Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Kopš 7. jūlija ir izsludināta ASV sankciju pret Irānu pirmā kārta, un to noteikumi ir daudz agresīvāk formulēti, nekā līdz 2015. gadam spēkā esošās sankcijās.

Tās tika atceltas un Irāna atjaunota pilnvērtīgā starptautiskajā apritē līdz ar daudzpusējo Kopīgo Visaptverošo rīcības plānu (angl. akronīms JCPOA), kas paredz pamatīgi samazināt Irānas kodolprogrammu un tās spējas, kas varētu rezultēties atomieroču izveidē.

Ar Donalda Trampa paziņojumu ASV no JCPOA izstājās 8. maijā, vienpusēji izsludinot nodomu atjaunot sankcijas pret Irānu ar mērķi gan vēl vairāk iegrožot tās kodoltehnoloģiju kapacitāti, gan arī mazināt tās destabilizējošo politisko ietekmi reģionā, kas sevišķi attiecas uz atbalstu Bašara al Asada režīmam Sīrijā.

Baltieši turas pa gabalu

Irānas eksperts un konsultāciju uzņēmuma Courland Advisors partneris Tibo Normands (Thibault Normand) db.lv komentē, ka jaunajā situācijā, kas vēl agresīvāk par iepriekšējām sankcijām iegrožo sadarbību ar Irānu, ieguvējas paredzami būs Krievijas un Ķīnas kompānijas. Lai gan irāņi kvalitātes dēļ priekšroku dod Eiropas tehnoloģijām, sankciju vēriena dēļ, pat ar visiem Briseles centieniem dot pretspiedienu Vašingtonai, eiropiešu turpmākās biznesa saiknes ar Irānu būs ļoti problemātiskas.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Iesaka SIA Gavi Store īpašniece Alīna Gržibovska: Irānā esmu bijusi divas reizes. Pēdējo reizi pagājušā gada oktobrī, kad tur mēnesi ciemojos pie draugiem. Daudziem par šo valsti ir aizspriedumi, tādēļ to bieži vien neizvēlas kā atvaļinājuma galamērķi. Šā iemesla dēļ Irānā tūristu ir ļoti maz, un tas ir labi – viņi nav sabojāti un ārvalstu tūristus neuztver kā iespēju nopelnīt. Irāņi pret iebraucējiem izturas kā pret viesiem, kurus godā, un no sirds rūpējas par viņu labsajūtu.

Ierodoties Irānā, jāpieņem šīs valsts ģērbšanās likumi, sievietēm obligāti jāvalkā hidžabs (galvas lakats) un nedrīkst būt atkailinātas citas ķermeņa daļas (kājas, rokas). Irānietes pārsvarā valkā legingus un tunikas ar garām rokām. Kopumā viņas izskatās ļoti estētiski, gaumīgi un sievišķīgi. Ja, iebraucot Irānā, ārvalstu sieviete nav nodrošinājusies ar lakatu, tad policija izsniedz tā dēvēto tūristu paketi, kurā ir lakats un melnas zeķes gadījumam, ja tūristei ir pārlieku īsi svārki. Sods par ģērbšanās noteikumu pārkāpšanu tūristēm nedraud. Policija uzrauga vietējās sievietes, kurām par noteikumu neievērošanu jāmaksā sods.

Irānas nafta pasaules enerģijas tirgum ir kritiski nepieciešama, pavēstījusi valsts Naftas ministrija, vienlaikus noraidot arī apgalvojumus, ka sankcijas ir smagi ietekmējušas naftas eksportu. Tikmēr sasprindzinājums starp Irānu un Izraēlu turpina saasināties.

Oktobrī Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) pavēstīja, ka Irānas naftas eksports septembrī samazinājies līdz 860 tūkstošiem barelu naftas dienā. Salīdzinājumam – aizvadītā gada decembrī Irāna eksportēja 2,2 miljonus barelus dienā.

Irānas Naftas ministrijas pārstāvis Alicera Nikzads Rahbars (Alireza Nikzad-Rahbar) IEA aplēses nosauca par «propagandas karu» un uzsvēra, ka naftas eksports saglabājies normas robežās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Rietumvalstis ar piemērotajām sankcijām nedomājot par saviem iedzīvotājiem, kas ir lielākie naftas patērētāji. Irāna esot izlēmusi boikotēt Rietumvalstis un drīzumā parādīties jaunos naftas tirgos. «Pasaule nevar iztikt bez Irānas naftas. Mūsu valsts ir izturējusi sankcijas un atradusi jaunus naftas pircējus,» klāstījis Naftas ministrijas pārstāvis.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Ukrainā virs Kremļa atbalstītās kara darbības zonas notriektā lidmašīna ar 298 bojā gājušajiem ir viens no lielākajiem aviācijas negadījumiem pasaulē. Šādos gadījumos neizbēgami rodas arī jautājums par to, kurš un vai kompensēs zaudējumus un kādā apmērā. Cik lieli vispār ir zaudējumi un kāda ir bijusi līdzšinējā prakse pasaulē? Svarīgs aspekts ir arī lidmašīnas lidošana pāri kara darbības zonai un vai tā oficiāli skaitās kara darbības zona, vai varbūt tomēr juridiski izrādīsies, ka lidmašīnu notrieca teroristi – visa šī informācija ietekmēs lēmumus par kompensācijas lielumiem un par aviosabiedrības atbildību.

Jāatzīmē, ka lielā augstumā lidot pāri kara darbības zonām ir pasaules aviosabiedrību regulāra prakse. Katru dienu tūkstošiem lidmašīnu lido pāri vietām ar dažādu kara darbības aktivitāti. Pāri nemierīgajam Ukrainas austrumu reģionam līdz pagājušajai nedēļai katru dienu lidoja pasažieru lidmašīnas, un arī reisa MH17 notriekšanas pēcpusdienā tur gaisā atradās vairāku aviosabiedrību lidmašīnas. Tiek uzskatīts, ka lidot 10 000 metru augstumā ir salīdzinoši droši, jo ar roku pārnēsājamās pretgaisa raķetes tik augstu nesniedzas, bet parastiem nemierniekiem un līdzīgiem grupējumiem augsti attīstītu pretgaisa aizsardzības ieroču nav - tādi ir tikai lielu valstu oficiālam armijām. Pat arābu un rietumu atbalstītajiem Sīrijas nemierniekiem pretgaisa aizsardzības ieroči netiek izsniegti, par ko gan viņi regulāri sūdzas. Tomēr, kā secināms no publikācijām pasaules presē, tad Ukrainas nemiernieki tiek apgādāti ar daudz jaudīgākiem ieročiem, tai skaitā pretgaisa aizsardzības raķetēm. Šobrīd masu medijos cirkulē ziņas un versijas par to, ka Malaizijas lidmašīnu notrieca Krievijas atbalstītais grupējums ar Krievijas armijas piegādātu raķeti BUK, lai gan domas dalās par to vai pašu raķeti izšāva Krievijas armijas personāls vai arī tās atbalstītie militārie formējumi. Apstāklis, ka militārie formējumi cenšas ierobežot piekļuvi pie lidmašīnas atliekām un pierādījumiem, netieši liecina, ka viņiem vai viņu atbalstītājiem ir, ko slēpt.

Aug karadarbības iespējamība tuvajos Austrumos; tas liek celties naftas cenai

Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads pēdējo reizi savu pilnvaru laikā uzrunājis Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālo asambleju Ņujorkā. Visskarbākos retoriskos pliķus saņēmusi Izraēla, proti, šai valstij neesot vieta Tuvajos Austrumos. Iepriekš Ahmadinedžads Izraēlu ir salīdzinājis ar audzēju, no kura nepieciešams atbrīvoties. Tāpat Irānas prezidents norādīja, ka neuzskata par nopietniem Izraēlas draudus veikt uzbrukumus Irānas ar urāna bagātināšanu saistītajiem objektiem un noliedza, ka Irāna piegādājot ieročus Sīrijai. Tāpat Irānas līderi aicināja izbeigt ASV impērijas ēru (M. Ahmadinedžads norādīja, ka Rietumvalstu lielvaras kalpo velnam).

Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.

Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.

Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.

Naftas cenu straujais samazinājums no pērnā gada jūnija nebija nedz pilnīgi neparedzams, nedz arī negaidīts

Tas izriet no jaunākā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) ziņojuma, jo tirgū sakarā ar pieprasījuma un piedāvājuma disproporciju, par ko lielā mērā atbildīgs slānekļa naftas apjoma pieaugums ASV, jau labu laiku tika aizturētas OPEC valstu ieguves jaudas, lai saglabātu ražošanas pārsvaru pār pieprasījumu. Atjaunot iepriekšējo līdzsvaru starp naftas cenām un pieprasījumu var izrādīties gana sarežģīti, un šeit lomu spēlē ne tikai slānekļa nafta.

Neskatoties uz zemajām naftas cenām, pasaules ekonomika aug lēnāk, nekā iepriekš lēsts, kas savukārt liek samazināt investīcijas ne tikai naftas ieguvē, bet arī konvencionālās enerģētikas nozarē kopumā. Turklāt pasaules ekonomika, jo īpaši arī tā sauktās straujās izaugsmes valstis kā Ķīna, kas iepriekš gādāja par naftas cenas šaušanos teju vai debesīs, pārstrukturējas no tradicionālās energointensīvās rūpniecības uz informācijas tehnoloģijām. Tas savukārt nozīmē, ka naftas pieprasījums samazinās. Klāt jāmin vēl arī ievērojamā atjaunojamo energoresursu ekspansija pasaulē, klimata pārmaiņu veicinātais siltums, kas samazina pieprasījumu pēc energoresursiem, un kļūst skaidrs, ka pie visiem šiem apstākļiem naftas cenu samazinājums bija praktiski neizbēgams.

Irānas naftas ieguves apjomi ir kritušies līdz zemākajam līmenim pēdējo 10 gadu laikā, bet sankciju rezultātā var samazināties vēl vairāk un sasniegt līmeni, kāds tika novērots Irānas – Irākas kara laikā 80-jos gados, vēsta CNN.

Irānas jēlnaftas ieguves apjomi februārī samazinājušies par 50 tūkstošiem barelu un sasnieguši 3,38 miljonus barelu dienā, kas ir zemākais rādītājs kopš 2002. gada, atsaucoties uz Starptautiskā enerģijas aģentūras (IEA) datiem, norāda CNN. Taču Irānas naftas apjomi turpinās samazināties – saskaņā ar IEA aprēķiniem, no šā gada jūlija, kad stāsies spēkā ES naftas importa embargo, Teherānas naftas eksports varētu samazināties vēl par 800 tūkstošiem barelu dienā jeb gandrīz trešo daļu.

Vairāki naftas ieguves pārtraukumi, kas notikuši reģionā, sākot no Dienvidsudānas, beidzot ar Sīriju, ir samazinājuši globālās naftas piegādes apjomus. Šie aspekti, apvienoti ar nervozitāti saistībā ar Irānu, kopš pagājušā gada decembra ir palielinājuši naftas cenu par divdesmit procentiem, norāda CNN. Analītķi bažījas, ka augstā naftas cena varētu arī ietekmēt lēno ASV atveseļošanos.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Arvien uzstājīgāk dzirdamas runas, ka naftas cena kādā brīdī un jau, iespējams, visai tuvā nākotnē nonāks pie 100 ASV dolāriem par barelu.

Šīs nedēļas sākumā šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – nākamā mēneša piegāžu līguma cena Londonas preču biržā dzīvojās pie 73 ASV dolāriem par barelu. Savukārt pie pagājušā gada pirmajiem Covid-19 vīrusa uzplūdiem Brent jēlnaftas cena uz brīdi saruka zem 20 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Naftas cenas pārmaiņas bijušas ievērojamas, un tas tā var turpināties. Piemēram, viena no pasaules ievērojamākajām investīciju bankām - Bank of America - nupat ziņojusi, ka jēlnaftas cena jau nākamgad var nonākt pie 100 ASV dolāriem par barelu. Ja tas tā būs, tad bilde ar cenrāžiem degvielas uzpildes stacijās daudziem autobraucējiem var kļūt pat vēl krietni krietni nepatīkamāka.

Naftas cena ir pārkāpusi 70 ASV dolāru līmenim, kas nozīmē, ka tā ir atgriezusies 2014. gada līmenī, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Šobrīd šķiet, ka potenciāls nelielais augšupējai vēl ir palicis. Nākamajā nedēļā, visticamāk, varēs redzēt, ka ASV naftas ieguve turpina pieaugt ar tempu aptuveni 1,2 miljons barelu gadā. Tādējādi, pateicoties urbumu skaita pieaugumam, ASV naftas ieguve strauji palielinās. Tikmēr spekulatīvās pozīcijas ir rekordaugstas un tehniski vērtējot pārpirkšana sasniegusi augstāko līmenī kopš 2011. gada. Tramps ir pagarinājis lēmumu par pilnīgu sankciju atcelšanu pret Irānu, kas vēl var dot pēdējo impulsu cenu kāpumam.

«Kopš pērnā gada 21. jūnija esam vērojuši gandrīz nepārtrauktu naftas cenu ralliju, ko virzīja krājumu samazināšanās, USD indeksa kritums, globālā PMI indeksa pieaugums, pārrāvumi naftas cauruļvadu darbībā, OPEC & Co atjaunotie solījumi ieguves ierobežošanai, naftas urbumu skaita stagnācija ASV, risks atjaunot sankcijas pret Irānu un, visbeidzot, ekstremālais aukstums ASV. Šis nebeidzamais rallijs un izmaiņas nosacījumos tirgū ir audzējis ienesīgumu, kas piesaistījis arvien vairāk spekulatīvās naudas,» norāda eksperts.

ASV ir noraidījušas Eiropas Savienības (ES) aicinājumus nepiemērot sankcijas Eiropas uzņēmumiem, kas tirgojas ar Irānu.

ES dalībvalstīm adresētā vēstulē ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo norādījis, ka nevar piemērot izņēmumus Eiropas uzņēmumiem, jo vēlas izdarīt uz Irānu maksimālu spiedienu.

Pompeo uzsvēris, ka izņēmumi tiks piemēroti vienīgi īpašos gadījumos, ja tas nāks par labu ASV nacionālajām interesēm.

ES bažījas, ka Vašingtonas jaunās sankcijas var apdraudēt miljardiem eiro lielus darījumus.

Iepriekš apturētās Savienoto Valstu sankcijas pret Teherānu un tās darījumu partneriem tika atjaunotas maijā, pēc tam kad ASV prezidents Donalds Tramps izšķīrās izstāties no lielvaru vienošanās ar Irānu par tās kodolprogrammas ierobežošanu.

Daži no lielākajiem Eiropas uzņēmumiem pēc kodolvienošanās noslēgšanas 2015.gadā steidza iesaistīties ar Irānudažādos biznesa darījumos, un 2017.gadā ES eksports uz Irānu sasniedza 10.8 miljardus eiro, bet imports salīdzinājumā ar 2016.gadu dubultojās, sasniedzot desmit miljardus.

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Eiropas Savienības un ASV pret Irānas kodolprogrammu vērsto sankciju dēļ noteiktais naftas embargo pamatīgi iegriež šīs valsts ekonomikai un liek meklēt neordinārus ceļus, lai tirdzniecības liegumu apietu. Piemēram, tiek pārkrāsoti Irānas naftas tankkuģi un tiem doti fiktīvi vārdi, lai vizuāli radītu iespaidu, ka Persijas jūras līcī nekāda izmisuma nav. Tomēr cauri svaigās krāsas kārtai nolasāma cita realitāte – lielākā daļa irāņu naftas transporta flotes nomaskējusies, kā nu prot, un ieņēmusi zemo startu, lai ar «melno zeltu» par akcijas cenām mestos pie pirmā labprātīgā pircēja.

Negribot saķerties ar pasaules lielvarām, to skaits gan drastiski sarūk. Nule kā, pēc britu pakratīšanas ar pirkstu, arī Kenijas valdība paziņojusi, ka lauž līgumu par 80 tūkstošiem barelu irāņu naftas dienā. Bet Dienvidkoreja atskaitās, ka maijā, salīdzinot ar aprīli, tās Irānas naftas imports krities par 50%. Bez ASV un ES arī pārējās naftas karteļa OPEC valstis nejūt sevišķas simpātijas pret Irānu un visādā ziņā embargo atbalsta.

Tikmēr Persijas jūras līcī veidojas kaut kas starp dreifējošu melno tirgu un peldošu noliktavu. Līča privātie zvejnieki un kontrabandisti (kas lielākoties laikam gan ir viens un tas pats) The New York Times korespondentiem saka, ka nekad nav redzējuši tik daudz acīmredzami bezmērķīgi stāvošu tankkuģu vienuviet. Eksperti lēš, ka divas trešdaļas Irānas naftas tankkuģu pašlaik kalpo par peldošām noliktavām, kopumā ar 40 miljoniem barelu naftas tvertnēs, kas ir visas valsts divu nedēļu ieguves apjoms. Vēl desmit miljoni barelu glabājas uz sauszemes, un Irāna drudžaini būvē aizvien jaunas krātuves.

Šogad, visticamāk, būs novērojama naftas vērtības turpmāka palielināšanās, pēc kuras, iespējams, būs strauja «melnā zelta» cenas korekcija, spriež ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis.

Šis gads pagaidām iezīmējies ar naftas cenu pieaugumu. Turklāt straujāks naftas cenu pieaugums bija vērojams šā gada februārī. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent markas naftas cena mēneša laikā pieauga vairāk nekā par 11%, bet Amerikas vieglās jēlnaftas (WTI) markas nafta – par 9%. Martā šis pieaugums turpinās un Brent markas nafta jau pārsniegusi 126 ASV dolāru par barelu atzīmi, kas ir augtākais līmenis kopš 2011. gada aprīļa.

«Šādas cenas kustības ir likušas daudziem analītiķiem uzsākt diskusiju par naftas cenu ilgtermiņa pieauguma atjaunošanos, kas varētu tās aizvest augstāk par to vēsturisko maksimumu pie 147,5 USD par barelu atzīmes, kas tika sasniegta 2008. gada jūlijā. Kā galvenais iemesls tam tiek minēta krīze attiecībās starp Rietumvalstīm un Irānu, kā arī nestabilitāte Magribas reģionā pēc arābu revolūcijām,» esošo situāciju naftas tirgū apraksta ABLV Bank analītiķis.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.