Laba Daba nosaka kapacitātes griestus

2016. gada 07. jūlijs plkst. 8:42
Sadaļa: Citas ziņas
Dalies ar šo rakstu

Festivāla Laba Daba organizatori dalās pieredzē par pasākuma rīkošanu, gadu gaitā gūtajām mācībām

Festivāls Laba Daba šogad notiks astoto reizi un to organizē pilna servisa pasākumu aģentūras Pareizā ķīmija un mūzikas klubs Nabaklab. Festivāla apmeklētāju skaits pērn bija 15 tūkst. cilvēku, bet organizatori šogad nolēmuši to ierobežot līdz 12 tūkst. ļaužu. Tas tiek darīts, lai festivāls nezaudētu savu atmosfēru un visiem viesiem būtu ērti tur uzturēties. «Festivālu apmeklētāju skaitu ir nepieciešams regulēt, jo ir jārēķina cilvēku plūsmas, lai viss būtu ērts un pieejams visiem gribētājiem. Festivāls gadu no gada aug arī programmas ziņā – tiek piesaistīti aizvien vairāk ārvalstu mākslinieku. Ja sākotnēji bija aptuveni 2 līdz 5 ārvalstu mūziķi, tad pēdējos gados tie ir 10 līdz 16,» stāsta Pareizā ķīmija projektu vadītāja Kristīne Pinkule.

Klupšanas akmens dažkārt ir programma, kas veidojas, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju maksātspēju. Pasaules alternatīvās skatuves mega zvaigznes ir grūti atvest, ja vēlas palikt par ģimenēm draudzīgu un sabiedrībai salīdzinoši pieejamu festivālu. Vedot māksliniekus ar «skaļu vārdu», būtu ievērojami jāceļ arī biļešu cenas, ko Laba Daba organizatori nevēlas darīt. «Vēl ir opcija piesaistīt grupu sponsorus, kas nosedz mākslinieku honorārus un uzturēšanās izmaksas Latvijā, bet arī sponsorēšanas tirgus Latvijā ir salīdzinoši zemāks nekā, piemēram, tepat kaimiņvalstīs. Ja runājam par Latvijas mūzikas tirgu – tas, savukārt, ir pārāk mazs, lai katru gadu spētu piedāvāt ko jaunu, kvalitatīvu un festivāliem atbilstošu. Jaunās grupas veidojas lēnām, un sākumā orģinālkompozīciju tām ir ļoti maz, bet kaverversijas festivālos īsti neviens nespēlē un neklausās – nav tas formāts,» viņa turpina.

Laba Daba lielākos izdevumus veido muzikālā programma. Mūziķiem tiek maksāts honorārs, ar ko izmaksu sadaļa šai pozīcijai nebeidzas, jo katram mūziķim ir arī tehniskais raideris jeb prasību saraksts, kas jānodrošina, aiz-skatuves vēlmju saraksts, kurā iekļauta ēdināšana, dzērieni un dažkārt citas prasības. Lielai daļai mūziķu ir jānodrošina viesnīcas, transports. Ārvalstu mūziķiem aviobiļetes, kuru summa ne vienmēr ir maza, jo ir jātransportē arī mūzikas instrumenti, dažkārt jāsedz dienas naudas. Skatuves, gaismas, skaņa, ar to saistītā loģistika ir salīdzinoši liela sadaļa. Vienlīdz lielus izdevumus veido arī nodokļos nomaksātās summas (gan par tā sauktajiem brīvprātīgajiem, kas patiesībā tiek nolīgti kā darbinieki, jo likumdošana Latvijā komercsabiedrībām neļauj nodarbināt brīvprātīgos), peļņas nodoklis, PVN dažādām pozīcijām, iedzīvotāju ienākumu nodokļi par autoratlīdzībām, atkritumi, to apsaimniekošana un labierīcības ir nākamā lielā izdevumu sadaļa. Pēdējos gados pieaug arī vietas nomas izmaksas.

Atminoties festivāla rīkošanas pirmo gadu K. Pinkule atzīst, ka pirmais gads, uzsākot ko jaunu, vienmēr ir grūts. Organizatori cieta arī finansiālus zaudējumus, un pēc pirmā gada domu par festivāla atkārtotu organizēšanu pat atlika. Bija divu gadu pauze, kuras laikā tika plānots, kā lietas darīt labāk un arī finansiālā ziņā izdevīgāk. «Šobrīd jau arī kaut ko pelnām, bet noteikti nav tā, ka visu gadu varam dzīvot uz festivāla lauriem un kļūt par festivāla aģentūru. Noteikti ir jāstrādā arī ar korporatīvajiem klientiem un citiem pasākumiem, lai spētu izdzīvot,» viņa teic. Tas, ka festivālu apmeklē vairāki tūkstoši apmeklētāju, kas biļeti uz festivālu iegādājas par 20 – 40 eiro, nenozīmē, ka visa ietirgotā nauda nonāk organizatora kabatā. Ļoti liela daļa aiziet nodokļos, tehniskajās izmaksās, autoratlīdzībā, aviobiļetēs, mākslinieku honorāros, loģistikā, procenti arī no pārdotajām biļetēm biļešu tirgotājiem ir jāmaksā utt. K. Pinkule atzīst, ka nepārtraukti ir jādomā un jārēķina līdzi. Īpaši pēdējos divos gados ir augušas dažādas ar festivāla organizēšanu saistītās izmaksas. Kā arī, jo vairāk apmeklētāju, jo vairāk izdevumu. «Mēs strādājam pēc labākās sirdsapziņas – visu saskaņojot, maksājot nodokļus, kas mazam uzņēmējam ne vienmēr ir viegli. Liela nozīme ir sadarbībai ar ilggadējiem sadarbības partneriem, ko ļoti novērtējam un cenšamies kopt lojālas attiecības. Šādā veidā var strādāt efektīvāk un finansiāli izdevīgāk, ja ir gatavas iestrādes. Kā arī garantija ilgtermiņa sadarbībai ir labs pamats labākai cenu politikai, atlaidēm no piegādātāju puses. Ieguvēji ilgtermiņā noteikti ir abas puses,» uzsver K. Pinkule.

Dalies ar šo rakstu