Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Pēkšņs arests sestdienā, un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir izslēgts no spēles. Kontrole pār FKTK nonāk finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas rokās. FKTK priekšsēdētāja amats ir atkarīgs no Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra. Sekmīgas KNAB operācijas rezultātā Latvijas Banka ir sasieta. Drošības līdzeklis vienam, bet citiem amati karājas matā.

Kas mūsu valstī notiek? Tiek pārņemts milzīgs objekts. Miljardiem vērtā Aizkraukles banka, kurā maksātnespējas administratoru mafija grib ielikt savus likvidatorus. Tas ir kaut kas nebijis – ne privatizācijas laikā, ne kādas citas bankas pārņemšanā nekad nevienā uzņēmumā nav bijuši tādi finanšu līdzekļi kā Aizkraukles bankā. Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. «Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par monarhu, kurš var tirgot kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā laikrakstam stāsta bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Bet rindā vēl desmit bankas – tie ir reāli miljardi, tik daudz naudas kā vēl nekad. Tā ir īsta privatizācija Nr.2, reāla nacionalizācija atkal.

SIA Upstreak izstrādātā spēle Oligarhi ir populārās spēles Mafija mazāk vardarbīga versija

SIA Upstreak īpašnieks Kristaps Kovaļevskis nav liels galda spēļu fans, bet kopā ar draugiem bieži spēlē Mafiju. Tajā spēlētāji visi apsēžas un sadala lomas – «sliktie» un «labie». «Sliktie» zina, kādas lomas ir visiem citiem, bet «labajiem» jāmēģina atšifrēt, kurš ir kurš. Mafijas uzdevums ir «nogalināt» visus citus, kamēr labie izskaitļo, kuri ir sliktie. «Mafija ir perfekta spēle, ja vien nebūtu nogalināšanas. Tāpēc nolēmu uzlabot spēli un atteikties no šīs detaļas. Sākumā nekas nesanāca, jo Mafijā punktu skaitīšana balstās tieši uz nogalināšanu. Bija jāizdomā, kā panākt, lai spēle varētu funkcionēt bez tās,» saka Kristaps. Viņa skatījumā, spēle ir noderīga ne tikai, lai socializētos, bet arī ikdienai, jo var vērot un analizēt cilvēku uzvedību. «Piemēram, Katanā var izskaitļot, kādi kuram ir kauliņi un kam uzbrukt, bet dzīvē to īsti nevar izmantot, ja vien neesi milzīga uzņēmuma īpašnieks. Taču, ja Mafijā tevi kāds «apčakarē», vari secināt, ka esi pārāk lētticīgs, un vari mācīties būt uzmanīgāks,» saka Kristaps.

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Nekad nebūtu domājis, ka aizstāvēšu, manā skatījumā, pļāpu, populistu un samākslotu aktieri Artusu Kaimiņu. Taču ir simtiem tūkstošu cilvēku, kas ir noskatījušies viņa runu Saeimā un domā citādi. Un tieši tāpēc Saeimas deputāts ir brutāli «noņemts no trases», izmantojot administratīvo resursu un valsts varu.

Operatīvo darbību jēga tieši tajā brīdī, kad tas notika? Lai to paskaidro KNAB. Iestāde, kas Vienotības laikā bija «politisko pasūtījumu galds». Un, acīmredzot, tāds ir arī tagad. Jūs ticat, ka tā ir sagadīšanās? Notika objektīva izmeklēšana, kas rezultējās tieši kad? Tieši pirms balsojuma par Rasnaču, kad valdošā koalīcija ir pamatīgi «aptaisījusies», bet politiskajā leksikonā ir stabili ienācis vārds «mafija»? Pēc spožas runas Saeimā kriminālvajāšanai lūdz izdot opozicionāru Kaimiņu tieši tad, kad gaidāms balsojums par Rasnaču, kuru viņš kritizēja!

Kādam ir jābūt Saeimas opozīcijas deputāta pārkāpumam, lai viņu arestētu tieši pirms balsojuma par tieslietu ministra palikšanu amatā? Varbūt viņš ir maniaks vai slepkava? Ak, esot pārkāpts partiju finansēšanas likums. Opozīcijas partija vienīgā, kas pārkāpj finansēšanas likumu? Patiesi? Tāpēc tieši pirms balsojuma par ministra palikšanu amatā opozīcijas deputāts ir jāizrauj no zāles? Vai tā nav tieša iejaukšanās parlamenta balsojumā, ko izdara tiesībsargājošā iestāde? Ko sakāt par to, konstitucionālo tiesību tulki? Esam demokrātiska, brīva Latvijas valsts? Vai specdienestu diktatūra, kurā drošības iestādēm ir jāprasa atļauja, lai kļūtu par ministru, valdes locekli uzņēmumā un pat sniegtu interviju presei? Tas vienkārši ir kauns.

Ņemot vērā pulcēšanās ierobežojumus, galvaspilsētas bārs "Tallinas Pagalms" no naktslokāla pārtapis par kafejnīcu.

Ikdienas režīmā "Tallinas Pagalms" darbojās kā bārs un katru nedēļas nogali organizēja dažādus pasākumus, piemēram, džeza, rokmūzikas, elektroniskās mūzikas koncertus, improvizācijas teātrus. Katru nedēļu "Tallinas Pagalmā" norisinājās vismaz 3-4 pasākumi abos ēkas stāvos, uz divām skatuvēm.

Aizvadītajā ziemā "Tallinas Pagalms" papildināja piedāvājumu ar kafejnīcu, attīstīja virtuvi, jo sākotnēji piedāvājumā bija tikai dzērieni un uzkodas.

"Šobrīd esam aizgājuši līdz tam, ka piedāvājam kārtīgas pusdienas un piegādi uz mājām. Tieši šobrīd, kad visi pasākumi ir atcelti un naktsdzīve ir noslēgta pilnībā, mums ir samērā veiksmīgi izdevies pārorientēties," stāsta "Tallinas Pagalma" līdzīpašnieks Ģirts Kumeliņš.

Itāļu mafijas peļņa pagājušajā gadā pieaugusi gandrīz par 8%, veidojot 78 miljardus eiro, ar kopējiem ienākumiem 135 miljonu eiro apmērā, ziņo vedomosti.ru.

Mafia Inc. nostiprinot savas pozīcijas kā galvenā itāļu kompānija, savā ziņojumā norādījusi mazā biznesa un mazumtirgotāju asociācija Confeserscenti. Pastāvot risks, ka mafija var izmantot dažu lielo kompāniju grūtības, kuras pārdzīvo likviditātes krīzi, lai mēģinātu slepus iekļūt fonda biržā. Krīze ir ļāvusi mafijai aktīvi nodarboties ar naudas atmazgāšanu, iepērkot lētākos aktīvus. Turklāt viņi ir savervējuši lēto darbaspēku to cilvēku vidū, kuri to ir zaudējuši.

Galvenos ienākumus jeb 68 miljardus eiro mafija iegūst, tirgojot narkotikas, cilvēkus, ieročus un nodarbojoties ar kontrabandu. Otrajā vietā ierindojas valsts kontrakti, spēļu bizness, viltojumi un nelikumīgi piegādāts darbaspēks, tas viss kopumā veido 25 miljardus lielus ienākumus. Tikpat mafija nopelna ar izspiešanu un augļošanu. No zādzībām un krāpniecības ienākums ir viens miljards eiro, bet no prostitūcijas – 600 miljoni eiro.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Artusa Kaimiņa vadītajai partijai Uzņēmumu reģistrs ir izteicis rakstveida brīdinājumu, ka tā nav sasniedzama juridiskajā adresē. Brīdinājumā norādīts, ka gadījumā, ja partija pēc tā saņemšanas noteiktajā termiņā nebūs novērsusi pārkāpumu, tiesa var apturēt partijas darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

Partijas līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa ir neizpratnē, kāpēc saņemts šāds brīdinājums, jo pastu izņem katru dienu. Tomēr viņi to uzskata tikai par sīku, atriebīgu kodienu, lai pabojātu partijas tēlu.

Citās domās ir nopietni avoti. Viņu rīcībā ir informācija, ka ir pieņemts lēmums Kaimiņa partiju «noņemt no trases» par katru cenu. Jau sasniedzot 15% reitingu, kas ir pilnīgi reāli pašam aktīvākajam opozīcijas spēkam, kas šodien akumulē galveno «protesta elektorāta» vilkmi, Kaimiņa partija kļūst reāli bīstama. Kam bīstama? «Kaimiņa partija» ir bīstama visai vecajai politiskajai elitei, šodienas koalīcijas partijām, jo tās panākumi nozīmē pārmaiņas, kuras neviens pieļaut negrib. Pārmaiņas ir sagrautas vecās shēmas. Pārmaiņas ir zaudēti amati. Pārmaiņas ir zaudēti «savi cilvēki» amatos. Pārmaiņas ir zaudēta reāla nauda. Šī koalīcija, kurā ekonomikas ministrs ir Ašeradens, ir parādījusi, ka netaisās likvidēt OIK. Proti, OIK mafijas ienākumi ir drošībā. Šī koalīcija, kurā ir Nacionālā apvienība, vienmēr ir gatava pakalpot nacionālajai maksātnespējas administratoru mafijai. Šī koalīcija, kurā pa VID šeftē «donnas Danas» un Juraša «brigāde», nozīmē, ka drošībā ir vecās shēmas. Valstī, kurā PVN karuseļos atmazgā miljardus, kurā kontrabanda turpina plūst – tāpat kā tā plūda deviņdesmitajos!

Latvieši pelna ar to, ka iznīcina paši sevi. Maksātnespējas administrācija – latviešu «nacionālā nozare», pēdējais, kas «mums vēl palicis». Varbūt pārspīlēti, tomēr šie nereti apkārt dzirdētie teicieni parāda tendenci, kas ir attīstījusies pēdējos divdesmit gados.

Gribēju likt virsrakstu «Nacionālā maksātnespējas apvienība». Taču tas būtu negodīgi pret Nacionālo apvienību. Maksātnespējas mafijas zirneklis ir caurvijis visas partijas. Nacionālajai apvienībai ir Sprūds, Lūsis, Gaidis Bērziņš, Parādnieks un Rasnačs. Vienotībai bija Bunkus, Vonsovičs un Rasa. Maksātnespējas mafijai ir atbalsta punkti visās partijās – arī Saskaņā, ZZS un pat jaunajos veidojumos, kas izliekas tīri.

Tāpēc nebruksim virsū Nacionālajai apvienībai. Tai tāpat ir grūti. Nacionālajā apvienībā ir daudz gaišu, parastu cilvēku, kas partijā ir idejas dēļ, kuri mīl Latviju, vēl tai labu un nav blēži. Nacionālā apvienība tiešām varēja kļūt par nacionālo partiju, kas apvieno visu Latvijas tautu, ar tādiem līderiem kā Ilmārs Latkovskis un Baiba Broka. Taču Nacionālā apvienība ieslodzīja pati sevi un atteicās no nacionālās idejas. Un, jo mazāk Nacionālajā apvienībā palika nacionālo ideju, jo lielāku vietu tajā ieņēma maksātnespējas administratoru mafija, jo agresīvākas kļuva runas pret «svešajiem».

Lai arī kopumā finanšu uzskaite valstī ir sakārtojusies, pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi, uz kuriem Valsts kontrole norāda gadu no gada, secināts Valsts kontroles noslēgtajā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, sniegusi atzinumu ar iebildi.

Valsts saimnieciskā gada pārskats sniedz informāciju par valsts darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, to sagatavo Finanšu ministrija. Saimnieciskā gada pārskatā apvienoti 13 ministriju un 13 centrālo valsts iestāžu, Saeimas un Valsts kontroles gada pārskati, 119 pašvaldību pārskati un valsts budžeta finanšu uzskaites pārskati. Valsts kontroles veiktās revīzijas mērķis ir sniegt atzinumu Latvijas iedzīvotājiem, Saeimai un valdībai, kā arī ārvalstu investoriem un reitingu aģentūrām par to, vai šajā pārskatā norādītā informācija ir pareiza un ticama.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Līdz ar 2013. gada iestāšanos Tallina kļuvusi par pirmo galvaspilsētu pasaulē, kas saviem iedzīvotājiem sabiedrisko transportu ļauj izmantot bez maksas.

Pārejas periodā pirmās dienas Tallinas autobusos, trolejbusos un tramvajos pastiprināti dežūrēs municipālās policijas darbinieki, kas palīdzēs pasažieriem aprast ar jauno sistēmu, vēsta Postimees.

Tallinas Municipālās policijas darbinieki vienu nedēļu divu cilvēku komandā Tallinas sabiedriskajā transportā dežūrēs no 2. līdz 5. janvārim. Tāpat tiks izplatītas sabiedriskā transporta lietošanas pamācības.

Postimees arī ziņo, ka pirmajās nedēļās kontrole sabiedriskajā transportā nebūs «tik stingra», taču tas nenozīmējot, ka Tallinas sabiedrisko transportu var izmantot bez biļetes - bezmaksas vai maksas.

«Es ceru, ka visiem mums jaunajā situācijā mēs spēsim panākt mierīgu sadarbību, lai atrisinātu visas iespējamās problēmas,» norāda Tallinas Municipālās policijas vadītāja Monika Randa.

Valsts kontrole vērsīsies tiesībsargājošās institūcijās par diviem uzņēmumiem sniegtu nepamatotu elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalstu 500 000 eiro apmērā.

Valsts kontrole ceturtdien publiskojusi revīziju "Vai Latvijā tiek īstenota mērķtiecīga atjaunojamās enerģijas politika?", kurā analizēti atjaunojamās enerģijas sadārdzinājuma un neefektivitātes iemesli. Revīzijas laikā Valsts kontrole konstatējusi nepamatoti piešķirta atbalsta gadījumus, regulāri negūtus un miljonos skaitāmus potenciālos ieņēmumus no koģenerācijā saražotās siltumenerģijas "izkūpināšanas gaisā", kā arī nespēju novērst dārgu un neefektīvu tehnoloģiju iegādi.

Revīzijas ziņojumā norādīts, ka no 2011. līdz 2019.gadam obligātā iepirkuma sistēma, kuras ietvaros sniegts atbalsts arī atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem, Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai izmaksājusi miljardu eiro. Vienlaikus sabiedrībā izskan aizdomas par krāpšanos atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijas stacijās, tāpat ir sākti kriminālprocesi par pārkāpumiem obligātā iepirkuma atbalsta saņemšanā.

#Valsts kontrole norāda uz steigu, kādā ik gadu tiek lemts par ieņēmumus palielinošiem pasākumiem vismaz 130 – 250 miljonu eiro apmērā.

Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti.

Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. To, veicot pārbaudi par valsts budžeta plānošanas procesa efektivitāti, secinājusi Valsts kontrole, sniedzot ieteikumus Finanšu ministrijai un priekšlikumus Ministru kabinetam budžeta procesa uzlabošanai.

Valsts kontrole, veicot apjomīgu revīziju Budžeta vadības sistēmas efektivitāte: 1. daļa – budžeta plānošanas cikla efektivitātes izvērtējums, vērtēja budžeta plānošanas un pieņemšanas atbilstību astoņiem OECD budžeta labas pārvaldības pamatprincipiem, tai skaitā fiskālās disciplinētības, attīstības plānošanas, atklātības, demokrātisku diskusiju, rezultātu vērtēšanas principiem. Tas ir pirmais šāda veida izvērtējums par valsts budžeta plānošanu.

Pie Rīgas Brāļu kapiem trešdienas rītā tika noslepkavots zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Visdrīzāk tā bija pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar viņa profesionālo darbību.

Laikraksts Dienas Bizness atgādina skaļākos slepkavību gadījumus Latvijā:

Mārtiņa Bunkus pēdējā intervija Dienas Biznesam: Maksātnespējas jomā – visatļautības sajūta

Slepkavīgs karš maksātnespējas administratoru mafijā

Tallinas opozīcija asi kritizējusi Tallinas mēra solījumu ieviest galvaspilsētā bezmakas sabiedrisko transportu. Savukārt Igaunijas ekonomikas ministrs šādu ideju nodēvējis par muļķīgu.

Ministrs norādīja, ka viņa personīgā pieredze, sadarbojoties ar Tallinas varasiestādēm, jautājumos, kuri saistīti ar transporta jomu, liecina, ka lieli projekti parasti tālāk netiek virzīti tāpēc, ka Igaunijas galvaspilsētai neesot nekādas iespējas tos finansēt, vai arī rodas citi šķēršļi.

Pašu Tallinas mēra Edgara Savisāra ideju par bezmaksas sabiedriskā transporta izveidošanu Igaunijas galvaspilsētā, ministrs nosauca par «muļķīgu», vēsta ERR.

Savukārt Tallinas opozīcijas pārstāvji atgādināja, ka nesen pilsētas iedzīvotāju lūguši papildus finansējumu, lai savestu kārtībā bērnudārzus, taču Igaunijas galvaspilsētai naudas neesot bijis.

Nesenie paziņojumi no lidsabiedrībām Ryanair, easyJet un Blue1 par jauniem maršrutiem no Tallinas lidostas ir tikai sākums. Tuvākajā laikā lidosta sola paziņot par vēl vairāk jauniem reisiem, citējot Tallinas lidostas vadītāju Reinu Loiku, vēsta BBN.

«Esmu priecīgs paziņot, ka mēs esam sarunu fāzē, kurā aviokompānijas grasās paziņot par jauniem reisiem. Iespējams, ka jau šogad par lidojumiem [no Tallinas lidostas] paziņos jauni pārvadātāji, taču nākamgad pavisam noteikti tiks izziņoti jauni reisi,» intervijā ETV norādījis R. Loiks.

Viņš skaidro, ka Igaunijas lielākā problēma ir tā, ka starptautiskie pārvadātāji normālā situācijā nav ieinteresēti lidot uz tirgiem, kur ir mazāk par 10 miljoniem cilvēku. Viņš uzsver, ka, «atšķirībā no vietējiem pārvadātājiem, lielās aviokompānija jebkurā laikā var pārtraukt lidojumus uz un no Tallinas, taču, piemēram, Estonian Air turpinās lidot Igaunijā».

Pēc VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) pasūtījuma, AS Ceļuprojekts uzsācis iespējamās būvniecības izpēti un ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) izstrādi perspektīvajam jaunajam Tallinas šosejas (A1) posmam no Vangažiem līdz Skultei, informē LVC.

Uzņēmums tiesības veikt šos darbus ieguvis atklātā konkursa rezultātā, to izmaksas ir 110 594 eiro (ar PVN).

Jauns šosejas posms nepieciešams, lai tranzīta satiksmei nebūtu jābrauc cauri Baltezeram un Ādažiem, kur ir ne tikai vēsturiskā dzīvojamā apbūve, bet arī pēdējos 10-20 gados attīstītie ciemati, kā arī ražotnes.

Esošajā Tallinas šosejas sākumposmā, no Rīgas apvedceļa līdz Saulkrastiem pēdējo 10 gadu laikā satiksmes intensitāte ir pieaugusi par 50% - no vidēji 12400 automašīnām diennaktī līdz 18400 automašīnām diennaktī, un ceļš ir izsmēlis savu caurlaides spēju. Vienlaicīgi pēdējo 20 gadu laiku Ādažu teritorijā ir attīstīta gan dzīvojamā apbūve, gan rūpnieciskā, bet netika organizēta droša satiksme, pašvaldība nav izveidojusi paralēlo ceļu tīklu un pieslēgumi veikti pie valsts galvenā ceļā - Tallinas šosejas. Līdz ar to Tallinas šosejas sākumposms ir zaudējis savu galvenā autoceļa funkciju, kā arī ir ievērojami pasliktinājusies satiksmes drošība - posmā ir seši tā saucamie melnie punkti. Pēdējo 3 gadu laikā tur ir notikuši 96 ceļu satiksmes negadījumi un bojā gājuši 6 cilvēki, norāda LVC.

Nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi Valsts kontrole.

Pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.

Valsts kontrole vērtēja tādas iestādes kā Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Nacionālais kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Juridiskās palīdzības administrācija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Vides pārraudzības valsts birojs.

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Gribu atvainoties Mārtiņa Bunkus radiniekiem, ja kāds ir aizskarts par viedokli, ko paudu iepriekšējā rakstā. Redziet, publiskas personas, kuru dzīve un nāve ietekmē visu sabiedrību, nav pasargātas no diskusijas, kura parasti pieklust, ja nomirst parasts cilvēks. Sabiedrība nevar klusēt, kad tiek aizskartas tās intereses. Ir brīži, kad svarīgāk būt atklātam, nekā sentiments, ko izjūtam visi.

Vai Mārtiņam Bunkum vajadzēja mirt? Nekādā gadījumā. Man ir ļoti žēl, ka tā noticis. Viņš bija ārkārtīgi talantīgs, ārkārtīgi izglītots jauns cilvēks, augstākās klases profesionālis, kam vajadzēja dzīvot un dzīvot. Kas ir vainīgs jaunā puiša nāvē bez tā, ka katrs cilvēks, protams, pats pieļauj kādas kļūdas? Bet tādēļ nav jānošauj.

Sistēma, kas ļāva tam notikt. Vieglā peļņa, ko var gūt maksātnespējas jomā, vilina daudzus jaunus un talantīgus puišus. Sapnis par labu dzīvi, luksusa auto, grezniem birojiem un skaistām meitenēm ir neizturami vilinošs. Bet vai jūs esat dzirdējuši par fantastiski bagātajiem maksātnespējas administratoriem Vācijā? Varbūt par maksātnespēju kā galveno «nacionālo nozari» Zviedrijā? Kā tas var būt, ka maksātnespējas procesos ir iespējama tāda virspeļņa? Kā tā var būt, ka ir likumi, kas atļauj šmaukt? Kā tā var būt, ka ir policija, KNAB un SAB, kas saņem iesniegumus un nereaģē? Maksātnespējas administrācija. Tiesas. Iekšlietu ministrs. Tieslietu ministrs. Finanšu ministre. Premjers. Valdība. Saeima. Opozīcija. Kur, pie joda, ir pat vienmēr tarkšķošā opozīcija šajās dienās? Kā tā var būt, ka visi zina, bet klusē?

Šā gada 30.maijā Valsts policijā tika ierosināts kriminālprocess par M.Bunkus slepkavību, pielietojot šaujamieroci. Šobrīd kriminālprocesā jau veikts ļoti apjomīgs darbs, kura rezultātā savāktie pierādījumi ļāvuši izmeklēšanai pāriet nākamajā fāzē un virzīties tuvāk tiesiskā noregulējuma panākšanā.

Man nav nekādu šaubu, ka izmeklēšana virzās uz priekšu un jau šobrīd tajā paveiktais ir vainagojies ar konkrētiem pavedieniem un izmeklēšana aktīvi turpinās. Izmeklēšanas kopainu zina tikai izmeklētāji un, atbilstoši konkrētās izmeklēšanas taktikai, viņi veic izmeklēšanu. Un tie ir ļoti pieredzējuši un profesionāli izmeklētāji. Protams, ir saprotama gan mediju, gan tuvinieku, gan sabiedrības interese par izmeklēšanas virzību un tajā iegūtajiem faktiem, tomēr mūsu mērķis ir atklāt noziegumu. Tas nav iespējams, ja katrs izmeklēšanas solis tiks apspriests publiski.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Slepkavību atklāšanas un personu meklēšanas nodaļas izmeklētajā kriminālprocesā līdz šim nopratināti vairāk nekā 100 liecinieki, kā arī papildu aptaujātas vairāk nekā 200 personas saistībā ar visām kriminālprocesā izvirzītajām versijām. Ir veiktas vairākas kratīšanas, notikuma vietu apskates (tostarp piesaistot kinologus un ekspertus) un izmeklēšanas gaitā iegūto priekšmetu un dokumentu analīze. Tāpat ir iegūts ļoti liels video ierakstu apjoms (aptuveni 36 TB) tostarp no vairāk nekā 50 iestāžu videokameru ierakstiem, kuri tiek rūpīgi pārbaudīti un analizēti, papildu pieprasīta liela apjoma informācija no elektronisko sakaru operatoriem. Izmeklēšanā nozīmētas 16 nepieciešamās ekspertīzes un tiek skaidroti ar noziegumu saistītie fakti un iespējamās vainīgās personas. Tāpat kriminālprocesa izmeklēšanas laikā Valsts policija vērsusies pie septiņu valstu tiesībsargājošām iestādēm ar ļoti konkrētiem izmeklēšanu interesējošiem jautājumiem, saistībā ar M.Bunkus slepkavību saistītiem faktiem un personām.

Itālijas mafija Šveicē kļūst arvien aktīvāka, atsaucoties uz policijas ziņojumu, vēsta thelocal.ch. Valsts galvenokārt tiekot izmantota naudas atmazgāšanai.

Šveices policija jeb Fedpol informējusi, ka mafijas aktivitātes Šveicē ir mazāk redzamas sabiedrībai nekā citas organizētās noziedzības formas, jo tās reti izpaužas kā narkotiku tirdzniecība uz ielas vai sērijveida zādzības.

Taču kopš Itālijas varas iestādes pastiprinājušas spiedienu uz mafiju pašu mājās, tās aktivitāte kaimiņvalstīs arvien pieaug.

Laika posmā no 2008.gada pavasara līdz 2010.gada rudenim Itālijas policija arestējusi vairāk nekā 6500 mafiozo un konfiscējusi mantu aptuveni 15 miljardu eiro vērtībā.

Saskaņā ar policijas ziņojumu Šveicē visvairāk soļu spērusi mafijas organizācija Ndrangheta no Kalabrijas reģiona Itālijā.

Saeimas vairākums trešdien, 20.jūnijā nolēma noraidīt opozīcijas ierosināto tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) demisijas pieprasījumu.

Demisijas pieprasījumu atbalstīja 33 deputāti, pret bija 41 parlamentārieši, bet vēl deviņi atturējās. Saeimas darba kārtībā šodien bija divi demisijas pieprasījumi Rasnačam. Otro pieprasījumu atbalstīja 32 deputāti, pret balsoja 42, bet vēl astoņi atturējās.

Deputāti debates par šo jautājumi sākuši pagājušajā nedēļā, bet šodien tās turpināja. Par paveikto deputātiem atskaitījās arī Rasnačs.

Vienu no pieprasījumiem tika iesniegts pēc parlamenta deputāta Romāna Mežecka iniciatīvas, un to bija parakstījuši 16 opozīcijas deputāti, tajā skaitā no partijām «Saskaņa» un «No sirds Latvijai» un pie frakcijām nepiederošie deputāti, tajā skaitā pats Mežeckis.