Jaunākais izdevums

Laikmetīgā māksla Līdz ar ABLV bankas darbības pārtraukšanu Latvijas mecenātismam grūtā brīdī sevi piesaka mākslas fonda VV Foundation dibinātāji Vita Liberte, Vilnis Štrams un Jānis Borgs, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā pirmā ir sarīkota gleznotāja Lara Strun- kes personālizstāde Aiza. Tā Dzelzceļa muzejā, Rīgā, ir apskatāma līdz 11. maijam.

Kā īsti sauc jūsu fondu VV Art Foundation – ar vai bez «Art»? Ir redzēti dažādi varianti.

Juridiskais nosaukums Anglijā, kur fonds ir reģistrēts, vispār ir W Art Foundation. Tā mēs sākām, bet tad nolēmām, ka W ir jau daudz lietots, un tas sašķēlās divos «V». Saziņā nometām arī «Art», lai norādītu, ka gribam runāt ne tikai par mākslu. Māksla ir tikai viens mūsu temats, bet tas ir pateicīgs, lai uzsāktu komunikāciju.

«VV» nozīmē Vita un Vilnis?

Jā, arī tā. Taču tas visu ko nozīmē – arī Victory. Tur ir daudz simbolisma, un mēs pie tā vēl strādāsim, bet pagaidām ir tik daudz ko darīt ar izstādi, ka pie komunikācijas lietām vēl neesam ķērušies. Darīt ir grūtāk, un izstādes rīkošana arī izrādījās ne tik viegla. Es jau pati līdz šim izstādes nebiju organizējusi, bet tagad daudz iesaistos, jo šis ir mūsu fonda pirmais pasākums un gribējās, lai tas ļoti patīk pašiem, tāpēc izvēlējāmies Lari Strunki. Viņš ir interesants un dziļš cilvēks ar savu specifiku.

Ar Vilni «VV» ir skaidrs, jo jūs esat dzīvesbiedri, ja?

Arī.

Un Jāņa Borga piesaiste fondam manā uztverē ir skaidrs signāls, ka darīšana būs ar mūsdienu mākslu, ja?

Jā, laikmetīgā māksla, jo tā sabiedrībā aizvien ir nesaprasta. Tas saistīts arī ar to, ka tai nav sava muzeja, un tagad izskatās, ka nebūs vēl ilgi. Kim? saņem daudz kritikas, jo cilvēki tur neiet, un tā vietā, lai iedziļinātos un uzzinātu, viņiem labāk patīk noliegt. Iznākumā laikmetīgās mākslas dialogs Latvijā ir ļoti mazs, varbūt pat neeksistējošs – kas šeit notiek laikmetīgajā mākslā un, kas vēl būtiskāk, arī ārpusē. Tā kā mēs dzīvojam starp Londonu un Rīgu un mums ļoti interesē laikmetīgā māksla, kuru mēs daudz redzam Londonā, likās, ka ir vērts to, ko redzam, atvest uz šejieni un runāt par to.

Par praktisko mecenātismu runājot, jūsu fonds sevi piesaka kritiskā brīdī, jo ar ABLV mecenātisma aktivitātēm ir cauri. Cik dramatiska, tavuprāt, situācija ir?

ABLV nenoliedzami daudz darīja, un es nešaubos, ka šie cilvēki to darīs arī turpmāk, bet būs kaut kāda pauze. Bankas akcionāri ir jauni cilvēki, es viņiem vēlu vislabāko un domāju, ka viņi nekur nepazudīs ne no Latvijas, ne no mecenātisma. Tajā, ko viņi darīja paralēli biznesam, atbalstot laikmetīgo mākslu un konkrēti muzeja būvniecību, bija liela cerība, ka pie tāda arī tiksim, bet tagad tas ir uz ļoti lielas pauzes. Viens ir uzcelt ēku, kas nav mazsvarīgi un Latvijā arī grūti, bet tas ļoti atliksies. Otra daļa, kas, jācer, nepazudīs, ir ABLV Charitable Foundation ļoti talantīgā komanda ar mākslas zinātnieku Kasparu Vanagu priekšgalā. Viņš ilgu laiku ir pabijis Berlīnē, un viņam ir savs globāls skatījums uz laikmetīgo mākslu. Ceru, ka tas nekur nepazudīs un ka Kaspars neiekritīs depresijā un turpinās, jo ne mazāk svarīga par ēkas būvniecību ir satura veidošana. Šādā kontekstā ceru, ka arī mūsu fonds spēs turpināt diskusiju, kā veidot laikmetīgās mākslas muzeja saturu. Kultūrkapitāla fonds jau arī palīdzēja ABLV fondam, tāpēc es nebūtu tik dramatiska.

Man kā brīvā tirgus adeptam tas vienmēr ir piemērs – ka tieši Amerikā ir tik izvērsts mecenātisms un privātā ziedošana vispār, kas ir došana atpakaļ savai sabiedrībai un kultūrai. Viņiem tā ir pašsaprotama, un tā ir milzīgos apmēros. Interesantā kārtā tā ir arī droša, jo veido jau senu institūciju budžetus.

Viens no mūsu fonda mērķiem ir runāt par to, ka ir jādod atpakaļ. Tomēr mēs arī redzam, ka mūsu draugiem un partneriem tas nav vienkārši. Pirmām kārtām nav šādas kultūras – nav pašsaprotamas iezīmes, ka tev ir jādod atpakaļ savai kultūrai. Šeit joprojām ir bailes, jo, tiklīdz tu izcelies, tā dabū nosodījumu. Nezinu, vai arī ABLV kāds tā īsti ir pateicis paldies par to, ko viņi darīja. Šāds atbalsts ir ļoti svarīgs. Došana, vismaz mūsu gadījumā, ir absolūti altruistiska. Mēs neko sev neprasām. Un, ja tevi par to vēl sāk kritizēt – kāpēc tu atbalsti tādu laikmetīgo mākslu, nevis, piemēram, lauku sievas, tad cilvēks vienkārši ieraujas sevī. Mēs to redzam pazīstamo lokā – ka cilvēki baidās atbalstīt, lai kāds nesāktu kritizēt. Tad jau vienkāršāk ir nopirkt vēl vienu bentliju, jo mašīnas sabiedrība ir jau akceptējusi. Savukārt došana atpakaļ un palīdzēšana, manuprāt, vēl netiek apsveikta.

Visu interviju Un pa vidu - bizness lasiet piektdienas, 13.aprīļa laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa cilvēku ikdiena ir skrejoša – māksla ir veids, kā rast līdzsvaru

Tā uzskata mākslas galerijas Pegazs un moduļmāju ražošanas uzņēmuma Fabrika Rauna līdzīpašnieks Raivis Zabis. 13 gadus veidojis karjeru Krievijā, viņš nolēmis atgriezties Latvijā, lai attīstītu vietējo ražošanas un mākslas uzņēmumu. Viņš galeriju redz kā vietu, kur rast atelpu ikdienas steigā. Līdzīgi kā vērtspapīri, nekustamais īpašums, zelts un dārgmetāli, māksla ir viens no klasiskiem ieguldījumu veidiem. Viņš mākslas darbu iegādei pievērsās pirms vairākiem gadiem un sākumā pirka krievu mūsdienu mākslinieku darbus, jo lielāko daļu sava laika pavadīja Krievijā. Šobrīd viņa kolekcija mērāma vairākos simtos darbu un tajā parādās arī Latvijas mākslinieku darbi. Vairāk par to, kā digitālā pasaule ietekmē mākslas darbu apriti, mākslas darbu nomu un kādus darbus pats izvēlas, R. Zabis stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Stimulē laikmetīgās mākslas asinsriti

Linda Zalāne, speciāli DB, 22.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūra Mazās, nekomerciālās galerijas spēj būt krietni atvērtākas aktīviem procesiem, pārmaiņām, aktualitātēm – tās var būt vieta, kur iepazīt dzīvo mākslu, to, kas nonāks muzejos pēc 5–20 gadiem.

«Maza galerija ir arī labs veids, kā nodibināt kontaktus ar līdzīgām iestādēm ārvalstīs, ar relatīvi jauniem māksliniekiem, kuratoriem, kritiķiem – tiem cilvēkiem, kas šobrīd kāpj pa karjeras kāpnēm un, iespējams, pēc gadiem būs ar atpazīstamiem vārdiem. Laikmetīgā māksla nemitīgi attīstās, un tad, kad tā ir nokļuvusi muzejos un lielās institūcijās, tā kļuvusi jau neelastīga un mazāk atvērta nezināmajam. Kopumā, vērojot pārējās Baltijas galvaspilsētas, varētu teikt, ka mākslas galeriju skaits Rīgā ir visai pieklājīgs. Tomēr gribētos kvalitatīvāku un svaigāku piedāvājumu,» atzīst galerijas 427 vadītājs Kaspars Groševs.

Galerijas Low vadītāja, māksliniece Maija Kurševa lēš, ka patlaban Rīgā ir aptuveni desmit nelielu mākslas galeriju, kurās var redzēt aktuālo. «Šķiet, tās turas un darbojas pietiekami neatlaidīgi. Ja Rīgā uzrastos vēl kāda mākslas galerija, tas nāktu tikai par labu gan pilsētai, gan māksliniekiem. Jāatzīst gan, ka būtiskāk būtu risināt katastrofālo situāciju ar mākslinieku darbnīcām. Māksliniekiem nepieciešams atbalsts, lai viņi varētu radoši strādāt normālos apstākļos. Šī situācija šķiet absurda, vērojot neskaitāmos Rīgas centra tukšos, novārtā atstātos namus, kuru īpašnieks ir pašvaldība,» viņa akcentē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski darbību atsācis Ernesta Berņa un Oļega Fiļa labdarības fonds, kas turpmāk būs pazīstams ar nosaukumu Novum Riga Charitable Foundation, liecina paziņojums fonda mājaslapā.

Fonds turpinās sava priekšteča ABLV Charitable Foundation darbus un vairākas no tā programmām.

Ņemot vērā notikumus ap ABLV Bank, kur tika glabāta lielākā daļa labdarības fonda finanšu līdzekļu, šobrīd Novum Riga Charitable Foundation ierobežoti strādā piecās jomās: Bērni un ģimene, Izglītība, Pilsētvide, Mecenātu projekti un Laikmetīgā māksla.

Fonda uzmanības lokā joprojām būs vājdzirdīgo bērnu programmai, izsniedzot viņiem digitālos dzirdes aparātus, kā arī Zolitūdes traģēdijā cietušo atbalsts. Pakāpeniski, tai skaitā pēc kreditora prasījuma apmierināšanas, fonds paredz uzsākt arī jaunas iniciatīvas sociālajā un kultūras jomā, kā arī turpinās veicināt sakārtotāku pilsētvidi. Paredzams, ka fonda darbība varētu pilnvērtīgi tikt atjaunota 2019. gada otrajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas cirka ēkā pēc rekonstrukcijas iecerēts zem viena jumta apvienot dažādas mākslas formas – no laikmetīgā cirka līdz teātrim, mūzikai, dejai un vizuālajai mākslai

«XXI gadsimta cirks strauji evolucionē, meklē sadarbību ar citām mākslas formām, tehnoloģijām. Protams, tas sakņojas tradicionāla cirka disciplīnās, bet izrādes būtība atšķiras, un tās pamatā ir stāsts, dziļāka doma. Tas nav tikai triks, klauns, triks, klauns, lācis uz motocikla. Izrādei ir pievienota mākslinieciskā vērtība, un tā nav tikai izklaide, kā tradicionālajam cirkam ierasts,» stāsta Rīgas cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers.

Budžets liek laipot

Ieejot cirka ēkā, jau sajūtams, ka nostāšanās uz pārmaiņu sliekšņa ir sākusies – pirmā pārmaiņa ir diezgan ikdienišķa, proti, te nav ne miņas no dzīvniekiem un tos pavadošā aromāta, kuru izskaust no ēkas sienām un grīdas ir bijis sevišķi izaicinoši. Gaitenī aplūkojamas arī skaistās nākotnes ieceres vizualizāciju formātā, kuras ļauj nojaust, ka pēc ēkas renovācijas jaunus vaibstus iegūs ne vien pati māja, bet viss kvartāls, kas ir ap to. Savukārt mākslinieciskajā jomā jaunu dzīvības dzirksti kopš pagājušā gada rada teātra trupa Kvadrifrons, kas vienu no telpām pārveidojusi par teātra zāli. Ieejot stallī, kur savulaik uzturējās ziloņi, acīm paveras Agates Lielpēteres izstāde Līdz kāzām sadzīs. Tāpat aktuāla ir izrāde par cirka vēsturi, kuras laikā ar audio gida pavadību ikvienam ir iespēja izstaigāt 130 gadu seno ēku un apskatīt telpas, kas ierindas apmeklētājam ir slēgtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs desmit darbības gados no inkubatora jaunajiem māksliniekiem izaudzis par nopietnu institūciju, kuru respektē arī mākslas aprindās ārvalstīs. Šogad tam uzticēts koordinēt Latvijas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē

Tajā būs skatāmi Daigas Grantiņas darbi. Kim? dibinātāja Zane Čulkstēna akcentē, ka laikmetīgās mākslas vide Latvijā šobrīd ir daudz bagātīgāka, interesantāka, kvalitatīvāka, nekā tā bija pirms desmit gadiem, kad jauniem, spējīgiem māksliniekiem nebija, kur izstādīties. Viņa centra ambīciju īstenošanu vērtē kā hobiju, bet savu profesionālo darbību pašlaik saista ar SIA Erda, kas nodarbojas ar uzņēmuma tēla veidošanu, darbinieku labsajūtas uzlabošanu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik procentus no Kim? budžeta veido Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) līdzfinansējums?

Apmēram puse no budžeta ir VKKF līdzfinansējums. Tomēr jāakcentē, ka šis fonds spēj apmierināt, ja nemaldos, aptuveni desmito daļu no pieprasījuma. Tas ir milzīgs konkurss, kurā neko par skaistām acīm nedod. Tur ir komisija, kurā ir kompetenti cilvēki. Viņi karstās diskusijās izvērtē katru projektu un katru budžeta pozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Hanzas Perons šogad varētu kļūt par vienu no pasākumu TOP norises vietām

Ingrīda Drazdovska, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad par vienu no pasākumu TOP norises vietām Latvijā varētu kļūt Hanzas Perons – kādreizējā preču stacija, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nule kā, Rīgas svētku laikā, tas piedzīvojis ugunskristības, cilvēki ir sākuši iemīt taku uz šo kultūrvietu. Lai interese nenoplaktu, kā vienu no savas komandas svarīgākajiem uzdevumiem SIA Hanzas Perons direktore Ieva Irbina nosauc ēkas piepildīšanu ar saturu, spēju panākt līdzsvaru starp slēgtiem un publiskiem pasākumiem, starp kultūras un biznesa notikumiem.

Cik mērķtiecīga ir bijusi jūsu karjera pasākumu rīkošanas laukā?

Tieši necik. Tā jau saka – tie, kuri reiz iekāpuši šajā jomā, vairs nevar aiziet, pat ja cenšas, tāpat atgriežas. Man ir grāds politoloģijā, grāds antropoloģijā, studēju juristos. Manai izglītībai nav tiešas saiknes ne ar komunikācijām, ne ar pasākumu industriju. Taisnības labad jāsaka, – pat ja kāds būtu gribējis studēt pasākumu producēšanu, tajā laikā, kad sāku mācīties universitātē, to nebija iespējams darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mākslas akadēmijas absolvente Marta Prēdele kā savu materiālu jūt porcelānu, no tā rada funkcionālus dizaina traukus, kas attēlo ainavu.

M. Prēdeles bakalaura darba pamatdoma ir vērst uzmanību uz ainavas estētiskajām vērtībām. "Es atradu veidu, kā varu savu iedvesmu – ainavu – izpaust telpiskā funkcionālā objektā caur radošu un arī glezniecisku procesu – radot porcelāna glāzes. Katras glāzes ainavas attēls ir unikāls un, grozot glāzi uz riņķi, var redzēt pilnu ainavas loku. Īpašais dizaina moments šajā darbā ir tas, ka, saliekot visas 12 glāzes joslā, tās veido vienu kopīgu ainavas attēlu, jo glāzes savā starpā ir saistītas ar ainavas attēlu, kas attīstās no vienas glāzes otrā. Glāzes var sadalīt arī mazākās grupās un radīt mazākas gleznas. Rezultātā šis darbs ir gan kā konceptuāla kolekcija un eksponējams izstāžu darbs, gan ikdienā kalpojoša māksla, no kuras baudīt dzērienus un padarīt savu vidi estētiskāku," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ABLV Bank īpašnieku labdarības fonds pērn atbalstījis projektus 479 800 eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās ABLV Bank īpašnieku Ernesta Berņa un Oļega Fiļa labdarības fonds Novum Riga Charitable Foundation (iepriekš ABLV Charitable Foundation) kopumā pērn atbalstīja projektus pusmiljona eiro apmērā, norādīts fonda mājaslapā.

Reorganizējot fonda darbību, 2018. gadā tas turpināja darbu piecās jomās: «Bērni un ģimene», «Izglītība», «Pilsētvide», «Mecenātu projekti» un «Laikmetīgā māksla», atbalstot 22 iesāktus un jaunus projektus, to īstenošanai piešķirot 479 840 eiro. Fonds turpināja piesaistīt ziedojumus, kopumā pērn saņemot 139 012 eiro.

2018. gadā Novum Riga Charitable Foundation turpināja darboties sociālajos projektos, palīdzot vājdzirdīgiem bērniem, Zolitūdes traģēdijā cietušajām ģimenēm un smagu slimību skartajiem. Programmā «Palīdzēsim dzirdēt!», kas ir viena no fonda ilglaicīgākajām programmām un viena no plašākajām vājdzirdīgo bērnu atbalsta platformām Latvijā, augstas kvalitātes digitālos daudzkanālu dzirdes aparātus saņēma 20 bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pērn ABLV Charitable Foundation sabiedriskā labuma iniciatīvas atbalstījis 1,7 miljonu eiro apmērā

LETA, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn labdarības fonds «ABLV Charitable Foundation» saņēmis ziedojumus 4 674 605 eiro apmērā, bet sabiedriskā labuma iniciatīvas atbalstījis 1,651 miljonu eiro apmērā, liecina fonda apkopotā informācija par 2017.gadā paveikto.

Fonds darbojas piecās jomās - bērni un ģimene, laikmetīgā māksla, izglītība, pilsētvide un mecenātu projekti, kuru ietvaros kopā tiek īstenotas desmit programmas.

Finansējums tika izlietots dažādās sabiedriskā labuma iniciatīvās, piemēram, bērnu un ģimeņu atbalstam tika iztērēti 230 945 eiro, kas tika izlietoti, lai iegādātos dzirdes aparātus 40 Latvijas bērniem, atbalstītu 41 nometni 1440 bērniem Latvijā, kā arī sniegtu palīdzību deviņiem Zolitūdes traģēdijā cietušajiem bērniem.

Laikmetīgās mākslas atbalstam tika novirzīti 95 498 eiro, tostarp atbalstīti astoņi laikmetīgās mākslas izstāžu projekti. 100 435 eiro tika novirzīti izglītības jomai, tostarp izdotas kultūras publikācijas un atbalstīti astoņi laikmetīgās mākslas un kultūras izpratni veicinoši izglītības projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Iemāca ekstremālās situācijās gūt uzvaru

Anita Kantāne, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Dirty Deal Teatro pārceļas uz Āgenskalnu

Laura Mazbērziņa, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd norisinās telpu rekonstrukcija, taču, sākot ar šā gada 18.maiju, teātris «Dirty Deal Teatro» skatītājus uzņems Āgenskalnā, Talsu ielā 1, stāsta teātra vadītāja un producente Anna Sīle. Biznesa portālam db.lv bija ekskluzīva iespēja ielūkoties teātra jaunās mājvietas tapšanā.

«Dirty Deal Teatro» ir nevalstisks, profesionāls teātris, kurā satiekas gan pieredzējušie, gan arī jaunie režisori, dramaturgi, aktieri, horeogrāfi un citi skatuves mākslinieki, lai skatītājiem piedāvātu jaunu, laikmetīgu teātra pieredzi.

«Dirty Deal Teatro» šobrīd aizvada savu 11.sezonu, taču ienākšana teātra pasaulē bijis izaicinājums, jo tolaik teātra telpa Latvijā kopumā bija daudz tradicionālāka. «Tajā laikā bija grūti ieiet ar laikmetīgās mākslas darbiem. Jauniešiem, kuri pabeidza Latvijas Kultūras Akadēmiju, nebija iespēja veidot darbus, kas atbilst viņu izpratnei par laikmetīgu skatuves mākslu. Šo 10 gadu laikā teātra telpa ir ļoti atbrīvojusies. «Dirty Deal Teatro» atšķiras ar to, ka mēs cenšamies pārkāpt pāri sabiedrības stereotipiem, par ko var un par ko nevar runāt,» atklāj A.Sīle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Trīs biznesa inkubatoru dalībnieku pieredze uzņēmējdarbībā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) būvniecības konkursā Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma īstenošanai Rīgā, Miera ielā 58a Latvijas Kultūras akadēmijas un Radošo industriju biznesa inkubatora vajadzībām saņemts rekordliels skaits pieteikumu – pieteikušies 17 būvuzņēmēji.

VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvājumus Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma attīstībai iesnieguši būvuzņēmēji: PS "AKN", PS "CES Group", SIA "Labā māja Latvija", SIA "Lagron", SIA "MARELS BŪVE", SIA "Merks”, SIA "NEWCOM Construction", PA "ARMS", AB "Panevėžio statybos trestas", personu apvienība "P un P", piegādātāju apvienība "3A", SIA Pillar Contractor, SIA "RERE MEISTARI", PS "SIA "Eltex" un SIA "LAGUTA"", SIA "TORENSBERG", AS "UPB" un SIA “VELVE”.

Piedāvātās līgumu cenas – sākot no 3,24 miljoniem eiro līdz 4,99 miljoniem eiro (bez PVN).

Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātajā būvniecības konkursā par Tabakas fabrikas pirmā posma būvniecību Rīgā, Miera ielā 58a, 17 būvuzņēmēju konkurencē kā saimnieciski izdevīgākais atzīts AS "UPB" piedāvājums par 3,53 miljoniem eiro, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ja nebūs pārsūdzību, VNĪ slēgs līgumu ar uzņēmēju un būvniecība sāksies tuvāko mēnešu laikā.

"Lielais saņemto būvuzņēmēju piedāvājumu skaits - kopumā 17, kas pieteicās iepirkumā - rada pārliecību par kapitālsabiedrības profesionalitāti, izstrādājot skaidras prasības un organizējot iepirkumu procedūru. Beidzamā pusgada tendence - pieaugošs pretendentu pieteikumu skaits valsts būvniecības iepirkumos kopumā ir pozitīvs signāls nozarei un tās ilgtspējai," komentē R.Griškevičs.

Būvniecības iecere paredz Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla teritorijas attīstību vairākos posmos. Kvartāla attīstība tiks sākta ar ieejas mezglu - Radošo industriju inkubatoru un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolu, kā arī atsevišķu filmēšanas paviljona izbūvi, atjaunojot un labiekārtojot sabiedrisko telpu 1019 kvadrātmetru platībā un publiskās ēkas 1667 kvadrātmetru platībā. Pirmajā kvartāla attīstības posmā netiks skartas ēkas, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina būvniecības konkursu divu kvartālu -Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma Miera ielā 58a īstenošanai Latvijas Kultūras akadēmijas un Radošo industriju biznesa inkubatora vajadzībām un VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” dekorāciju darbnīcu un mēģinājumu zāļu kompleksa izveidei Meirānu ielā 2, Šķirotavas apkaimē.

Jau 2023. gada vasarā šīs Rīgas pilsētas apkaimes teritorijas iegūs jaunu elpu tālākai radošai attīstībai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atbilstoši 2018. gada nogalē metu konkursā izstrādātajai un apstiprinātajai arhitektu biroja NRJA vīzijai, būvniecības iecere paredz Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla teritorijas attīstību vairākos posmos. Kvartāla attīstība tiks sākta ar ieejas mezglu – Radošo Industriju inkubatoru un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolu, kā arī atsevišķu filmēšanas paviljona izbūvi.

Kopumā tiks atjaunota un labiekārtota sabiedriskā telpa 1 019 m2 platībā un publiskās ēkas 1 667 m2 platībā. Pirmajā kvartāla attīstības posmā netiks skartas ēkas, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Tartu padomju laika nami pārtop energoefektīvos mākslas darbos

Monta Glumane, 04.10.2019

Turu ielas sienas gleznojums, kura autors ir latviešu mākslinieks Andris Vītoliņš.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tartu pabeigta desmit padomju laika daudzdzīvokļu namu, kas pievienojās SmartEnCity projektam, renovācija.

Pārējās septiņas ēkas plānots pabeigt līdz šā gada beigām.

Eiropas Savienības finansētajā projektā SmartEnCity laikmetīgā māksla satiekas ar viedās pilsētas projektēšanu. Tā ietvaros 17 padomju laika daudzdzīvokļu mājas Tartu centrā tiek pārveidotas par ļoti zema enerģijas patēriņa mājām, pārvēršot šo par viedu un energoefektīvu rajonu.

Turu ielas sienas gleznojuma pamatā ir latviešu mākslinieka Andra Vītoliņa skice. Tajā mākslinieks koncentrējas uz laimi un kā to atrast. Autors skaidro: «Idejiski mākslas darbs ir par laimes atrašanu. Par laimi, kas atrodama šeit, mūsu pašu valstīs, ne tikai attālās zemēs. Nav jābrauc uz Indiju vai Tibetu, lai justos laimīgs. Viss, kas mums vajadzīgs, ieskaitot laimi, ir tepat ap stūri. Tāpat kā koki».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akselerācijas programmas strādā ar skatu nākotnē – palīdz attīstīt uzņēmējiem kompānijas ar lielu izaugsmes potenciālu

Tā skaidro riska kapitāla fonda 500 Startups akselerācijas programmas vadītājs Kriss Brauns (Chris Brown).

Akseleratori ir svarīga jaunuzņēmumu ekosistēmas sastāvdaļa, jo ir viens no pirmajiem jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem. Tās ir īpaši izveidotas intensīvas mācību programmas, kuru laikā uzņēmēji tiekas ar dažādu jomu ekspertiem, lai kompānija nonāktu nākamajā līmenī un būtu gatava tālākiem globālas attīstības soļiem. Bieži vien šo programmu laikā uzņēmumi lielā mērā maina sava biznesa fokusu, mērķauditoriju, biznesa modeli. 500 Startups programma ir viena no labāk zināmajām un darbojas kopš 2011. gada. To ir absolvējuši arī vairāki Latvijas jaunuzņēmumi, piemēram, Printify un Funderful. Digital Freedom Festival ietvaros akselerators 500 Startups jau trešo gadu Rīgā meklēs labākos sēklas stadijas jaunuzņēmējus, dodot iespēju uzvarētājam piedalīties fināla atlases kārtā. K. Brauns uzskata, ka jaunuzņēmumi un tehnoloģijas ir svarīgs elements, lai nojauktu sienas starp dažādām kultūrām un iespējām, kas nošķir sabiedrību. Vairāk par akseleratoru nozīmi startup ekosistēmā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB, 28.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji "Dienas Biznesam" pauduši bažas, ka, īstenojot Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādāto nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projektu, sekas var būt graujošas.

Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu un nodevu aprēķinos, tādēļ tas ietekmēs vairumu nozaru.

Nekustamo īpašumu nozari ietekmēs arī Eiropas Savienības daudzgadu budžets, no kura būtisks līdzekļu apjoms ieplūdīs arī būvniecības sektorā. Tas var radīt pārkaršanas riskus nozarē.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 28. jūlija numurā:

  • viedokļi - tiks noslogotas būvniecības jaudas
  • aktuāli - vai iespējams novērst nekustamā īpašuma nodokļa celšanos?
  • tēma - kultūras ministrijas naudas projekti
  • intervija - ar uzņēmumu finansētāja "Capitalia" vadītāju Juri Grišinu
  • statistika - prognozētā lejupslīde komplektā ar PVN maksātāju atgriešanos
  • finanses - audzis pieprasījums pēc ASV dolāra
  • pārtikas ražošana - vismaz nav pārtikas krīze
  • lauksaimniecība - Latvijas cūkaudzētājs "Kunturi" piedzīvojis vēsturiski lielāko pieprasījumu pēc cūkgaļas
  • brīvdienu ceļvedis - Zane Čulkstēna, Stratēģiskās komunikācijas uzņēmuma "ERDA" īpašniece, Laikmetīgā mākslas centra kim? dibinātāja

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par slavenām statujām un gleznām bagātnieki gatavi atdot desmitiem miljonu

Pasaules lielākajos akciju tirgos pēdējo dienu laikā vērojama pamatīgāka šūpošanās, un cenas atkāpušās no virsotnēm. Šajā pašā laikā uz branga viļņa «brauc» mākslas tirgus.

Šonedēļ Sotheby’s izsolē par 110,7 miljoniem ASV dolāru pārdota Kloda Monē glezna Siena gubas. Vēl kazino magnāta Stīva Vinna mākslas investīciju uzņēmums Wynn Fine Art par 55 miljoniem dolāru iegādājās Pablo Pikaso veikumu Sieviete ar suni, un kopumā Sotheby’s informē, ka 56 izsoles priekšmeti jau pašā nedēļas sākumā bija nosolīti par 350 miljoniem ASV dolāru. Turklāt šīs nav vienīgās gigantiskās summas, ko šajā pavasarī kāds atlicis mākslas darbu iegādei. Nupat Ņujorkā ar otra lielā izsoļu nama Christie’s starpniecību par 59,3 miljoniem ASV dolāru tika pārdots Pola Sezana darbs Bouilloire et Fruits un par 40 miljoniem dolāru – Vinsenta van Goga darbs Arbres dans le jardin de l’asile. Izskatās, ka šādas summas birst kā no pārpilnības raga, – šo trešdien ASV laikmetīgā mākslinieka Džefa Kūna statuja zaķis, ierēķinot visas saistītās izmaksas, tika pārdota par 91 miljonu ASV dolāru (solīšana sākusies pie 40 miljoniem ASV dolāru; un vēl bija vairāki citi multimiljonu darījumi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Šis gads atnesis jaunu mājvietu un Spēlmaņu nakts balvas

Linda Zalāne, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevalstiskajam teātrim Dirty Deal Teatro šis gads nesis gan jaunu mājvietu, gan Spēlmaņu nakts balvas

Dirty Deal Teatro (DDT) izrādītais Ingas Tropas iestudējums Dvēseļu utenis šogad Spēlmaņu naktī saņēma gan Grand Prix, gan apbalvojumus par labāko mūziku, videomākslinieka darbu, otrā plāna aktiera lomu un labāko mazākās formas izrādi. DDT ir neatkarīgs teātris, kas ir dibināts 2007. gadā ar domu piesaistīt jaunos profesionāļus, lai tie varētu veidot izrādes, eksperimentējot un meklējot jaunu veidu, kā uzrunāt skatītājus. «Esam priecīgi un pateicīgi žūrijai par šo apbalvojumu, kas mums visiem nozīmē ļoti daudz, un tas ir brīnišķīgs sasniegums visiem nevalstiskajiem teātriem, jo tā ir pirmā reize, kad kāds no mums Spēlmaņu naktī iegūst Grand Prix, un, manuprāt, tas ir vēl viens pamudinājums gan māksliniekiem, gan skatītājiem apzināties to, ka teātra mājas nav jādala pēc to dibinājuma statusa. Būtiskākais ir tas, kāda māksla veidojas šajās mājās,» atzīst Dirty Deal Teatro vadītāja Anna Sīle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pārdodot Latvijā ražoto filmu ārvalstīs, iegūstam ne tikai atpazīstamību, bet arī nodokļus.

Latvijas kino industrija var būt kā rūpnīca, kas atnes valstij nodokļus un rada jaunas darba vietas, intervijā laikrakstam Dienas Bizness atklāj kino producents Andrejs Ēķis.

Fragments no intervijas

Nameja gredzens ir viens no vērienīgākajiem Latvijas kino projektiem ar 2,5 milj. lielu eiro budžetu. Kas Jums kā producentiem šķiet grūtākais posms – finansējuma piesaiste vai šis periods – kad ar kailu sirdi ir jāgaida kāds būs publikas un kritiķu vērtējums par paveikto?

Esmu producents, uz kritiku skatos nedaudz citādi. Ja man uz šo jautājumu ir jāatbild vienkārši, tad, visticamāk, manis teiktais varētu latviešiem nepatikt. Latvieši kā nācija nav pieradusi pie tā, ka visās jomā, arī mākslā, ir jābūt tirgus attiecībām. Mēs dzīvojam tādā pasaulē, kad valstis savā starpā konkurē. Rūpniecības jomā līdere ir Ķīna, mums Latvijā tiek postulēts, ka ar radošumu un izdomu varam kaut ko sasniegt. Diemžēl Latvijā kino industrijā visbiežāk nodarbojas hobija līmenī, bet šajā jomā iesaistītie, ieskaitot Nacionālais Kino centru (NKC), to nesaskata kā industriju, to, ka kino varētu būt viena no tām sastāvdaļām, kas varētu palielināt valsts IKP un vairot darba vietas. Mums ir jāveido tāds filmas projekts, kuru varam pārdot arī ārzemēm, eksportēt. Tieši šis ir viens no mērķiem, kāpēc tapa Nameja gredzens, jo, kad pirms četriem gadiem ar Aigaru Graubu pabeidzām veidot spēlfilmu Sapņu komanda 1935, pirmo reizi mūsu sadarbības vēsturē sapratām, ka ar nākamo projektu ir jāpanāk, lai izveidotā filma vairāk ceļo, tiek izrādīta ārvalstu kinoteātros un televīzijās. Mēs atradām izplatītāju kompāniju, kura bija gatava ar mums satikties un uzdevām konkrētu jautājumu: «Kāda ir tēma, kuru pasaulē gribētu dzirdēt no tādas valsts kā Latvijas?» Mūsu idejas nākamajai filmai bija par Baronu Minhauzenu, kurš 20 gadus ir dzīvojis Rīgā, leģendu par Nameja Gredzenu un trešā ideja bija par mūsu karavīru dalību Afganistānas karā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu zīmola «MAREUNROL’S» dizaineri Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops turpmāk koncentrēsies uz savu produktu pārdošanu interneta vidē.

«Mēs esam daudz naudas pazaudējuši, pārdodot produktus tikai fiziskos veikalos. Tai skaitā arī citur Eiropā. Šobrīd situācija ārzemēs atspoguļo to, kāpēc mums ir tikai japāņu klienti. Eiropā un arī Amerikā situācija ir skarba. Japānā ir visnopietnākie partneri, kurus netraumē tas, ka iepirkuma cena var būt vairākus simtus augsta. Viņu klienti to var atļauties - vēl ar uzcenojumu nopirkt veikalā,» par sadarbību ar veikaliem ārzemēs stāsta R. Pēterkops.

Jaunais interneta veikals - «Snack Store» - ir tests. Redzēsim, kā veiksies,» viņš piemetina.

Par situāciju Latvijā viņš saka: «Nedomāju, ka Latvijā jebkas notiek viegli.» Neesot viegli atrast šuvējus, tāpat arī izstādes «MAREUNROL’S. Paplašinātā realitāte» rīkošana ir bijis izaicinājums vairāku gadu garumā. «Bija cītīgi jāmeklē sponsori, jāraksta projekti. Ja godīgi, budžets bija mazs. Protams, ne vienmēr vajag kaudzi naudas, lai izdarītu lietas, kas strādā dzīvē,» pastāsta dizaineris. Izstādē skatāmi abu dizaineru darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 radītās krīzes iespaidā vislielākais jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits šogad bija martā un aprīlī, tomēr augustā to skaits jau pietuvojās gada sākuma rādītājiem, turklāt tiek novērotas arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Ja aprīlī bezdarbnieka statuss bija piešķirts kopumā aptuveni 15 800 personām, tad augustā 6900 iedzīvotājiem. Tikmēr šī gada janvārī bezdarbnieka statuss bija piešķirts aptuveni 7900 iedzīvotājiem, bet februārī - 6100.

Aģentūrā novēro arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, tostarp arī reģistrēto vakanču skaita pieaugumu. Ja aprīlī darba devēji NVA bija reģistrējuši aptuveni 4800 jaunu vakanču, tad augustā - 6500. Visvairāk brīvo darba vietu bija reģistrētas tādās jomās kā būvniecība un nekustamais īpašums, ražošana, pakalpojumi, transports un loģistika. Augusta beigās darba meklētājiem kopumā bija pieejami aptuveni 18 000 aktuālo vakanču.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Tūristu magnēts - Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Monta Glumane, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru