Turpinot izpēti par zaļās enerģijas - ūdeņraža - izmantošanu pilsētas transportlīdzekļos, SIA "Jelgavas autobusu parks" (JAP) sācis testēt uzņēmuma "Solaris Bus & Coach" ar ūdeņradi darbināmu autobusu.

No 30.janvāra ar ūdeņradi darbināmais autobuss kursē pilsētas 22. maršrutā Jelgavas stacija-Asteru iela. Vienīgie izmeši, ko rada šis autobuss, ir ūdens, un ar vienu uzlādi tas spēj nobraukt līdz 400 kilometriem. Bett autobusa uzpildes ilgums līdz desmit minūtēm.

Jau aizvadītā gada maijā Jelgavas dome un SIA "Fortum Latvia" parakstīja nodomu protokolu, sākot kopīgu izpēti, lai izvērtētu tehniskos aspektus un ekonomisko pamatojumu ūdeņraža ieguvei un pielietošanai. Pētījuma mērķis ir izstrādāt risinājumus, kas nākotnē Jelgavas pašvaldības uzņēmumu autotransportu ļautu papildināt ar zaļā ūdeņraža elektriskajiem autobusiem un ūdeņraža elektriskajiem atkritumu izvešanas transportlīdzekļiem.

Šodien Rātslaukumā tiks demonstrēts autobuss, kas darbojas ar ūdeņraža tehnoloģijām.

Ar ūdeņradi darbināma autobusa demonstrēšana ir viens no Rīgas enerģētikas dienu 2013 pasākumiem, kuru organizē pašvaldības aģentūra "Rīgas Enerģētikas aģentūra" (REA) kopā ar sadarbības partneriem.

Tikmēr laikā no 17. līdz 20.oktobrim Ķīpsalas izstāžu kompleksā notiks izstāde Vide un enerģija 2013, kuras laikā Rīgā viesosies Eiropas reģionālo pašvaldību projektu vadītāji, kas integrējuši savu pilsētu vidē un transporta infrastruktūrā ūdeņraža tehnoloģijas.

Kā portālam iAuto.lv stāsta Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Aivars Starikovs: «Ūdeņraža tehnoloģiju praktiskās izmantošanas vēsture jau meklējama 1950./60. gadu kosmosa tehnoloģijās. Ūdeņraža auto šodien nav nekāda zinātniskā fantastika. Tie ir moderni elektroautomobiļi, kuriem elektrību rada kurināmā elements un ūdeņraža gāze un kuru draudzīgums videi un energoefektīvā darbība jau daudzviet pasaulē ir apliecinājusi ekonomisko izdevīgumu. Tā viennozīmīgi ir autoindustrijas nākotne.»

Parakstot sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju, Nīderlandes uzņēmums “Fokker Next Gen” plāno attīstīt ūdeņraža lidmašīnu projektu Latvijā, sniedzot būtisku ieguldījumu zaļās enerģijas klāstera attīstībai Kurzemes piekrastē, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā.

“Projekta īstenošana neapšaubāmi būs nozīmīgs notikums Latvijas ekonomikā, kas veicinās tautsaimniecības attīstību un kalpos kā būtisks solis moderna mūsu valsts zīmola nostiprināšanai pasaulē. Lielais investīciju apjoms, vismodernākās inovatīvās tehnoloģijas, pilnīga atbilstība virzībai uz klimatneitralitāti, paredzēta ciešā sadarbība ar Latvijas augstskolām – visi šie elementi ūdeņraža lidmašīnu būvi un uzturēšanu padarītu par Latvijas veiksmes stāstu, dodot grūdienu inovācijām labvēlīgas vides radīšanā kopumā. Tādēļ es no savas puses apņemos uzturēt ciešu kontaktus ar projekta virzītājiem un pielikt visas pūles, lai projekta virzībai no valsts puses nebūtu nepamatotu šķēršļu,” komentē eonomikas ministrs Viktors Valainis: .

Latvija varēja būt pirmā valsts Eiropā un, iespējams, pasaulē, kurā lokomotīves kā degvielu izmantotu ūdeņradi, taču šī iespēja netika izmantota, jo Vācijā jau ir pasažieru vilcieni, kuros izmanto ūdeņradi, turklāt pašlaik ūdeņraža lokomotīvju ieviešanas projektu sāk īstenot Igaunija.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Ūdeņraža asociācijas vadītājs Aivars Starikovs. Viņš norāda, ka Latvijas zinātnieki piedāvā ūdeņraža potenciālu un savus pakalpojumus starptautiskā līmenī un tos jau izmanto Igaunijas, Skotijas (Lielbritānijas), Dānijas, Bulgārijas kompānijas.

Kādus pakalpojumus sniedzat?

Latvijā ir izveidots Viedās ūdeņraža enerģētikas zinātnes ekselences un inovāciju centrs, kas piedāvā ASV, Lielbritānijas, Igaunijas, Ukrainas, Bulgārijas un Lietuvas uzņēmējiem kopā veidot viedās enerģētikas sistēmas ietvarus ūdeņraža tehnoloģiju izmantošanai un Latvijas zinātnes pārnesi ūdeņraža tehnoloģisko risinājumu jomā. Ūdeņradim ir būtiska loma enerģētikas sektora dekarbonizācijā, tam kā enerģijas nesējam ir izšķiroša nozīme, risinot atjaunīgo energoresursu problēmas, ja tiek veicināta nacionālu un reģionālu energokopienu vai ekosistēmu izveide, pielietojot inovatīvus ūdeņraža risinājumus.

Ventspils brīvostas pārvalde parakstījusi līgumu ar SIA “PurpleGreen Energy C”, lai sāktu izpētes darbus zaļā ūdeņraža rūpnīcas būvniecībai Ventspilī.

Zaļais ūdeņradis nākotnē ieņems noteicošu lomu kā ilgtspējīgas enerģijas ražošanas avots, tāpēc pasaulē to dēvē par “zaļo revolūciju”. Projekta realizācija būs nozīmīgs solis atjaunīgās enerģijas klastera attīstībā Ziemeļkurzemes reģionā. Tas pavērs iespējas gan pētniecībai, gan citu uzņēmējdarbības projektu attīstībai nākotnē, kur būtiska nozīme būs tieši nākotnes enerģijas izmantošanai.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks, Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs: “Ventspilij ir visas priekšrocības, lai attīstītos par nākotnes enerģijas ražošanas un eksporta mezglu, kas savukārt būtu liela konkurētspējas priekšrocība uzņēmumiem sākt un izvērst savu darbību šeit. Šobrīd Ventspils brīvostas pārvalde mērķtiecīgi attīsta atjaunīgās enerģijas klasteri Ventspilī un zaļā ūdeņraža ražošana šajā dažādo aktivitāšu kompleksā ir viens no ļoti svarīgiem stūrakmeņiem. Esam gandarīti, ka “PurpleGreen Energy C” izvēlējās Ventspils brīvostu par vietu sava projekta attīstībai, un esam gatavi aktīvai un produktīvai sadarbībai.”

Ar ūdeņradi darbināmais sērijveida Toyota Mirai modelis mūsu reģionā pagaidām nav pieejams, tomēr t.s Fuel Cell elektroautomobilis, kam ikdienā nav nepieciešami elektrovadi, ir nākotnes ideālais ekovāģis

Pagaidām šīs tehnoloģijas automobiļu lielākie klupšanas akmeņi ir to augstā iegādes cena, kā arī ūdeņraža uzpildes staciju trūkums un pagaidām salīdzinoši liela cena par vienu kilogramu ūdeņraža. Visādi citādi ūdeņraža auto ir perfekts visos griezumos, ieskaitot arī to, ka ar vienu uzpildi tā sniedzamība būs vismaz 400 kilometri, attiecīgi šāds automobilis ģimenē var kalpot kā vienīgais transportlīdzeklis, ko var izmantot ne tikai pilsētā, bet arī garākos pārbraucienos.

Kopš 2015. gada pasaulē ir saražoti tikai 7137 šie videi draudzīgie sērijveida modeļi, kas «barojas» ar ūdeņradi. Ziemeļamerika, jo īpaši Kalifornijas štats, Vācija, Japāna un Lielbritānija pagaidām ir lielākie Mirai noieta tirgi. To lielā mērā nosaka ūdeņraža uzpildes staciju tīkla pieejamība. Ir vajadzīgs pietiekami daudz ūdeņraža uzpildes staciju, kuru Latvijā pagaidām nav. Pagaidām!

Par 4,5 miljoniem eiro plānots izbūvēt ūdeņraža ražošanas, uzglabāšanas un uzpildes staciju jaunā ar ūdeņradi darbināmā sabiedriskā transporta vajadzībām.

Šodien Rīga satiksmes (RS) rīkotajā preses konferencē Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvis Aivars Starikovs pastāstīja, ka Vienības gatvē 6 tiks veidota ūdeņraža ražošanas, saglabāšanas un uzpildes stacija, kas publiski būs pieejama arī privātajam transportam. Iepirkuma paredzamā summa ir 4,5 miljoni eiro, no kuriem 50% līdzfinansēs Eiropas Savienība (ES), līdzīgi kā jauno trolejbusu iegādei. Ūdeņradi paredzēts iegūt no dabasgāzes.

Starikovs skaidroja gan ūdeņraža kā alternatīvā resursa labās īpašības, piemēram, to, ka gāze ir viegla, nav toksiska un ērti uzglabājama, gan jautājumus, kas saistīti ar ūdeņraža elektromobiļu ekspluatāciju, minot, ka pasažieru pilsētas autobusi var nobraukt ap 300 līdz 400 kilometriem un to uzpilde aizņem no septiņām līdz desmit minūtēm. Starikovs apgalvoja, ka jauno trolejbusu ekspluatācija nepārsniegs pašreizējās izmaksas.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) paspārnē šobrīd notiekošie procesi apliecina, ka tā var būt intelektuāls līderis. LZA ir Eiropas Komisijas izveidotā Ūdeņraža un kurināmā elementa kopuzņēmuma nominēts koordinators ūdeņraža elektrisko autobusu ieviešanas sabiedriskajā transportā projektu virzībai visā Ziemeļaustrumeiropā, kļūstot par mājvietu globāla projekta sastāvdaļai, kur tiek sinerģiski saslēgti enerģētikas, transporta un vides nozaru jautājumi.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda LZA prezidents Ojārs Spārītis un zinātnieki Aivars Starikovs un Jānis Fricsons.

LZA, analizējot citu Eiropas pilsētu pieredzi, kur kopumā ikdienā sabiedriskajā transportā tiek ekspluatēti 80 ūdeņraža elektriskie autobusi, ir pieejama informācija par iespējamiem tehniskajiem risinājumiem un to piemērotību katras pašvaldības pilsētas specifiskajām vajadzībām. LZA palīdz ieinteresētajām pašvaldībām un uzņēmumiem veikt priekšizpēti par esošo infrastruktūru, pieejamiem energoresursiem un sabiedriskā un privātā transporta ekspluatācijas raksturlielumiem.

Ūdeņraža elektromobiļi (FCEV) jau tiek ražoti sērijveidā. To galvenais enerģijas avots ir ūdeņradis, kurš oksidējas ūdeņraža kurināmā elementā, radot elektrību piedziņas elektromotoru darbināšanai. Lielākā FCEV priekšrocība, salīdzinot ar akumulatora elektromobiļiem, ir tā, ka ūdeņraža izmantošana nodrošina lielāku nobraukumu ar vienu uzpildes reizi un īsāku uzpildes laiku. Pasaules lielākie autoražotāji jau ievieš ūdeņraža tehnoloģijas savos produktos un tuvākajā laikā plāno uzsākt to sērijveida ražošanu. Pirms uzsākt tirgošanu ražotāji gan parasti ņem vērā, cik attīstīta konkrētā valstī ir infrastruktūra, atzīmē zinātnieki.

Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam Eiropu padarīt klimatneitrālu, tomēr šobrīd nav plāna, kā atbalstīt tālsatiksmes autobusus pārejā uz oglekļneitrāliem risinājumiem. Šķiet, ka pastāv kopēja ilūzija par to, ka elektriskie vilcieni atrisinās visas ar tālsatiksmes transportu un klimata mērķu sasniegšanu saistītās problēmas.

Kamēr Eiropas un valstu iekšējie līdzekļi tiek ieguldīti dzelzceļa savienojuma izveidē un attīstībā, tālsatiksmes autobusi ir aizmirsti. Nākotnes tālsatiksmes transporta risinājumu pamatā nav tikai pārvietošanās ar vilcieniem, bet gan dažādu transporta veidu mijiedarbība. Pat Vācijā, kur ir ļoti blīvs dzelzceļa tīkls, autobusi ir ārkārtīgi svarīgi.

Pirmkārt, ir daudz lokāciju, kur vilcieni nekad nebrauks dažādu iemeslu dēļ, piemēram, sliežu ceļu būvniecība prasa laiku un ne vienmēr gūst pozitīvu atbalstu sabiedrībā, jo cilvēki nevēlas, lai dzelzceļš būtu blakus viņu pagalmam. “Rail Baltica” ir viens no piemēriem - mēs strādājam pie jauna vilciena maršruta attīstības, tomēr neesam spējuši panākt pietiekami lielu progresu.

Šogad galveno profesora Alfrēda Vītola vārdā nosaukto Gada balvu par izcilu devumu enerģētikā saņēmis Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta (CFI) vadošais pētnieks Jānis Kleperis, informē AS "Latvenergo" pārstāvji.

Latvijas zinātnieki 24.reizi saņem Gada balvas enerģētikā. "Latvenergo" un Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) pasniedz Gada balvu zinātniekiem, lai veicinātu nozares un zinātnes attīstību, izceltu izcilu jauno zinātnieku veikumu vai mūža devumu enerģētikā.

J.Kleperis savu akadēmisko un zinātnisko darbību ir veltījis ūdeņraža iegūšanas un uzkrāšanas tehnoloģiju pētījumiem Latvijas enerģētikai. Nodarbojies ar ūdeņraža īpašību un mijiedarbības pētījumiem jau no LU CFI pirmsākumiem, izveidojis un vadījis Ūdeņraža enerģētikas materiālu laboratoriju, kas, paplašinoties pētījumu laukam, tika pārdēvēta par Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratoriju. Valsts pētījumu programmās "Enerģētika" darbojas kopš to izveides un šobrīd realizētajā programmā tiek vadīta darba paka "Ūdeņraža ieguves tehnoloģiju izvērtējums atkarībā no resursa, energopatēriņa, izmaksām, elastības un paplašināšanas iespējām".

No 13. līdz 15.oktobrim Maskavā notiek Krievijas Enerģētikas nedēļas starptautiskais forums, kuram seko līdzi arī “Dienas Bizness”. Tas ir svarīgs notikums enerģētikā ne tikai Krievijā, bet arī visās valstīs, kuras saņem kaimiņvalsts eksportēto enerģiju.

Foruma tēmas skar gan enerģētikas tirgu analīzi un prognozes, gan enerģētikas digitalizāciju, klimata mērķu sasniegšanu, jaunos tehnoloģiskos risinājumus un inovācijas enerģētikā, kā arī jauna tipa regulējumu enerģētikā.

Pirmajā foruma dienā kā Eiropas Savienībai (ES) nozīmīga tēma bija ES “zaļā kursa” ietekme uz Krievijas – ES sadarbību enerģētikas sektorā. Šis jautājums īpaši svarīgs pašlaik, kad augsto gāzes cenu laikā tiek piesaukta enerģētiskās krīzes iespējamība. Šeit tika diskutēts, kā panākt enerģētisko drošību patērētājiem mainīgos apstākļos.

Vēl viens svarīgs pirmajā foruma dienā izrunāts temats – ūdeņraža ražošana un eksports. Tika izteiktas prognozes, ka pēc dažādām aplēsēm 2050.gadā ūdeņraža pieprasījums pasaulē varētu sasniegt no 40 līdz 170 miljoniem tonnu gadā. 2024.gadā Krievija plāno saražot 200 tūkstoši tonnu ūdeņraža, 2 – 12 miljonus tonnu 2035 gadā un ne mazāk kā 15 miljonus tonnu 2050.gadā. Taču attiecībā uz ūdeņradi pagaidām lielākā neskaidrība ir tehnoloģijas, kuru attīstība pagaidām ir tikai sākuma stadijā.

AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) Eiropas Zaļā kursa ietvaros ir spēris nozīmīgu soli ūdeņraža tehnoloģijas integrācijas izpētei pašreizējā gāzes infrastruktūrā.

Apvienojoties Latvijas, Igaunijas, Somijas un Lietuvas gāzes pārvades sistēmas operatoriem, izveidota Ūdeņraža Baltijas koordinācijas grupa (Hydrogen Baltic Coordination group (H2BCG)), kuras viens no pirmajiem uzdevumiem būs kopīga pētījuma veikšana ūdeņraža ievadīšanai un transportēšanai esošajā gāzes pārvades sistēmā.

Izveidotās darba grupas ietvaros, kuru veido četru valstu gāzes pārvades sistēmas operatori - Conexus Baltic Grid (Latvija), Elering AS (Igaunija), Amber Grid (Lietuva) un Gasgrid Finland (Somija), ir tapusi vienošanās par kopīgiem principiem ilgtspējīgu gāzu attīstībā un tiks veikts kopīgs pētījums, lai noskaidrotu un novērtētu Latvijas, Igaunijas, Somijas un Lietuvas gāzes pārvades sistēmu tehniskās iespējas tajās ievadīt un transportēt ūdeņradi, kā arī identificētu tam nepieciešamos infrastruktūras uzlabojumus un aplēstu ar tiem saistīto investīciju apmērus.

Enerģētikas tematika 2022. gadā ir ļoti aktuāla visā pasaulē, un daudzviet nākas saskarties ar energoresursu pieprasījuma pieaugumu, ko ietekmējusi ģeopolitiskā situācija – Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Esam piedzīvojuši ļoti augstu energoresursu cenu eskalāciju.

Tādējādi šis gads enerģētikas nozarē veido būtisku pagriezienu Eiropā, Ziemeļvalstīs un Baltijā, lai nodrošinātu savas valsts energoneatkarību un energoapgādes drošumu. Šogad ir pārtraukti darījumi ar Krieviju, tādējādi energoresursu iegādi kompensējam ar darījumiem citās valstīs un reģionos.

Svarīgi, ka 2022. gada enerģētiskā krīze ir devusi jaunu impulsu, lai daudz straujāk attīstītu jaunus dabasgāzes piegādes ceļus un pārtrauktu gāzes iegādi no Krievijas. Ir sperti ievērojami soļi Baltijā, un kā alternatīva intensīvi attīstīta sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) infrastruktūra, piemēram, Inko SDG terminālis Somijā, kura jauda ir plānota līdzvērtīga Klaipēdas SDG termināļa jaudai, ir neatsverams pastiprinājums energoapgādes pietiekamībai.

Eiropas Investīciju Bankas (EIB) viceprezidents Aleksanders Stubs un Eiropas Komisijas pārstāve Latvijā Inna Šteinbuka kopā ar Rīgas domes un uzņēmuma Rīgas satiksme pārstāvjiem pirmdien klātienē aplūkoja, kā norit ūdeņraža ražošanas, uzpildes un uzglabāšanas stacijas celtniecība Rīgā, Vienības gatvē 6.

Staciju plānots nodota ekspluatācijā šā gada beigās, sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S). Projekta kopējās izmaksas ir 8,1 miljons eiro, no tām 4,05 miljoni ir Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, bet 4,05 miljonus eiro segs Rīgas dome, izmantojot aizdevumu, kuru nodrošina Eiropas Investīciju banka (EIB), Ziemeļu investīciju banka (NIB) un SEB banka.

Jau vēstīts, ka Rīgas satiksme jūlijā noslēdza līgumus par finansējuma saņemšanu no EIB 75 miljonu eiro apmērā un Ziemeļu Investīciju bankas (NIB) 60 miljonu eiro apmērā. Finansējums paredzēts, lai aizstātu finansējumu 2016. gadā noslēgtajam iepirkuma līgumam par 20 jauniem zemās grīdas tramvajiem. Tāpat finansējums paredzēts ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu iegādei, kā arī investīcijām ūdeņraža ražošanas, uzpildes un uzglabāšanas stacijas un zemās grīdas tramvaju satiksmes infrastruktūrā.

No 12. augusta Rīgas satiksme (RS) testēs Scania Citywide elektroautobusu, informē pašvaldības uzņēmumā.

Sākotnēji autobuss kursēs 12. autobusa maršrutā, taču lai veiktu pilnvērtīgāku testēšanu, tas tiks norīkots arī citos maršrutos.

Elektroautobuss ir baltā krāsā un vizuāli atšķirsies no pārējiem RS autobusiem, taču tāpat kā jebkurā transportlīdzeklī, arī elektroautobusā, pēc iekāpšanas nekavējoties pasažieriem jāveic brauciena reģistrācija vai jāiegādājas biļete pie transporta līdzekļa vadītāja. Savukārt pieturvietas paziņos vadītājs.

Nākamo piecu līdz septiņu gadu laikā RS būs jānomaina ap 250 autobusiem un daļa no tiem jāmaina uz bezizmešu transportu.

Kā jau iepriekš ziņots, šī gada martā RS uzaicināja elektroautobusu un ūdeņraža autobusu ražotājus sadarboties testēšanā.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” turpina bezizmešu transporta testus pilsētas satiksmē un no 24. augusta izmēģinājuma braucienus uzsāks vēl viens elektroautobuss - Solaris nUrbino 18 Electric.

Sākotnēji autobuss kursēs 12. maršrutā, taču lai veiktu pilnvērtīgāku testēšanu, tiks norīkots arī citos maršrutos.

Šis Solaris elektroautobuss ir 18 metrus garš pelēkā un baltā krāsojumā. Neskatoties uz vizuālo atšķirību no pārējiem “Rīgas satiksmes” autobusiem, uz testa elektroautobusu attiecas visi ierastie sabiedriskā transporta izmantošanas noteikumi. Pēc iekāpšanas pasažieriem ir nekavējoties jāveic brauciena reģistrācija vai jāiegādājas biļete pie transporta līdzekļa vadītāja.

Rīgas satiksme testēs elektroautobusu  

No 12. augusta Rīgas satiksme (RS) testēs Scania Citywide elektroautobusu, informē pašvaldības...

Lai iegūtu pēc iespējas plašāku un daudzpusīgāku pieredzi, “Rīgas satiksme” testē vairāku ražotāju transportlīdzekļus. Patlaban testa braucienus ir noslēdzis “Scania Citywide” elektroautobuss.

Nākamo piecu līdz septiņu gadu laikā “Rīgas satiksmei” būs jānomaina ap 250 autobusiem un daļa no tiem jāmaina uz bezizmešu transportu. Elektroautobusu izmantošana prasa jaunas zināšanas un pieredzi. Sadarbībā ar elektroautobusu un ūdeņraža autobusu ražotājiem “Rīgas satiksme” veic testēšanu, lai izmēģinājuma braucienos pārliecinātos par enerģijas uzkrāšanas risinājumu piemērotību maršrutu tīklam, uzlādes risinājumiem, kā arī braukšanas paradumu ietekmi uz enerģijas patēriņu.

Atjaunīgo energoresursu (AER) projekti jāattīsta virzienā, kurā ir līdzsvars starp attīstāmajām AER jaudām, paredzamajiem elektroenerģijas tirgus principiem un iespējamiem atbalsta mehānismiem.

Šī brīža tendence Eiropā ir AER projekti bez valsts garantētajām subsīdijām. Baltijā tiek prognozētas pat vairākus tūkstošus megavatu (MW) lielas vēja elektrostaciju jaudas.

Eiropā šī brīža tendence ir tā saucamie AER nulles cenas projekti jeb projekti bez valsts garantētajām subsīdijām, kur arvien vairāk valstu savus nacionālos AER attīstības mērķus mēģina sasniegt, izsludinot AER izsoles ar noteiktu AER iepirkuma apjomu un noteiktu cenu griestu. Šo projektu attīstītāji, izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, nosola AER jaudas par vidējām tirgus cenām un pat nulles cenām, kā tas ir Vācijā, Holandē un Lielbritānijā. Savukārt Nord Pool biržas cenu analīze parāda, kā lielas vēja elektrostaciju (VES) izstrādes samazina elektroenerģijas cenas, un 2020. gadā pat vairākkārt ir bijuši periodi ar negatīvām cenām. Tādos gadījumos projektu investori var būt zaudētāji.

Latvijas Zinātņu akadēmijā šā gada 18. maijā nu jau 12. reizi, piešķirot prestižās 6000 eiro vērtās L΄Oréal Latvijas stipendijas Sievietēm zinātnē ar UNESCO Latvijas Nacionālas komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu, tika godinātas trīs šogad veiksmīgākās sievietes zinātnē.

Šogad stipendiju ieguva trīs talantīgas zinātnieces - inženierzinātņu doktore materiālzinātnēs Kristīne Šalma-Ancāne, inženierzinātņu maģistre ķīmijas tehnoloģijā Jevgeņija Lugiņina un dabaszinātņu maģistre bioloģijā Ilze Dimanta.

Rīgas Tehniskās universitātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošā pētniece Kristīne Šalma-Ancāne meklē risinājumu globālai saslimšanai – osteoporozei. Tā ir hroniska kaulu slimība, kura skar vismaz 200 miljonus cilvēku visā pasaulē. Zinātnieces pētījums ir vērsts uz tādu kaulu implantmateriālu izstrādi, kas veicinātu osteoporotisku kaulu lūzumu dzīšanu un reģenerācijas procesu, vienlaikus nodrošinot terapeitisku vai ārstniecisku efektu uz osteoporozes skartajiem kaulaudiem.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

Auto pārbūves uzņēmuma SIA "Electrify" meitasuzņēmums AS "Electrify H2" sācis darbu pie ar ūdeņradi darbināmas motorlaivas izstrādes, un tā īstenošanai plāno piesaistīt 201 250 eiro no individuāliem pūļa investoriem, informē uzņēmuma pārstāvji.

"Electrify H2" iecere paredz izstrādāt pilnībā ar ūdeņradi darbināmas motorlaivas, piedāvājot ilgtspējīgākus transporta risinājumus ne tikai Latvijas tirgum.

"Electrify H2" vadītājs Agris Amoliņš skaidro, ka Eiropas Savienības (ES) mērķis ir līdz 2050.gadam kļūt klimata neitrālai. Šobrīd emisijas no transporta veido 25% no kopējā izmešu apjoma. Savukārt tirgū ir konkurētspējīgu transporta līdzekļu iztrūkums motorlaivu segmentā, kas atbilstu ilgtspējīgu mobilitātes risinājumu kritērijiem, un faktiski ūdenstransporta tirgū šobrīd nav ar ūdeņradi darbināmu peldlīdzekļu.

Uzņēmums jau šobrīd izstrādā motorlaivu, kas balstīsies uz ūdeņraža molekulu tehnoloģiju, kuras rezultātā vienīgais radītais blakus produkts ir tīrs ūdens.

Šodien Latvijas dzelzceļš (LDz) kopā ar Čehijas kompāniju CZ LOKO un Kanādas uzņēmumu Ballard Power Systems parakstīja saprašanās memorandu, kas paredz apvienot pieredzi un kompetences, lai izstrādātu tehnoloģisko risinājumu ūdeņraža-elektriskai lokomotīvei uz ČME3 manevru lokomotīves bāzes.

Ekspluatējot pārbūvēto manevru lokomotīvi, plānots samazināt trokšņa emisiju un vibrāciju līmeni, kā arī pilnībā samazināt dzinēja radīto izmešu daudzums.

«Ar ūdeņradi darbināmas lokomotīves mūsdienās vairs nav zinātnisks eksperiments vai futūristisks sapnis. Tā ir realitāte, kurā apvienotas mūsdienu tehnoloģijas un zināšanas. Pāreja uz ūdeņradi kā enerģijas nesēju, iezīmē jauna tehnoloģiska laikmeta sākšanos transporta segmentā, ko raksturo efektīva energoresursu izmantošana un apkārtējās vides piesārņojuma samazināšana,» skaidro VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iepazīstinājusi ar aktualitātēm Astanas EXPO 2017 rīkošanā - Latvijas paviljona būvniecība ir noslēgusies un nacionālās dienas ietvaros, 9.jūlijā, izstādi apmeklēs arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

LTRK valdes priekšsēdētājs un EXPO 2017 komisārs Jānis Endziņš pastāstīja, ka pašreiz realizētas visas ieceres par Latvijas paviljona izskatu un veidolu, izveidojot to gan pievilcīgu apmeklētājiem, tostarp bērniem un jauniešiem, gan arī ērtu biznesa sarunām un sadarbības partneru tikšanās organizēšanai. «Mūsu mērķis ir būt interesantiem un interaktīviem, parādot Latviju no dažādiem skatu punktiem. Tādēļ sagatavotas sešas virtuālās tūres, ko iespējams noskatīties ar 3D brillēm, iejūtoties kā kamaniņu sportista «ādā», tā arī baudot Rīgas arhitektūru un kultūru, klausoties Raimonda Paula mūziku utt.,» saka J.Endziņš, piebilstot, ka paviljona otrajā stāvā plānots rīkot arī konferences un tikšanās uzņēmējiem, tādējādi apvienota gan izklaide, gan darba vide.