Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Ekonomisko krīžu eksperti un pētnieki apgalvo, ka bezdarba pieaugums nedaudz atpaliek no reālās ekonomiskās situācijas, kas nozīmē, ka bezdarbs vēl tikai augs.

Tajā pašā laikā eksperti apgalvo, ka pieaug arī daļēja laika nodarbinātība, kas, manuprāt, Latvijā vēl nav pietiekami nopietni izskatīta kā alternatīva darbinieku atlaišanai. Protams, daudz kas atkarīgs no nozares un biznesa specifikas, kā arī reālās uzņēmuma situācijas. Dažos uzņēmumos šo pieeju var īstenot, dažos – ne. Tomēr es vēlētos aicināt nopietni apsvērt šo iespēju.

Dienas biznesā izskanējusī ziņa, ka daži lielveikali apsver iespēju saīsināt darbalaiku, kā arī pagājušajā nedēļā izskanējusī ziņa par Uzņēmuma reģistra lēmumu sniegt darbiniekiem vienu bezalgas brīvdienu, lai ekonomētu atalgojuma resursus, man atgādināja par dažādām nodarbinātības formām.

Šobrīd ir eksperti, kas iesaka apsvērt pilna laika darba vietā darbiniekiem piedāvāt daļēju laika nodarbinātību. Tas noteikti ir efektīgs risinājums, ja uzņēmēji paredz, ka īsā laikā ekonomiskā situācija viņa nozarē stabilizēsies un spēs strādāt ar iepriekšējiem apjomiem. Tas nodrošinās esošo darbinieku saglabāšanu un pie apjoma pieauguma, bez papildus izmaksām atjaunot bijušos darba apjomus.

Piedāvājot darbiniekiem daļēju laika nodarbinātību darba devējam jānodrošina darbiniekam viņa darba vieta un arī daudzi no atalgojuma paketes labumiem (veselības apdrošināšana, pabalsti, utt.) saglabājas tādā pašā apjomā kā pilna laika darbiniekiem. Tas nozīmē, ka nepilna laika nodarbinātība izmaksā darba devējam dārgāk kā pilna laika nodarbinātība, jo fiksētie izdevumi uz darbinieku ir lielāki nekā pilna laika darbiniekam. Šāds risinājums ir izdevīgs, ja ražošanas vai pakalpojumu apjomi samazinās īslaicīgi, jo tas ir lētāk kā atlaist darbiniekus un pēc neilga laika atkal meklēt jaunus un tos apmācīt.

Lai kā gribētos ticēt, ka ekonomikai ir atpakaļgaita tikai īslaicīgi, ekonomiskie rādītāji saka pretējo, tāpēc ir jāmeklē citi risinājumi.

Valdība otrdien, 5.septembrī, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, pēc kuru stāšanās spēkā tiks uzsākta studējošo un absolventu reģistra ieviešana, informē IZM.

Pirmoreiz augstskolas datus sniegs līdz 2017.gada 31.decembrim. «Studējošo un absolventu reģistrs topošajiem studentiem pirms augstskolas un studiju programmas izvēles sniegs papildu informāciju, lai mērķtiecīgi novērtētu, kādas ir iespējas strādāt izvēlētajā profesijā, gan to, kāds ir vidējais atalgojums pēc augstskolas studiju absolvēšanas," uzsver izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis. Svarīgi, ka turpmāk līdzās reklāmām būs iespējas iegūt arī objektīvu, reālos faktos balstītu informāciju,» uzsver ministrs.

No 2018. gada janvāra sāksies datu sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai tiem vecākiem, kuriem pienākas nodokļu atlaides par apgādājamiem līdz 24 gadu vecumam, nebūtu jāpieprasa izziņas no augstskolām un jāsniedz tās VID. Šī informācija tiks iesniegta VID elektroniski, samazinot administratīvo slogu augstskolām un vecākiem. Informāciju par studējošiem izmantos arī pašvaldības, kas paredz nodokļu atlaides daudzbērnu ģimenēm par apgādājamiem studējošiem.

Rīgā 10.martā tika prezentēts jaunais Audi A7 Sportback un uzsākta tā pārdošana Audi dīleru salonos Rīgā.

Bez dizaina, jaunajam Audi A7 ir uzlabota arī vadāmība un komforta līmenis, kā arī automobilis ir aprīkots ar daļējā hibrīda tehnoloģiju.

Jaunais Audi A7 bija apskatāms pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ieejas. , Jaunā četru durvju kupeja iemieso Audi jaunās luksus klases dizaina valodu, kas tika aizsākta ar 2017. gadā prezentēto Audi A8 un turpinās ar nupat, plašākai publikai, Ženēvas autoizstādē prezentēto jauno Audi A6.

Vienlaikus Audi A7 ietver arī plašu jaunāko tehnoloģiju klāstu – jaunā MMI skārienjūtīgā vadības koncepcija, 39 vadītāja asistenta sistēmas, 400 pielāgojami iestatījumi un daļējā hibrīda sistēma ir tikai daļa no tā.

Apskatot no ārpuses un salīdzinot to ar Audi A8, jaunajam modelim priekšpusē ir vienota priekšējā reste, kas ir platāka un zemāka, šauri priekšējie lukturi un izteiksmīgas gaisa ieplūdes atveres. Bagātīgākajā aprīkojuma līmenī ietilpst HD Matrix priekšējie LED lukturi ar Audi lāzera tehnoloģiju. Aizmugurējos lukturus savieno gaismas josla, kas ir raksturīgs dizaina elements visiem Audi augstākās klases modeļiem. Atslēdzot un aizslēdzot durvis, lukturos izgaismojas unikālas gaismas animācijas. Izteiksmīgās kontūras ap arkām izceļ riteņus, kuru diametrs sasniedz līdz pat 21 collai, godinot Audi quattro mantojumu.

Otrdien Ministru kabinets apstiprināja jaunus noteikumus par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā, kas aizstās patlaban spēkā esošo kārtību, kādā piešķir valsts un ES atbalstu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā un investīcijām materiālās bāzes pilnveidošanai.

Salīdzinājumā ar pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem, jaunie noteikumi papildināti ar vairākiem nosacījumiem, kas veicinās investīciju ieguldīšanu lauksaimniecībā, norāda Zemkopības ministrija.

Turpmāk daļēja kredītprocentu dzēšana primārās lauksaimniecības produktu ražotājiem notiks arī, iegādājoties jaunu lauksaimniecības traktortehniku (tai skaitā kombainu, pašgājēju augu smalcinātāju, smidzinātāju), piekabes un tādus lauksaimniecībā izmantojamos tehnoloģiskos agregātus, kuru darbināšanai izmanto traktortehniku. Atbalstu nav paredzēts piešķirt par traktortehnikas, piekabju, lauksaimniecībā izmantojamo tehnoloģisko agregātu iegādi, ja tam ir izmantoti atbalsta līdzekļi lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).

Šobrīd plaši tiek diskutēts par Latvijas uzņēmējdarbības attīstības iespējām, demogrāfiskās situācijas un izglītības ietekmi uz ekonomikas attīstību, darbaspēka pieejamību un vajadzībām. Nodarbinātības problēmas un izglītota darbaspēka trūkums nav tikai Latvijas problēma, ar to saskaras arī virkne valstu Eiropas Savienībā un ārpus tās.

Lai arī cik aktīvi augstskolas negatavotu cilvēkus darba tirgum, rezultātā darba devēji tomēr izjūt darbinieku trūkumu, jo liela daļa aizbrauc uz ārvalstīm. Lai rastu šīs problēmas risinājumus, būtiski apzināties problēmas mērogus un saprast, ka Latvijā šajā situācijā nav viena.

Jaunākie bezdarba rādītāji Eiropas Savienībā (ES) liecina, ka Latvijā bezdarba līmenis ir 8,1%, ierindojot mūs astotajā vietā. Pirmajā vietā ir Grieķija ar 20,7% bezdarbu, kam seko Spānija ar 16,4%, Kipra ar 11,3% u.c. Mūsu kaimiņvalstīs situācija gan ir nedaudz labāka – Lietuvā bezdarba līmenis ir 7,1%, savukārt - Igaunijā 5,4% (1). Runājot par jauniešu bezdarbu, jāmin, ka arī tur pirmajā vietā ir Grieķija ar 43,7%, savukārt Latvija ir devītajā vietā ar 17,9% (2).

Valsts darba inspekcija 2012. gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu divkārt vairāk uzņēmumos atklājusi atkārtoto nereģistrēto nodarbinātību. Šogad astoņos mēnešos atkārtotā nereģistrētā nodarbinātība atklāta 28 uzņēmumos, pērn – tikai 14 uzņēmumos.

2012. gadā astoņos mēnešos Darba inspekcija kopumā atklājusi 2010 personas, kas nodarbinātas bez rakstveida darba līguma. Tas ir par 14 procentiem vairāk nekā šajā pašā laikā pērn, kad Darba inspekcija atklāja 1751 nereģistrēti nodarbinātu personu.

Darba inspekcija secinājusi, ka vienā uzņēmumā bez rakstveida darba līguma tiek nodarbināti arvien vairāk darbinieku. Šogad ēnstrādnieki konstatēti 547 uzņēmumos, pērn šajā pašā laikā – 529 uzņēmumos. Tātad pērn vidēji vienā uzņēmumā tika nodarbināti trīs darbinieki bez rakstveida darba līguma, bet šogad četri ēnstrādnieki.

Pieaugot ēnstrādnieku un atkārtotās nereģistrētās nodarbinātības gadījumu skaitam, par 55 procentiem pieaudzis piemēroto administratīvo sodu apjoms. Astoņos mēnešos darba devējiem piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu Ls 724 972, bet pērn šajā pašā laika periodā – Ls 466 005. Pirmajā reizē par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma Darba inspekcija soda ar administratīvo sodu no Ls 750 līdz Ls 5000, bet, pieļaujot šādu pārkāpumu atkārtoti, tiek piemērots administratīvais sods no Ls 5000 līdz Ls 10 000.

Sievietes, kuras prot prasmīgi lietot tehnoloģijas, palīdz mazināt vīriešu skaita pārsvaru darba tirgū, liecina starptautiskā IT uzņēmuma Accenture veikts pētījums

Accenture globālā pētījumā Accenture Digital Fluency Model skaidroti veidi, kā digitālā pratība varētu palīdzēt risināt sieviešu nevienlīdzības jautājumu. Kopumā aptaujāti gandrīz 5000 respondenti 31 valstī. Pētījuma dalībnieki atbildēja uz jautājumiem par digitālo ierīču pieejamību, tostarp viedtālruņiem un viedajām ierīcēm, to lietošanas ieradumiem, kā arī digitālo risinājumu, piemēram, tiešsaistes kursu izmantošanu darbam un mācībām. Tāpat ņemti vērā konkrēto valstu statistikas dati par interneta lietojumu, izglītību, nodarbinātību, algām un sieviešu skaitu vadības pozīcijās. Pētījums apliecina, ka digitālā pratība jebkurā sieviešu karjeras posmā kalpo kā katalizators – tas nozīmīgi ietekmē gan izglītību, gan nodarbinātību.

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir nākusi klajā ar ideju (intervija laikrakstā Diena), ka invalīdu nodarbinātību varētu veicināt, nosakot tiem konkrētu darba vietu skaitu – vispirms valsts iestādēs un tad, ja tas strādā, to attiecināt arī uz privāto sektoru.

Ideja, maigi sakot, nejēdzīga, lai gan labu mērķu vadīta. Ministre ir ieguglējusi, ka 20 ES dalībvalstīs no 28 šādas kvotas tiešām eksistē, taču nav izlasījusi pētījumus par kvotu sistēmas efektivitāti. Jau 2014. gadā Eiropas Sociālās politikas un labklājības centra pētnieks Mihaels Fuks ir veicis pētījumu, kurā secināts, ka kvotu noteikšanai ir visai maza ietekme uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību. Turklāt nereti darba devēji dod priekšroku soda naudu samaksāšanai par kvotu neievērošanu.

Nav šaubu, ka cilvēki ar invaliditāti ir nozīmīgs darbaspēka resurss un visiem spēkiem jāveicina to iekļaušana darba tirgū. Taču tam ir jāizvēlas pareizi un efektīvi instrumenti, nevis nejēdzīgas kvotas. Nav skaidra arī ministres priekšlikuma praktiskā īstenošana. Ja tiek noteikts, ka valsts iestādēs noteikts darba vietu skaits jāparedz invalīdiem, bet uz konkrēto amata vietu neviens šāds pretendents nepiesakās, kas tad notiek? Vai amata vietas tiek turētas tukšas vai tiek pieņemti kādi pagaidu aizvietotāji, kurus atlaiž, ja piesakās cilvēks ar invaliditāti? Tajā pašā laikā invalīdu nodarbinātība noteikti ir jāveicina.

Pavisam drīz Eiropas finanšu darījuma nodoklis (FDN) kļūs par realitāti. Pastāv uzskatu vienotība daudzos Komisijas priekšlikuma aspektos un konstruktīvs ieguldījums strīdīgo jautājumu risināšanā.

Līdztekus FDN ir raisījis milzīgu sabiedrības interesi. Pilsoņi izprot, kādi no tā var būt ieguvumi: taisnīgāks nodokļu nastas sadalījums, lielāka stabilitāte finanšu nozarē un ievērojami ieņēmumi. Tomēr pārsteidzošā kārtā, jo vairāk tuvojamies FDN īstenošanai, jo niknāki kļūst tā pretinieku izteikumi. Komisijas publiskotie skaitļi ir tikuši aplami iztulkoti un izmantoti, lai radītu bezcerīgus scenārijus ietekmei uz izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju. Izraisīt nepamatotas bailes ir vienkārši, taču šāda rīcība ir bezatbildīga.

Nav šaubu, ka atklāta un vaļsirdīga diskusija par FDN ir būtiska. Taču šai diskusijai ir jābalstās uz faktiem un saprātu un jāatspoguļo iesniegtā priekšlikuma patiesais raksturs. Pirmkārt, ekonomiskās ietekmes ziņā FDN nesagraus Eiropas izaugsmi un konkurētspēju. Un nesamazinās nodarbinātību. Visiem nodokļiem, tos aplūkojot izolēti, ir ekonomiskās izmaksas. Taču FDN izmaksas ir zemas un likumīgas, salīdzinot ar milzīgo atbalstu, ko finanšu nozare ir saņēmusi pēdējos gados. Turklāt ir jāuzsver pozitīvā ietekme, ko dos FDN ieņēmumu izmantošana. Ja prognozētie 57 miljardi eiro gadā tiks veltīti valstu budžeta konsolidācijai, citu nodokļu samazināšanai vai ieguldījumiem sabiedriskajos pakalpojumos un infrastruktūrā, es uzdrīkstēšos apgalvot, ka FDN var pozitīvi ietekmēt Eiropas izaugsmi un nodarbinātību.

Latvijas vidējais darba meklētājs, kurš vēlas strādāt ārzemēs, ir 25 līdz 45 gadus vecs vīrietis ar pamatzināšanām angļu valodā, un viņš meklē mazkvalificētu vai vidēji kvalificētu darbu lauksaimniecības, būvniecības, transporta vai kokapstrādes nozarēs.

Par to liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) EURES konsultantu novērojumi. Daudziem darba meklētājiem ir paņemts kredīts, laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze stāstījis darbā iekārtošanas firmas GP Recruitment direktors Ginters Puriņš. Turklāt agrāk aizbraucēji par iespējamo prombūtnes laiku minēja trīs, sešus mēnešus, varbūt gadu, toties tagad jau viņi rēķinās ar diviem līdz trim gadiem.

Iepriekš par nodarbinātību ārzemēs vairāk tomēr interesējušās sievietes, tagad klientu vīriešu ir gandrīz par trešdaļu vairāk, pastāstīja NVA Nodarbinātības pakalpojumu un attīstības departamenta starptautisko attiecību nodaļas EURES menedžere Žanna Ribakova. Vakances mazkvalificētos darbos un sezonas darbos aktuālas gan bijušas vienmēr. Otrajā vietā stabili turas lauksaimniecības nozare, pieprasītas ir arī vakances būvniecības nozarē, kā arī vakances apkalpojošajā jomā – restorānos un viesnīcās. Augusi interese par nodarbinātību transportā un tirdzniecībā, kā arī par biroja, izglītības un medicīnas darbinieku vakancēm. Jāteic gan, ka brīvo darba vietu skaits ir samazinājies visā Eiropā – vēl pagājušā gada vasarā Eiropas darba mobilitātes portālā bija reģistrēts aptuveni pusotrs miljons darba piedāvājumu no 31 valsts, bet pašlaik to ir kādi 779 tūkstoši. Diezgan liels brīvo darba vietu skaits joprojām ir Lielbritānijā – tur vakanču skaits sasniedz 309 tūkstošus.

Ventspils dome nolēmusi finansiāli atbalstīt pilsētas skolēnu nodarbinātību vasaras mēnešos, priekšroku dodot mazturīgām ģimenēm.

Skolēnu nodarbinātību vasaras mēnešos kopš 2004.gada finansiāli atbalstīja ne tikai pašvaldība, bet arī valsts. Šī gada 27.aprīlī Labklājības ministrija informēja, ka budžeta optimizācijas ietvaros 2009. gadā valsts budžeta līdzekļi skolēnu nodarbinātībai vasaras brīvlaikā nav paredzēti. Ņemot vērā skolēnu lielo ieinteresētību un vēlmi strādāt vasaras brīvlaikā, Ventspils pilsētas dome nolēmusi finansēt trūcīgo un maznodrošināto skolēnu nodarbinātību.

Pateicoties darba devēju atsaucībai un Ventspils domes fiinansējumam, dažādos darbos šovasar plānots iesaistīt 226 Ventspils skolu jauniešus no trūcīgām un mazturīgām ģimenēm vecumā no 13 līdz 18 gadiem. Katrs nodarbinātais skolēns vasaras brīvlaikā par darbu saņems darba samaksu saskaņā ar valstī noteikto minimālo algu.

Kredītu mājokļa iegādei ekonomiskā krīzē bankas neatsaka, bet noteikumi ir nepievilcīgi un bankas nesteidz piesaistīt jaunus klientus. Situācijai ekonomikā kļūstot smagākai, Db veica eksperimentu, lai pārliecinātos, vai un uz kādiem noteikumiem var tikt pie kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Db jau iepriekš (20.11.) ziņoja, ka arī uzņēmumiem ir sarežģīti saņemt kredītus. Problēmas tas rada tiem, kam banku dēļ var nākties atteikties no Eiropas projektu īstenošanas.

Strādā ar esošajiem

Banku kredītspeciālisti tika apmeklēti novembrī, pirmās tikšanās bija īsi pirms valdības 8. novembra lēmuma par Parex bankas pārņemšanu, par 2 Ls nopērkot 51 % bankas akciju. Pirms šī lēmuma bankas bija atsaucīgākas pret potenciālo kredītņēmēju, piemēram, uz izdevīgākiem nosacījumiem piedāvājot iegādāties īpašumus, kas pieder personām, kuras nepilda saistības ar kredītiestādi. Tuvojoties novembra beigām un situācijai ekonomikā kļūstot sarežģītākai, sarunas ar kredītspeciālistiem kļuva īsākas un formālākas, neiedziļinoties, cik lieli ir potenciālā kredītņēmēja ienākumi, kāda ir kredītvēsture, liecina Db novērojumi. Neoficiāli banku speciālisti atzīst, ka šobrīd viņus īpaši neinteresē jaunu klientu piesaiste un akcents tiek likts uz darbu ar esošajiem.

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

Šā gada jūnijā Igaunija paziņoja par digitālo klejotāju jeb nomadu vīzas izsniegšanas uzsākšanu – tā ir jauna vīzu forma, kas ļautu ceļotājiem likumīgi strādāt Igaunijā.

Arguments par labu šādai vīzas formai ir tas, ka vīza piesaistīs valstij ceļojošos digitālos darbiniekus, kuri attiecīgi Igaunijā tērēs savus ieņēmumus, dalīsies savās zināšanās un kopumā dos labumu vietējai ekonomikai.

Tīmekļvietnē "Sifted" publicētā rakstā Karoli Hindriksa (Karoli Hindriks) norāda, ka valstīm, kuras ir ieinteresētas piesaistīt prasmīgus talantus savai valstij, vajadzētu apsvērt iespēju ieviest līdzīgu vīzu.

Vai šī būs jaunā vīzu tendence?

Šī nav pirmā reize, kad mēs redzam, kā tehnoloģijas rosina ieviest jaunas vīzas. Varam vilkt daudzas paralēles ar jaunuzņēmumu vīzu iniciatīvu, kas visā Eiropā ir izplatījusies neticamos ātrumos. Jaunuzņēmumu vīzas tiek izdotas tādās valstīs kā Itālija, Francija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Dānija, Zviedrija, Vācija, Beļģija, Spānija un visas trīs Baltijas valstis. Francija piedāvā pat jaunuzņēmumu ieguldītāju vīzu.

Pasaules Banka (PB) Latvijas valdībai piedāvā būtiskas izšķiršanās un sāpīgus risinājumus sociālajā jomā, ko varētu īstenot turpmākajā budžeta deficīta mazināšanā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie dokumenti.

Šodien darbu Latvijā beigs PB pārstāvji, kuri prezentējuši savu redzējumu un rekomendācijas budžeta izdevumu samazināšanai. Finanšu ministrija (FM) līdz šim vien apstiprinājusi, ka PB misija ir iesniegusi Latvijai daļu no gala ziņojuma sākotnējā projekta par publisko izdevumu analīzi sociālajā, veselības aprūpes un publiskās pārvaldes jomā. Atsevišķas ziņojuma projekta sadaļas, piemēram, izglītības jomā, vēl tiek izstrādātas.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošie dokumenti, viens no PB piedāvājumiem paredz, ka Latvijas valdība pensijām varētu piemērot progresīvo nodokli, ņemot vērā pensiju straujo pieaugumu ekonomiskās izaugsmes laikā līdz 2008.gadam, tādējādi valstij atgūstot daļu šajā periodā veikto sociālo maksājumu.

Kapitāla piesaistes ekosistēma Latvijā šobrīd ir tikai iedīgļa stadījā un tās attīstībā vēl tāls ceļš ejams. Kā pēdējās desmitgades veiksmes stāsts tiek izcelts MADARA Cosmetics publiskais piedāvājums, atzīmējot to kā ļoti labu signālu un pieredzi visam tirgum. Tomēr viens labs piemērs 10 gados parāda, cik biržas kustība uzņēmumu vidū vēl ir kūtra. Trūkst cēlējspēka.

Arī, ja MADARA Cosmetics tagad sekos vēl kādi labi piemēri, tomēr mazie un vidējie uzņēmumi ar savu piedāvājumu nevar pacelt kapitāla tirgus aktivitāti vieni paši. To var aktivizēt valsts lielo uzņēmumu kotēšana biržā, jo šādi uzņēmumi kalpo ne tikai kā atpazīstamības zīme starptautisko investoru vidū, bet vietējiem privātajiem uzņēmumiem kalpotu kā piemērs, kā šis biržas kotācijas mehānisms darbojas.

Protams, valsts uzņēmumu kotācijai ir jābūt ļoti pārdomātai rīcībai no valsts pārvaldes puses. Finansējuma piesaiste caur biržu ir jāpadara par pašsaprotamu elementu. Valsts lielo uzņēmumu akciju piedāvājums varētu būt risinājums, kā šo vietējo fondu līdzekļus virzīt ne aiz robežām, bet vietējās ekonomikas attīstībā. Tātad no valsts pārvaldes puses būtu nepieciešams apsvērt vairāku lielo uzņēmumu iesaisti.

Auto īpašnieka dzīvē var būt dažādi izaicinājumi – daudzi ir saskārušies arī ar jautājumiem vai problēmām, kas saistīti ar transportlīdzekļa akumulatoru.

Ja kādreiz esi pagriezis aizdedzes atslēgu vai piespiedis “Start” pogu, lai iedarbinātu spēkratu un nedzirdi neko vairāk kā tikai centienus iedarbināt auto, tad tas varētu liecināt, ka ir problēma un bieži vien tā ir saistīta ar akumulatoru. Visbiežāk tas notiek nolietota auto akumulatora dēļ. Un te tad jāmeklē iespēja - vai nu uzlādēt akumulatoru vai nomainīt uz jaunu.

Kas ir automašīnas akumulators?

Automašīnas akumulators ir atkārtoti uzlādējama enerģijas uzkrāšanas ierīce, kas nodrošina elektroenerģijas padevi dažādām transportlīdzekļa sastāvdaļām un sistēmām.

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Liela daļa Latvijas autoservisu pakalpojumu vēl aizvien tiek sniegti, tā dēvētajā, pelēkajā sektorā, tādējādi valsts makam garām aizpludinot 64 miljonus eiro gadā, liecina Latvijas Auto asociācijas veiktie aprēķini.

Ņemot vērā Latvijas autoparka lielumu, servisu un darbinieku skaitu, mehāniķu darba stundas, rezerves daļu apjomu, kā arī citus parametrus, asociācija aprēķinājusi, ka autoservisu pelēkajā sektorā gadā pazūd 38 miljoni eiro PVN un vēl 26 miljoni eiro iet secen, neveicot darbinieku sociālās iemaksas un IIN.

Pirms vairākiem gadiem, kad ēnu ekonomikai autoservisu nozarē pastiprināti pievērsās Valsts ieņēmumu dienests, tirgus it kā mazliet pierāvās, jo spiediens bija pietiekami liels, teic asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

«Bet to jau nevar noturēt mūžīgi. Jābūt kādam instrumentam, kas spēj šo spiedienu noturēt arī brīdī, kad kontroles mehānisms atlaižas, bet tāda instrumenta nav. Līdz ko masveida pārbaudes beidzās, tā viss aizgāja vecajās sliedēs un esam turpat, kur bijām 2005., 2006.un citos gados, nekas nav mainījies. Krāpjas gan ar algām, maksājot minimālās, masveidā izvairās no PVN apmaksas, īpaši, ja runājam par rezerves daļu tirdzniecību. Vairāk nekā 98% no visiem servisiem vairāk vai mazāk optimizē nodokļus,» skarbi secina I.Rūtiņš.

#ASV sestdienas rītā oficiāli tika sākta valdības darba daļēja apturēšana.

ASV Senāts svētdien atlika balsojumu par valdības finansēšanu, likumdevējiem nespējot panākt kompromisu, kas ļautu atsākt pilnvērtīgu federālo aģentūru funkcionēšanu.

Lai arī abās Kongresa palātās vairākumā esošie republikāņi un opozīcijā esošie demokrāti bija norādījusi uz nedēļas nogalē panāktu progresu, viņi tomēr par 11 stundām atlika plānoto balsojumu, kas tagad paredzēts pirmdien plkst.12.00 (19.00 pēc Latvijas laika).

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien aicināja Senāta republikāņus mainīt balsojuma procedūras noteikumus un apstiprināt valdības finansējumu ar vienkāršu balsu vairākumu - 51 balsi. Šobrīd noteikumi paredz, ka nepieciešamas 60 no kopā 100 senatoru balsīm. Republikāņiem Senātā ir 51 mandāts.

Grieķijas atkārtoto vēlēšanu rezultāts sākotnēji lika pieaugt gan eiro cenai (līdz mēneša augstākajai atzīmei), gan izejvielu, gan akciju cenām. Tiesa gan, jau pirmdienas izskaņā, piemēram, eiro lielu daļu no guvumiem jau bija paspēlējis un mīnusos devās arī akciju tirgi.Valda viedoklis, ka Grieķijas vēlēšanu rezultāts finanšu tirgiem, visticamāk, būs īsa atelpa.

Līdz ar to, ka Grieķijas atkārtotajās parlamenta vēlēšanās uzvarējusi partija, kas aizstāv valstij piešķirtā starptautiskā aizdevuma nosacījumus, rimušās bažas, ka šī valsts tūlītēji varētu pamest eirozonu. Radikāli kreisā partija Syriza, kas solīja pārskatīt Grieķijas un starptautisko aizdevēju vienošanos, vēlēšanās ieņēmusi otro vietu un būs opozīcijā. Līdz ar šādu notikumu attīstību ir vērojama pamatīga eiforija pasaules lielākajos finanšu tirgos, kas zināmā mērā jau rēķinājās ar haosu, ko varētu radīt monetārās savienības daļēja sairšana, Grieķijas atgriešanās pie drahmas un strauja tās devalvācija. Šķiet, grieķi tomēr nobijušies no straujā ekonomikas brīvā kritiena, kas valsti, visticamāk, gaidītu pēc eirozonas pamešanas. Tiesa gan, starptautiskā aizdevuma aizstāvju uzvara vēlēšanās bija par sprīža tiesu un sagaidāms, ka Grieķijā noskaņojums paliks ļoti svārstīgs.