Jaunākais izdevums

Kanādas provincē Kvebekā ledus sidrs tiek ražots kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigām.

Tā kā ar ledus vīna ražošanu veicies labi, radusies ideja - kādēļ gan šo nepārnest arī uz ārbolu sidru? Aģentūras Reuters fotogrāfs paviesojies Domaine Pinnacle, vietā, kur notiek šī alkoholiskā dzēriena ražošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas pierobežā latvieši no Austrālijas gatavojas ražot sidru ķīniešiem – tā vienā teikumā varētu raksturot neparasto Mūrbūdu sidra darītavas biznesa stāstu no Valkas novada.

Sidra darītavu pirms pāris gadiem izveidoja Krišjānis Putniņš, kurš, līdzīgi kā vīndaris un darītavas tehnologs Pauls Vedigs, arī ir no Austrālijas un Rīgas bāru publikai labi zināms kā folkkluba ALA Pagrabs īpašnieks. Sākumā sidrs bija tikai Krišjāņa hobijs, taču pirms diviem gadiem vaļasprieks izauga līdz 20 tūkstošiem litru dzēriena gadā. Krišjānis investēja iekārtās, apjoms turpināja augt – jau līdz 95 tūkstošiem litru pērn. Tā sidra darītava atvadījās no garāžas līmeņa uzņēmuma statusa un pieteica sevi tirgū. Galvaspilsētā vien Mūrbūdu sidrs jau pašlaik baudāms vairāk nekā 50 bāros un kafejnīcās.

Eksotisks dzēriens

Krišjānis un Pauls auguši vienā pilsētā un bija pazīstami, vēl dzīvojot Austrālijā. Krišjānis Latviju sauc par mājām jau gadus desmit, Pauls pārbrauca tikai pirms pusotra gada. Tā kā sidra darītavā noderēja lietpratēja palīdzība, Krišjānis piedāvāja darbu uz Latviju pārbraukušajam Paulam, kurš ir profesionāls vīndaris un ir strādājis daudzās vīna darītavās gan Austrālijā, gan Eiropā. Iepriekš gan Pauls darbojās grāmatvedības nozarē, tomēr ieguva otru izglītību jomā, kas bija saistījusi kopš bērnības. Tā Mūrbūdu sidra darītava Paulam kļuvusi par pilna laika darbavietu, un nu tikpat kā visas darbdienas Pauls pavada sevišķi klusajā Ērģemē, kamēr Rīgā iegādātais dzīvoklis gaida remonta pabeigšanu, jo tā īpašnieks galvaspilsētā ir reti. Tagad Pauls lielāko daļu laika pavada pavisam citos mūros – vecā laukakmeņu klētī, kas pielāgota sidra ražošanai. No ēkas balkona paveras pastkartītes cienīgs skats pāri Ziemeļvidzemes pakalniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Grib lauzt stereotipus par sidru

Žanete Hāka, 20.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sidra darīšanas tradīcijas vēl ir bērnu autiņos, un nereti cilvēkiem ir nepareiza izpratne par to, kā jāgaršo īstam sidram.

Tā uzskata sidra Mr.Plūme izgatavotājs Māris Plūme. Pirms vairākiem gadiem, atgriežoties no Francijas un Austrijas sidra darītavām, viņš sāka gatavot sidru arī Latvijā. Šajā gadā kopā ar sievu Daci Smiltnieci-Plūmi saražoto sidru jau sākuši tirgot, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc izglītības Māris ir mūziķis, spēlē grupā Retro Limited, taču vairākas sezonas viņam sanācis strādāt sidra darītavās Eiropā, kur ieguvis zināšanas par šī dzēriena izgatavošanas procesu. Viņš stāsta, ka Austrijā, piemēram, sidrs pēc garšas atšķiroties no angļu un franču sidra, vairāk atgādinot Riesling vīnu, un ko līdzīgu radīt Latvijā cenšas arī M. Plūme. Šis ir piektais gads, kad viņš ražo Mr.Plūme ābolu sidru, un patlaban dzēriena izgatavošanai tiek izmēģināti arī citi augļi, piemēram, bumbieri un ogas. Pirmajam brūvējumam āboli bija jāiegādājas, taču laika gaitā Māris savā dārzā sastādījis ābeles. Runājot par sidram piemērotākajām šķirnēm, viņš stāsta, ka Francijā, Anglijā un Spānijā tiek audzētas speciālas sidra ābolu šķirnes, bet Latvijā tādas nekad nav tikušas kultivētas. Šobrīd atsevišķi censoņi, tostarp arī viņš pats, mēģina tās ieaudzēt pie mums, taču laika apstākļi te krietni atšķiroties – te ir bargas ziemas, tādēļ par sidra āboliem pagaidām ir pāragri runāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Jāni Libeku reģionālais laikraksts Dzirkstele ticies ābolu sidra ražotnē, kas atrodas Brīvības ielā, Gulbenē. Viņš stāsta, ka aptuveni pirms trīs gadiem kopā ar draugu prātojuši, ko varētu vēl papildus darīt savam ikdienas darbam, un radusies doma, ka varētu veidot savu uzņēmumu. Jānis atzīst, ka jau skolas laikā prātā virmojusi doma, ka gribētu veidot uzņēmumu, kas saistās ar ražošanu, vēsta laikraksts.

Sākumā ar draugu izmēģinājuši ražot dažādus dzirkstošos vīnus, piemēram, no bērzu sulām, līdz tomēr sapratuši un nonākuši pie secinājuma, ka ābolu sidrs ir tas produkts, kuru mūsu platuma grādos var ražot tiešām kvalitatīvu. Jānis skaidro, ka ābols ir Latvijas auglis, kurš pie mums ir pieejams bez problēmām, to parasti ir daudz un tie ir ļoti piemēroti laba sidra iegūšanai.

Lai arī Jānis ābolu sidra recepti pilnībā neatklāj, tomēr viņš pastāsta, ka no brīža, kad uz ražotni tiek atvesti āboli līdz gatavai produkcijai, kad jau var atvērt gatavu ābolu sidra pudeli un nobaudīt to, paiet aptuveni pusgads. Sidra garšu veido tas, no kādām ābolu šķirnēm tiek iegūta ābolu sula.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No entuziasma mājas apstākļos dot āboliem pievienoto vērtību līdz biznesa idejai – šāds ir Sabiles sidra rašanās īsais stāsts

Baiba un Aldis Circeņi Sabiles vārdam liek ieskanēties biežāk nekā reizi gadā, kad šajā mazajā Kurzemes mazpilsētā tiek rīkoti grandiozi vīna svētki, kurus apmeklē tūkstošiem cilvēku. Abi Sabiles sidra (SIA Kroņstrauts) īpašnieki ir ar arhitektu izglītību un sidra darināšanai no sākuma pievērsās intereses vadīti, bet vēlāk saskatīja arī biznesa potenciālu.

«Daļu dzīvē nosaka likumsakarības un daļu – nejaušības – tā kā Ņūtonam uzkrita ābols uz galvas. Mums tepat, Matkulē, netālu no Sabiles, ir lauku māja, kur aug āboli. Gados, kad bija raža, to bija pilna zeme. Visu apēst nevar, tādēļ neatlika nekas cits kā augļus šķūrēt uz komposta kaudzi. Sirds sāpēja, un domās raisījās dažādi varianti, ko vēl ar āboliem varētu izdarīt. Cik tad dzersi sulas un ābolmaizes ēdīsi? Tobrīd Latvijā sidra un vīna ražošana nebija tik populāra, un tas bija īstais brīdis, kad to varēja sākt darīt. Turklāt tika veiktas izmaiņas likumos, kas atļāva mazās alus un vīna darītavas. Kustība pamazām sākās,» atminas Baiba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nosaukumam jāataino ābolu un bumbieru sulas samērs sidrā

Žanete Hāka, 20.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai patērētājiem nodrošinātu precīzu, skaidru un nemaldinošu informāciju par ābolu un bumbieru sidra sastāvu, valdība otrdien, 20.septembrī, apstiprināja grozījumus sidra obligātajās nekaitīguma, kvalitātes un papildu marķējuma prasībās, informē Zemkopības ministrija.

Ābolu un bumbieru sidru, kas ražots vai laists apgrozībā kādā ES dalībvalstī, Turcijā vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstī, Latvijā var piedāvāt tirdzniecībā ar nosaukumu ābolu sidrs, ja produkts ražots tikai no ābolu sulas, un nosaukumu bumbieru sidrs,- ja tas ražots tikai no bumbieru sulas.

Ābolu un bumbieru sidra nosaukumam jāataino ābolu un bumbieru sulas samērs. Ja produkta sastāvā ābolu sulas ir vairāk nekā bumbieru sulas, tad lieto nosaukumu ābolu-bumbieru sidrs. Ja produkta sastāvā bumbieru sulas ir vairāk nekā ābolu sulas, tad lieto nosaukumu bumbieru-ābolu sidrs.

Noteikumi precizē prasības marķējumam un ir saistīti ar etiķetes maiņu, tādēļ šo prasību ieviešanai noteikts pārejas periods līdz 2017.gada 1.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan īsta sidra darīšanas joma ir pavisam jauna nozare Latvijā, patērētāju interesei ir tendence augt, stāsta SIA Jumpravas sidrs vadītājs Māris Plūme un valdes locekle Dace Smiltniece-Plūme.

Uzņēmums tirgo ābolu sidru ar zīmolu Mr. Plūme. Šogad saražotas aptuveni četras tonnas ābolu sidra, un šāda apjoma saražošanai nepieciešami apmēram astoņas tonnas ābolu.

Sidra darīšana ietver augļkopību, vīndarīšanu un biznesa - mārketinga aspektus, stāsta uzņēmuma pārstāvji.

Sidrs gan ir diezgan sezonāls dzērniens, tāpēc uzņēmēji ir jauna, ziemas sezonai atbilstoša dzērniena izstrādes procesā. Patlaban Mr.Plūme sidru iespējams iegādāties aptuveni 40 vietās Latvijā.

Kā top ābolu sidrs, skaties galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Cēsu alus paplašina sidra sortimentu un dabīgā sidra cienītājiem tirgos jaunu Latvijā ražotu zīmolu – Dārza sidrs.

Tirdzniecībā laisti trīs veidu sidri: ar ābolu, cidoniju un ērkšķogu garšu. Dārza sidra gatavošanā izmantota raudzēta ābolu sula un dabīgi aromatizētāji no augļiem un ogām un sidram nav pievienots cukurs.

Maija Vikmane, AS Cēsu alus Mārketinga daļas vadītāja, komentē: «Tā kā Cēsu alus vadmotīvs ir nepārtrauktas inovācijas un attīstība, tad, ņemot vērā craft tipa sidru pieaugošo popularitāti pasaulē, nolēmām arī Latvijas tirgū piedāvāt jaunu sidra zīmolu. Latvijā šis segments turpina attīstīties un pieaug pieprasījums pēc dabīgiem, pussausiem sidra dzērieniem, kas īpaši pieprasīti ir vasaras sezonā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Cer piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus

Žanete Hāka, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Jumpravas sidrs īpašnieks grib izveidot uzņēmumu, ko atstāt nākamajām paaudzēm

Uzņēmums par pieprasījumu nesūdzas, lai gan sākotnēji gaidīja lielāku atsaucību no restorānu puses.

«Patlaban eksperimentējam ar jaunām ābeļu šķirnēm – sidra darīšanai izmantojot gan vietējās, gan ārzemju,» rādot dažādu krāsu ābolus, stāsta SIA Jumpravas sidrs īpašnieks Māris Plūme.

Pāris gados kopš darbības sākšanas ir palielinājies kompānijas piedāvāto produktu klāsts, un tajā ietilpst ne tikai austriešu stila sidri, bet arī karstsidrs, dzirkstošais sidrs un stiprie alkoholiskie dzērieni.

Kompānija iegādājusies jaunu sulu spiedes iekārtu, kurai cer piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus. «Jau pirms diviem gadiem apsvērām iespēju pretendēt uz ES līdzekļiem, taču pēdējā brīdī sapratām, ka projekta sagatavošanai nav laika un jādara citas lietas, ko nevar atlikt. Pirmoreiz saskaroties ar šiem projektiem, secinājām, ka tā rakstīšanai ir nepieciešams daudz laika. Sākotnēji šķita, ka tas ir vienkāršāk, līdz ar to, manuprāt, tiem projektiem, kur nepieciešams mazāk par 1000 eiro finansējums, nav vispār jēgas tērēt laiku,» uzskata M. Plūme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas sidrdari izstrādājuši tūrisma piedāvājumu

Lelde Petrāne, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tapis jauns tūrisma piedāvājums - «Sidra ceļš», kas aicina ciemos pie Latvijas sidrdariem un tiem, kas īsto ābolu sidru ceļ galdā savās viesu mājās, restorānos un degustāciju darbnīcās, informē Latvijas Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs.

Latvijas sidrdari tūristus iepazīstinās ar daudzveidīgo sidra pasauli – sidra stiliem, sidra dzeršanas tradīcijām un sidra gatavošanas niansēm. Sidrdarus vienojot pārliecība par to, ka šis dzēriens ir pelnījis gan reprezentēt mūsu valsti svinīgās pieņemšanās, gan bagātināt un izcelt ēdiena garšu restorāna vakariņās. Ne visi zinot, ka sidram ir zemāks alkohola līmenis nekā vīnam, tādēļ šis dzēriens iederēsies gan svētku brīžos, gan vienkārši tiekoties ar draugiem.

«Sidra ceļa» aizsācēji ir aktīvākie Latvijas sidrdari: «Mr. Plūme sidra darītava», «Turkalnes muižas klēts», «Naukšēnu vīna darītava», «Tālavas sidrs», «Abavas vīna darītava» un sidra darītava «Abuls», kas jau tagad savās ražotnēs un ābeļdārzos uzņem apmeklētājus, stāstot par Latvijas sidra tapšanu un popularizējot sidra kultūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Sāk ražot sidru
 Lielbritānijas tirgum

Sandra Dieziņa, 22.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas balzams ticis pie nozīmīga privātās preču zīmes līguma sidra ražošanai Lielbritānijas tirgum.

Līgums noslēgts ar kompāniju Alcobond Consortium Ltd par trīs miljonu skārdeņu piegādi gada laikā. Tas ir lielākais pasūtījums Latvijas balzama (LB) vēsturē pēdējo gadu laikā. Privātās preču zīmes jeb private label pasūtījums ļaus Latvijas balzamam palielināt ražošanas apjomus.

Izstrādā recepti

Sidra receptūra izstrādāta speciāli Lielbritānijas tirgum un darbs pie tā ilga pusgada garumā, atklāj Latvijas balzama galvenā tehnoloģe vieglo dzērienu ražošanā Natālija Antoņenko.

«Sākumā bija piedāvājums no Alcobond Consortium Ltd izstrādāt recepti viņu tirgum. Bija arī jāizpēta Lielbritānijas likumdošana, jo Eiropas tirgū nav vienotu likumu sidra ražošanā, katra dalībvalsts pati izdod saistošos noteikumus,» par darbu pie šī projekta stāsta uzņēmuma galvenā tehnoloģe. Sidra gatavošanā kā izejviela tiek izmantots ābolu koncentrāts no Austrijas, no kā vēlāk tiek izgatavota ābolu sula atbilstoši Lielbritānijas likumiem, pēc tam ābolu sula tiek raudzēta un galarezultātā top sidrs. Uzņēmuma ražošanas laboratorijas vadītāja Gaļina Ostrovska uzsver, ka uzdevums nav bijis vienkāršs – gatavot sidru Lielbritānijai, kur ir atšķirīga sidra patēriņa kultūra. Proti, Latvijā šo dzērienu lielākoties patērē jaunas sievietes, bet Lielbritānijā to iecienījuši vīrieši. Baltijas tirgū iecienīti saldeni un aromātiski sidri, bet britiem cieņā ir stiprāks un sausāks raudzētais dzēriens. Šis nav vienīgais private label sidra pasūtījums, iepriekš sidrus ar privāto preču zīmi uzņēmums ražojis gan Lietuvas tirgum, gan citiem sadarbības partneriem. Šis līgums svarīgs, jo Latvijā raudzēto dzērienu tirgus šā gada pirmajos deviņos mēnešos sarucis par četriem miljoniem dekalitru, salīdzinot ar attiecīgo laikaposmu pērn, liecina VID dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vīna darīšana nav ceļš uz ātru naudu

Laura Mazbērziņa, 03.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņus gadus pēc Abavas vīna darītavas izveidošanas tā ir kļuvusi par vadošo Latvijas vīna darītavu, taču šobrīd tā atrodas izaicinājuma priekšā – vai ar Latvijā darinātiem dzērieniem izdosies iekarot ārvalstu pircēju sirdis.

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platformas DB HUB projekta Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts ietvaros interesentiem šoreiz bija iespēja paviesoties netālu no Tukuma, vīna darītavā Abavas, kuru Mārtiņš Barkāns izveidojis un vada kopā ar sievu Lieni Barkāni.

Tūkstoši konsultantam

«Mēs dzīvojam mazā valstī ar ne pārāk lielu pirktspēju, turklāt mūsu ražojumi nav plaša patēriņa prece. Līdz ar to vietējais tirgus ir ierobežots,» pamatojot eksporta nozīmi, teic M. Barkāns.

Abavas vīna darītavas stāsts sākās ar vīnogu dārza iestādīšanu Abavas ielejā netālu no Sabiles, tomēr vīnogu vīnu darināšana pagaidām ir dārgs eksperiments un uzņēmums pagaidām tajā tikai investē un cer uz atdevi pēc gadiem desmit. Tikmēr Latvijas un nu jau ārvalstu tirgi tie iekaroti ar 22 dažādiem dzērieniem no Latvijā audzētiem augļiem un ogām. Tie tiek darināti visdažādākajām gaumēm, tomēr vispārdotākie Abavas vīna darītavas produkti pērn bijuši ābolu sidrs un upeņu karstvīns. Šajā dzērienā izmantoti Latvijas āboli un upenes, veidojot tādu garšu kompozīciju, kura acīmredzot uzrunā latviešu pircēju. Vīna darītavas saimnieks atklāj, ka patērētāji, kuri dzērienus pērk lielveikalos, labprātāk izvēlas nedauz saldākus, savukārt, restorānu klienti - sausākus dzērienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nav vajadzības pēc liela skaita jaunu klientu

Elīna Pankovska, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Daiļrade Koks turpina kāpināt eksporta apjomu; uzņēmumā saražotās mēbeles nonāk arī Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidkorejā

Pašlaik uzņēmums fokusējas uz tādu klientu iegūšanu, kuri atbilstu tā paša vajadzībām, lai varētu optimālāk izmantot jaudas.

SIA Daiļrade Koks atrodas četrās ražotnēs – Vaiņodē, Tukumā, Viļakā un Valmierā; katra specializējas savā jomā. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir mēbeļu ražošana no masīva priedes un bērza koka, kā arī no krāsota MDF un finierētas skaidu plātnes. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumu par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. 2016. gadā uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošie, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā SIA Daiļrade Koks pagājušajā gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb par 39% vairāk nekā 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Libeks un Sprudzāns», kas ražo «Tālavas sidru», realizējos trīs projektus ar mērķi paaugstināt ražošanas kapacitāti un produktu kvalitāti.

Biedrība «Sateka» savā kontā sociālajā tīklā facebook informē, ka projektu realizācija bija nepieciešama, lai uzņēmums spētu nodrošināt savas produkcijas izejvielu - sulu - pietiekamību, paplašinātu produktu sortimentu un uzlabotu to kvalitāti.

«Tā kā vietējo augļu sulas iespējams iegūt tikai limitētu laika periodu, nepieciešams īsā laika periodā izspiest un sagatavot sulas vismaz nākamajiem 18 mēnešiem. Ar esošajām iekārtām ir bijusi sasniegta maksimālā kapacitāte un ražošanas apjomu palielināt vairs nav bijis iespējams. Iegādājamo iekārtu jaudas ir pietiekamas arī eksporta uzsākšanai, kā arī papildus dod iespēju dažādot ražošanu, kā arī piedāvāt sulu spiešanas pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem,» skaidro biedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas augļu un ogu vīnu konkursa 2014 apbalvošanas ceremonijā par labāko vīna darītavu atzīta SIA Lejasķērzēni, kas ražo Naukšēnu mājas vīnu un konkursa kopvērtējumā saņēma visvairāk punktu, informē pasākuma organizatori.

Kā atzīst vīnzinis Jānis Kaļķis, šogad bijusi spēcīgākā konkurence konkursa vēsturē: «Ja pirmajos gados bija daudz nedzeramu paraugu, tad šogad no 157 dzērieniem tādi bija tikai divi vai trīs. Vīna darīšanas māksla Latvijā arvien aug, cilvēki mācās noķert to īsto sajūtu un aug dzērienu kvalitāte. Piemēram, ja līdz šim zemeņu vīni praktiski nebija dzerami, šogad visi konkursā pieteiktie bija izcili.»

157 dzērienu konkurencē šī gada labāko vīnu titulus saņēma Viestura Krēvica darītais Aveņu vīns, Guntara un Raimonda Lubiānu Jāņogu vīns, kā arī Naukšēnu mājas vīna darītais Zemeņu vīns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Igaunijā pie Latvijas robežas pārdots par 50% vairāk alus nekā 2017.gadā, bet sidrs un vieglie alkoholiskie dzērieni pērn tikuši pārdoti 2,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, piektdien paziņojusi Igaunijas Alus darītāju asociācija.

Tās apkopotie dati liecina, ka 2018.gadā pie robežas ar Latviju pārdots 27,1 miljons litru alus salīdzinot ar 18,1 miljoniem litru 2017.gadā. Sidrs un vieglie alkoholiskie dzērieni pie Latvijas robežas pērn pārdoti 5,1 miljona litru apjomā, savukārt 2017.gadā tie pārdoti 2,3 miljonu litru apmērā.

«Šie dati liecina, ka ikgadējais pierobežas tirdzniecības apmēra pieaugums atkal bijis vērā ņemams. Skaitļi ir ir īpaši radikāli, ja salīdzina ar pārdošanas apmēriem Igaunijas veikalos, kas atrodas iekšzemē. Proti, alus pārdošanas apmērs iekšzemē bija 66,4 miljoni litru, līdz ar to pie dienvidu robežas pārdots 41% no iekšzemē pārdotā alus daudzuma,» norādīja asociācijas vadītājs Pēters Verks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ieceļošanai Kanādā būs nepieciešama elektroniskā ceļošanas atļauja

Lelde Petrāne, 09.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī turpmāk nodrošinātu vienkāršu ceļošanu uz Kanādu, Kanādas valdība aicina Latvijas pilsoņus, kas šajā pavasarī vai vasarā plāno lidot uz Kanādu, pirms lidojuma rezervēšanas pieteikties Elektroniskajai ceļošanas atļaujai (Electronic Travel Authorization- eTA). Tā dod iespēju Kanādas valdībai pārbaudīt ceļotāju atbilstību, pirms tie dodas ceļā, kā arī atvieglo ceļotāju ierašanos Kanādā.

No 2016. gada 15.marta to valstu pilsoņiem, kuriem parasti nav nepieciešama vīza ieceļošanai Kanādā, lai ielidotu Kanādā vai ceļotu caur Kanādu tranzītā, būs jānokārto elektroniskā ceļošanas atļauja - eTA. Šī prasība attiecas arī uz Latvijas pilsoņiem.

Tomēr līdz 2016. gada septembra beigām Kanāda izrādīs sapratni un iecietību pret ceļotājiem, kuri nebūs informēti par eTA nepieciešamību, un tiem netiks liegta iekāpšana lidmašīnā.

Pieteikšanās eTA ir vienkārša, lēta (7 Kanādas dolāri), process notiek tiešsaistē vietnē canada.ca/eTA un aizņem tikai dažas minūtes, uzsver Kanādas vēstniecība. Atļauja ir derīga piecus gadus, izņemot, ja pases derīguma termiņš ir īsāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviokompānija «SmartLynx Airlines» Kanādā parakstījusi līgumu par ieguldījumu piecu miljonu eiro apmērā aviācijas iesācējuzņēmuma «Canada Jetlines» izveidei sezonalitātes problēmu risināšanā, pastāstīja «SmartLynx Airlines» valdes loceklis Žīgimants Surints (Žygimantas Surintas).

Viņš atzīmēja, ka «Canada Jetlines» plāno sākt lidot šā gada ceturtajā ceturksnī. Iesācējuzņēmuma akcijas tiek kotētas biržā Kanādā, un pašlaik viņiem ir finansējuma piesaistes fāze.

«Mums šis projekts ir interesants, lai risinātu kapacitātes jautājumus un atrastu lidojumus ziemā, jo Kanādas tirgum ir raksturīga cita sezonalitāte. Mēs patiesi ceram, ka pēdējā finansējuma piesaistes fāze būs sekmīga, jo Kanādā ārvalstu investoriem nedrīkst piederēt vairāk par 45% no aviokompāniju kapitāla. Tas ierobežo arī mūsu iespējas finansēt šo projektu,» skaidroja Surints.

Jautāts, kādēļ izvēlēta Kanāda, nevis vēl kāds tirgus Eiropā, Surints atklāja, ka Kanādā ir dažas lielas aviokompānijas, kā, piemēram, «Air Canada» un «WestJet». Savukārt Eiropas tirgū konkurence pašlaik ir pārāk liela. «Ja mēs palūkojamies uz biļešu cenām, tad tās ir zemas un uzņēmumu peļņas marža arī ir ļoti zema. Tā ir ļoti skaidra zīme, ka ar biznesa paplašināšanu Eiropā pašlaik ir jābūt uzmanīgiem. Ne velti mēs redzam koncentrēšanos uz Āzijas, Amerikas, iespējams, pat Āfrikas tirgiem,» norādīja Surints.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad darbu uzsāks "Printful" ražošanas un piegādes centrs Kanādas pilsētā Misisogā, Toronto apkaimē. Gandrīz 3000 m2 platībā tuvāko 3 gadu laikā strādās 50 cilvēku komanda, nodrošinot apdrukas un izšūšanas pakalpojumus.

Ražotnes izveidē sākotnēji tiks investēti 1,8 miljoni eiro. Šī ir pirmā "Printful" ražotne Kanādā un septītā pasaulē. Tā strādās līdztekus ražotnēm ASV, Meksikā, Spānijā un Latvijā.

""Printful" jau ir liela klientu bāze Kanādā, tāpēc ražošanas un piegādes centra izveide ir loģisks solis, lai stiprinātu pozīcijas šajā tirgū. Mēs redzam potenciālu Kanādā kļūt par vienu no nozares līderiem," stāsta "Printful" izpilddirektors un līdzdibinātājs Dāvis Siksāns.

Kanāda ir otrs lielākais "Printful" tirgus aiz ASV, tāpēc ražošanas un piegādes centra izveidei ir būtiska nozīme, lai vēl labāk apkalpotu klientus, samazinot piegādes laiku. Kanādas centra izveidē "Printful" cieši sadarbojas ar Kanādas Investīciju piesaistes aģentūru (Invest in Canada), biznesa konsultantiem no "Toronto Global" un Latvijas vēstniecību Kanādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūlītējā ieguvēja no ES brīvās tirdzniecības ar Kanādu, kam starta signāls tiek dots šodien, būs jau iedibinātā tirdzniecība tradicionālajās jomās, tomēr ļoti liels potenciāls ir tieši inovācijas sadarbībā.

Šodien pagaidu režīmā ir stājies spēkā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Latvija bija pirmā ES valsts, kurā CETA tika ratificēts parlamentā, un līguma virzību Eiroparlamentā arī vadīja Latvijas eirodeputāts ‒ Artis Pabriks (V). Sevišķi līdz ar pastiprināti ciešo NATO sadarbību Latvija ir ciešāk iezīmējusies kanādiešu uzmanības radarā, un tiek novērtēta arī Latvijas politiskā un biznesa atvērtība spēcīgākām ekonomiskajām saiknēm. Tā ziemā vizītē Latvijā bija Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kurš sarunā ar Dienas Biznesu uzsvēra nepieciešamību pēc jaunām un izvērstām biznesa un pētniecības un attīstības saiknēm mūsu valstu starpā, uzsvaru liekot uz vides tehnoloģijām, IKT un inovāciju (DB 27.02.)

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ceļot akcīzi alkoholam, stiprināsim iedzīvotāju veselību

Renārs Putniņš – neiroķirurgs, Ministru prezidentes padomnieks veselības aprūpes jautājumos, 18.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen, dodoties mājās no darba slimnīcā, neparko nespēju «izmest no galvas» kādu jaunieti, kura dzīvība reti muļķīgas reibuma pārgalvībā gūtas traumas dēļ bija karājusies mata galā. Viņš atveseļosies, es pie sevis domāju. Taču vai pilnībā? Tas nav zināms. Zināms ir tikai tas, ka ārstēšana aizņems daudz laika un puiša tālākā dzīve būs ļoti grūta. Operācija, rehabilitācija, operācija, rehabilitācija. Tad, iespējams, vajadzēs operēt vēl un vēl.

Interesanti, ko par liktenīgā vakara notikumiem tagad domā viņš pats un viņa draugi, kas atbraukuši uz slimnīcu stāstīja, ka alkoholu «tikpat kā neesot» lietojuši. Bijušas vien vairākas divu litru pudeles stiprā «plastmasnieka». Cik pudeļu stiprā «plastmasnieka» izdzerts? Divas, trīs, desmit? To neviens no draugiem nosaukt nespēja, taču, spriežot pēc sekām, pietiekami. Par dažu stundu dullumu, ko sniegusi brūnajā polietilēna (PET) pudelē rodamā žļurga, nu samaksāts ar veselību. Vai bija vērts?

Paradoksāli. Mēs tik bieži karojam ar sekām, nedomājot kā novērst cēloņus, jo šis tāpat kā daudzi citi negadījumi varēja arī nebūt. Strādājot par neiroķirurgu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, arvien biežāk mēdzu aizdomāties par postu, ko Latvijai nes alkohola lietošana. Kā likums, divi no trijiem traumas guvušiem cilvēkiem ir alkohola reibumā. Kā likums, lielākā daļa no tiem, kas reibumā gūst traumas, ir vīrieši darbaspējīgā vecumā. Ļoti daudz ir jauniešu. Skaidri saskatāma tendence - vismaz puse negadījumu varētu nenotikt, ja cilvēki nebūtu lietojuši pārāk daudz alkohola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas Tev jāzina 29. augustā

Dienas Bizness, 29.08.2014

Latvijā.

Kā top?: Ābolu sidrs Mr. Plūme

Lai gan īsta sidra darīšanas joma ir pavisam jauna nozare Latvijā, patērētāju interesei ir tendence augt, stāsta SIA Jumpravas sidrs vadītājs Māris Plūme un valdes locekle Dace Smiltniece-Plūme. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Katram no mūsu vadošajiem programmētājiem kabatā ir piedāvājumi no Spānijas vai citu valstu IT uzņēmumiem,» Piektdienas intervijā atzīst Andris Griķis, Inbox.lv valdes priekšsēdētājs.

Rubrikā «Kā top» vērojam, kā tiek radīts ābolu sidrs Mr. Plūme.

Sporta kluba Reaktors vadītāja Annija Viškinte biznesa portālam db.lv atklāj, ka, veidojot jauno klubu, aizņēmums nav ņemts. Izmantoti pašu līdzekļi, kurus atpelnīs piecu gadu laikā.

Auto apskatā šoreiz - Volvo XC 90.

Pieteikumi šīm un citām aktuālākajām ziņām - raksta galerijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas tev jāzina 20. oktobrī

Dienas Bizness, 20.10.2014

Latvijā.

Eksportspēja: Ar nišas produktu Eiropā

Akupresūras masāžas paklājiņu ražotājs SIA Advaita International lielāko daļu savas produkcijas pārdod Eiropā. Lasīt tālāk...

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ērenpreiss Original rada divus jaunus velo modeļus. Velosipēdi būšot modernāki, ar sportiskāku ģeometriju, ne tik klasiski kā līdzšinējie Ērenpreisa divriteņi.

Pēc izglītības Māris Plūme ir mūziķis, spēlē grupā Retro Limited, taču vairākas sezonas viņam sanācis strādāt sidra darītavās Eiropā. Viņš stāsta, ka Austrijā, piemēram, sidrs pēc garšas atšķiroties no angļu un franču sidra, vairāk atgādinot Riesling vīnu, un ko līdzīgu radīt Latvijā cenšas arī M. Plūme.

Vidējā gada alga, kādu Statoil, Norvēģijas naftas un gāzes gigants, maksā saviem darbiniekiem, ir 1 miljons kronu.

Pieteikumi šīm un citām aktuālajām ziņām - raksta galerijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš aizmirstībā grimusī izcilā arhitektūras pērle atdzimst, pirmie sakārtoti vīna pagrabi, kur šogad sāks rūgt jaunizveidotās Kabiles vīna darītavas sidrs un augļu vīns

Sidra ražotni Kabiles muižā attīsta arhitekte Agate Eniņa un tāllēcēja Lauma Grīva. Agate ikdienā ir sertificēta arhitekte birojā Mark arhitekti un docētāja Rīgas Tehniskajā universitātē, bet muižas restaurācija ir viņas «saldais ēdiens».

Muižas atdzimšana ir Agates «ģimenes kopprojekts », kā viņa pati to definē. Muižu ģimene iegādājusies pirms diviem gadiem (īpašnieks ir Agates patēvs, zviedrs Jans Gustafssons), lēnā garā izejot projektēšanas procesu, un tagad sākušies reālie atjaunošanas darbi. Pagaidām muižas teritoriju no parka ainavas atdala žogs, kas vēlāk, ģimenei šeit uzturoties biežāk, tiks aizvākts, jo arī vēsturiski tā šeit nav bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus piedzīvo izmaiņas – tam jākonkurē ne vien ar citu darītavu miestiņu, bet arī ar citiem dzērieniem, kuri pēdējos gados kļūst populārāki, piemēram, sidru

Tā intervijā DB atklāj Igaunijas alus darītāja Saku Õlletehase AS vadītājs Marguss Kasteins (Margus Kastein). «Ne tikai Igaunijā, bet kopumā arī pasaulē alus patēriņš pamazām nedaudz samazinās. Tam ir vairāki iemesli – pieaug informētība par alkoholu, popularitāti gūst veselīgs dzīvesveids, cilvēki kopumā patērē mazāk stipro dzērienu, cenas paaugstinās un liela ietekme ir arī akcīzes nodoklim. Mums Igaunijā ir viens no augstākajiem akcīzes nodokļiem Eiropā, salīdzinot ar vidējiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka cilvēkiem alus ir relatīvi dārgs. 2015. gadā akcīzes nodoklis palielināts par 15% – tie ir pieci centi par katru pudeli. Tas ir daudz un samazinās patēriņu vēl vairāk. Tāpēc jācenšas biznesu padarīt vērtīgāku,» spriež M. Kasteins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus ražotāja AS "Aldaris" eksporta apmērs šogad pirmajā pusgadā pieaudzis kopumā par 58% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, informēja "Carlsberg" grupas, kurā ietilpst "Aldaris", uzņēmuma "Carlsberg Baltic" loģistikas direktors Baltijas valstīs Edgars Bērziņš.

Viņš teica, ka vēl pirms Covid-19 pandēmijas uzņēmums pieņēma stratēģisku lēmumu šogad prioritāri nostiprināt pozīcijas esošajos tirgos, piemēram, Apvienotajā Karalistē. Lai gan Apvienotajā Karalistē pandēmijas laikā bija slēgti restorāni un bāri, pieauga pārdošanas apmēri veikalos.

Vienlaikus Bērziņš atzina, ka "Aldara" apgrozījums šogad pirmajā pusgadā kopumā nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo pusgadu, jo pieaugums "off-trade" segmentā (veikali, kioski, vīnu un stipro alkoholisko dzērienu veikali utt.) nespēja kompensēt kritumu "on-trade" (bāri, restorāni, klubi, viesnīcu utt.) segmentā.

Tajā pašā laikā Bērziņš piebilda, ka pārdošanas rezultāti jūnijā un jūlijā ir iepriecinoši, radot piesardzīgu optimismu, ka, globālai situācijai nesaasinoties, gadā kopumā "Aldara" apgrozījums varētu būt tuvu pagājušā gada rezultātam.

Komentāri

Pievienot komentāru