Aizsaulē devies pasaules slavu ieguvušais modes mākslinieks Karls Lagerfelds (Karl Lagerfeld), ziņo BBC.

Viņš 85 gadu vecumā miris Parīzē.

Vācu dizaineris, kurš strādāja kā Chanel radošais direktors, bija viens no modes industrijas pasaulē zināmākajiem pārstāvjiem un strādāja līdz pat savai nāves dienai.

K. Lagerfelds izstrādāja kolekcijas arī savam zīmolam un modes namam Fendi.

Viņš slikti juties jau vairākas nedēļas, tādēļ bijis spiests izlaist modes skates.

(Foto avots: REUTERS/SCANPIX/LETA)

K. Lagerfelds dzimis 1933. gadā pirmskara Vācijā ar īsto vārdu Karl Otto Lagerfeldt. Vēlāk viņš nedaudz mainīja savu uzvārdu, lai tas izklausītos komerciālāk.

Viņš emigrēja uz Parīzi kā jauns pusaudzis, savu ilgo karjeru Chanel sākot 1983. gadā.

Knapais valsts atbalsts seno piena lopu šķirņu turēšanu vērsis par dārgu un lauksaimnieku vairākuma nesaprastu hobiju; piena cenas lejupslīde vājina Latvijas zilās un Latvijas brūnās izredzes , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Situāciju labi raksturo Latvijas zilās šķirnes lielākais ganāmpulks, kurā ir tikai 17 slaucamu govju. «Trīsreiz dienā no govs spainis pilns – 30 litri maniem apstākļiem ir labi,» vērtē Tukuma puses zemnieku saimniecības Griezes saimniece Svetlana Sarmule. «Paši maļam graudus, bet skābsienu nedodam – piens ir tīrs,» S. Sarmule nepievienojas lauksaimnieku kopējam korim par šķirnes peļamo izslaukumu. Pašlaik pienu Griezes nodod par 16 centiem litrā – zem paš izmaksas. «Tāpēc jāsaka, ka no zilās govs ir tikai skaists nosaukums un pati govs simpātiska, bet tas arī viss – īpaša stimula tās turēt nav,» piebilst S. Sarmule, kura zilās govis tur aptuveni 20 gadu. Telītes un bullēnus saimniecība pārdod, jo lopus paplašināt nevēlas. Arī pašlaik pircēju gaida divas zilas telītes un bullēns. Tāpat S. Sarmule vērš uzmanību uz vaislinieku trūkumu un tuvradniecības draudiem nelielā dzīvnieku skaita dēļ. «Tomēr nevaru noliegt, ka zilās dzīvo garu un veselīgu mūžu, salīdzinot ar modernajām šķirnēm, kam izslaukumi lielāki,» piebilst saimniece.

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Sašutuma vētru Vācijā izraisījis Berlīnē izvietots milzīgs priekšvēlēšanu plakāts, kurā tuvplānā attēlotas kancleres Angelas Merkeles rokas. Opozicionāri plakātu nosaukuši par daļu no «monstroza personības kulta».

Aptuveni 2,4 tūkstošus kvadrātmetru lielais plakāts izvietots uz ēkas fasādes netālu pie Berlīnes galvenās dzelzceļa stacijas. «Vācija atrodas labās rokās,» teikts plakātā, kurā attēlotas A. Merkeles rokas. Plakāts tapis no A. Merkeles atbalstītāju attēlu mozaīkas.

Vācijas parlamenta opozīcijā esošā Sociāldemokrātu partija kritizējusi šādu vēlēšanas kampaņas sastāvdaļu. Sociāldemokrātu Berlīnes nodaļas vadītājs Jans Stošs sarunā ar laikrakstu Tagesspiegel plakātu nosaucis par monstrozu, tukšu personības kultu un norādījis, ka valdošās Kristīgo demokrātu apvienības priekšvēlēšanu kampaņa vairs nav saistīta ar politiku, bet gan tikai ar kandidātu reklamēšanu.

Eirozonas sabrukšana būtu negatīvs trieciens visām tās dalībvalstīm, taču tajā pat laikā šādu iespēju izslēgt pilnībā nedrīkst, sacījusi viena no Vācijas kancleres Angelas Merkeles padomniecēm ekonomikas jautājumos Beatrise Vēdere di Moro (Beatrice Weder di Mauro).

Intervijā Vācijas medijam Bild.de Merkeles padomniece uz jautājumu par eirozonas sabrukšanas iespējamību atbildēja, ka «tas būtu slikti visiem iesaistītajiem – bet [eiro sabrukums] nedrīkst būt pilnībā izslēgts. Politiķi jau teju divus gadus cenšas iegrožot krīzi un izveidot aizsargmūri, tomēr šis mūris pagaidām nav pietiekams,» tā viņa.

Vēdere di Moro arī apgalvoja, ka gadījumā, ja krīze netiks steidzami iegrožota, varētu ciest arī Vācijas ekonomika, sarūkot par 0,5%, tādējādi veicinot bezdarba palielināšanos, raksta Telegraph.

«[Mums] ātri jāiegrožo krīze. Tad Vācijas ekonomikā 2012. gadā tiek gaidīta izaugsme aptuveni 0,4% apmērā. Taču, ja krīze apstādinās izaugsmi pasaules tirdzniecībā, iespējama [Vācijas ekonomikas] sarukšana par 0,5%. Tādā gadījumā cietīs darba tirgus,» skaidro Merkeles padomniece.

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā atklāta jauna ekspozīcija – (MĪĻ)DĀRZIŅŠ.

2019. gada pavasarī Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā izveidots eksperimentāls (MĪĻ)DĀRZIŅŠ, kurā iesēti un iestādīti klasiskākie pārtikā lietojamie augi. Tas ļauj mazam un lielam pilsētniekam izpētīt, kā izskatās un kā aug uzturā lietojamās dārza veltes, pirms tās nonāk uz mūsu galda.

Pārtikā izmantojamie augļi, dārzeņi un garšaugi stādīti jauktās kombinācijās, jo liktas lietā zināšanas par labākajiem kaimiņaugiem un katra auga fitoncīdu īpašībām. Pareizi kombinējot augus pēc šīm metodēm, iespējams samazināt slimību un kaitēkļu bojājumus, iegūstot veselīgāku un apjomīgāku ražu.

Tradicionāli (MĪĻ)DĀRZIŅĀ neiztikt bez ārstniecības augiem un košām dārza puķēm, lai prieks būtu miesai un garam.

Latvijā atgremotājdzīvniekiem konstatēta infekciozā katarālā drudža jeb tā sauktās «zilās mēles» slimības vīrusa 14. serotips, liecina no Eiropas Savienības (ES) Referneces laboratorijas saņemtie izmeklējumu rezultāti.

Kā informē PVD zilās mēles slimības raisītais aizliegums varētu skart 31 liellopu tirdzniecības uzņēmumu.

Tādēļ Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uz laiku ir apturējis veterināro sertifikātu izsniegšanu atgremotājdzīvniekiem (liellopiem, aitām, kazām un savvaļas atgremotājiem). Tas nozīmē, ka dzīvniekus nedrīkst izvest ne uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ne trešajām valstīm, norāda PVD.

ES References laboratorijā turpinās laboratoriskā izmeklēšana, jo Eiropas Komisijai ir aizdomas, ka Baltijas valstīs un Polijā konstatētais «zilās mēles» vīruss ir izplatījies no dzīvās vakcīnas, kas lietota ārpus ES robežām.

Eiropas ekonomikas galvenā dzinējspēka - Vācijas - nespēja izveidot koalīciju pēc šā gada rudenī notikušajām vēlēšanām gan izbrīnīja, gan darīja bažīgus daudzus ne tikai pašā Vācijā, bet arī daudzviet citur Eiropā.

Šāda reakcija nav pārsteidzoša, jo Vācijas gan politiskā, gan ekonomiskā stabilitāte ļoti cieši ietekmē to, kā dzīvo un attīstās pārējās Eiropas valstis. Nule kā izveidojusies situācija arī pašai Vācijai ir jaunums, jo tā vairākas desmitgades bija peldējusi kā liels, stabils kuģis stingri nospraustā virzienā, ar tādiem valdības vadītājiem, kuri cauri gadiem ilgstoši spēja saglabāt savus amatus. Arī šā brīža kanclere Angela Merkele šajā amatā jau pavadījusi 12 gadus un ir gatava to darīt vēl. Tam it kā arī nelika šķēršļus šī gada vēlēšanu rezultāti, taču arī Vācijā valdošās iekšējās pretrunas tomēr darīja savu, un izveidot tā saukto Jamaikas koalīciju, kurā ietilptu tādas partijas kā Merkeles CDU/CSU zaļie un liberālā FDP, neizdevās.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) un to Bavārijas sabiedrotie Kristīgi sociālā savienība (CSU), svētdien notikušajās Bundestāga vēlēšanās guvuši uzvaru.

Tomēr vienlaikus partijām nav izdevies nodrošināt absolūtu vairākumu Vācijas parlamentā, tāpēc analītiķi paredz, ka A. Merkelei nāksies sadarboties ar opozīciju. Saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, par CDU/CSU bloku nobalsojuši aptuveni 42% vēlētāju, vēsta Reuters. Tas bijis šo partiju labākais rezultāts kopš Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā. «Šis ir brīnišķīgs rezultāts. Kopā mēs darīsim visu, ko varam, lai nākamos četrus gadus Vācijai padarītu veiksmīgus,» sacīja A. Merkele.

Otrajā vietā palikuši galvenā A. Merkeles konkurenta Pēra Šteinbrika pārstāvētie Vācijas sociāldemokrāti (SPD), kas ieguvuši 25,5% vēlētāju atbalstu. Tas partijai bijis otrs sliktākais rezultāts pēckara laikā. Analītiķi gan paredz, ka A. Merkelei varētu nākties veidot koalīciju ar SPD.

Pasaulē materiālu otrreizēja izmantošana ir aktuāla tendence, šo principu izmanto arī apģērbu izgatavošanā.

«Es realizēju savas idejas tikai sevis dēļ un darīšu to tik ilgi, kamēr man tas šķitīs svarīgi, nevis tāpēc, ka tā vajag. Esmu sapratusi, ka negribu būt liela uzņēmuma vadītāja, jo tad man neatliks enerģijas un laika radošajam darbam. Periodiski nākas pelnīt naudu ar citām lietām, lai varētu sponsorēt šo savu nodarbošanos,» atklāj dizainere Ingrīda Zābere, SIA Recycled.lv īpašniece. Viņas princips ir izgatavot tērpus no reiz jau lietotiem apģērbiem, tādējādi dodot tiem otru elpu un neatbalstot pasaules piesārņošanu, ražojot arvien jaunas un jaunas preces.

Savulaik Ingrīda maketēja žurnālu Dizaina studija; tajā varēja redzēt daudzus laba dizaina paraugus, tostarp – no otrreiz pārstrādātiem materiāliem. Tur redzamie darbi vairāk pārstāvēja interjera priekšmetus, piemēram, mēbeles, lampas. Savukārt internetā atrodamie apģērbi no pārstrādātiem materiāliem lielākoties bija karnevāla tipa apģērbi – kleitas no plastmasas maisiņiem, prezervatīviem u.tml. Taču pamazām zaļā domāšana ienāca arī apģērba dizainā un paralēli lielajām modes skatēm tika rīkotas arī zaļās un ekoskates. «Man tas tik ļoti patika, sajūsmināja un iedvesmoja, ka nolēmu, ka arī es vēlos darīt kaut ko līdzīgu. Apģērbs bija tas, ko es pati varu realizēt, jo māku šūt, un man nav jāpiesaista citi speciālisti,» viņa stāsta. Sākotnēji Ingrīda strādāja kopā ar kursabiedreni Ināru Gauju, viņas bija apvienojušās dizaina grupā Zafte. Dizaineres vienojās radīt kolekcijas, tomēr darboties atsevišķi. Inārai tuvāks bija interjers, Ingrīdai – apģērbs. «Tagad ar Ināru esam «sadalījušās», jau pašā sākumā bijām izveidojušas divus domēnus un pērn tos sadalījām – viņai ir Zafte, man Recycled,» saka Ingrīda. Projekts Recycled.lv darbojas kopš 2008. gada, bet uzņēmums dibināts 2013. gada vasarā.

Radoša pieeja, kvalitāte, unikalitāte, apģērba ilglaicīgums, daudzfunkcionalitāte - tā portāla db.lv uzrunātie konceptveikali visbiežāk raksturo latviešu dizaineru radīto apģērbu. Portāls izpētīja, cik izmaksā apģērbties latviešu dizainā un vaicāja tirgotājiem, kas veido apģērba cenu.

Portāls db.lv izpētīja, ka viens latviešu dizaineru veidots sieviešu apģērba komplekts var izmaksāt pat 884 eiro, vīriešu - 546 eiro un vairāk.

Koncepveikals «Bold» šobrīd tirgo apmēram 50 Latvijas dizaineru apģērbus, aksesuārus un interjera zīmolus. No tiem zināmākie vārdi no Latvijas modes industrijas ir «Keta Gutmane», «Atis Artemjevs», «MCouture», «Dace Bahmane», «SLOW», «Iveta Vecmane», «PIXIE», «KULT», «Cinnamon Concept», «Talanted», «One Wolf», «Nastya Choo» un citi.

Uzņēmuma pārstāvis Kristaps Birmanis pastāsta, ka veikalā atrodamajiem dizaineru produktiem cenas ir identiskas tām, ko piedāvā pats dizaineris. «Tā ir mūsu politika, lai klientam būtu motivācija iepirkties pie mums un nebūtu situācija, ka klients pie mums uzmēra un nopērk citur dažu eiro dēļ.»

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstu veterināro dienestu vadītāju pieņemto lēmumu, ir atcēlis infekciozā katarālā drudža jeb «zilās mēles» slimības dēļ noteikto pagaidu aizliegumu atgremotājdzīvnieku (liellopu, aitu, kazu un savvaļas atgremotāju) izvešanai uz citām valstīm.

Eiropas Kopienas References laboratorijā veiktie papildus izmeklējumi apstiprina iepriekš paustās aizdomas, ka Baltijas valstīs un Polijā zilās mēles slimības vīrusa 14. serotipa izcelsme ir no vakcīnas, nevis dabā cirkulējošs slimības izraisītājs.

Db.lv jau ziņoja, ka 29. novembrī PVD apturēja veterināro sertifikātu izsniegšanu atgremotājdzīvnieku izvešanai no Latvijas uz laiku, kamēr tiks noteikta Latvijā konstatētās «zilās mēles» slimības vīrusa 14. serotipa izcelsme.

Infekciozais katarālais drudzis ir mājas un savvaļas atgremotāju slimība, kuras raksturīgās pazīmes ir drudzis, gļotādu iekaisums, tūska, deģeneratīvas skeleta muskulatūras pārmaiņas. Slimību ierosina vīruss, taču tā nav uzskatāma par lipīgu – dzīvnieks nevar aplipināt dzīvnieku. Slimību izplata insekti – miģeles (lat. Culicoides spp.) Slimība nav bīstama cilvēkiem, norāda PVD

Līdz brīdim, kad no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) tiks saņemta detalizētāka informācija par SIA Zilā lagūna zivju konserviem, no veikaliem Rimi un Supernetto izņemta visa uzņēmuma produkcija, informē veikalu pārstāve Laura Podskočija.

«Lai gan Rimi sortimentā nav Zilās lagūnas ražotās siļķes filejas eļļā Antalja un siļķes filejas eļļā ar garšvielām, baltoties uz ASV Pārtikas un medikamentu administrācijas sniegto informāciju par preču zīmes Latis zivju produktu neatbilstību kvalitātes prasībām, visā Latvijā no tirdzniecības izņemam visu šī uzņēmuma ražoto produkciju. Patlaban tiek gaidīta detalizētāka informācija no PVD,» sacīja Podskočija.

Viņa arī norādīja, ka Rimi prioritāte ir produktu kvalitāte un pārtikas drošums, tādēļ, ja rodas kaut mazākās aizdomas par produktu neatbilstību kvalitātes prasībām, tiek lemts par to izņemšanu no veikalu sortimenta.

Neskatoties uz ievērojamu vēlētāju atbalsta samazinājumu kanclerei Angelai Merkelei Vācijas Bundestāga vēlēšanās, Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) nesaskata būtiskas izmaiņas Vācijas un Baltijas valstu nākotnes sadarbībā, kā arī uzskata, ka Vācijas loma Eiropā paliks nemainīga.

Florians Šrēders (Florian Schröder), Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras izpilddirektors, pauž: «Merkeles Kristīgo demokrātu partija paliek lielākais politiskais spēks valstī. Arī tad, ja koalīcija tiks veidota ar tādiem jaunajiem partneriem kā liberāļiem un zaļajiem, ekonomikas un ārpolitikas darbības virziens nemainīsies. Iespējams, ka daži jautājumi tiks atrisināti pat ātrāk.» Šrēders pieļauj, ka Vācija turpinās īstenot savu uz Eiropu virzīto kursu un turpinās sadarbību ar partnervalstīm.

Kopumā AHK vēlēšanu rezultātus vērtē kā līdzšinējās vadošās partijas varas mazināšanos. Šrēders: «Ņemot vērā milzīgos izaicinājumus, ar kuriem nācās saskarties pagājušajos gados – eiro krīze, bēgļu vilnis un terorisma draudi – Vāciju, salīdzinot ar citām valstīm, nemainīgi var uzskatīt par stabilitātes un kontinuitātes garantu.»

Lai cik daiļrunīga bija Francijas prezidenta Fransuā Olanda priekšvēlēšanu retorika pret savu sāncensi Nikolā Sarkozī par iešanu Vācijas pavadā, pats viņš vien dažas stundas pēc inaugurācijas jau atradās Berlīnē pie kancleres Angelas Merkeles.

Kad Francijas TV žurnālisti jautāja, kādas dāvanas viņš vedīs uz Berlīni, F. Olands atbildēja, ka «izaugsmes, darba vietu un ekonomiskās aktivitātes dāvanas», tomēr arī tas izskatās vairāk pēc krāšņa izteiciena nekā kādas specifiskas franču receptes kopējo ligu pārvarēšanai.

Pašreizējās visai ierobežotās iespējas manevrēt tradicionālajā politiskajā spektrā pa labi vai kreisi iezīmē nedēļas nogalē notikušās Ziemeļreinas-Vestfālenes parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Formāli šī Vācijas lielākā federālā zeme ar gandrīz piektdaļu valsts iedzīvotāju ir izteikti nosvērusies «pa kreisi» un devusi līdzšinējai pavalsts premjerei sociāldemokrātei Hannelorei Kraftai un viņas zaļajiem koalīcijas partneriem izteiktu atbalstu. Attiecīgi šķiet, ka H. Kraftas personā prezidentam Olandam un viņa politikai ir savs cilvēks stratēģiski nozīmīgajā Diseldorfā un «spēka plecs» attiecībās ar kancleri Merkeli.

Tie, kuri mēģināja iestāstīt, ka Vācijas kanclere Angela Merkele atbrauks uz Rīgu ar milzu pārsteigumu tūtu, bija labākajā gadījumā naivi, taču neizmantotais potenciāls Latvijas un Vācijas attiecībās joprojām ir liels.

Nevar noliegt, ka pasaules politisko līderu vizītes Latvijā ir ievērības cienīgi notikumi. Tā arī pirms Vācijas federālās kancleres Angeles Merkeles 18. augusta vizītes Rīgā publisko telpu saviļņoja spekulācijas par to, ko vadošā Eiropas politiķe Rīgā pārspriedīs, ko atvedīs un ko apsolīs. Līdzīgi, kā bērni raksta vēstuli Ziemassvētku vecītim, prasot dāvanas, daļa Latvijas aktīvistu vēstulē Angelai Merkelei prasīja NATO bāzes izveidi Baltijā. Taču, tā kā Angela Merkele nav ne Ziemassvētku vecītis, ne labā feja un vispār ar brīnumu radīšanu nenodarbojas, tad viņas mierinājums baltiešiem bija iepriekš ļoti paredzams – darīsim visu atbilstoši NATO līgumam, lai vajadzības gadījumā jūs aizstāvētu, bet ilgtermiņa kaujas vienību izvietošanai šeit pagaidām nav pamata. Tā sakot, galvas augšā, nav jau nemaz tik traki.

Vācijā aizvadīts jaunas, pret eirozonu noskaņotas partijas Alternatīva Vācijai dibināšanas kongress. Partijas dibinātāji uzskata, ka Vācijai vajadzētu atgriezties pie savas nacionālās valūtas.

Partijas dibināšanas kongresu apmeklējuši 1,5 tūkstoši delegātu, kā rezultātā visiem telpās neesot pieticis vietas. Jaunās partijas dibinātājs, Hamburgas universitātes ekonomikas profesors Bernts Luke (Bernd Lucke), uzrunājot klātesošos, kritizēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles pausto uzskatu, ka eiro bojāeja nozīmējot arī Eiropas bojāeju, norādot, ka kontinentam nekas nekaitēs, ja tiks likvidēta eirozona.

Tieši pretēji – problēmas Eiropai sagādās turēšanās visiem spēkiem pie vienotās valūtas, kas var kontinentu sadalīt bagātajos ziemeļos un nabadzīgajos dienvidos, uzskata B. Luke. Viņš arī norādīja, ka kontrolēta eirozonas likvidēšana samazinātu izveidojušos spriedzi starp Eiropas valstīm.

No pieciem Vācijas kanclerei Angelai Merkelei iesniegtajiem investīciju projektiem Latvijā nav īstenojies neviens, šodien raksta Dienas Bizness.

Tāda ir bilance par Latvijai it kā nepieciešamo investīciju projektu sarakstu, ko Vācijas kancleres Angelas Merkeles vizītes laikā 2010. gada rudenī Latvijā viņai iesniedza toreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars. Sarakstā bija minēta gan jaunas spēkstacijas, gan izstāžu centra būvniecība. Tāpat Latvija pauda savu interesi medicīnas un nanotehnoloģiju izpētes centru radīšanā un augstas pievienotās vērtības metālizstrādājumu ražošanā. Tomēr jau pēc diviem gadiem visi šie projekti kaut kādā ziņā izrādās zaudējuši aktualitāti.

«Neviens no A. Merkeles vizītes laikā piedāvātajiem projektiem nav realizējies ar Vācijas puses atbalstu. Viens no piedāvātajiem no šiem projektiem vairs nav aktuāls, jo piesaistīja līdzekļus no citiem avotiem un šobrīd jau tiek realizēts; viens no projektiem joprojām meklē investoru, taču interese no Vācijas puses nav bijusi; trīs no projektiem ir zaudējuši aktualitāti pēc projektu turētāju ieskatiem, tādēļ šobrīd vairs netiek piedāvāti,» DB skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vineta Vilistere Lāce. Kopumā interese no potenciālu Vācijas investoru puses esot bijusi par visiem minētajiem investīciju projektiem, taču tā nav rezultējusies ar īstenotiem projektiem, precizē V. Vilistere Lāce.

Vācijas policija piektdien apslāpējusi puskailo sieviešu no grupas Femen protestu ārpus valsts kancleres Angelas Merkeles biroja. Tas bijis saistīts ar Tunisijas premjera ierašanos, vēsta thelocal.de.

Trīs protestētājas, kuras bija atkailinājušas krūtis, skandējušas: «Merkele atbrīvo Femen.» No Tunisijas otrdien tika izraidīta Femen aktīviste Aleksandra Ševčenko, kura tur bija ieradusies atbalstīt savas kolēģes.

Divām no protestētājām ārpus Merkeles biroja Berlīnes centrā galvās bijušas melnas cepures.

Merkelei piektdien jātiekas ar Tunisijas līderi Ali Larajedu, lai runātu par demokrātiju, cilvēktiesībām un potenciālām Vācijas investīcijām.

Neņemot vērā Angelas Merkeles dedzību taupības režīmu ieviešanā Eiropas parādu krīzes māktajās valstīs, kas izraisījusi daudzu dienvidnieku dusmas, dzimtajā Vācijā A. Merkeles konservatīvo partija pašlaik bauda lielāko vāciešu atzinību pēdējo četru gadu laikā, raksta thelocal.de.

A. Merkeles pārstāvētie Kristīgie demokrāti nākamajās vēlēšanās varētu iegūt 39% vāciešu balsu, liecina televīzijas ARD veiktā aptauja.Galvenā opozīcijas partija – Sociāldemokrāti – varētu iegūt 31% vāciešu balsu.

Konkurentu virzītais līderis – bijušais finanšu ministrs Pērs Štainbruks (Peer Steinbruck) – iedzīvotāju aptaujā ieguvis38% vēlētāju atbalstu, un A. Merkele vēl aizvien ir tautas mīlētājā politiķe ar 49% Vācijas balsstiesīgo atbalstu. Divas trešdaļas vāciešu aptaujā norādījuši, ka ir apmierināti ar viņas darbu.

Db.lv jau rakstīja, ka Eiropas lielākās ekonomikas Vācijas līdere paudusi stingru viedokli, ka parādos nonākušās Dienvideiropas valstis var risināt savas problēmas, vienīgi savelkot jostas. Lai arī Vācijas līderes nostāja ir skaidra, kādā preses konferencē viņa norādīja, ka taupības režīms nav viņas vaina un ka, pat gribēdama, viņa nemācētu izstrādāt reformas, ko krīzes mocītajām valstīm piedāvā Eiropas Centrālā banka, Eiropas Komisija un Starptautiskais Valūtas fonds.

Tāds iespaids rodas, vērojot Eiropas lielākās ekonomikas Vācijas atkārtotos mēģinājumus tomēr izveidot vairākuma valdību. Pēc pagājušajā rudenī notikušajām parlamenta vēlēšanām centieni izveidot tā saucamo Jamaikas koalīciju, kurā ietilptu CDU, CSU, FDP un zaļie, izgāzās ar lielu blīkšķi - piesaistīto politisko spēku intereses tomēr izrādījās pārāk nesavienojamas. Tagad Angelas Merkeles vadītā CDU, Horsta Zēhofera vadītā CSU un Martina Šulca vadītā SPD līdz piektdienai centīsies izrunāt tā sauktās lielās koalīcijas izveides iespējas.

Vācijas politiskās dzīves vērotāji un komentētāji gan uz šo koalīciju raugās bez īpašām ilūzijām, neprognozējot tai ilgu pastāvēšanu, jo nekādas siltās jūtas starp šīm partijām nevirmo. SPD iepriekš jau divas reizes noraidījusi valdības veidošanas iespēju ar šiem politiskajiem spēkiem, vienlaikus šajās partijās valda arī liela neapmierinātība ar tās līderiem.

Visgrūtākajā pozīcijā šajā situācijā atrodas jau 12 gadus valdījusī Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa ir skaidri pateikusi, ka lielajai koalīcijai dotu priekšroku, tāpēc tagad ir jācenšas ar vilinošiem piedāvājumiem piesaistīt pretrunīgi noskaņoto SPD. Sarunas nerit viegli - mediji ziņo, ka topošajiem partneriem jau radušās domstarpības, piemēram, nodokļu jautājumos, turklāt, ja Merkeles pretimnākšana SPD būs pārāk liela, to nesapratīs ne CDU, ne CSU, kas baidās no vēl lielākas sociāldemokrātijas nostiprināšanās. Turklāt kanclerei arvien vairāk zūd arī uzņēmēju sniegtā aizmugure, kā var spriest no vairākiem biznesa pārstāvju publiskiem paziņojumiem. Uzņēmēji Vācijā – līdzīgi kā arī pie mums Latvijā - pārmet vadošajiem politiķiem skaidras nākotnes stratēģijas trūkumu, A. Merkeles gadījumā - vēl arī zudušu saikni ar realitāti. Kopumā Vācijas ekonomikai līdz šim ir klājies lieliski, un daudzas Eiropas valstis uz šo zemi skatās kā uz panākumu gūšanas piemēru. Tikmēr Vācijas sabiedrībā sašķeltības apziņa pieaug - pietrūkst visiem saprotama redzējuma par izglītības, digitalizācijas, infrastruktūras, veselības aprūpes un ārējās drošības jautājumiem, nemaz nerunājot par migrācijas, integrācijas un Eiropas Savienības reformu izaicinājumiem. Arī Vācijā ir cilvēki, kas nereti bez darba un cilvēcīgas pajumtes dzīvo vājāk attīstītos reģionos, baidās no noziedzniekiem un sen jau jūtas “izslēgti no spēles”, tādā veidā tikai paaugstinot sabiedrības sašķeltību. Kamēr Vācija cīnās ar savām iekšējām pretrunām, Eiropa noskatās un gaida.

Vācija varētu atbalstīt speciāla nodokļa ieviešanu biržām, lai tādējādi rastu kompromisu saistībā ar pretrunīgi vērtēto fiananšu transakciju nodokli, kas bija viens no iemesliem Lielbritānijas negatīvajai attieksmei pret jauno Eiropas Savienības (ES) līgumu.

Šādu iespēju izvirzījis Vācijas ekonomikas ministrs Filips Roslers, kurš tomēr atzina, ka viņa valsts labprātāk redzētu visu 27 ES dalībvalstu atbalstu finanšu transakciju nodoklim.

F. Roslera piedāvājumu atzinīgi vērtējuši arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles biroja pārstāvji, vēsta aģentūra Reuters. «Viņš izskata visas iespējas, lai panāktu Lielbritānijas atbalstu. Vispirms mums jāveic konsultācijas par to, vai biržu nodoklis kalpos par tiltu Lielbritānijai, pēc tam Vācija šo risinājumu piedāvās Eiropas parneriem,» sacīja A. Merkeles runasvīrs.

Tomēr Vācijas pozīcija attiecībā pret transakciju nodokli paliks nemainīga, norādīja A. Merkeles pārstāvis. «[Vācijas] valdība apsveic Eiropas Komisijas ierosinājumu par finanšu transakciju nodokli. Mēs cīnīsimies par šo nodokli un tā ieviešanu visās 27 Eiropas Savienības valstīs,» uzsvēra kancleres runasvīrs.

Četru valstu līderu sarunās Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā tiek izstrādāts vienošanās dokuments, kas paredz uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos no 14.februāra un drošības zonas izveidošanu, ceturtdien paziņoja Ukrainas vēstniecība Baltkrievijā.

«Dokuments, kas tiek gatavots parakstīšanai Minskā, paredz uguns pārtraukšanu no 14.februāra, smago ieroču atvilkšanu, drošības zonas izveidošanu,» pavēstīja vēstniecība savā Twitter kontā.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko ceturtdien paziņoja, ka sarunas Minskā vēl turpinās, jo Krievija uzspiež «nepieņemamus» nosacījumus.

Informācijas aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz Vācijas informācijas aģentūru DPA, pirms tam ziņoja, ka sarunās Minskā esot panākta vienošanās, kas paredz uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos 48 stundu laikā.

Ukrainas prezidenta Petro Porošenko, Krievijas prezidenta Vladimira Putina, Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Fransuā Olanda sarunas Minskā sākās trešdienas vakarā un turpinājās apmēram 14 stundas līdz ceturtdienas rītam. Tajās tika apspriesta Merkeles un Olanda iniciatīva Ukrainas konflikta izbeigšanai.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles Kristīgo demokrātu partijas līderi nosodījuši un asi kritizējuši Francijas prezidentu Fransuā Olandu, apsūdzot viņu «Eiropas Savienības (ES) pamatu tricināšanā».

Politiķu kritiku izraisījis Francijas prezidenta paziņojums, ka Parīze nepakļausies Briseles diktātam un ieviesīs tādas ekonomiskās reformas, kuras uzskata par pareizām.

Kristīgo demokrātu Bundestāga frakcijas vadītāja vietnieks Andreass Šokenhofs izteicies, ka Francijas prezidenta uz Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumiem vērstā kritika ir pretrunā ar «Eiropas līgumu un vienošanos burtu un garu ». Politiķis arī uzsvēra, ka šādi runājot tiekot tricināti ES pamati.

Līdzīgu viedokli paudis A. Merkeles partijas biedrs Norberts Bartle (Norbert Barthle), kurš uzsvēris, ka F. Olands neizprotot Eiropas sadarbības garu. Savukārt A. Merkeles koalīcijas partneru brīvo demokrātu līderis - Rainers Brīderle – izteicies, ka F. Olanda pirmie valdīšanas mēneši bijuši pazaudētais gads.

Tūristiem, kuri apmeklē Berlīni, tagad iespējams izīrēt Vācijas kancleres Angelas Merkeles bijušo dzīvokli, maksājot 55 eiro par nakti. Kanclere nelielajā Austrumvācijas dzīvoklī mitinājās gadā, kad krita Berlīnes mūris, raksta thelocal.de.

Dzīvokļa, kas atrodas Prenclauerbergas rajonā, lielums ir 55 kvadrātmetri.

Pēc svētdien notikušajām vēlēšanām dzīvoklis nonācis īres tirgū. Cena - 55 eiro par nakti jeb 385 eiro par nedēļu.

«Dzīvo kā Angela Merkele to darīja,» vēsta īres sludinājums, neraugoties uz to, ka A. Merkeles dzīves paliekas no dzīvokļa šķiet ir izslaucītas pilnībā. Laikā, kad viņa tur mitinājās, tagadējā Vācijas kanclere strādāja par fiziķi Adlershof zinātnes parkā.