnisko centru arī turpmāk, atklāj A. Žipris. Mechanika cer strādāt ne tikai pie korpusa aerodinamikas, bet arī pie nesošo konstrukciju un stūres iekārtas uzlabošanas. Latvijas Bobsleja tehniskais centrs (BTC) bobsleja kamanas un slieces izgatavo kopš 2000. gada, laikrakstam Diena pērn stāstīja bobsleja treneris un ideju ģenerētājs Jānis Skrastiņš. Pārdaugavā bāzētajā Latvijas Bobsleja tehniskajā centrā pastāvīgi strādā pieci cilvēki, pārsvarā darbs notiek tikai pie kamanu būvniecības.


Veido īpašas kartes


Matemātiskā modelēšana sporta jomā nav vienīgais SIA Mechanika jaunums. Sadarbībā ar Liepājas Neredzīgo biedrību uzņēmums ir izstrādājis taktilo (ar jūtamu reljefu) karšu konceptu, lai nodrošinātu cilvēkiem ar redzes traucējumiem iespēju patstāvīgi iegūt informāciju par apkārtējo vidi. Ideja ir veidot vienkāršotu realitātes modeli jeb apkārtējās vides, teritorijas skaidrojumu cilvēka iztēlē. «Cilvēki ar redzes traucējumiem gandrīz katru dienu nonāk situācijās, kad nav iespējams pilnvērtīgi īstenot savas tiesības brīvi pārvietoties, saņemt pakalpojumus, informāciju,» skaidro A. Žipris. Atkarībā no kartes mēroga tajā iespējams sataustīt atsevišķas telpas, mājas un to kontūras, ielas un to nosaukumus, kā arī dažādus topogrāfiskos elementus (zālāju, kokus, ūdeni u.c.). Šādas kartes papildina vidi, pilsēta kļūst draudzīgāka cilvēkiem ar redzes traucējumiem, uzskata idejas autori. DB rakstīja, ka RTU students Arturs Žipris pirms vairākiem gadiem nodibināja uzņēmumu, taču jau pirms tam viņš konstruēja Latvijā pazīstamo glābējsilīti, kas uzstādīta vairākās Latvijas slimnīcās. 


Dalies ar šo rakstu