Jaunākais izdevums

Starptautiskā būvniecības un projektu attīstīšanas kompānija Skanska, kura pērn nosvinējusi 125 gadu jubileju, savus darbiniekus apmāca uzņēmuma iekšienē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvkompānijai Skanska svarīga ne tikai peļņa

Anda Asere, 18.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānijai Skanska projektu izvēlē svarīga ir ne tikai peļņa, bet arī reputācija; rūpes par labā vārda saglabāšanu reiz likušas pārtraukt darbību dažos reģionos

Starptautiskā būvniecības un projektu attīstīšanas kompānija Skanska pērn nosvinēja 125 gadu jubileju. Igaunijā Skanska par nopietnu tirgus dalībnieku kļuva 2000. gadā, nopērkot vienu no Igaunijas tirgus līderiem – EMV. Skanska AS Igaunijā fokusējas uz trim galvenajiem virzieniem – vispārējā būvniecība, inženiertehnisko objektu būvniecība, kā arī nekustamo īpašumu projektu attīstīšana.

Šobrīd nozīmīgākais uzņēmuma darbības virziens ir ES fondu līdzfinansētie projekti, kam pasūtītājs ir valsts un pašvaldība. «Domāju, ka arī Latvijā vairākumam būvniecības kompāniju liela daļa ienākumu nāk no ES fondiem. Mēs neesam izņēmums,» saka Andress Āviks (Andres Aavik), Skanska AS valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Arčers noslēdz līgumu ar Skanska par stiklotu alumīnija būvkonstrukciju uzstādīšanu Oslo

Žanete Hāka, 02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums SIA Arčers noslēgusi līgumu ar starptautiskajā būvniecības koncernā Skanska ietilpstošo kompāniju AS Skanska Norge par stiklotu alumīnija būvkonstrukciju projektēšanu, ražošanu un uzstādīšanu biroju ēkas jaunbūvei Norvēģijas galvaspilsētā Oslo.

Līguma summa ir 2,1 miljons eiro.

Līgumsaistības paredz, ka AS Skanska Norge būvētajai sešstāvu ēkai Latvijas uzņēmums projektēs, izgatavos un uzstādīs stiklotas alumīnija fasādes 2250 m2 platībā, alumīnija logus – 2300 m2, jumta stiklotās konstrukcijas – 420 m2, iekšējās stiklotās konstrukcijas – 1370 m2.

Arčers objektā strādā apakšuzņēmēja statusā un martā jau sācis Latvijas ražotnēs tapušo konstrukciju uzstādīšanu. Paredzams, ka lielākā daļa no līgumsaistībās paredzētajiem darbiem tiks izpildīta vasaras mēnešos, bet tiem pilnībā jābūt pabeigtiem līdz šā gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā komercķīla – Baltic Automotiv DC

Žanete Hāka, 07.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 84 komercķīlas, bet 88 tika dzēstas, liecina Lursoft dati.

Lielāko komercķīlu devusi slēgta tipa AS (UAB) Baltic Automotiv DC un Tubutis Kestutis, kā parādnieku norādot UAB AD Baltic. Komercķīlas kopējā maksimālā prasījuma summa ir 17 miljoni eiro, un to ņēmusi Nordea Bank Finland.

Banka pagājušajā nedēļā ņēmusi arī otru lielāko UR reģistrēto komercķīlu, ko devusi SIA Transparence un SIA Arčers. Komercķīlas maksimālā prasījuma summa ir 15,86 miljoni eiro.

Savukārt komercķīlu 12,75 miljonu eiro vērtībā devis Edgars Šķēle, Andris Dombrovskis, SIA Baltic Block, SIA Betula Premium un AS Būvniecības un attīstības projekti, kā parādnieku norādot SIA Betula Premium un SIA Baltic Block. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Igauņu darbinieki zaudē iespēju Somijā saņemt mazāk par minimālo algu

Gunta Kursiša, 29.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas kompānijās strādājošajiem, kas tiek nosūtīti darbā uz Somiju, būs jāsaņem tādas pašas algas kā somu darbiniekiem, nolēmusi Igaunijas Augstākā tiesa. Šis tiesas lēmums varētu ietekmēt daudzus Somijā strādājošos igauņus, samazinot viņu konkurētspēju darba tirgū, raksta laikraksts Äripäev. Igauņi līdz šim varēja censties konkurēt Somijas darba tirgū, piekrītot strādāt par zemāku atalgojumu nekā vietējie.

Tomēr uzņēmēji norāda, ka arī, stājoties spēkā šim tiesas lēmumam, Igaunijas darba devējiem izdevīgāk būs līgt darbā igauņus nevis somus. Uzņēmuma Skanska izpilddirektors Andress Āviks (Andres Aavik) stāsta, ka arī pašlaik Igaunijas uzņēmumiem ir izdevīgāk uz Somiju sūtīt darbā igauņus, nevis nolīgt vietējos strādniekus, jo igauņi nav nelokāmi saistībā ar darba laiku vai darba samaksu. «Pat ja mēs maksāsim Somijas minimālo algu igauņu strādniekiem, tas vienalga būs par 20% - 30% lētāk, nekā darbā līgt vietējos somus,» stāsta A. Āviks.

Jautājums par igauņu strādnieku atalgojumu Somijā kļuva aktuāls pēc tam, kad diviem Igaunijas kompānijas WKSM Grupp Ltd darbiniekiem, kas laikā no 2010. gada līdz 2011. gadam strādāja Somijā par astoņiem eiro stundā, beidzās līgums, bet kompānija atteicās samaksāt viņiem par nostrādātajām virsstundām. Uzņēmums darbiniekiem samaksāja mazāku algu nekā paredz kolektīvais nolīgums, kas attiecas uz Somijas darbiniekiem. Tādējādi tiesa lēma, ka tiem darbiniekiem, kas no Igaunijas nosūtīti darbā uz Somiju, jāmaksā Somijas minimālā alga, kas, atkarībā no kvalifikācijas, būvniecības nozarē strādājošajiem ir no 10,3 līdz 11,3 eiro stundā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Katram atsevišķi – daudz, kopā – maz

Lāsma Vaivare, 
Vēsma Lēvalde, 05.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan eksporta tirgus būvniekiem palīdz turēties pretim sarežģījumiem vietējā tirgū, kopējais ārvalstīs veikto būvdarbu apmērs joprojām ir neliels , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pērn Latvijas būvkompāniju pašu spēkiem ārvalstīs veiktais būvdarbu apjoms sarucis par teju 10 milj. eiro un bijis 89,9 milj. eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar kopējo pašu spēkiem veikto būvdarbu apjomu, tie ir vien ap 5%.

Liela loma

Kompānijas, kas izvēlējušās iet eksporta ceļu, uzsver tā nozīmīgumu. To apliecina arī skaitļi, piemēram, a/s BMGS pašu spēkiem sniegtais būvniecības pakalpojumu apmērs Latvijā tikai par 1,6 milj. eiro (bez PVN) pārsniedz apmērus, kas sasniegti citās valstīs, izriet no Būvkomersantu reģistrā rodamās informācijas. Proti, Latvijā pašu spēkiem sniegti pakalpojumi18,9 milj. eiro apmērā (bez PVN), bet ārvalstīs – 17,3 milj. eiro (bez PVN) apmērā. Kopējā uzņēmuma sniegto būvniecības pakalpojumu apmērā ārvalstīs veiktie būvniecības un projektēšanas darbi veido vairāk nekā 37%. Īstenots sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts Klaipēdā, ieskaitot ostas infrastruktūras projektēšanu un būvniecību, būvēta jauna kruīzu kuģu piestātne vecajā Tallinas ostā, veikta salikto betona un tērauda konstrukciju projektēšana, ražošana, piegāde un montāža projektē Liljekonvaljenā, Stokholmā – tie ir lielākie pērn BMGS darbi ārzemēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

BMGS būvēs AES Somijā

Māris Ķirsons, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības nozarē valda optimisms

Rūta Kesnere, 07.05.2019

Galerijā TOP 5 un laikrakstā TOP 10 ietvertas tikai tās kompānijas, kuras DB atsaucās un sniedza savus datus!

Foto: DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām ir vērojams apgrozījuma pieaugums.

Tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem, kas tika sākti vai pabeigti pērn. Turklāt arī šis gads būvniekiem rādās rožainās krāsās.

Pieaugums – 21%

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018. gadā būvniecības apjomi pieauga par 21,9% (salīdzināmās cenās). Tostarp ēku būvniecības apjomi pieauga par 25,6%. Būvniecības apjomi palielinājās gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo māju pamatkategorijās. Vislielākais devums bija vairāku dzīvokļu māju būvniecības apjomu palielinājumam, tai pašā laikā visstraujāk pieauga privātmāju būvniecība. Ekonomikas ministrija norāda, ka nedzīvojamo ēku pamatkategorijā pieaugumu noteica biroju ēku, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecība. Tas ir saistīts ar atsevišķu lielu šīs kategorijas būvniecības projektu īstenošanu, piemēram, tirdzniecības centru Akropole un IKEA. Nākamās ēku grupas ir šādas sabiedriskās ēkas: muzeji un bibliotēkas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas. Izaugsmi apliecina arī izsniegto būvatļauju skaits, kas 2018. gadā pārsniedz 2017. gada rādītāju. Pērn tika izsniegtas 4403 būvatļaujas, kas bija par 186 būvatļaujām vairāk. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita vairāk nekā puse jeb 57% izsniegtas privātmāju būvniecībai. Tas ir pozitīvs signāls nozarei, kas liecina, ka tā var diversificēt savu portfeli un tai nav jāpaļaujas tikai uz sabiedriskā sektora pasūtījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kukuļošanas apsūdzību dēļ Eirovīzija maina žūrijas noteikumus

Dienas Bizness, 24.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar izskanējušajām apsūdzībām par žūrijas kukuļošanu Eirovīzijas organizatori paziņojuši par vairākām radikālām izmaiņām žūrijas sistēmas noteikumos, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta Baltic Ireland.

Konkursa organizatori Eiropas Raidorganizāciju savienība (EBU) sāka izmeklēšanu, jo šajā mēnesī Zviedrijas medijos parādījās paziņojumi, ka Azerbaidžānas amatpersonas mēģinājušas piekukuļot žūrijas locekļus vairākās valstīs, norāda mediji.

EBU ziņojumā esot minēti vairāki vārdā nenosaukti žūrijas locekļi no mazajām valstīm, tai skaitā Lietuvas un Maltas, apgalvojot, ka tie uzrunāti balsot Azerbaidžānas labā.

Kopš 2009.gadā Eirovīzijas finālā tika ieviests žūrijas balsojums, katras valsts piecu locekļu vārdi netika atklāti līdz brīdim, kad tika paziņoti gala rezultāti. Netika atklāts arī viņu individuālais balsojums par katru no dziesmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī apgalvots, ka eiro ieviešana palīdzēs piesaistīt investīcijas, pagaidām novērojams pretējais.

Jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati par ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi kopš 2009. gada piedzīvots investīciju kritums. Marta beigās investīciju atlikums bija 10,26 miljardi eiro – par 10,5% mazāk nekā pirms gada. Samazinājums piedzīvots teju visu valstu investīcijās – izņēmums ir Lietuva un Ungārija. Lielākās investīcijas 2,43 miljardu eiro apmērā joprojām nāk no Zviedrijas.

Samazinājums vērojams visās lielākajās nozarēs, kurās koncentrējas investori. Joprojām dominē finanses un apdrošināšana (1. ceturkšņa beigās 2,7 miljardi eiro), apstrādes rūpniecība (1,24 miljardi eiro) un operācijas ar nekustamo īpašumu (1,16 miljardi eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru