Lai uzvarētu atkritumu konkursā, sadalās pa pāriem 

Lai palielinātu iespējas uzvarēt Rīgas atkritumu konkursā, lielākie atkritumu apsaimniekotāji izveidojuši divas apvienības.

Elīna Pankovska, 27.09.2018
1/2

Šobrīd pilnā sparā rit Rīgas pašvaldības uzņēmuma SIA Getliņi Eko izsludinātais konkurss par atkritumu apsaimniekošanu. Pašvaldība atkritumu saimniecību galvaspilsētā ir iecerējusi sakārtot, ieviešot publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli. SIA Getliņi Eko pārstāve Linda Vītola-Barānova DB norāda, ka pieteikumus konkursā ir iesnieguši divi pretendenti, tomēr, kas tie ir, kamēr notiek pirmās kārtās vērtēšana, netiek atklāts. «Varam tikai pateikt, ka abi pretendenti ir apvienības, un prognozējam, ka pirmās kārtas vērtēšana notiks visu oktobri. Plānots, ka arī otrā kārta tiks izsludināta šogad,» piebilst L. Vītola-Barānova.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-27septembra-numurs

DB jau 2016. gada pavasarī rakstīja, ka institucionālā partnerība jeb kopsabiedrības izveidošana ir izdevīgākais variants Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas efektīvai funkcionēšanai ilgtermiņā. Tas izrietēja no finanšu ekonomiskās analīzes, kas tika veikta pētījumā par Rīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības perspektīvām. Sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu Rīgā sniedz četri uzņēmumi, kuriem ir noslēgts līgums ar pašvaldību un kuri ir tiesīgi savākt, šķirot un pārvadāt sadzīves atkritumus galvaspilsētā – SIA Clean R, SIA Pilsētvides serviss, SIA Eco Baltia vide un SIA Lautus.

Kā zināms, atkritumu apsaimniekošanas nozarē valda diezgan liela konkurence, bet vērtīgo Rīgas «kūkas kumosu» vēlas nokost visi lielākie atkritumu apsaimniekotāji. Kopējie ieņēmumi 20 gadu garumā tiek lēsti vairāk nekā 507 miljonu eiro apmērā, kas pēc sadarbības tiks sadalīti proporcionāli starp pašvaldību un privāto partneri. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta (RDMVD) Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe iepriekš skaidroja, ka 507,6 miljoni eiro ir paredzamā līguma cena – visu kopsabiedrības ieņēmumu kopsumma, kas ietver iedzīvotāju maksājumus un papildu ieņēmumus no otrreizējo izejvielu realizācijas, nevis peļņa projekta īstenošanas laikā.

SIA Pilsētvides serviss valdes loceklis Jurģis Ugors DB apstiprina, ka uzņēmums kopā ar SIA Lautus apvienojušies un iesnieguši savu piedāvājumu konkursā. Jāatgādina, ka šā gada sākumā Latvijas tirgu izlēma atstāt Zviedrijas kompānija Ragn-Sellsföretagen, kurai pilnībā piederēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Ragn-Sells. Līdz ar to uzņēmums atgriezās Latvijas īpašnieku rokās un kļuva par SIA Lautus.

Visu rakstu Sadalās pa pāriem lasiet ceturtdienas, 27.septembra laikrakstā Dienas Bizness!

Jaunākais izdevums