Darba likumā ir paredzēts precizēt nosacījumus attiecībā uz darba tiesisko attiecību nodibināšanu un atsevišķus darba samaksas jautājumus, informē Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji.
Tā, piemēram, paredzēts precizēt darba sludinājumos un darba līgumā ietveramo informāciju, kā arī noteikt darba devēja pienākumu nodrošināt darba līgumu uzglabāšanu un uzrādīšanu pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma.
Tāpat plānots pievērsties darba samaksas jautājumiem, gan saistībā ar vidējās izpeļņas aprēķināšanu (nosakot līdzīgu regulējumu tam, kāds ir attiecināms uz publiskā sektorā nodarbinātajiem), gan padarot skaidrākus nosacījumus attiecībā uz ieturējumiem par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem, kā arī plānots arī noteikt jaunus nosacījumus cilvēkiem, kuri ārstniecības iestādē nodod asinis. Vienlaikus LM piedāvā noteikt elastīgākas prasības, izmaksājot samaksu par atvaļinājuma laiku, ja darba devējs un darbinieks par to vienotos.
Atsevišķi grozījumi attiecas uz piezīmes un rājiena izteikšanu, proti, pagarināt termiņu piezīmes vai rājiena izteikšanai darbiniekam. Tāpat paredzēts noteikt darba devējam skaidru pienākumu disciplinārsoda gadījumā izsniegt darbiniekam rakstveida dokumentu, ar kuru piezīme vai rājiens izteikts un samazināt termiņu uz vienu mēnesi, kad darbiniekam ir tiesības prasīt piezīmes vai rājiena atcelšanu, līdzīgi kā tas ir gadījumā ar uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu.
Izmaiņas plānotas arī saistībā ar darba līguma uzteikumu, piemēram, paredzēts noteikt skaidrus nosacījumus uzteikuma paziņošanai, tajā skaitā izmantojot pastu vai elektronisko pastu, kā arī saīsināt laiku, kurā darba devējs, kas paredzējis veikt kolektīvo atlaišanu, par to paziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai un pašvaldībai. Darbiniekam paredzētās garantijas netiek mazinātas.
Tāpat arī paredzēts ietvert darba devēja tiesību izbeigt darba līgumu, ja normatīvajos aktos, piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, noteikti īpaša rakstura nodarbināšanas aizliegumi.
Atsevišķi precizējumi paredzēti saistībā ar darba un atpūtas laika regulējumu, jo īpaši attiecībā uz atsevišķiem virsstundu darba, nakts darba un summētā darba laika uzskaites aspektiem. Tāpat LM sola pilnveidot nosacījumus attiecībā uz atvaļinājumiem bez darba samaksas saglabāšanas, paredzot darba devējam obligātu pienākumu piešķirt šādu atvaļinājumu, ja to pieprasa darbinieks, kurš kā audžuģimene vai aizbildnis aprūpē bērnu, kā arī darbinieks, kurš atbilstoši bāriņtiesas lēmumam faktiski kopj un audzina citas personas bērnu.
Vienlaikus plānots pārskatīt īpašo aizsardzību darbiniecēm, kuras baro bērnu ar krūti, nosakot, ka gadījumos, kas nav saistīti ar nepieciešamību nodrošināt darba aizsardzību un mātes un bērna veselību, šādu īpašo aizsardzību ierobežo laikā līdz bērna divu gadu vecumam.