Lai veicinātu gāzes patēriņu, jādomā par jaunām nišām 

Dabasgāzes patēriņa pieaugums ļautu samazināt sistēmas uzturēšanas izmaksas un paaugstināt tirgus likviditāti, kā rezultātā veidotos izdevīgāks cenu piedāvājums, norāda eksperti

Armanda Vilcāne, 2019. gada 27. maijs plkst. 12:02

Foto: pixabay.com

Kopš 2007. gada dabasgāzes patēriņš Latvijā sarucis par 278 miljoniem m3, 2018. gadā sasniedzot 1422 miljonus m3, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis Andrejs Belijs (Andrei Belyi) skaidro, ka patēriņa kritums vērojams ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietuvā un citās Eiropas valstīs. Nozares pārstāvji prognozē, ka pieprasījumu pēc gāzes varētu veicināt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) un saspiestās dabasgāzes (CNG) attīstība.

Liels potenciāls

Šobrīd nepietiekamais pieprasījums ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem dabasgāzes piegādes avotu diversificēšanā, uzskata A.Belijs. «Jāsaka, ka kopš 2011. gada dabasgāzes patēriņš Baltijā ir ievērojami samazinājies, sevišķi tas attiecas uz elektroenerģētikas un siltumenerģijas sektoru. Šī iemesla dēļ kļuvis ļoti sarežģīti piesaistīt reģionam jaunus piegādātājus, īpaši - zemo cenu periodā. Viens no veidiem, kā audzēt pieprasījumu, ir gāzes izmantošana sauszemes un jūras transportā. Zināms, ka jau šobrīd gāzi dzinējos veiksmīgi izmanto gan sašķidrinātā, gan saspiestā veidā, un es uzskatu, ka šiem alternatīvās degvielas veidiem ir liels potenciāls arī nākotnē. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem CNG izmantošanā transporta sektorā ir Apvienotā Karaliste, taču arī Igaunijā šis sektors ik gadu aug,» stāsta A.Belijs, atgādinot, ka, izmantojot virtuālos cauruļvadus, CNG un LNG iespējams nogādāt uz jebkuru vietu, arī tādu, kas atrodas ārpus tīkla.

DB jau ziņoja, ka šā gada 16. maijā arī Latvijā AS Virši-A atvēra pirmo publiski pieejamo CNG staciju. Šā gada laikā uzņēmums iecerējis atvērt vēl vismaz divas šādas stacijas Rīgā, atklājot, ka neizslēdz iespēju darboties arī LNG segmentā. «Ja būs atbilstoša infrastruktūra, tad būs arī pieprasījums. Ja salīdzinām CNG un LNG attīstību Latvijā un citās Baltijas valstīs, tad jāsaka, ka pie mums šis tirgus nav tik attīstīts kā kaimiņvalstīs, jo infrastruktūra un iespējas tikai tagad tiek radītas. Viens no ierobežojošiem faktoriem ir akcīzes nodoklis CNG, kas pie mums ir gandrīz divas reizes lielāks nekā Igaunijā, bet, piemēram, Lietuvā CNG un LNG akcīzes nodoklis netiek vispār piemērots,» atzīmē Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs, piebilstot, ka patēriņu nākotnē varētu veicināt arī Via Baltica autoceļa attīstība.

Latvijas gāzes tirgus šobrīd veido 35% no kopējā Baltijas gāzes tirgus, teic A.Andrianovs, uzsverot, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā kopš 2010. gada pieprasījums pēc šī degvielas veida ir samazinājies par vairāk nekā 25%.


Visu rakstu lasiet 27. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 25. septembris plkst. 14:25

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi AS Gaso dabasgāzes sadales...

2018. gada 17. septembris plkst. 8:09

Politiķu dzīvē, īpaši pirms vēlēšanām, gadās brīži, kad neko nevar izdomāt, bet...

2018. gada 23. aprīlis plkst. 9:23

Kopējais kurināmā patēriņš pēdējos 26 gados samazinājies apmēram uz pusi, eksperti prognozē,...

2018. gada 23. februāris plkst. 8:12

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniegts AS Latvijas gāze meitasuzņēmuma...

2018. gada 07. februāris plkst. 10:27

Tiešie klienti būs gāzes kompānijas, kurām viena šāda iekārta izmaksās apmēram 3500 eiro.

Nepalaid garām

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem,...

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata...

Jau tuvāko gadu laikā Andrejsala var kļūt par dinamiskāko attīstības vietu, jo...

No šīs sadaļas
2019. gada 24. maijs plkst. 6:23

Plānots, ka vēja elektrostaciju (VES) kopējā uzstādītā jauda Latvijā līdz 2028. gadam...

2019. gada 23. maijs plkst. 14:09

Jaunākais vēja enerģijas nozares asociācijas WindEurope Eiropas Savienības statistikas pētījums...

2019. gada 16. maijs plkst. 13:59

Paceļot pirmos jaunās augstsprieguma elektrolīnijas «Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums»...

2019. gada 16. maijs plkst. 6:54

Pēdējo desmit gadu laikā būtiski audzis Latvenergo koncerna Enerģētikas muzeja apmeklētāju...

2019. gada 16. maijs plkst. 6:10

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

2019. gada 14. maijs plkst. 16:08

Saūda Arābijā noticis uzbrukums ar droniem, kas bija bruņoti ar spridzekļiem, divām...

2019. gada 14. maijs plkst. 9:51

Krievijas naftas kompānija «Rosņeftj» šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 131 miljarda rubļu...

2019. gada 13. maijs plkst. 16:22

Saistībā ar dabasgāzes tirgus atvēršanu un vienota Ziemeļu-Baltijas tirgus izveidošanu, Igaunijas...

2019. gada 13. maijs plkst. 6:55

Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai...

2019. gada 08. maijs plkst. 7:19

Energokoncerns AS «Latvenergo» plāno tuvāko trīs gadu laikā izveidot vēja parku pilotprojektus,...