"Grāmatiņās esmu sarakstījusi tādas lietas, kuras man savā dzīvē būtu gribējies zināt ātrāk," saka dizainere Arta Citko, kura radījusi rotaļīgas darba burtnīcas gan pieaugušajiem, gan jauniešiem.

"Happy Playbooks" ir nelielas grāmatiņas, kuras veltītas dažādām tēmām, piemēram, kā izveidot sava personīgā zīmola dizainu, atklāt savu iespējamo karjeras virzienu, uzlabot attiecības ar bērniem u.c.

"Es tās saucu par grāmatiņām, jo tās ir kā grāmatas, bet mazākas un praktiskākas. Saturā ir daudz grāmatai atbilstošas informācijas," saka A.Citko.

Savu pirmo "Happy Playbooks" A.Citko izdeva 2017. gada pavasarī un šo gadu laikā kopumā tapušas astoņas dažādas grāmatiņas.

"Pirmā grāmatiņa bija veltīta zīmoliem un tā radās no tā, ka pati strādāju ar zīmoliem, palīdzu viņiem izveidot grafisko identitāti, stila vadlīnijas un tad es sapratu, ka katru reizi uzdodu vienus un tos pašus jautājumus. Sapratu, ka tie jāsaliek kaut kādā formātā, ka uzreiz varu iedot gatavus jautājumus un uz tiem var atbildēt. Sazīmēju, saliku kā man likās pareizi un sapratu, ka to var izveidot grāmatiņas formātā. Bija pāris cilvēki, kas teica, ka tas varētu būt noderīgi gan aģentūrām, kas strādā ar saviem klientiem, gan pašnodarbinātajiem, lai labāk saprastu savu zīmolu," stāsta A.Citko.

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Šā gada sākumā visai trauksmainā ģimenes ārstu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vārdu apmaiņa par ārstu pakalpojumu apmaksas atskaitēm ieņēmumu dienestam tā, lai «vilks būtu paēdis un kaza dzīva», ir rezultējusies vienā izcili efektīvā risinājumā.

VID akceptējis elektroniskās kvītis, kas čeku par ārstniecības iestādes sniegtajiem pakalpojumiem ļauj noformēt digitāli – izrakstīt ātri, jebkurā diennakts laikā, paveikt to viedtālrunī, ja nepieciešams. Tas šobrīd ir līdzvērtīgs maksājuma dokuments kases čekam un papīra kvītij. Es ticu – uz šo praksi ir vērts paskatīties ne tikai ārstniecības nozares kontekstā.

Atgādināšu – lielo satraukumu radīja pērn valdības pieņemtais lēmums par katru daktera pakalpojumu izrakstīto kvīti VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) ievadīt pamatīgu informāciju – pacienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, saņemto pakalpojuma veidu, kvīts numuru un samaksāto summu. Ir jau saprotama kontrolējošās iestādes vajadzība rūpēties par nodokļu nomaksu, taču arī ārstu sašutumam bija pamats – 21. gadsimta sākumā bieži ar roku aizpildīt kvīšu grāmatiņas un tad šo informāciju otrreiz vadīt EDS nav visai efektīvi. Ārstniecībai tiek «nozagts» laiks, bet alternatīva – diezgan padārga visiem noteikumiem atbilstoša kases aparāta iegāde, kas nelielai ārsta praksei nav pat likumā prasīta un būtu pamatīgs finanšu slogs. Pēc Latvijas lauku ģimenes ārstu aplēsēm – 2/3 no ģimenes ārstu praksēm ir nelielas un izmanto tieši papīra kvīšu grāmatiņas.

Aizvadītās nedēļas nogalē Rīgas policisti aizturējuši kādu vīrieti, kas tiek turēts aizdomās par veselību apliecinošu dokumentu viltošanu, tostarp arī par viena no SIA Mego lielveikaliem kulinārijas darbinieku medicīnisko grāmatiņu viltošanu.

Izmeklēšana tika veikta pēc tam, kad par atklātiem pārkāpumiem kādā lielveikalā policiju informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbinieki. Februārī veiktās pārbaudēs PVD darbinieki konstatēja, ka lielai daļai kāda lielveikala darbinieku bijušas viltotas Labklājības ministrijas (LM) Medicīniskās grāmatiņas un apliecības par «Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā» kursa noklausīšanos. Db.lv jau rakstīja, ka PVD atklāja, ka vienā no SIA Mego veikaliem no 70 strādājošajiem darbiniekiem 62 bija viltoti ieraksti medicīniskajās grāmatiņās, turklāt ilgstošu laiku – vismaz 3 gadus.

Rīgas pilsētas pārvaldes PVD inspektori vienā no SIA Mego veikaliem atklājuši viltotas medicīniskās grāmatiņas.

Kā informē PVD, no 70 strādājošajiem darbiniekiem 62 bija viltoti ieraksti medicīniskajās grāmatiņās, turklāt ilgstošu laiku – vismaz 3 gadus. Šis veikals gatavo kulinārijas un gaļas produktu izstrādājumus izplatīšanai visā valsts teritorijā.

Informāciju par viltojumiem medicīniskajās grāmatiņās dienests nosūtīja Kriminālpolicijas pārvaldei un ir saņēmis atbildi, ka tiek uzsākts kriminālprocess. PVD veikto pārbaužu laikā satraukumu radījis tas, ka ārstus neapmeklē un veselības pārbaudes neveic bērnu dārzu un skolu pārtikas blokos, kā arī dažos lielajos tirdzniecības uzņēmumos strādājošie.

Pārtikas un veterinārais dienests aicina pārtikas apritē iesaistītās personas rūpēties ne tikai par savu, bet galvenokārt par apkārtējo cilvēku veselību. PVD ģenerāldirektors Māris Balodis uzsver: «Šie pārtikas apritē iesaistītie darbinieki neapzinās, ka, nerūpējoties par savu veselību, rada reālus draudus patērētāju veselībai. PVD, veicot pārbaudes pārtikas aprites uzņēmumos, stingrāk pārbaudīs ierakstus medicīniskajās grāmatiņās.» Obligātās veselības pārbaudes pārtikas apritē iesaistītajiem jāveic vienreiz gadā.

Tā kā algas nodokļa grāmatiņas saņemšanas kārtība un izsniegšanas forma papīra dokumentu veidā kļuvusi neefektīva, būtu jāievieš elektroniski pieejama algas nodokļa grāmatiņa.

Tā secinājusi Finanšu ministrija (FM). Pašlaik informācija iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu piemērošanai tiek uzturēta gan elektroniski, gan papīra dokumentā, ierakstot informāciju par piemērojamiem IIN atvieglojumiem algas nodokļa grāmatiņā, skaidrots informatīvajā ziņojumā par elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas ieviešanu. Ziņojums izskatīts valdībā, dodot «zaļo gaismu» elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas ieviešanai no 2014. gada.

Ieviešot elektroniski pieejamu algas nodokļa grāmatiņu, iedzīvotājiem pašlaik algas nodokļa grāmatiņā norādītā informācija būs pieejama elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmas (EDS) Nodokļu maksātāju datu sistēmā, kā arī EDS klientiem vai tiem, kas nav EDS klienti, – portālā latvija.lv.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no 2014.gada 1.jūnija visiem nodokļu maksātājiem algas nodokļa grāmatiņa būs tikai elektroniskā formā un gan pašai personai, gan tās darba devējam tā būs pieejama, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Līdz 2014.gada 1.jūnijam papīra formātā izsniegtās algas nodokļa grāmatiņas pēc 2014.gada 1.jūnija vairs nebūs derīgas un izmantojamas. Algas nodokļa grāmatiņa papīra formātā, kas paliek darba devēja vai citas institūcijas īpašumā, ir jāglabā 75 gadus, savukārt tās, kas ir fiziskās personas rīcībā – piecus gadus.

Personām, kurām līdz 2014.gada 1.jūnijam jau ir izsniegta algas nodokļa grāmatiņa papīra formā, tā automātiski tiks aizstāta ar elektronisko algas nodokļa grāmatiņu. Savukārt, ja tām personām (arī nepilngadīgajām), kurām līdz 2014.gada 1.jūnijam nebūs izsniegta algas nodokļa grāmatiņa papīra formā, būs nepieciešama algas nodokļa grāmatiņa, tad personai par to jāiesniedz iesniegums VID un vienas dienas laikā personai tiks izveidota elektroniskā algas nodokļa grāmatiņa.

No Latvijas modes zīmola QooQoo iepriekšējo kolekciju audumu atgriezumiem QooQoo, sadarbojoties ar Rabit!! Paper Goods, radījis piezīmju grāmatiņas.

No katra auduma atgriezuma kopumā tiks izgatavotas ne vairāk kā trīs grāmatiņas.

Grāmatiņas radījuši grāmatsējēji, kas darbojas šajā nozarē 30 gadus, teikts QooQoo paziņojumā.

«Dizaina apvienība Rabit!! Paper Goods un zīmols QooQoo vēlas pievērst uzmanību pasaulē aktuālajam jautājumam par ilgtspējīgas modes attīstību,» teikts modes zīmola paziņojumā.

Jaunradīto piezīmju grāmatiņu iekšlapu papīru ražo Arctic Paper, kas ieguvis starptautisku FSC (Forest Stewarship Council) sertifikātu.

Jau rakstīts, ka šobrīd zīmolam QooQoo ir vairāki veikali Taivānā, Honkongā, Austrālijā un Polijā, kas regulāri pasūta zīmola produkciju. Šobrīd Latvijas tirgus veido 10-20% no apgrozījuma. Nesen QooQoo piedalījās modes un dizaina izstādē Kopenhāgenā, kur viņus uzaicināja sadarbības partneris no Dānijas. Kopš tā brīža ievērojami pieaudzis mājaslapas apmeklētāju skaits un arī pirkumu skaits, piemēram, janvārī pārdošanas rādītāji pārsniedza decembri, kas tradicionāli skaitās dāvanu pirkšanas mēnesis.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Valsts policija aizdomās par degvielas zagšanu uzpildes stacijās aizturējusi 53 kriminālprocesos figurējušu vīrieti, informēja Valsts policijā.

Oktobrī Teikas iecirknī tika saņemta informācija par diviem gadījumiem, kad persona Rīgas degvielas uzpildes stacijās savā automašīnā uzpildījusi degvielu un aizbraukusi prom nesamaksājot. Policija noskaidroja, ka noziegumā izmantotajam transportlīdzeklim bijušas uzstādītas zagtas valsts numura zīmes.

Izmeklēšanas laikā iegūstot videonovērošanas kameru ierakstus, tika noskaidrota aizdomās turētā persona, līdz 26.novembrī likumsargi šo personu aizturēja.

Aizturētais dzimis 1986.gadā un iepriekš daudzas reizes sodīts. Policijas datubāzē atrodama informācija par 53 kriminālprocesiem, kas pret vīrieti tikuši sākti, un lielākā daļa ir par šādiem pašiem noziegumiem. Šogad septembrī vīrietis bija iznācis no ieslodzījuma vietas un ātri vien atgriezies uz noziedzīgā ceļa.

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.

No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.

Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra

Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.

Ikvienam nodokļu maksātājam pienākas atvieglojumi par apgādājamajiem - pat, ja tie nav ierakstīti viņu algas grāmatiņā.

Atvieglojumus šajā gadījumā var pieprasīt ar gada ienākumu deklarāciju. Turklāt šie atvieglojumi pienākas arī gadījumā, ja nodokļu maksātājs nav guvis ienākumus pilnu gadu. Šo ir apstiprinājusi arī Administratīvā apgabaltiesa savā spriedumā lietā Nr. A420206318 (https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/382384.pdf). Spriedums ir stājies spēkā šā gada 11. jūnijā.

Jāatzīst, ka praksē sastopamies samērā bieži ar šo formālo prasību no VID. Proti, klienti aizpilda savas gada deklarācijas, deklarējot atvieglojumus, taču VID neatmaksā viņiem IIN, kamēr nav izlabots algas nodokļu grāmatiņas ieraksts. Vairums no klientiem apzināti neaizpilda savas algas grāmatiņas ar vēlmi izvairīties no tā, lai viņu darba devēji būtu informēti par apgādājamiem dažādu iemeslu dēļ. Taču, nevēloties strīdēties ar VID un vēloties saņemt pēc iespējas ātrāk IIN pārmaksu, tie pakļaujas šai nepamatotai VID prasībai un veic labojumus savā algas grāmatiņā. Turklāt vēlāk tiem arī esot jāraksta atsevišķs iesniegums VID ar lūgumu vēlreiz pārskatīt viņu lēmumu neveikt IIN atmaksu.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Samsung Galaxy jaunums – Galaxy Note – ir klāt. Tālruņa un planšetdatora hibrīds apvieno abu iekārtu labākās īpašības un sniedz vēl nebijušas iespējas ikdienas gaitās.

Sākoties viedtālruņu laikmetam, vairums lietotāju ar patiesu aizrautību novērtēja jaunās iespējas taupīt laiku un enerģiju, darbu paveikšanu pārceļot no datora uz telefona ekrānu. Tomēr realitātē mēs joprojām mēdzam ņemt līdzi arī piezīmjdatoru vai planšetdatoru. Piemēram, ja pārbaudīt e-pastu nelielajā viedtālruņa ekrānā ir ļoti ērti, izvērsti atbildēt uz vēstulēm – ne pārāk. Protams, arī piezīmju grāmatiņas, plānotāji un pildspalvas nekur nav pazudušas – veikt īsas piezīmes ar roku ir vienkāršāk, savukārt plānotāju katrs no mums iekārto pēc savas sistēmas un vajadzībām. Un tas nebūt nav viss – vēl taču eksistē e-lasītāji, spēļu konsoles, mp3 atskaņotāji.

Ziedoņa Stutiņa bizness ir arī viņa talants un apsēstība – ģitārspēle. 2. jūlijā viņš panāks, ka Tukumā aptur transporta plūsmu un izslēdz strūklakas, lai ģitāristu orķestris varētu atskaņot Imanta Kalniņa ceturtās simfonijas otro daļu.

Tas būs grandiozs projekts, par kuru sapņots divpadsmit gadu, stāsta Stutiņa ģitārspēles studijas īpašnieks un kultūras projektu vadītājs Ziedonis Stutiņš. Šogad kopā ar mūziķi Silviju Silavu viņam izdevies sapni īstenot. Jūlija sākumā projekts ieraudzīs dienasgaismu, vai, pareizāk sakot, to izdzirdēs ikviens, kurš šajā dienā būs Tukumā. Tā būšot dāvana Imantam Kalniņam 70. dzimšanas dienā, Imantos un arī dāvana pašam sev. Divas dienas ģitāristi no visas Latvijas mēģinās, lai 2. jūlija vēlā vakarā Tukuma pilsētas laukumā vienotos aranžējuma pirmatskaņojumā.

Stutiņa ģitārspēles studijai ir divi dibinātāji – Ziedonis Stutiņš un Jānis Caune. Jānis pie Ziedoņa mācījies spēlēt ģitāru. «Viņš mani pagrūda uz divām pozitīvām lietām. Pirmkārt, deva iespēju apkopot grāmatiņās to materiālu, pēc kura strādāju. Viņš panāca, ka izdevniecības De Novo valde bija ar mieru ieguldīt naudu mācību grāmatiņās topošajiem ģitāristiem. Otra forša palīdzība no viņa nāca laikā, kad strādāju Rīgas skolēnu pilī un dzīvoju no algas līdz algai. Viņš teica, ka vajag taisīt augšā pašam savu studiju,» atceras Z. Stutiņš. Tolaik SIA dibināšanai bija vajadzīgi 2000 latu. Budžeta iestādes skolotājam tādas naudas nebija, un Jānis to aizdevis pret kapitāldaļām.

"Valsts ekonomika ir klīniskās nāves stāvoklī, un tās atdzīvināšanai nepieciešamo aizdevumu devēji diktē valsts izdevumu samazināšanu, kas būtu jāņem vērā jebkurai valdībai," intervijā laikrakstam Neatkarīgā, uzsver ekonomikas ministrs Artis Kampars.

"Ne valsts, ne iedzīvotāju privātajos budžetos radušās problēmas nekādā ziņā nevar saistīt ar Dombrovska kunga darbošanos. Viņš un mēs visi esam iepriekš brīdinājuši par to, ka notiks tā, kā tagad notiek. Lai valsts izietu no krīzes, ir nepieciešami pasākumi, kuri parādīs milzīgās atšķirības starp veco valdību un jauno valdību," norāda A. Kampars.

"Tās autori ir pasaulē vadoši krīzes menedžmenta speciālisti, kuri atraduši veidu, kā padarīt cilvēkiem saprotamas pārmaiņu vadības problēmas. Viens no grāmatiņas personāžiem ir pingvīns ar vārdu Tānav – pingvīns, kas apstrīd visu. Arī mans uzdevums ir pierādīt ļoti daudzajiem Tānav Latvijas sabiedrībā, ka mēs tomēr esam spējīgi kaut ko paveikt un ka valdības nomaiņa nenozīmēja krēslu pārbīdi un izdevīgu amatu pārdalīšanu. Pieminētās grāmatiņas beigās Tānav atbalstītāju skaits saruka no puses līdz trijiem vai pieciem," sacīja A. Kampars.

Ir teorija, ka uzņēmumiem trešais, ceturtais gads ir tas kritiskākais, bet SIA Weekendbox tā neesot. «Šovasar jūlijā pat esam uzstādijuši pārdošanas rekordu,» saka uzņēmuma līdzīpašnieks Elmars Romeiko. To, ka niša darbībai īstā, apliecina arī tas, ka ir radušies sekotāji, konkurenti.

Weedendbox piedāvā dāvana aizņemtiem cilvēkiem – gan dāvinātājiem, gan saņēmējiem, par savu produktu stāsta Elmars. Ideja – nelielā bukletā, kastē tiek apkopoti daudzi dažādi izklaides, skaistumkopšanas un citādu piedzīvojumu piedāvājumi vienā cenu kategorijā. Grāmatiņu tematiskais piedāvājums un cenas dažādas. Dāvinātājs iegādājas šo bukletiņu līdzīgi kā dāvanu karti un saņēmējs pats var izvēlēties sev tīkamāko variantu, sev piemērotākajā laikā. Uzņēmēji ar gandarījumu atklāj, ka no tā brīža, kad viņus iepriekš kā jaunu uzņēmumu intervēja DB, sortiments no vienas piedāvājumu grāmatiņas izaudzis līdz prāvai kaudzītei, turklāt apgrozījums katru gadu par 20–30% palielinājies. Viens no uzņēmuma īpašniekiem – Elmars ticis pie diviem maģistra grādiem – uzņēmējdarbībā un sabiedriskajās attiecībās.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši Eiropas Savienībā (ES) par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

Ar priekšlikumu plānots arī stiprināt rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmēs tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezās Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.

Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas ietvaros Viesturs Celmiņš veicis pētījumu par Latvijas pilsētu sociālekonomisko attīstību. «Tagad visa socioloģija ir kļuvusi par pilsētu socioloģiju, jo pilsētā notiek viss,» viņš secina.

Kā šobrīd Latvijā jūtas pilsētnieks?

Viens no pieņēmumiem ir, ka cilvēki pilsētās meklē dzīves kvalitāti – iespējas atpūsties, izklaidēties un strādāt. Rīgā salīdzinoši šādas iespējas ir vislabākās, bet cilvēki nav apmierināti – lai gan viņiem ir iespējas iet uz Jauno Rīgas teātri, citiem ir iespējas braukt uz teātri Sidnejā. Secinājums? Objektīvi labos apstākļos tu vari būt subjektīvi nelaimīgs. Sociologiem tas ir interesanti, bet Rīgas domei šādi secinājumi nepatīk, viņi saka – ko jūs tur māžojaties? Jūs teicāt, ja mēs radīsim objektīvi labus dzīves apstākļus, cilvēki būs apmierināti, bet viņi tādi nav! Bet tur neko nepadarīsi – jo cilvēkam vairāk ir, jo viņš vairāk grib. Tas ir dzīves paradokss, ne socioloģijas vaina. Jo nav tā, ka, palielinoties teātru, veloceliņu un parku skaitam, cilvēki kļūs apmierinātāki. Tas neiet cauri. Tomēr analīze liecina, ka pat tie, kuri subjektīvi ir neapmierināti ar savu dzīvi, atzīst, ka pilsētā ir iespējas.

Viena no jebkura uzņēmuma veiksmes atslēgām ir laba komanda, un tās izveide parasti prasa gana daudz laika, pūļu un ieguldījumu. Tomēr, neskatoties uz vēlmi atrast pareizos cilvēkus un sastrādāties «ilgi un laimīgi», lielākā daļa darba devēju agri vai vēlu saskaras ar to, ka nākas kādu no rūpīgi meklētajiem cilvēkiem arī atlaist. Tādēļ ir vērts jau laikus zināt, kā tādās situācijās rīkoties.

Tipiskākie jautājumi, ko šai sakarībā uzdod darba devēji, saistīti ar iemesliem, uz kuru pamata darbinieku iespējams atbrīvot no darba, procedūru, kā tas korekti darāms un kā rīkoties, ja darbinieks «ar labu» nepiekrīt parakstīt uzteikumu, kā arī – kādos gadījumos darbinieku atlaist nevar un jāmeklē citi risinājumi.

Latvijas likumdošana darba devējam ļauj uzteikt darbiniekam darbu šādos gadījumos:

- ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla pārkāpj uzņēmumā noteikto darba kārtību vai neievēro darba līguma nosacījumus;

- ja darbinieks, rīkojoties prettiesiski, zaudējis darba devēja uzticību;

- ja darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem jeb neētiski (katrs konkrētais gadījums gan izvērtējams individuāli);