Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

SIA Lango šī gada 16. decembrī ir papildinājusi uzņēmuma stratēģiskās vadības struktūru un izveidojusi padomi, kuras sastāvā darbosies korporatīvo finanšu uzņēmuma Eventus Partners partneri, kas piedalīsies uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas izstrādē.

SIA Lango, līdzšinējie akcionāri, valdes priekšsēdētāja Andreja Fraimaņa vadībā, īstenojot ilgtermiņa stratēģiju, ir spēruši nākamo soli - nodibinājuši padomi, kas darbosies ar mērķi attīstīt darbību visos Baltijas valstu tirgos papildus piesaistot investīcijas komercdarbības paplašināšanai.

SIA Lango padomes priekšsēdētājs būs Normunds Meijers, līdzšinējais SIA Lango valdes loceklis, padomē darbosies Sandris Rūgums, SIA Eventus Partners partneris un valdes priekšsēdētājs, Mārtiņš Bluķis, SIA Eventus Partners partneris un valdes loceklis, Anitra Meijere, SIA Lango līdzīpašniece.

SIA Lango stratēģiskos un operatīvos darbības jautājumus turpinās risināt uzņēmuma valde ar tās valdes priekšsēdētāju Andreju Fraimani priekšgalā.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Latvijas 100 visbagātāko cilvēku īpašums gandrīz sasniedz 1/4 no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Ar šādiem secinājumiem laižot klajā Latvijas bagātako cilvēku top 100 klajā nāk Lato Lapsa un Kristīne Jančevska no Baltic Screen. Žurnālā Pastaiga publicētais Top 100 tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompānija Laika stars.

"Mūsu pirmā simtnieka vidējā vērtība ir 26,5 miljoni latu, bet kopējā - aptuveni 2,65 miljardi latu," norāda pētījuma autori.

Līderi stabili

V. Krasovicka portfelī šobrīd ir 203 miljoni latu, kas ir par 18 miljoniem vairāk nekā pērn. Šogad uz otro vietu no pērnā gada piektās pacēlies Oļegs Fiļs, Aizkraukles bankas līdzīpašnieks, kura kapitāls gada laikā pieaudzis par 33 milj. ls un sasniedz 113 milj. Ls. Labi veicies arī otram Aizkraukes bankas līdzīpašniekam Ernestam Bernim, kas pateicoties 31 milj. Ls pieaugumam ar 110 milj. Ls pakāpies no sestās uz trešo vietu.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Rīgas rajona tiesa lēmusi izbeigt SIA Lango R & D tiesiskās aizsardzības procesu, kas tika ierosināts šā gada jūnija sākumā, vēsta Lursoft.

Rīgas rajona tiesa lēmusi izbeigt SIA Lango R & D tiesiskās aizsardzības procesu, kas tika ierosināts šā gada jūnija sākumā, vēsta Lursoft.

Septembra sākumā par tiesiskās aizsardzības procesa administratoru iecelts Edgars Karelis.

Stopiņu novadā esošā gatavo ēdienu ražotājs Lango R & D pērn spēja saglabāt apgrozījumu 2011. gada līmenī, tomēr uzņēmuma zaudējumi ir pieauguši. 2012. gadā SIA Lango R & D apgrozījums veidoja 2,8 milj. Ls, bet zaudējumi – 146,8 tūkst. Ls.

«Grupas uzņēmumi mērķtiecīgi nodrošina uzņēmuma pamatdarbību un ir izpildījuši visas saistības pret piegādātājiem un darbiniekiem,» Db.lv pauda Lango R&D pārstāve Jolanta Gaudieša.

Rīgā, 2007. gada 10. septembrī

Informāciju sagatavoja SIA Lango sabiedrisko attiecību speciāliste Jolanta Gaudieša.

SIA Lango 2006. gada 27. augustā saņēma Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu LVL 86005.62 apmērā projekta "Ražošanas modernizācija atbilstoši darba drošības prasībām" ietvaros.

"Latvijas investīciju un attīstības aģentūra" šī projekta atbalsta programmas "Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai" apakšprogrammas "Komercdarbības pilnveidošana atbilstoši standartu prasībām" ietvaros ir apstiprinājusi atbalsta summu, kas sastāda 55% no atbalstāmajām izmaksām, no kuras LVL 54730.85 ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un LVL 31274.78 ir Latvijas Republikas finansējums.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta pret SIA Nigga, kuras iepriekšējais nosaukums ir Lango, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar maksātnespējas pieteikumu pret gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotāju vērsies olu ražotājs Balticovo. Lango 6.oktobrī mainījis nosaukumu uz SIA Nigga, liecina Komercreģistra informācija.

Saskaņā ar firmas.lv datiem SIA Nigga juridiskā adrese ir Duntes ielā 6, bet faktiskā adrese ir Stopiņu novada Stūraiņu ielā, kur atrodas Lango ražotne. Uzņēmuma Komunikācijas nodaļas vadītāja un valdes locekle Jolanta Gaudieša skaidro, ka, lai nodrošinātu Lango produkcijas ražošanas un izplatīšanas nepārtrauktību, tika nodibināts SIA Lango R&D, bet, nodalot uzņēmuma pamatdarbību no nekustamā īpašuma, SIA Lango nosaukums pārsaukts par SIA Nigga.

Vadošais gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotājs SIA Lango noslēdzot 2008. gadu sasniedzis 3.75 milj. Ls lielu apgrozījumu, kas ir par 23% lielāks nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā.

2008. gada rezultāti tika sasniegti, uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas ietvaros izveidoto konkurētspējīgo priekšrocību dēļ – Eiropas Savienības standartiem atbilstoša, moderna ražotne un tehnoloģiskās līnijas. Iespēja ievērojami palielināt ražošanas jaudas, nepalielinot darbinieku skaitu, bet tajā pašā laikā palielinot ražošanas rentabilitāti.

Pagājušajā gadā ir sakārtots produktu sortimenta portfelis, papildināts ar jauniem produktiem un iepakojumu veidiem. Labus attīstības rezultātus arī nākotnē nodrošinās uzņēmuma darba efektivitātes celšana. SIA Lango valdes priekšsēdētājs Andrejs Fraimanis: „2009. gadā tik strauju gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu nozares attīstību kā iepriekšējos gados vairs nevarēs sasniegt valstī esošās ekonomiskās situācijas dēļ. Uzņēmuma plānotais apgrozījuma palielinājums 2009. gadā ir saistīts tikai ar eksporta tirgu mērķtiecīgu apgūšanu un attīstīšanu, tādēļ 2008. gada decembrī ir nodibināta padome ar mērķi attīstīt darbību visos Baltijas valstu tirgos, papildus piesaistot investīcijas komercdarbības paplašināšanai.”

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

Veiktas izmaiņas ātri pagatavojamo produktu ražotāja SIA Lango valdē un padomē, liecina Lursoft informācija. No valdes atbrīvots valdes loceklis Normunds Meijers, bet valdē iecelta valdes locekle Lūcija Meijere.

Savukārt padomē iecelti padomes loceklis Mārtiņš Bluķis, padomes locekle Anitra Meijere, Padomes priekšsēdētājs Normunds Meijers un padomes loceklis Sandris Rūgums. Notikušās izmaiņas SIA Lango sabiedrisko attiecību speciāliste Jolanta Gaudieša skaidroja ar pērn decembrī izveidoto padomi. Jau ziņots, ka padomes sastāvā darbosies korporatīvo finanšu uzņēmuma Eventus Partners partneri, kas piedalīsies uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas izstrādē, lai sasniegtu izvirzīto mērķi kļūt par Baltijas valstu tirgus līderi, papildus piesaistot investīcijas komercdarbības paplašināšanai.

SIA Lango padomes loceklis Sandris Rūgums iepriekš skaidroja: "Lango ir inovatīvs uzņēmums un tirgus līderis gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu sektorā Latvijā. Uzņēmuma līdzšinējā straujā attīstība ļauj pamatoti uzskatīt uzņēmumu par industrijas celmlauzi. Šobrīd ir nepieciešams turpināt iesākto attīstoties citos tirgos, it īpaši pārējās Baltijas valstīs, tādējādi kļūstot par patiesi Pan-Baltic uzņēmumu. Šī stratēģija tiks realizēta vairākos posmos. Pašlaik tiek investēts Lietuvas tirgus apguvē un kā nākošais stratēģiskais solis tiks veikta Igaunijas tirgus apguve, kura realizācijai tiks papildus piesaistītas investīcijas."

Gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotāja SIA Lango ražošanas apjomu un apgrozījuma rādītāji turpina augt arī šajā gadā. Apgrozījums pirmajā pusgadā Latvijā ir pieaudzis par 35%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2007.gadā, sasniedzot 1.8 miljonus latu, Db.lv informēja SIA Lango sabiedrisko attiecību speciāliste Jolanta Gaudieša.

SIA Lango valdes priekšsēdētājs Andrejs Fraimanis apliecina: "Šo rezultātu pamatā ir mērķtiecīgs un aktīvs visas Lango komandas darbs, īstenojot izvēlēto stratēģiju un izmantojot uzņēmuma konkurētspējīgās priekšrocības – augstas, nemainīgas kvalitātes, garšīgs, drošs, ērti lietojams, vizuāli pievilcīgi iepakots produkts un inovatīvas ražošanas tehnoloģijas. Sekojot pasaules un īpaši Baltijas valstu ekonomikas attīstības tendencēm, analizējot gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu tirgus pētījumus, mēs esam definējuši un uzsākuši īstenot mērķus un uzdevumus, kas ļauj ne tikai veiksmīgi izdzīvot šajā sarežģītajā periodā, bet arī mērķtiecīgi attīstīties un pilnveidoties, iekarojot jaunus tirgus un nodibinot meitas uzņēmumu UAB Lango LT Lietuvā."

Rīgas rajona tiesa ierosinājusi SIA Lango R & D tiesiskās aizsardzības procesu. Par procesa administratoru iecelts Edgars Karelis, vēsta Lursoft.

SIA Lango R & D reģistrēts 2010. gadā, uzņēmuma pamatkapitālu veido 27 tūkst.Ls. Pēc Lursoft sniegtās informācijas, Stopiņu novadā esošais gatavo ēdienu ražotājs pagājušajā gadā piedzīvojis gan apgrozījuma, gan peļņas kritumu.

2012. gadā SIA Lango R & D apgrozījis 2,865 milj.Ls, savukārt zaudējumi pēc nodokļu nomaksas pieauguši līdz 146,897 tūkst.Ls.

Komercķīlu reģistrā reģistrēta 6 ķīlas, kurās kā devējs vai arī parādnieks norādīts SIA Lango R & D. Viena no ķīlām, 2011.gada nogalē dotā, pērn pārjaunota. SIA Lango R & D īpašnieks ir SIA FF Foods, kura kapitāldaļu turētājas ir Ilze Freimane un Lūcija Meijere. FF Foods pāgājušo gadu pabeidza ar 4,1 miljonu Ls apgrozījumu, kas ir par 2,4 % vairāk nekā gadu iepriekš.

2018. gada pirmajā pusgadā «Grindeks» apgrozījums sasniedzis 71,5 miljonus eiro, bet peļņa - 6,7 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā pusgadā bija 71,5 milj. eiro, kas ir par 3,3 milj. eiro vai par 5% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā. Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā pusgadā bija 6,7 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, ir palielinājusies par 0,25 milj. eiro vai par 4%.

Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā pusgadā bija 58%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā pusgadā Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 75 pasaules valstīm kopumā par 65,7 milj. eiro, kas ir par 4,5 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā.

Grupas uzņēmums SIA FF Foods, kas kopš 2012.gada jūnija pārstāv zīmolus Lango un Iļģuciema maiznīca konditoreja, šodien pieņēmis lēmumu apturēt ražotņu darbību, līdz ar to ar 1.februāri FF Foods pārtrauc visas uzņēmumu grupā ražotās produkcijas piegādi visiem klientiem, aģentūru LETA informēja uzņēmuma vadītājs Andrejs Fraimanis.

«Ekonomiskās situācijas ietekmē sadarbības partneri Krievijā nav norēķinājušies par produkcijas piegādēm. Otrkārt, situāciju pasliktināja bankas pieņemtais lēmums pārdot uzņēmumu aktīvus citai personai, par to pat neinformējot uzņēmumu, kā rezultātā nodarīti būtiski zaudējumi. Un, treškārt, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņemtais lēmums veikt laikā nenomaksāto nodokļu piespiedu piedziņu no uzņēmumu bankas kontiem, atsakoties piekrist risinājumu piedāvājumiem, kas tika izteikti no uzņēmuma puses,» sacīja Fraimanis.

Viņš arī norādīja, ka, neraugoties uz 15.janvārī pieņemto tiesas lēmumu par tiesiskā aizsardzības procesa (TAP) sākšanu, VID turpinājis uzņēmuma naudas līdzekļu ieturēšanu no uzņēmuma kontiem.

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

SIA Lango 2008. gada XXIV Vispārējo Latviešu Dziesmu un XIV Deju Svētkos iesaistās kā deju svētku finansiālais atbalstītājs, Db.lv informēja SIA LANGO sabiedrisko attiecību speciāliste Jolanta Gaudieša.

SIA Lango valdes priekšsēdētājs Andrejs Fraimanis: ''Latvieši vienmēr ir bijuši dziedātāju un dejotāju tauta, savukārt Lango – aktīva dzīvesveida piekritējs, līdz ar to priecājamies atbalstīt dejotājus Latviešiem tik nozīmīgajā kultūras notikumā - Dziesmu un deju svētkos 2008. Man prieks, ka Lango gardās sviestmaizītes un salātiņi dos spēku dejotājiem lustīgākam deju solim un dziedātājiem skanīgākam dziedājumam, savukārt organizatoriem un brīvprātīgajiem izturību svētku radīšanā.''

SIA Lango ražotie produkti – klasiskie salāti – pikantie siera, klasiskā sviestmaize ar vistu un klasiskās pankūkas ar žāvētas gaļas un siera pildījumu - atzīti par 2007. gada iecienītākajiem produktiem Latvijā, Db.lv informēja SIA Lango sabiedrisko attiecību speciāliste Jolanta Gaudieša.

Latvijas Tirgotāju asociācijas iedibināto apbalvojumu Gada prece 2007 šodien svinīgā pasākumā pasniedz LR Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

SIA Lango valdes priekšsēdētājs Andrejs Fraimanis: "Šis apbalvojums liecina, ka patērētāji novērtē mūsu produktu lieliskās garšas īpašības, kvalitāti, drošību un lietošanas ērtības. Atkārtota šīs balvas saņemšana pierāda, ka mūsu izvēlētā darbības stratēģija ir pareiza. Šī nominācija ir atzinība arī mūsu sadarbības partneriem – tirgotājiem, kuru plauktos mūsu produktus atrod pircējs. Pastāvīgi domājam par produkta piedāvājuma pilnveidošanu, sekojot līdzi patērētāju interesēm un vēlmēm."

AS Grindeks apgrozījums 2016. gada pirmajā pusgadā bija 46,4 miljoni eiro, kas ir par 2,6 miljoniem eiro vai par 5,9% vairāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2016. gada pirmajā pusgadā bija 4,2 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2015. gada pirmo pusgadu, ir palielinājusies par 1,0 milj. eiro jeb 32,4%. Bruto peļņas rentabilitāte 2016. gada pirmajā pusgadā bija 51,1%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9,2%. 2016. gada pirmajā pusgadā koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 64 pasaules valstīm kopumā par 41,5 milj. eiro, kas ir par 1,7 milj. eiro vai par 4,2% vairāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

Grindeks gatavo zāļu pārdošanas apjoms 2016. gada pirmajā pusgadā bija 42,5 milj. eiro un ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējā perioda pirmo pusgadu, par 3,4 milj. eiro vai 8,7%. Pārdošanas apjoms Krievijā, pārējās NVS valstīs un Gruzijā 2016. gada pirmajā pusgadā sasniedza 23,8 milj. eiro, kas ir par 0,3 milj. eiro vai 1,2% vairāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā. Novērtējot iespējamos valūtas riskus, „Grindeks” savu darbību Vidusāzijas valstīs šī gada pirmajā pusgadā ierobežoja, tādējādi, samazinot eksporta apjomu uz šīm valstīm. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, ievērojamākais pārdošanas apjoma pieaugums sasniegts – Krievijā par 25%, Uzbekistānā par 18%, Moldovā par 17% un Turkmenistānā par 15%.

Nekustamo īpašumu megadarījumu skaits šogad saplacis arī Rīgas rajonā: ja pagājušā gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, šā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26.

Šis noplakums tiek skaidrots dažādi. Vēl pirms pusgada nekustamo īpašumu jomas eksperti pārliecināti apgalvoja, ka projektu attīstītāji sākuši novērtēt nekustamā īpašuma attīstības potenciālus arī ārpus Rīgas centra, līdz ar ko prognozējama arvien aktīvāka skatīšanās reģionu virzienā.

Tomēr šī skatīšanās izrādījusies diezgan neliela: virkne pazīstamu attīstītāju iespaidīgas zemes platības Jelgavā, Ādažos, Carnikavā, Salaspilī, Ķekavā, Baložos, Ogrē, Ikšķilē gan no to denacionalizētājiem, gan atsevišķos gadījumos arī pārpircējiem iegādājušies jau iepriekšējos pāris gados.

Savukārt jauna attīstītāju masa vietā nav nākusi – pārspīlētas izrādījušās bažas par lietuviešiem un igauņiem, kas izpirkšot visas perspektīvās teritorijas. Turklāt visu pirmo pusgadu lielāks pieprasījums bijis pēc Pierīgas zemesgabaliem ar jau ar saskaņotiem projektiem; savukārt Pierīgas zemnieku saimniecību un denacionalizētāju, no kuriem lielas platības būtu iespējams iegādāties salīdzinoši lēti, faktiski vairs nav palicis.

Kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajā pusgadā būtiski pārsniedza veikto izdevumu apmēru, veidojot pārpalikumu 477,7 milj. eiro apmērā, kas par 247 milj. eiro pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgajā periodā kopbudžetā esošo pārpalikuma apmēru, informē Finanšu ministrija.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājušies visās galvenajās ieņēmumu grupās un veidoja 5 410,8 milj. eiro, attiecīgā perioda ieņēmumus pērn pārsniedzot par 588,8 milj. eiro jeb 12,2%. Nomināli lielākais kāpums vērojams nodokļu ieņēmumiem, kas bija par 371,5 milj. eiro jeb 9,7% augstāki kā pērn attiecīgajā periodā. Jāizceļ uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu kāpums par 53,2 milj. eiro jeb 23,4%, kas skaidrojams ar taksācijas gada peļņas apmēra pieaugumu pirms nodokļa aprēķināšanas, kas atspoguļojās iesniegtajās UIN deklarācijās. Nozīmīgs kāpums vērojams arī citās lielākajās nodokļu grupās – sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ņemot vērā arī likmes celšanu, palielinājās par 158,9 milj. eiro jeb 14,4%, savukārt tādiem patēriņa nodokļiem kā akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vērojams attiecīgi 53,5 milj. eiro jeb 12,5% un 95,9 milj. eiro jeb 9,4% kāpums. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (IIN), ņemot vērā likmes diferencēšanu un izmaiņas nodokļu atvieglojumos, palielinājās par 4,6 milj. eiro jeb 0,6%. Nodokļu ieņēmumu pieaugums kopumā saistāms ar augošo darba samaksas līmeni valstī un spēcīgo mazumtirdzniecības kāpumu, kā arī nodokļu reformas ietvaros ieviestajām izmaiņām ar 2018. gada 1. janvāri. Vidējā darba samaksa valstī šā gada 1.ceturksnī bija par 8,6% augstāka kā pērn attiecīgajā periodā, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums gada pirmajos piecos mēnešos bija par 7% augstāks kā piecu mēnešu periodā 2017.gadā.