Latvijas juveliere Anita Savicka un viņas rotu zīmols Anita Sondore šovasar izcelts starp desmit jaunajiem dizaineriem ASV izstādē JA New York

«Manas rotas nav klasiskas, vairāk – konceptuālas, katrai ir savs stāsts. Man ļoti patīk lielas, krāsainas, pamanāmas rotas, arī strādāt ar labiem materiāliem,» stāsta Anita Savicka, rotu zīmola Anita Sondore juveliere. Šogad viņa ir izstrādājusi pirmo kolekciju – Sounds of Silence.

No nulles

Lai gan profesionāli Anita ar rotu izgatavošanu nodarbojas vien pāris gadu, pirmās domas par to bija jau laikā, kad mācījusies augstskolā. «Universitātē studēju zīmēšanu, rasēšanu, mājturību un mums bija jauks pasniedzējs, kurš piedāvāja arī metālapstrādes kursu. Man gribējās pieteikties, bet tolaik ar metālapstrādi un rotu izgatavošanu vairāk nodarbojās puiši. Mēģināju pierunāt draudzeni, bet beigās tomēr nepieteicāmies. Tad vēl nebiju tik pārliecināta par sevi un novirzījos no šī ceļa, taču šī doma mani nepameta,» viņa stāsta.

Anita Mekša un Dmitrijs Šeršens izgatavo graužamas kartona mājiņas Majorāns kāmīšiem un jūras cūciņām, kurām mājdzīvnieki uzlabo dizainu ar savu zobu un ķepu palīdzību

«Mēs taisām graužamas mājas mājdzīvniekiem. Lielākā daļa dzīvnieku saimnieku uztraucas, ka mīlulis kaut ko sagrauzīs, saplēsīs. Mēs piedāvājam tieši tādas mājas, kuras nav jābaidās «sabojāt» – sagrauzt,» saka Anita Mekša, kura kopā ar Dmitriju Šeršenu izgatavo mājiņas dzīvniekiem. Tās ir no kartona un paredzētas sagraušanai. Graužamo māju zīmols ir Majorāns – māja apvienojumā ar restorānu. Dmitrijs gan teic, ka dažas mājas ir vēl vairāku funkciju apvienojums, piemēram, jūras cūciņai tas ir arī fitnesa centrs – ēdiens tiek novietots otrajā vai trešajā stāvā, lai samērā mazkustīgo mājdzīvnieku mudinātu kustēties.

Latvijas mikrobiologi strādā pasaules līmenī, — uzskata zinātniece, firmas Bioefekts dibinātāja un vadītāja Anita Lielpētere.

Pasaulē ir tikai 31 mikroorganismu kultūru kolekcija, un viena no tām atrodas Latvijā. «Šādas kolekcijas nav ne Skandināvijas valstīs, ne citur Baltijā. Tā glabā vairāku paaudžu mikrobiologu darba rezultātus un ir garantija tam, ka varēsim turpināt zinātnisko darbu,» saka Anita Lielpētere.

Viņas vadītajā firmā Bioefekts tiek pētīti lauksaimniecībā nozīmīgi mikroorganismi, ko tālāk izmanto bioloģisko augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu ražošanai. Anitai Lielpēterei pieder astoņi patenti mikrobioloģisko preparātu izstrādē. Zinātniece uzsver, ka tā tiek turpināts izcilā mikrobiologa un agronoma, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesora Alfrēda Kalniņa darbs.

Laikraksta Diena galvenās redaktores amatu no šodienas ieņems Dace Andersone, bijusī laikraksta Dienas bizness galvenā redaktore. No 2009. gada 9. oktobra viņa bija laikraksta Diena galvenās redaktores pienākumu izpildītāja.

Tuvākajā laikā tiks paziņots laikraksta Dienas bizness jaunā galvenā redaktora vārds, un līdz tam galvenā redaktora pienākumu izpildītāja būs Indra Lazdiņa, Dienas biznesa attīstības projektu redaktore, ilggadēja ziņu redaktore.

Dace Andersone žurnālistikā darbojas jau 19 gadu, darba gaitas sākusi privātajā radiostacijā RadioAA un izdevumos Atmoda Atpūtai, Vakara Ziņas.

Izglītību ieguvusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē un Bonnier Media University Zviedrijā.

Dace Andersone: «Ir pagājuši teju divi mēneši, kopš diezgan trauksmainā laikā, esot laikraksta Dienas bizness galvenajai redaktorei, apņēmos palīdzēt mūsu vecākajai māsai Dienai ar vienu vienīgu pamatojumu: neatkarīgi no pārmaiņām, lasītājs vēlas saņemt un lasīt savu Dienu.

«Kamēr visa sapakotā iedzīve noglabāta īrētā noliktavā, Anita līdz jaunas mājvietas atrašanai nakšņo pie tuviniekiem. Olainē īrētā dzīvokļa īres līguma pārtraukšanai viņa gan joprojām nav piekritusi, tomēr, baidoties par savu drošību un pat dzīvību, Anita šobrīd to atstājusi,» par īrnieku problēmām vēsta laikraksts Diena.

Anita Romane pagājušā gada maijā noslēgusi dzīvokļa īres līgumu uz gadu ar kādu sievieti, kura pati devusies uz Angliju, taču vienā jaukā dienā visas Anitas cerības sabrukušas. Pērnā gada novembrī Anitai piezvanījusi dzīvokļa saimniece un paziņojusi, ka īrniecēm līdz Ziemassvētkiem jāizvācas, jo mājoklis vajadzīgs viņas dēlam, kurš no ārzemēm atgriezies dzimtenē.

«Tā kā līgumā bija rakstīts, ka tā darbību var pārtraukt, abām pusēm rakstiski vienojoties trīs mēnešus iepriekš, cerēju, ka man būs laiks atrast jaunu dzīvesvietu,» laikrakstam stāstījusi Anita.

Taču saimnieces dēls pat negrasījies gaidīt ne līguma termiņa beigas, ne noteiktos trīs mēnešus. Anita stāstījusi, ka pirms Ziemassvētkiem saimnieces dēls sācis zvanīt un uzstājīgi pieprasījis izvākties. Draudējis izmest mēbeles uz ielas un piedraudējis ar tiesu. Sajutusies apdraudēta, Anita vērsusies ar iesniegumu policijā, kur gan atteikts uzsākt kriminālprocesu, jo tādi draudi neesot uzskatāmi par reāliem.

Aicinām uzņēmīgus cilvēkus parādīt procesus valsts pārvaldē, kurus varētu efektivizēt, tērējot mazākus cilvēku un finanšu resursus, tādējādi ietaupot miljoniem latu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar laikrakstu Dienas bizness sāk akciju ar mērķi palīdzēt valsts pārvaldei kļūt efektīvākai, vienlaikus ļaujot Var ietaupīt pat miljonus!valstij ietaupīt tik ļoti nepieciešamo naudu. «Briestoša ekonomiskā lejupslīde pasaulē spiež uzņēmējus un reizē arī valsts pārvaldi būt efektīvākai, produktīvākai un taupīgākai,» uzsver LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme. Viņa norāda, ka šobrīd tiek runāts, par cik daudz valsts pārvaldē strādājošo skaits būtu jāsamazina: par 5 %, 10 % vai pat par 20 %, taču «tā ir bezmērķīga samazināšana, jo vispirms ir jāsaprot, kādas valsts pārvaldes funkcijas ir nepieciešamas, kuras var optimizēt un no kurām var atteikties vispār».

Sākot biznesu, lielākā daļa Latvijas preču veikala Rozes bode pircēju bija tūristi, savukārt, krīzei atkāpjoties, to vidū arvien vairāk ir vietējo iedzīvotāju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rozes bodes (SIA Seven Ways) vadītāja Anita Roze-Traviņa saavulaik ir strādājusi par preses fotogrāfi, taču pēc bērniņa piedzimšanas nolēmusi, ka jāveido savs bizness. Pirmā ideja bija fotogalerijas izveide, tomēr Anita saprata, ka tas varētu nebūt rentabls pasākums. «Pārorientējos uz rokdarbu un mākslas darbu tirdzniecību,» viņa stāsta. Veikalu Anita atvēra 2009. gadā. Vaicāta, kas šajā laikā bijis pats grūtākais, viņa neslēpj – noturēties krīzē. «Bija posms, kad likās, ka jāmet plinte krūmos un jāver veikals ciet. Sākumā strādāju pati, pēc tam aizgāju dekrētā un bija jāpieņem darbā pārdevēja, jāmaksā alga. Bija grūti, likās, ka jābeidz, bet es to neizdarīju – es esmu spītīga,» saka Anita.

Laikraksta Diena un uzņēmuma Dienas mediji galvenās redaktores Anita Brauna un Nellija Ločmele iesniegušas atlūgumu.

Atlūgumu iesniedzis arī komentāru nodaļas vadītājs Pauls Raudseps, ziņo diena.lv.

Nellija Ločmele kopš 2006. gada oktobra vadīja mediju koncerna a/s Diena reģionālos laikrakstus, bet pēc Sarmītes Ēlertes aiziešanas no laikraksta Diena galvenās redaktores amata 2008.gada 6.jūnijā viņa īslaicīgi pildīja arī galvenās redaktores pienākumus laikrakstā Diena. Kopš 2008. gada 1.septembra par laikraksta Diena galveno redaktori kļuva Anita Brauna, bet N. Ločmele tika iecelta par jaunizveidotā SIA Dienas mediji galveno redaktori. Atlūgumus iesnieguši arī Dace Smildziņa, Guntis Keisels, žurnālisti Sanita Jemberga, Inga Spriņģe, Rita Ruduša.

Vēlā pavasara dēļ piecus mēnešus audzētos stādus tagad jāspēj iztirgot dažās nedēļās. Beidzot puķu stādu tirgus sācis kustēties, teic SIA Dārzs valdes locekle Anita Keiša.

Kad pēc valsts neatkarības atgūšanas citas dārzniecības juka un bruka, Jelgavas dārzniecības darbinieki lēma, ka jāmēģina turēties. «Tas ir mans darbs, tas man patīk, tā ir mana profesija,» teic Anita Keiša un uzņēmusies vadību. Pēc uzņēmuma izveides paplašināts sortiments, jo bijis grūti prognozēt, kas varētu nest peļņu. Audzēti arī dārzeņi. «Taču dārzeņus par smiekla naudu sāka importēt, turklāt mūsu ražošanas apjomi ir par mazu, nesasniedz pat hektāru, lai varētu pretendēt uz valsts subsīdijām,» skaidro Anita, tādēļ pamazām vien atgriezušies tikai pie puķēm.

Dārzniecībā lepojas arī ar savām augu kolekcijām, kas saglabājušās vēl no padomju laikiem. SIA Dārzs ir viena no nedaudzajām, kas vēl audzē kallas, arī tradicionālo šķirņu rozes augsnē, kas ziediem piešķir īpašu spirgtumu un smaržu. Daudzi stādi iegūti arī no dārzniecībām, kuras likvidētas. SIA Dārzs ir vienīgā zināmā dārzniecība, izņemot LU botānisko dārzu, kur vēl paši pavairo acālijas, atklāj Anita: «Mums gan kolekcija veidota pēc saviem – komercprincipiem. Esam savākuši visizturīgāko, labāk uzziedināmo un pieprasītāko «topu». Viens no mūsu lepnumiem – šķirne Pamatj Gerojam, kas ir vienīgā acālija, kas smaržo.»

Viņas rīts joprojām sākas ar laikrakstu Diena, lai gan Sarmīte Ēlerte, protams, nekad nebūs šī laikraksta lasītāja tradicionālā izpratnē. Pēc astoņpadsmit Dienā pavadītiem gadiem Sarmīte atzīst, ka arī šobrīd, no rīta šķirstot Dienu, viņa joprojām izvērtē savu bijušo kolēģu profesionālo veikumu. «Es vienkārši nemāku lasīt citādi,» viņa saka, it kā apstiprinot, ka šis paradums nepāries nekad.

Arī šīs sarunas gaitā ne mirkli nepamet sajūta, ka runāju ar profesionāli, jo šim terminam nepastāv pagātnes forma. Intervija ar Sarmīti Ēlerti nenorit pēc man labi zināmās formulas, kad cilvēks sākotnēji ir nedaudz saspringts un neveikls, taču jau pēc pusstundas sāk atraisīties, kā ar vecu paziņu pļāpājot par darbu, ģimeni, bērnību, sliktajiem Latvijas ceļiem un politiku. Nē, viņa gadu desmitiem ir vārījusies šajā katlā un lieliski zina oderi. Viņa runā tikai par lietu, ir taktiska, precīza un diemžēl neielaiž savā privātajā teritorijā. Gandrīz neielaiž. Un pasmaida tikai vienu reizi –, kad stāsta par savu rožu dārzu, kurš viņas prombūtnes laikā ir aizaudzis ar nezālēm. "Biju prom trīs nedēļas. Atbraucu mājās, un visas manas rozes bija sagāzušās čupu čupām. Balandas! Es tādas savā mūžā nebiju redzējusi! Tāda sajūta, ka te ir subtropi!"

Kas notiek tad, kad no darba tiek atlaista redaktore, kura strādājusi vienā no pasaulē prestižākajiem modes žurnāliem? Viņa par to sāk rakstīt un atklāj nepatīkamu informāciju, tai skaitā to, ka modeles ēd kabatlakatiņus, lai izvairītos no izsalkuma lēkmēm.

Ilggadējā Austrālijas Vogue redaktore Kirstija Klementa (Kirstie Clements) tika atbrīvota no darba pēc tam, kad žurnālā bija nostrādājusi 25 gadus. Tagad viņa nākusi klajā ar grāmatu Vogue faktors (The Vogue Factor). Tas ir «insaidera» stāsts par to, ko patiesībā slēpj šī žurnāla spīdīgie vāki.

Šis ir tāds jocīgs laiks: pavasaris jaušams gaisā, kaut arī mijoties ar cīruļputeņiem, tūliņ, tūliņ sprāgs pumpuri un sāksies jauns, auglīgs periods.

Šādā pat laikā pirms 17 gadiem 13. aprīlī sāka iznākt laikraksts Dienas bizness. Šo 17 gadu laikā kopā ar Jums, lasītājiem, esam piedzīvojuši gan «treknos» gadus, gan arī liesākus.

Šai laikā, kad drukātie mediji ne vien Latvijā, bet arī citviet izjūt gan lasītāju paradumu maiņu, gan vispārēju ekonomikas tempu piebremzēšanos, atsevišķi no izdevumiem pat tiek slēgti, mēs investējam attīstībā, lai, sagaidot Dienas biznesa 17. dzimšanas dienu 13. aprīlī, saviem lasītājiem pasniegtu dāvanu.

Ieklausoties mūsu lasītājā un domājot par tā prasībām pēc informācijas, Dienas bizness savas pastāvēšanas laikā jau ceturto reizi ir dzimis jaunā izskatā un ar saturiskām izmaiņām. Lasītāji, Jūs šodien saņemat ērtāk lasāmu avīzi, ar vairāk informācijas (koncentrēti par būtisko), ar aktīvu pozīciju cīņā pret biznesu bremzējošām norisēm, ar pozitīvu skatu ceturtdienas tematiskajās lapās «Spītējot krīzei» un ar pilnīgi jaunu piektdienas izdevumu: «DB Numurs nedēļas nogalei» (dziļāk par aktuālo), kurā būs lasāmi plašāki viedokļi, speciālistu komentāri un vērtējums, analītika un intervijas. Tas viss līdztekus jau pazīstamām un iemīļotām tematiskām lapām un dažādiem pielikumiem.

Ruperta Mēdroka mediju impērijā ietilpstošā britu laikraksta The Sunday Times žurnālisti, iespējams, uzlauzuši bijušā britu premjera Gordona Brauna telefonu un bankas kontu, vēsta BBC.

Laikraksta žurnālistiem, iespējams, arī ir bijusi pieeja citai privātai G. Brauna ģimenes informācijai, piemēram, par bijušā premjera dēla veselības stāvokli. 2006. gadā laikraksts esot ziņojis par to, ka G. Brauna dēls ir slims ar mukoviscidozi, kas ir nopietna, iedzimta slimība.

Līdz šim atklātībā bija nonākuši tikai fakti par News of The World reportieru un to nolīgto personu veikto telefonu uzlaušanu. Pēc šīm ziņām R. Mērdoks slēdza skandālā iesaistīto laikrakstu.

Tikmēr skandālā, kas satricinājis R. Mērdoka mediju impēriju, atklājas jauni fakti. Pirmdien atklātībā nonāca informācija, ka News of The World maksājis Lielbritānijas karalienes apsargāšanā iesaistītajiem policistiem, lai iegūtu karaliskās ģimenes telefonu numurus.

Mediju eksperte Anda Rožukalne uzskata, ka kārtējās izmaiņas vienā no lielākajiem Latvijas laikrakstiem, liecina par lielu nestabilitāti un neprasmīgu biznesa vadību. Turklāt mainīti ne vien Dienas galvenie redaktori, bet arī menedžments, kurā, viņasprāt, nav iekļauti spēcīgi mediju profesionāļi. «Izmaiņas vadībā liek domāt, ka Diena tiek novājināta,» vērtē eksperte.

«Tik būtiskos amatos svarīga ir izcilība un sevis pierādīšana iepriekš,» viņa pauž. «Varbūt šie cilvēki neapzinās, ka tiek izmantoti un piemeklēti citiem mērķiem,» piebilda A.Rožukalne.

Jaunā Dienas vadība ir likvidatoru komanda, un laikraksts, visticamāk, ilgāk par jauno gadu neizturēs, tā aģentūrai BNS pauda bijušais koncerna vadītājs Arvils Ašeradens, kurš tagad iesaistījies politikā.

«Es drīzāk nosauktu šo komandu par likvidatoru komandu laikrakstam,» viņš teica. A.Ašeradens uzskata, ka viss tiek darīts, lai īsi pirms vēlēšanām, vienkārši pārņemot varu laikrakstā, vai nu to apklusinātu, vai sasniegtu konkrētus mērķus un pēc tam likvidētu. Viņaprāt, «tā sāk kļūt par nacionālu problēmu», jo arvien mazāk paliek tādu mediju, kas sniedz neatkarīgu komentāru un viedokli.

«Jurisprudence man ir tāda kā dinastijas lieta, jo arī mana mamma ir advokāte, nostrādājot šajā darbā 42 gadus, un droši vien tieši viņa arī iespaidoja manu profesijas izvēli,» saka advokātu biroja Tamberga un partneri dibinātāja un vadošā partnere, zvērināta advokāte Anita Tamberga.

«Beidzot skolu, skaidri sapratu, ka jāiet mācīties kaut kur tādā vietā, kur neprasa matemātiku. Pašai šķiet, ka man labi padodas izkristalizēt galveno, svarīgāko katrā lietā, kas jurista darbā ir ļoti svarīgi – nevis aizrakties nevajadzīgos dziļumos, bet gan uzreiz ķerties klāt konkrētā jautājuma saknei, tādējādi gūstot skaidrību un palīdzot klientam,» uzsver advokāte.

Savu karjeru Anita sākusi kā advokāta Raimonda Slaidiņa palīdze, kopā nostrādājot ilgus gadus. Šobrīd varot teikt, ka laikam jau tolaik gūtās zināšanas darbā ar klientiem, kolēģu, klienta un advokāta savstarpējo attiecību veidošanā, kā arī ne tik patīkamu emociju izjušana, daloties tajā laikā advokātu birojam Kļaviņš, Slaidiņš & Loze, un tādējādi izveidojoties citam labi zināmam zvērinātu advokātu birojam Loze, Grunte un Cers, devusi vērtīgu pieredzi. 2009. gadā Anita nolēmusi veidot savu biroju.

Vairāk nekā 300 no Džeimsam Braunam (James Brown) piederošajām personīgajām lietām, ieskaitot Grammy balvu par dziesmu Living In America, tiks pārdotas izsoļu nama Christie's rīkotajā izsolē, kas notiks šī gada 17. jūlijā, ziņo Singersroom.

Tiek lēsts, ka nelaiķa Dž. Brauna lietas izsolē tiks pārdotas par aptuveni 1 miljonu ASV dolāru. Dž. Brauna mēbeles, platīna ieraksti un citas viņam reiz piederējušās lietas tiks tirgotas Christie's izsoļu namā Ņujorkā.

Izsolē tiks pārdotas arī Dž. Brauna iecienītās klavieres Yamaha, kurās iegravēti vārdi "Godfather of Soul". Lētākās lietas sākuma cena būs 300 dolāri.

Dž. Brauns nomira pirms pusotra gada 73 gadu vecumā.

Rotu zīmola Anita Sondore mājasdarbs ir izpildīts – tapušas piecas rotu kolekcijas, tāpēc atliek vien aktīvāk pievērsties tirdzniecībai

Tā uzskata Anita Savicka, rotu zīmola Anita Sondore radītāja. «Es nevarētu iztikt bez rotām – parasti ikdienā man ir viena vai divas. Pašai vislabāk patīk gredzeni un kaklarotas,» viņa saka.

DB jau rakstījis, ka viņa savu zīmolu izveidoja paralēli pamatdarbam granīta šķembu uzņēmumā. Tā kā Anita pievērsās pavisam citai jomai, bija nepieciešams papildināt zināšanas. «Itālijā mācījos rotu izgatavošanas praktisko pusi, bet Latvijas Mākslas akadēmijā iestājos, lai iegūtu plašāku dizaina domāšanu un mācītos no Latvijas mākslas meistariem. Kad iestājos akadēmijā, nebiju gaidījusi, ka tik daudzi jautās, kāpēc to daru. Man tas šķiet pašsaprotami – kad būtiski maini darbības virzienu, ir daudz jaunas informācijas un nepieciešams papildus mācīties,» saka Anita. Pašlaik viņa visu laiku velta zīmola un sava uzņēmuma attīstībai.

Ik rudeni viens no svarīgākajiem biznesa vides pasākumiem ir Dienas Bizness TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kas šogad notiek 13. novembrī Hanzas Peronā.

Ierašanās pasākumā tikai ar ielūgumiem, taču šogad ceremoniju varēs vērot arī tiešraidē, ko nodrošinās TV24. Šogad pasākuma atbalstītāji ir Repharm, B-Bus un West Kredit.

Pasākumā tiks atklāts zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad izdevumā ir ne tikai 500 Latvijas lielākie uzņēmumi, bet pirmo reizi saraksts papildināts līdz 1000 uzņēmumiem. Izdevumā ir nozīmīgāko uzņēmumu finanšu rādītāji, svarīgāko Latvijas tautsaimniecības nozaru analīze un atspoguļotas tendences Latvijas ekonomikā, ekspertu viedokļi.

«Cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir izvērtusies par principiālu ģeopolitisku karadarbību, kurā visi līdzekļi attaisno mērķi. Aukstā kara frontē sabiedrība tiek baidīta ar terorismu. Diemžēl Latvijai ģeopolitiskais aukstais karš izmaksā pārāk dārgi, un, veidojot 2020. gada TOP 500, no lielāko uzņēmu saraksta var būt izkrituši uzņēmumi, kuri Moneyval nekritisku prasību dēļ būs pametuši Latviju un arī TOP 500. Prognozējot nākamo posmu ekonomikā, jāsecina, ka tam būs klimata pārmaiņu zīmogs un daudzām nozarēm tiks izrakstītas CO2 brilles,» atzīst Anita Kantāne, Dienas Biznesa galvenā redaktore un izdevuma redaktore.

Akciju sabiedrība Diena radījusi jaunu multimediālu platformu Hugo.lv, kurā apvienoti dažādu tematu videokanāli.

Hugo.lv būs pārstāvēti visi AS Diena mediju produkti – laikraksti, portāli un žurnāli. Paredzēts, ka jaunajā projektā savus kanālus varēs veidot arī citi interesenti – gan augstskolas un uzņēmēji, gan arī neatkarīgi sižetu veidotāji. Paralēli jaunajam produktam Hugo.lv izsludina atlasi konkursam Meklējam TV talantus.

«No mūsu puses jaunā mediju platforma ir eksperiments,» par Hugo.lv stāsta AS Diena izdevniecības Dienas mediji galvenais redaktors Guntis Bojārs. «Pirmais jautājums, ko uzdevām paši sev, – vai koncerns, kam ir milzu pieredze drukāto mediju jomā, spēj izveidot televīziju? Mana atbilde – spēj, ja savieno mūsu redaktoru un žurnālistu kompetenci ar to profesionāļu pieredzi, kas saprot un redz kadru.»

Rotu zīmols «Anita Sondore» 2015. un 2016. gadā konkursā «A' Design Award & Competition» ieguva prestižās «A’Design» balvas un tagad dizainere pati kļuvusi par šī konkursa žūrijas locekli.

«Tas ir liels pagodinājums, liela atbildība un arī unikāla pieredze, īpaši tad, ja pats esi bijis otrā – vērtējamā – pusē. Konkursa rezultāti tiek paziņoti katru gadu 15. aprīlī, bet pirms tam katrs no tūkstošiem pieteikumu tiek rūpīgi un atbildīgi izvērtēts, vadoties pēc noteiktiem, iepriekš izstrādātiem kritērijiem. Rezultātā šogad ir nominēti 1964 uzvarētāji no 99 pasaules valstīm 98 dažādās dizaina kategorijās. Man bija prieks redzēt, ka tiek radīti aizvien jauni un jauni lieliski darbi. Kāds pārsteidz ar savu idejas šķietamo vienkāršību, cits ar meistarīgu smalku detaļu apvienojumu vienotā kompozīcijā, kāds ir atklājis jaunu pielietojumu jau daudzkārt izmantotiem materiāliem. Esmu pateicīga organizatoriem, kas organizē šo konkursu gadu no gada, dodot iespēju māksliniekiem prezentēt savus darbus un idejas, veicinot tieksmi uz izcilību,» saka A. Sondore.

Latvijā radītā juvelierizstrādājumu zīmola Anita Sondore izveidē un zīmola kolekcijas Sounds of silence (Klusuma skaņas) radīšanā kopumā investēti ap 80 000 eiro, stāsta juveliere un uzņēmuma SIA Sandori valdes locekle Anita Savicka.

Līdzekļi ieguldīti arī mārketinga pētījumu zīmola Anita Sondore iespējām un virzībai ASV tirgū, norāda Savicka, piebilstot, ka to, cik ātri izdosies atpelnīt ieguldītos līdzekļus, viennozīmīgi nevar pateikt.

«Mums ir izveidots biznesa plāns, bet ir daudzi faktori, kas var ietekmēt plāna īstenošanu. Piemēram, mūsu prasmes un darbaspējas, spēja strādāt radoši un pieņemt vajadzīgos lēmumus īstajā laikā, kopējā pasaules ekonomiskā situācija, kā arī citi faktori.»

Zīmola izveidē un kolekcijas radīšanā ieguldīti ir gan personīgie līdzekļi, gan ārvalstu investīcijas. «Izmantojām arī valsts un Eiropas Savienības sniegto atbalstu - Valmieras biznesa un inovāciju inkubatora un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotos pasākumus,» atzīmē Savicka.

Zīmola Anita Sondore juvelierizstrādājumi nopērkami vienā no labākajiem un lielākajiem luksus klases veikaliem Londonā – Harvey Nichols.

«Gan zīmolam Anita Sondore, gan man pašai tas ir liels notikums. Harvey Nichols ir viens no labākajiem un lielākajiem luksus klases veikaliem Londonā, tāpēc jaunam zīmolam būt tajā pārstāvētam ir liels uzticamības kredīts un arī novērtējums,» saka Anita Savicka, juvelierizstrādājumu zīmola Anita Sondore radītāja.

Latvijas zīmola Aristocrat Kids kolekcija nonākusi pasaulē lielākajā luksusa preču lielveikalā

Šobrīd Anita Sondore rotas ir nopērkamas vairākos prestižos veikalos – jau minētajā Harvey Nichols veikalā Londonā, Mozafarian Jewellers veikalos Dubaijā, kā arī The Gift Shop Rīgā. Sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru uzņēmums ir piedalījies dažādās starptautiskās izstādēs kā, piemēram, Tranoï Parīzē un Artistar Jewels Milānā. Vaicāta par nākotnes plāniem, A. Savicka teic, ka uzņēmuma mērķis ir radīt pasaulē konkurētspējīgu zīmolu, kura izgatavotās rotas ir nopērkamas ekskluzīvos veikalos Latvijā un pasaulē. Lai šo mērķi sasniegtu, tiek veidotas jaunas kolekcijas un papildinātas esošās, meklēti jauni sadarbības partneri, tāpat zīmols piedalās izstādēs un organizē dažādus pasākumus saviem pircējiem.

Interpol starptautiskajā meklēšanā izsludinātas trīs baņķierim Valerijam Belokoņam tuvu stāvošas personas. Viņus par iespējamām finanšu mahinācijām vēlas atrast Kirgizstānā, kur jau gadu tiek izmeklētas iespējami noziegumi, kas saistīti ar bijušā Kirgizstānas prezidenta ģimenes cilvēkiem, vēsta Nekā personīga.

Interpol datu bāzē atrodamas ziņas par astoņiem cilvēkiem no Latvijas, kas izsludināti starptautiskajā meklēšanā. Trīs no viņiem saistīti ar Valērija Belokoņa banku Kirgizstānā. Tie ir Anita Lase, Jevgeņijs Verbickis un Jurijs Kačnovs.

Kā teikts Interpol ziņojumos – Kirgizstānas galvaspilsētas Biškekas tiesa Lasi, Verbicki un Kačnovu vaino nelikumīgi iegūtas naudas legalizācijā, starptautiskā un organizētā noziedzībā. Ziņojumā lūgts - ja kādam ir informācija par šo cilvēku atrašanās vietu, ziņot vietējai policijai.

Prasība šos cilvēkus izdod ir mīklaina, jo Latvijā par to neviens plašāku skaidrojumu nesniedz. Tāpat arī vietējā Latvijas vēstniecība par sākto starptautisko meklēšanu nav lietas kursā.