Jaunākais izdevums

Kanādas provincē Kvebekā ledus sidrs tiek ražots kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigām.

Tā kā ar ledus vīna ražošanu veicies labi, radusies ideja - kādēļ gan šo nepārnest arī uz ārbolu sidru? Aģentūras Reuters fotogrāfs paviesojies Domaine Pinnacle, vietā, kur notiek šī alkoholiskā dzēriena ražošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas pierobežā latvieši no Austrālijas gatavojas ražot sidru ķīniešiem – tā vienā teikumā varētu raksturot neparasto Mūrbūdu sidra darītavas biznesa stāstu no Valkas novada.

Sidra darītavu pirms pāris gadiem izveidoja Krišjānis Putniņš, kurš, līdzīgi kā vīndaris un darītavas tehnologs Pauls Vedigs, arī ir no Austrālijas un Rīgas bāru publikai labi zināms kā folkkluba ALA Pagrabs īpašnieks. Sākumā sidrs bija tikai Krišjāņa hobijs, taču pirms diviem gadiem vaļasprieks izauga līdz 20 tūkstošiem litru dzēriena gadā. Krišjānis investēja iekārtās, apjoms turpināja augt – jau līdz 95 tūkstošiem litru pērn. Tā sidra darītava atvadījās no garāžas līmeņa uzņēmuma statusa un pieteica sevi tirgū. Galvaspilsētā vien Mūrbūdu sidrs jau pašlaik baudāms vairāk nekā 50 bāros un kafejnīcās.

Eksotisks dzēriens

Krišjānis un Pauls auguši vienā pilsētā un bija pazīstami, vēl dzīvojot Austrālijā. Krišjānis Latviju sauc par mājām jau gadus desmit, Pauls pārbrauca tikai pirms pusotra gada. Tā kā sidra darītavā noderēja lietpratēja palīdzība, Krišjānis piedāvāja darbu uz Latviju pārbraukušajam Paulam, kurš ir profesionāls vīndaris un ir strādājis daudzās vīna darītavās gan Austrālijā, gan Eiropā. Iepriekš gan Pauls darbojās grāmatvedības nozarē, tomēr ieguva otru izglītību jomā, kas bija saistījusi kopš bērnības. Tā Mūrbūdu sidra darītava Paulam kļuvusi par pilna laika darbavietu, un nu tikpat kā visas darbdienas Pauls pavada sevišķi klusajā Ērģemē, kamēr Rīgā iegādātais dzīvoklis gaida remonta pabeigšanu, jo tā īpašnieks galvaspilsētā ir reti. Tagad Pauls lielāko daļu laika pavada pavisam citos mūros – vecā laukakmeņu klētī, kas pielāgota sidra ražošanai. No ēkas balkona paveras pastkartītes cienīgs skats pāri Ziemeļvidzemes pakalniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Grib lauzt stereotipus par sidru

Žanete Hāka, 20.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sidra darīšanas tradīcijas vēl ir bērnu autiņos, un nereti cilvēkiem ir nepareiza izpratne par to, kā jāgaršo īstam sidram.

Tā uzskata sidra Mr.Plūme izgatavotājs Māris Plūme. Pirms vairākiem gadiem, atgriežoties no Francijas un Austrijas sidra darītavām, viņš sāka gatavot sidru arī Latvijā. Šajā gadā kopā ar sievu Daci Smiltnieci-Plūmi saražoto sidru jau sākuši tirgot, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc izglītības Māris ir mūziķis, spēlē grupā Retro Limited, taču vairākas sezonas viņam sanācis strādāt sidra darītavās Eiropā, kur ieguvis zināšanas par šī dzēriena izgatavošanas procesu. Viņš stāsta, ka Austrijā, piemēram, sidrs pēc garšas atšķiroties no angļu un franču sidra, vairāk atgādinot Riesling vīnu, un ko līdzīgu radīt Latvijā cenšas arī M. Plūme. Šis ir piektais gads, kad viņš ražo Mr.Plūme ābolu sidru, un patlaban dzēriena izgatavošanai tiek izmēģināti arī citi augļi, piemēram, bumbieri un ogas. Pirmajam brūvējumam āboli bija jāiegādājas, taču laika gaitā Māris savā dārzā sastādījis ābeles. Runājot par sidram piemērotākajām šķirnēm, viņš stāsta, ka Francijā, Anglijā un Spānijā tiek audzētas speciālas sidra ābolu šķirnes, bet Latvijā tādas nekad nav tikušas kultivētas. Šobrīd atsevišķi censoņi, tostarp arī viņš pats, mēģina tās ieaudzēt pie mums, taču laika apstākļi te krietni atšķiroties – te ir bargas ziemas, tādēļ par sidra āboliem pagaidām ir pāragri runāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Jāni Libeku reģionālais laikraksts Dzirkstele ticies ābolu sidra ražotnē, kas atrodas Brīvības ielā, Gulbenē. Viņš stāsta, ka aptuveni pirms trīs gadiem kopā ar draugu prātojuši, ko varētu vēl papildus darīt savam ikdienas darbam, un radusies doma, ka varētu veidot savu uzņēmumu. Jānis atzīst, ka jau skolas laikā prātā virmojusi doma, ka gribētu veidot uzņēmumu, kas saistās ar ražošanu, vēsta laikraksts.

Sākumā ar draugu izmēģinājuši ražot dažādus dzirkstošos vīnus, piemēram, no bērzu sulām, līdz tomēr sapratuši un nonākuši pie secinājuma, ka ābolu sidrs ir tas produkts, kuru mūsu platuma grādos var ražot tiešām kvalitatīvu. Jānis skaidro, ka ābols ir Latvijas auglis, kurš pie mums ir pieejams bez problēmām, to parasti ir daudz un tie ir ļoti piemēroti laba sidra iegūšanai.

Lai arī Jānis ābolu sidra recepti pilnībā neatklāj, tomēr viņš pastāsta, ka no brīža, kad uz ražotni tiek atvesti āboli līdz gatavai produkcijai, kad jau var atvērt gatavu ābolu sidra pudeli un nobaudīt to, paiet aptuveni pusgads. Sidra garšu veido tas, no kādām ābolu šķirnēm tiek iegūta ābolu sula.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nosaukumam jāataino ābolu un bumbieru sulas samērs sidrā

Žanete Hāka, 20.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai patērētājiem nodrošinātu precīzu, skaidru un nemaldinošu informāciju par ābolu un bumbieru sidra sastāvu, valdība otrdien, 20.septembrī, apstiprināja grozījumus sidra obligātajās nekaitīguma, kvalitātes un papildu marķējuma prasībās, informē Zemkopības ministrija.

Ābolu un bumbieru sidru, kas ražots vai laists apgrozībā kādā ES dalībvalstī, Turcijā vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstī, Latvijā var piedāvāt tirdzniecībā ar nosaukumu ābolu sidrs, ja produkts ražots tikai no ābolu sulas, un nosaukumu bumbieru sidrs,- ja tas ražots tikai no bumbieru sulas.

Ābolu un bumbieru sidra nosaukumam jāataino ābolu un bumbieru sulas samērs. Ja produkta sastāvā ābolu sulas ir vairāk nekā bumbieru sulas, tad lieto nosaukumu ābolu-bumbieru sidrs. Ja produkta sastāvā bumbieru sulas ir vairāk nekā ābolu sulas, tad lieto nosaukumu bumbieru-ābolu sidrs.

Noteikumi precizē prasības marķējumam un ir saistīti ar etiķetes maiņu, tādēļ šo prasību ieviešanai noteikts pārejas periods līdz 2017.gada 1.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No entuziasma mājas apstākļos dot āboliem pievienoto vērtību līdz biznesa idejai – šāds ir Sabiles sidra rašanās īsais stāsts

Baiba un Aldis Circeņi Sabiles vārdam liek ieskanēties biežāk nekā reizi gadā, kad šajā mazajā Kurzemes mazpilsētā tiek rīkoti grandiozi vīna svētki, kurus apmeklē tūkstošiem cilvēku. Abi Sabiles sidra (SIA Kroņstrauts) īpašnieki ir ar arhitektu izglītību un sidra darināšanai no sākuma pievērsās intereses vadīti, bet vēlāk saskatīja arī biznesa potenciālu.

«Daļu dzīvē nosaka likumsakarības un daļu – nejaušības – tā kā Ņūtonam uzkrita ābols uz galvas. Mums tepat, Matkulē, netālu no Sabiles, ir lauku māja, kur aug āboli. Gados, kad bija raža, to bija pilna zeme. Visu apēst nevar, tādēļ neatlika nekas cits kā augļus šķūrēt uz komposta kaudzi. Sirds sāpēja, un domās raisījās dažādi varianti, ko vēl ar āboliem varētu izdarīt. Cik tad dzersi sulas un ābolmaizes ēdīsi? Tobrīd Latvijā sidra un vīna ražošana nebija tik populāra, un tas bija īstais brīdis, kad to varēja sākt darīt. Turklāt tika veiktas izmaiņas likumos, kas atļāva mazās alus un vīna darītavas. Kustība pamazām sākās,» atminas Baiba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Cēsu alus paplašina sidra sortimentu un dabīgā sidra cienītājiem tirgos jaunu Latvijā ražotu zīmolu – Dārza sidrs.

Tirdzniecībā laisti trīs veidu sidri: ar ābolu, cidoniju un ērkšķogu garšu. Dārza sidra gatavošanā izmantota raudzēta ābolu sula un dabīgi aromatizētāji no augļiem un ogām un sidram nav pievienots cukurs.

Maija Vikmane, AS Cēsu alus Mārketinga daļas vadītāja, komentē: «Tā kā Cēsu alus vadmotīvs ir nepārtrauktas inovācijas un attīstība, tad, ņemot vērā craft tipa sidru pieaugošo popularitāti pasaulē, nolēmām arī Latvijas tirgū piedāvāt jaunu sidra zīmolu. Latvijā šis segments turpina attīstīties un pieaug pieprasījums pēc dabīgiem, pussausiem sidra dzērieniem, kas īpaši pieprasīti ir vasaras sezonā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Cer piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus

Žanete Hāka, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Jumpravas sidrs īpašnieks grib izveidot uzņēmumu, ko atstāt nākamajām paaudzēm

Uzņēmums par pieprasījumu nesūdzas, lai gan sākotnēji gaidīja lielāku atsaucību no restorānu puses.

«Patlaban eksperimentējam ar jaunām ābeļu šķirnēm – sidra darīšanai izmantojot gan vietējās, gan ārzemju,» rādot dažādu krāsu ābolus, stāsta SIA Jumpravas sidrs īpašnieks Māris Plūme.

Pāris gados kopš darbības sākšanas ir palielinājies kompānijas piedāvāto produktu klāsts, un tajā ietilpst ne tikai austriešu stila sidri, bet arī karstsidrs, dzirkstošais sidrs un stiprie alkoholiskie dzērieni.

Kompānija iegādājusies jaunu sulu spiedes iekārtu, kurai cer piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus. «Jau pirms diviem gadiem apsvērām iespēju pretendēt uz ES līdzekļiem, taču pēdējā brīdī sapratām, ka projekta sagatavošanai nav laika un jādara citas lietas, ko nevar atlikt. Pirmoreiz saskaroties ar šiem projektiem, secinājām, ka tā rakstīšanai ir nepieciešams daudz laika. Sākotnēji šķita, ka tas ir vienkāršāk, līdz ar to, manuprāt, tiem projektiem, kur nepieciešams mazāk par 1000 eiro finansējums, nav vispār jēgas tērēt laiku,» uzskata M. Plūme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan īsta sidra darīšanas joma ir pavisam jauna nozare Latvijā, patērētāju interesei ir tendence augt, stāsta SIA Jumpravas sidrs vadītājs Māris Plūme un valdes locekle Dace Smiltniece-Plūme.

Uzņēmums tirgo ābolu sidru ar zīmolu Mr. Plūme. Šogad saražotas aptuveni četras tonnas ābolu sidra, un šāda apjoma saražošanai nepieciešami apmēram astoņas tonnas ābolu.

Sidra darīšana ietver augļkopību, vīndarīšanu un biznesa - mārketinga aspektus, stāsta uzņēmuma pārstāvji.

Sidrs gan ir diezgan sezonāls dzērniens, tāpēc uzņēmēji ir jauna, ziemas sezonai atbilstoša dzērniena izstrādes procesā. Patlaban Mr.Plūme sidru iespējams iegādāties aptuveni 40 vietās Latvijā.

Kā top ābolu sidrs, skaties galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nav vajadzības pēc liela skaita jaunu klientu

Elīna Pankovska, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Daiļrade Koks turpina kāpināt eksporta apjomu; uzņēmumā saražotās mēbeles nonāk arī Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidkorejā

Pašlaik uzņēmums fokusējas uz tādu klientu iegūšanu, kuri atbilstu tā paša vajadzībām, lai varētu optimālāk izmantot jaudas.

SIA Daiļrade Koks atrodas četrās ražotnēs – Vaiņodē, Tukumā, Viļakā un Valmierā; katra specializējas savā jomā. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir mēbeļu ražošana no masīva priedes un bērza koka, kā arī no krāsota MDF un finierētas skaidu plātnes. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumu par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. 2016. gadā uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošie, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā SIA Daiļrade Koks pagājušajā gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb par 39% vairāk nekā 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Libeks un Sprudzāns», kas ražo «Tālavas sidru», realizējos trīs projektus ar mērķi paaugstināt ražošanas kapacitāti un produktu kvalitāti.

Biedrība «Sateka» savā kontā sociālajā tīklā facebook informē, ka projektu realizācija bija nepieciešama, lai uzņēmums spētu nodrošināt savas produkcijas izejvielu - sulu - pietiekamību, paplašinātu produktu sortimentu un uzlabotu to kvalitāti.

«Tā kā vietējo augļu sulas iespējams iegūt tikai limitētu laika periodu, nepieciešams īsā laika periodā izspiest un sagatavot sulas vismaz nākamajiem 18 mēnešiem. Ar esošajām iekārtām ir bijusi sasniegta maksimālā kapacitāte un ražošanas apjomu palielināt vairs nav bijis iespējams. Iegādājamo iekārtu jaudas ir pietiekamas arī eksporta uzsākšanai, kā arī papildus dod iespēju dažādot ražošanu, kā arī piedāvāt sulu spiešanas pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem,» skaidro biedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas augļu un ogu vīnu konkursa 2014 apbalvošanas ceremonijā par labāko vīna darītavu atzīta SIA Lejasķērzēni, kas ražo Naukšēnu mājas vīnu un konkursa kopvērtējumā saņēma visvairāk punktu, informē pasākuma organizatori.

Kā atzīst vīnzinis Jānis Kaļķis, šogad bijusi spēcīgākā konkurence konkursa vēsturē: «Ja pirmajos gados bija daudz nedzeramu paraugu, tad šogad no 157 dzērieniem tādi bija tikai divi vai trīs. Vīna darīšanas māksla Latvijā arvien aug, cilvēki mācās noķert to īsto sajūtu un aug dzērienu kvalitāte. Piemēram, ja līdz šim zemeņu vīni praktiski nebija dzerami, šogad visi konkursā pieteiktie bija izcili.»

157 dzērienu konkurencē šī gada labāko vīnu titulus saņēma Viestura Krēvica darītais Aveņu vīns, Guntara un Raimonda Lubiānu Jāņogu vīns, kā arī Naukšēnu mājas vīna darītais Zemeņu vīns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Igaunijā pie Latvijas robežas pārdots par 50% vairāk alus nekā 2017.gadā, bet sidrs un vieglie alkoholiskie dzērieni pērn tikuši pārdoti 2,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, piektdien paziņojusi Igaunijas Alus darītāju asociācija.

Tās apkopotie dati liecina, ka 2018.gadā pie robežas ar Latviju pārdots 27,1 miljons litru alus salīdzinot ar 18,1 miljoniem litru 2017.gadā. Sidrs un vieglie alkoholiskie dzērieni pie Latvijas robežas pērn pārdoti 5,1 miljona litru apjomā, savukārt 2017.gadā tie pārdoti 2,3 miljonu litru apmērā.

«Šie dati liecina, ka ikgadējais pierobežas tirdzniecības apmēra pieaugums atkal bijis vērā ņemams. Skaitļi ir ir īpaši radikāli, ja salīdzina ar pārdošanas apmēriem Igaunijas veikalos, kas atrodas iekšzemē. Proti, alus pārdošanas apmērs iekšzemē bija 66,4 miljoni litru, līdz ar to pie dienvidu robežas pārdots 41% no iekšzemē pārdotā alus daudzuma,» norādīja asociācijas vadītājs Pēters Verks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas sidrdari izstrādājuši tūrisma piedāvājumu

Lelde Petrāne, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tapis jauns tūrisma piedāvājums - «Sidra ceļš», kas aicina ciemos pie Latvijas sidrdariem un tiem, kas īsto ābolu sidru ceļ galdā savās viesu mājās, restorānos un degustāciju darbnīcās, informē Latvijas Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs.

Latvijas sidrdari tūristus iepazīstinās ar daudzveidīgo sidra pasauli – sidra stiliem, sidra dzeršanas tradīcijām un sidra gatavošanas niansēm. Sidrdarus vienojot pārliecība par to, ka šis dzēriens ir pelnījis gan reprezentēt mūsu valsti svinīgās pieņemšanās, gan bagātināt un izcelt ēdiena garšu restorāna vakariņās. Ne visi zinot, ka sidram ir zemāks alkohola līmenis nekā vīnam, tādēļ šis dzēriens iederēsies gan svētku brīžos, gan vienkārši tiekoties ar draugiem.

«Sidra ceļa» aizsācēji ir aktīvākie Latvijas sidrdari: «Mr. Plūme sidra darītava», «Turkalnes muižas klēts», «Naukšēnu vīna darītava», «Tālavas sidrs», «Abavas vīna darītava» un sidra darītava «Abuls», kas jau tagad savās ražotnēs un ābeļdārzos uzņem apmeklētājus, stāstot par Latvijas sidra tapšanu un popularizējot sidra kultūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vīna darīšana nav ceļš uz ātru naudu

Laura Mazbērziņa, 03.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņus gadus pēc Abavas vīna darītavas izveidošanas tā ir kļuvusi par vadošo Latvijas vīna darītavu, taču šobrīd tā atrodas izaicinājuma priekšā – vai ar Latvijā darinātiem dzērieniem izdosies iekarot ārvalstu pircēju sirdis.

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platformas DB HUB projekta Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts ietvaros interesentiem šoreiz bija iespēja paviesoties netālu no Tukuma, vīna darītavā Abavas, kuru Mārtiņš Barkāns izveidojis un vada kopā ar sievu Lieni Barkāni.

Tūkstoši konsultantam

«Mēs dzīvojam mazā valstī ar ne pārāk lielu pirktspēju, turklāt mūsu ražojumi nav plaša patēriņa prece. Līdz ar to vietējais tirgus ir ierobežots,» pamatojot eksporta nozīmi, teic M. Barkāns.

Abavas vīna darītavas stāsts sākās ar vīnogu dārza iestādīšanu Abavas ielejā netālu no Sabiles, tomēr vīnogu vīnu darināšana pagaidām ir dārgs eksperiments un uzņēmums pagaidām tajā tikai investē un cer uz atdevi pēc gadiem desmit. Tikmēr Latvijas un nu jau ārvalstu tirgi tie iekaroti ar 22 dažādiem dzērieniem no Latvijā audzētiem augļiem un ogām. Tie tiek darināti visdažādākajām gaumēm, tomēr vispārdotākie Abavas vīna darītavas produkti pērn bijuši ābolu sidrs un upeņu karstvīns. Šajā dzērienā izmantoti Latvijas āboli un upenes, veidojot tādu garšu kompozīciju, kura acīmredzot uzrunā latviešu pircēju. Vīna darītavas saimnieks atklāj, ka patērētāji, kuri dzērienus pērk lielveikalos, labprātāk izvēlas nedauz saldākus, savukārt, restorānu klienti - sausākus dzērienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Sāk ražot sidru
 Lielbritānijas tirgum

Sandra Dieziņa, 22.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas balzams ticis pie nozīmīga privātās preču zīmes līguma sidra ražošanai Lielbritānijas tirgum.

Līgums noslēgts ar kompāniju Alcobond Consortium Ltd par trīs miljonu skārdeņu piegādi gada laikā. Tas ir lielākais pasūtījums Latvijas balzama (LB) vēsturē pēdējo gadu laikā. Privātās preču zīmes jeb private label pasūtījums ļaus Latvijas balzamam palielināt ražošanas apjomus.

Izstrādā recepti

Sidra receptūra izstrādāta speciāli Lielbritānijas tirgum un darbs pie tā ilga pusgada garumā, atklāj Latvijas balzama galvenā tehnoloģe vieglo dzērienu ražošanā Natālija Antoņenko.

«Sākumā bija piedāvājums no Alcobond Consortium Ltd izstrādāt recepti viņu tirgum. Bija arī jāizpēta Lielbritānijas likumdošana, jo Eiropas tirgū nav vienotu likumu sidra ražošanā, katra dalībvalsts pati izdod saistošos noteikumus,» par darbu pie šī projekta stāsta uzņēmuma galvenā tehnoloģe. Sidra gatavošanā kā izejviela tiek izmantots ābolu koncentrāts no Austrijas, no kā vēlāk tiek izgatavota ābolu sula atbilstoši Lielbritānijas likumiem, pēc tam ābolu sula tiek raudzēta un galarezultātā top sidrs. Uzņēmuma ražošanas laboratorijas vadītāja Gaļina Ostrovska uzsver, ka uzdevums nav bijis vienkāršs – gatavot sidru Lielbritānijai, kur ir atšķirīga sidra patēriņa kultūra. Proti, Latvijā šo dzērienu lielākoties patērē jaunas sievietes, bet Lielbritānijā to iecienījuši vīrieši. Baltijas tirgū iecienīti saldeni un aromātiski sidri, bet britiem cieņā ir stiprāks un sausāks raudzētais dzēriens. Šis nav vienīgais private label sidra pasūtījums, iepriekš sidrus ar privāto preču zīmi uzņēmums ražojis gan Lietuvas tirgum, gan citiem sadarbības partneriem. Šis līgums svarīgs, jo Latvijā raudzēto dzērienu tirgus šā gada pirmajos deviņos mēnešos sarucis par četriem miljoniem dekalitru, salīdzinot ar attiecīgo laikaposmu pērn, liecina VID dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ieceļošanai Kanādā būs nepieciešama elektroniskā ceļošanas atļauja

Lelde Petrāne, 09.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī turpmāk nodrošinātu vienkāršu ceļošanu uz Kanādu, Kanādas valdība aicina Latvijas pilsoņus, kas šajā pavasarī vai vasarā plāno lidot uz Kanādu, pirms lidojuma rezervēšanas pieteikties Elektroniskajai ceļošanas atļaujai (Electronic Travel Authorization- eTA). Tā dod iespēju Kanādas valdībai pārbaudīt ceļotāju atbilstību, pirms tie dodas ceļā, kā arī atvieglo ceļotāju ierašanos Kanādā.

No 2016. gada 15.marta to valstu pilsoņiem, kuriem parasti nav nepieciešama vīza ieceļošanai Kanādā, lai ielidotu Kanādā vai ceļotu caur Kanādu tranzītā, būs jānokārto elektroniskā ceļošanas atļauja - eTA. Šī prasība attiecas arī uz Latvijas pilsoņiem.

Tomēr līdz 2016. gada septembra beigām Kanāda izrādīs sapratni un iecietību pret ceļotājiem, kuri nebūs informēti par eTA nepieciešamību, un tiem netiks liegta iekāpšana lidmašīnā.

Pieteikšanās eTA ir vienkārša, lēta (7 Kanādas dolāri), process notiek tiešsaistē vietnē canada.ca/eTA un aizņem tikai dažas minūtes, uzsver Kanādas vēstniecība. Atļauja ir derīga piecus gadus, izņemot, ja pases derīguma termiņš ir īsāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūlītējā ieguvēja no ES brīvās tirdzniecības ar Kanādu, kam starta signāls tiek dots šodien, būs jau iedibinātā tirdzniecība tradicionālajās jomās, tomēr ļoti liels potenciāls ir tieši inovācijas sadarbībā.

Šodien pagaidu režīmā ir stājies spēkā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Latvija bija pirmā ES valsts, kurā CETA tika ratificēts parlamentā, un līguma virzību Eiroparlamentā arī vadīja Latvijas eirodeputāts ‒ Artis Pabriks (V). Sevišķi līdz ar pastiprināti ciešo NATO sadarbību Latvija ir ciešāk iezīmējusies kanādiešu uzmanības radarā, un tiek novērtēta arī Latvijas politiskā un biznesa atvērtība spēcīgākām ekonomiskajām saiknēm. Tā ziemā vizītē Latvijā bija Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kurš sarunā ar Dienas Biznesu uzsvēra nepieciešamību pēc jaunām un izvērstām biznesa un pētniecības un attīstības saiknēm mūsu valstu starpā, uzsvaru liekot uz vides tehnoloģijām, IKT un inovāciju (DB 27.02.)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviokompānija «SmartLynx Airlines» Kanādā parakstījusi līgumu par ieguldījumu piecu miljonu eiro apmērā aviācijas iesācējuzņēmuma «Canada Jetlines» izveidei sezonalitātes problēmu risināšanā, pastāstīja «SmartLynx Airlines» valdes loceklis Žīgimants Surints (Žygimantas Surintas).

Viņš atzīmēja, ka «Canada Jetlines» plāno sākt lidot šā gada ceturtajā ceturksnī. Iesācējuzņēmuma akcijas tiek kotētas biržā Kanādā, un pašlaik viņiem ir finansējuma piesaistes fāze.

«Mums šis projekts ir interesants, lai risinātu kapacitātes jautājumus un atrastu lidojumus ziemā, jo Kanādas tirgum ir raksturīga cita sezonalitāte. Mēs patiesi ceram, ka pēdējā finansējuma piesaistes fāze būs sekmīga, jo Kanādā ārvalstu investoriem nedrīkst piederēt vairāk par 45% no aviokompāniju kapitāla. Tas ierobežo arī mūsu iespējas finansēt šo projektu,» skaidroja Surints.

Jautāts, kādēļ izvēlēta Kanāda, nevis vēl kāds tirgus Eiropā, Surints atklāja, ka Kanādā ir dažas lielas aviokompānijas, kā, piemēram, «Air Canada» un «WestJet». Savukārt Eiropas tirgū konkurence pašlaik ir pārāk liela. «Ja mēs palūkojamies uz biļešu cenām, tad tās ir zemas un uzņēmumu peļņas marža arī ir ļoti zema. Tā ir ļoti skaidra zīme, ka ar biznesa paplašināšanu Eiropā pašlaik ir jābūt uzmanīgiem. Ne velti mēs redzam koncentrēšanos uz Āzijas, Amerikas, iespējams, pat Āfrikas tirgiem,» norādīja Surints.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad darbu uzsāks "Printful" ražošanas un piegādes centrs Kanādas pilsētā Misisogā, Toronto apkaimē. Gandrīz 3000 m2 platībā tuvāko 3 gadu laikā strādās 50 cilvēku komanda, nodrošinot apdrukas un izšūšanas pakalpojumus.

Ražotnes izveidē sākotnēji tiks investēti 1,8 miljoni eiro. Šī ir pirmā "Printful" ražotne Kanādā un septītā pasaulē. Tā strādās līdztekus ražotnēm ASV, Meksikā, Spānijā un Latvijā.

""Printful" jau ir liela klientu bāze Kanādā, tāpēc ražošanas un piegādes centra izveide ir loģisks solis, lai stiprinātu pozīcijas šajā tirgū. Mēs redzam potenciālu Kanādā kļūt par vienu no nozares līderiem," stāsta "Printful" izpilddirektors un līdzdibinātājs Dāvis Siksāns.

Kanāda ir otrs lielākais "Printful" tirgus aiz ASV, tāpēc ražošanas un piegādes centra izveidei ir būtiska nozīme, lai vēl labāk apkalpotu klientus, samazinot piegādes laiku. Kanādas centra izveidē "Printful" cieši sadarbojas ar Kanādas Investīciju piesaistes aģentūru (Invest in Canada), biznesa konsultantiem no "Toronto Global" un Latvijas vēstniecību Kanādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Naukšēnu vīna darītavas saimnieks Jānis Baunis pirmo reizi pagaršoja vīnu, viņš nevarēja iedomāties, ka pats kļūs par vīndari. Tagad Naukšēnos jau vairāk nekā divus gadus tiek ražoti bioloģiskie ogu un augļu vīni un sidri, kas pamazām, bet mērķtiecīgi iekaro Latvijas veikalu plauktus.

Pagājušā gada nogalē, Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības rīkotajā vietējo augļu un ogu vīnu konkursā, SIA Lejasķērzēni Naukšēnu vīna darītava tika atzīta par labāko Latvijā. «Tagad tiešām ir jāizvērtē katra nianse. Ja esam nosaukti kā labākā vīna darītava, tad jāstrādā vēl vairāk,» stāsta Jānis.

Viņš uzsver, ka Latvijas vīndariem ir lieliska iespēja spēlēties ar dažādām ogām un augļiem, kas ir pieejami, ne tikai vīnogām. «Latvijā patērētāji pieņem to, ka no ogām un augļiem var pagatavot fantastiskas lietas un, līdz ar to, garšu nianses ir milzīgi plašas.»

Naukšēnu vīni ir bioloģiski. Tas nozīmē, ka ogas un augļi, kas tiek izmantoti vīnu ražošanā, netiek migloti. Jānis skaidro, ka šāda izvēle šķitusi loģiska: «Mums ir bioloģiskā saimniecība un tas ir tikai pašsaprotami, ka arī mūsu vīni ir bioloģiski.» Viņš uzskata, ka cilvēkiem ir vairāk jāpiedomā pie tā, kas tiek ēsts un dzerts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cēsu Premium zīmola paplašināšanā investēti aptuveni 75 tūkstoši eiro

Rūta Lapiņa, 06.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Cēsu alus» laidis klajā jaunu tumšā alus šķirni «Cēsu Premium Bohemian». Kopējās investīcijas «Cēsu Premium» zīmola paplašināšanā un jaunas alus šķirnes izveidē sastāda apmēram 75 000 eiro, informē AS «Cēsu alus» Komunikāciju vadītāja Agita Kārkliņa.

«Atbalstot alus pasaules daudzveidību un attīstot Latvijas alus kultūru, «Cēsu alus» nepārtraukti domā par inovācijām produktu attīstībā un jaunu alus šķirņu radīšanu,« saka Eva Sietiņsone, AS «Cēsu alus» valdes priekšsēdētāja.

Viņa atzīmē, ka Latvijā pieaug tumšā alus popularitāte un līdzīga tendence ir vērojama arī Baltijas valstīs, īpaši Lietuvā, kur tumšā alus tirgus ir gandrīz divas reizes lielāks kā Latvijā. »Mēs redzam potenciālu tumšā alus tirgus attīstībai un šogad esam ieguldījuši sava vadošā alus zīmola «Cēsu Premium» attīstībā, alus baudītājiem piedāvājot jaunu tumšā alus šķirni - «Cēsu Premium Bohemian».»

«Cēsu Premium Bohemian» ir samtains, tumšs un viegls alus, karamelizētais iesals piedod alum greznu sarkankoka krāsu un patīkami saldenu garšu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vīndarītavas Abavas produkti labi novērtēti starptautiskā konkursā

Lelde Petrāne, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas pilsētā Frankfurtē norisinājies viens no pasaules nozīmīgākajiem ābolu dzērienu konkursiem Cider World 2019, kurā piedalījās arī Latvijas vīndarītava - Abavas.

Žūrijas sastāvā ir dažādu valstu pārtikas industrijas profesionāļi, pasniedzēji, vīna un HoReCa industrijas eksperti. Starp vairāk nekā 500 iesniegtajiem dažādu stilu dzērieniem tika noteikti labākie, ņemot vērā konkursa kritērijus.

Kopvērtējumā Abavas vīndarītavas dzirkstvīns Ābols apiņos un sidrs Premuim Brut abi ieguvuši sudraba medaļu. Ābols apiņos saņēmis 105 punktus no maksimāli iespējamajiem 108, savukārt Premium Brut - 99 punktus.

Konkurss uzvarētājiem paver iespējas ne tikai popularizēt savu valsti un dzērienu gatavošanas tradīcijas, bet arī paplašina eksporta tirgu, piesaistot jaunus, potenciālus pircējus no visas pasaules.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nelīdzsvarotās nodokļu politikas dēļ nav iespējams attīstīt tik inovatīvu un perspektīvu dzērienu kategoriju kā sidri, līdz ar to būtu jāpieņem lēmums par akcīzes nodokļa samazināšanu šim dzērienam, atzina AS Aldaris izpilddirektors Marguss Kasteins.

«Latvijā sāktas sarunas par akcīzes nodokļa izmaiņām alkoholiskajiem dzērieniem. Lai gan tas var izklausīties dīvaini, esam gatavi piekrist kompromisa risinājumam akcīzes nodokļa politikā, proti, pakāpeniski palielinot nodokli, tomēr vienlaikus aicinām samazināt akcīzes nodokli sidram,» sacīja Kasteins.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc sidrs būtu izņēmums, viņš norādīja, ka nesamērīgi augstā akcīzes nodokļa dēļ Latvijā šī dzērienu kategorija nevar attīstīties un tai nav izaugsmes.

«Mēs redzam, ka citās Baltijas valstīs sāk parādīties tā saucamie «craft» sidri, bet Latvijā faktiski durvis inovācijām šajā dzērienu kategorijā ir slēgtas - tieši nelīdzsvarotās nodokļu politikas dēļ,» sacīja Kasteins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pēc alkohola uz Igauniju brauc vien 10-13% Somijas tūristu

LETA, 02.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādāties tikai alkoholiskos dzērienus uz Igauniju brauc vien 10-13% no Somijas tūristiem, kas ierodas Igaunijā, paziņojis Somijas Veselības aprūpes un sociālā nodrošinājuma institūta eksperts Esa Esterbergs.

Ja paskatās, kādēļ somi brauc uz Igauniju, tad ir redzams, ka tikai maza to daļa - 10-13% - pērk tikai alkoholu. Lielākā daļa brauc uz Igauniju pavisam cita iemesla dēļ. 50% Somijas tūristu, kas atgriežas no Igaunijas, vispār atbrauc bez alkohola, Esterbergs uzsvēra intervijā ziņu aģentūrai BNS.

Viņš piebilda, ka vieglos alkoholiskos dzērienus somiem Igaunijā nav jēgas pirkt, jo cenas atšķirības izlīdzinās, un saistībā ar akcīzes nodokļu celšanu starpība paliks arvien mazāka.

Vienlaikus Esterbergs norādīja, ka pat neliela cenas atšķirība nozīmē, ka kaut nelielā mērā "alkohola tūrisms" saglabāsies. Kā piemēru viņš minēja to, ka arī no Stokholmas Somijas prāmju pasažieri atgriežas ar iegādātu alkoholu, lai gan cenas atšķirība ir pavisam neliela.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Abavas vīna darītavas dzērieni

Sandra Dieziņa, 21.04.2017

Lienei un Mārtiņam Barkāniem ideja par vīnogu audzēšanu un vīna darīšanu radusies pēc ceļojuma uz Toskānu 2007. gadā.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes vīna darītava Abavas pērn palielinājusi apgrozījumu par 40 % un arī šogad plānots ieņēmumu kāpums.

Šovasar Ārlavciemā blakus ražotnei iecerēts atvērt vīna pagrabu ar veikalu un degustāciju zāli, lai objekts būtu interesants arī tūristiem.

Vīna darītava Abavas izveidota 2010. gadā līdz ar vīnogu dārza iestādīšanu Sabiles tuvumā. Bet pati ideja par vīna dārza izveidošanu tā saimniekam Mārtiņam Barkānam radusies ceļojuma laikā Toskānā, pēc kura abi ar dzīvesbiedri Lieni bez jelkādām zināšanām sāka to īstenot. 2010. gadā iegādājušies 20 ha lauku īpašumu Sabiles pievārtē, kur iestādījuši 3,5 tūkstošus vīnogu stādu. Tagad vīnogas aug jau 3,5 ha platībā, ir arī ābeļdārzs, rabarberu lauki un tiek audzētas citas ogas. Pēc diviem gadiem Abavas saimnieki nopirka ražotni Slampes pagasta Ārlavciemā un tagad vīns tiek gatavots plašākās telpās daļēji rekonstruētā dārzeņu konservu cehā. Blakus ražotnei ir plašs ābeļdārzs, kas ražošanas vajadzībām ļoti noder.

Komentāri

Pievienot komentāru