Laflora pēta iespējas Jelgavas novadā būvēt vēja parku 

Noslēgumam tuvojas jau vairāk nekā gadu ilgusī detalizētā izpēte par vēja elektrostaciju parka izveidi Jelgavas novadā.

Zane Atlāce - Bistere, 07.1.2020

Publicitātes foto

Ieceri plāno īstenot Jelgavas novada kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums "Laflora" savā īpašumā esošajā Kaigu purvā - izstrādātā kūdras ieguves laukā mežu ielokā, lai ražotu "zaļo" enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem pašpatēriņam un publiskajam tirgum.

Līvbērzes pagasta Kaigu purvā un tam apkārt esošajā mežā nepilnu 10 hektāru platībā plānots izvietot 22 vēja turbīnas, kas kopumā gadā spētu saražot tādu elektroenerģijas apjomu (300 000 MWh), kas pielīdzināms apmēram 5% no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa gadā. Provizoriskais CO2 ietaupījums būtu ap 112 000 tonnu CO2 ekvivalenta gadā. Plānots, ka vēja parka būvniecība varētu sākties 2022. gadā.

"Vēlamies attīstīt tādu vēja parku, kur enerģija tiek saražota harmonijā ar cilvēku un dabu. Vēlamies realizēt tādu projektu, lai ar to varam lepoties mēs paši un Jelgavas novada iedzīvotāji," saka "Laflora" valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks:

Iedzīvotājus ar ieceri plānots iepazīstināt jau tuvāko mēnešu laikā - vēja parka ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā Jelgavas novadā.

Globāli aktuāls ir kļuvis klimata jautājums, Latvija uzņēmusies klimata politikas saistības un mērķus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti. Citu pasākumu vidū plānots arī palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Nacionālajā Enerģētikas un klimata plānā paredzēts, ka jau līdz 2030.gadam Latvijā būtu attīstāmi papildus 800 MW sauszemes vēja parku.

Vēja elektrostaciju parka izveide ir uzņēmuma "Laflora" ieguldījums valsts klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā, bez valsts atbalsta - kā privāta iniciatīva. "Laflora" vēja parks ar 90 MW jaudu spētu nodrošināt aptuveni desmito daļu no attiecīgā valsts mērķa 2030.gadam.

"Laflora" darbības pamatā ir koncepts par atbildīgu purvkopību, kas nozīmē, ka kūdras ieguve notiek ilgtspējīgā veidā, iegūtā kūdra tiek pārstrādāta produktos ar pievienoto vērtību, kā arī, lai kompensētu kūdras ieguves procesā radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzņēmumā tiek īstenota plaša izstrādāto kūdras ieguves lauku rekultivācijas jeb pēc - izmantošanas programma (apmežošana, ogulāju stādījumi u.c.). Tas ir kūdras ieguves radīto emisiju kompensējošs pasākums, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un rada oglekļa dioksīda (CO2) piesaisti.

Vēja elektrostaciju parka izveide jau būtu nākamais solis, kas ļautu nodrošināt "zaļu", bez-emisiju elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem uzņēmuma pašpatēriņam un publiskajam tirgum. Plānots, ka "Laflora" vēja elektrostaciju parks spēs samazināt fosilo kurināmo izmantošanu elektroenerģijas ražošanā Latvijā par aptuveni 10-11%.

Saskaņā ar normatīvo regulējumu, šobrīd notiek "Laflora" vēja parka ieceres ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Ietekme uz vidi tiek skatīta 11 virzienos, lai izvērtētu ieceres ietekmi uz apkārtējo vidi, dabu un apkārtnes iedzīvotājiem. Savus atzinumus un ieteikumus par ieceri sniedz ornitologs, sikspārņu eksperts, biotopu eksperts, ainavu arhitekti, kultūrvēsturiskā mantojuma eksperti, hidrologi un ģeologi, kā arī notiek elektromagnētiskā lauka ekspertīze, trokšņu ekspertīze, potenciālo turbīnu radīto ēnu un mirguļošanas ekspertīze, arī risku analīze.

.

Tevi varētu interesēt

Latvijā ražoto kūdru izmanto visā pasaulē...

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Laflora ražotnē, kur...

Kūdras ieguves sezonas vidū uzņēmumā «Laflora», kas ir lielākais darba devējs Jelgavas...

Otrdienas pēcpusdienā uzņēmuma Laflora izstrādes vietā Kaigu purvā, kur bija izcēlies ugunsgrēks,...

Lai arī kūdra tiek uzskatīta par vērtīgu Latvijas dabas resursu un augstvērtīgu...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Pēc sākotnēji veiksmīgās debijas akciju tirgū Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco"...

Krievijas valsts kontrolētajam dabasgāzes koncernam "Gazprom" piederošo Latvijas dabasgāzes pārvades...

Elektroenerģijas patēriņa samazināšana ļauj ne tikai ietaupīt finanšu līdzekļus, bet arī...

Darbību no 1.janvāra sācis vienotais dabasgāzes tirgus, kurā apvienojas gāzes pārvades sistēmu...

Izsolē, kas pirmdien notika Krievijas valsts kontrolētā dabasgāzes koncerna "Gazprom" elektroniskajā...

AS “Augstsprieguma tīkls” ārkārtas akcionāru sapulcē pēc neatkarīgās atlases komisijas Pārresoru...

Eiropas Komisijas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra parakstījusi līgumu ar Latvijas dabasgāzes...

Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu izskatīt būvniecības atļaujas piešķiršanu vēja parka izveidei...

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem...

Lai gan spēcīgais vējš pierimās vien naktī, AS "Sadales tīkls” personāls diennakts...