Ražošana

Lango samazina cenas vairākiem produktiem

, 26.01.2009

Jaunākais izdevums

Gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotājs SIA Lango vidēji par 15% samazina cenu vairākiem uzņēmumā ražotajiem produktiem.

Kā informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Jolanta Gaudieša, šāds lēmums pieņemts, izvērtējot gan ekonomisko situāciju valstī, gan ņemot vērā patērētāja pirktspēju. Produktus ar jauno cenu patērētājs varēs atpazīt pēc īpašas uzlīmes uz produkta.

Šo cenu pazeminājumu bijis iespējams īstenot, pateicoties uzņēmuma investīcijām ilgtermiņā tehniskajā un tehnoloģiskajā bāzē, kas ļauj palielināt ražošanas apjomus papildus nepalielinot izmaksas, bet tādejādi veicinot ražošanas rentabilitāti. Tāpat uzņēmums pēdējā pusgadā aktīvi un mērķtiecīgi ir īstenojis virkni produktu ražošanas efektivitāti veicinošu pasākumu, sakārtojis un optimizējis produktu sortimentu, pilnveidojis izejvielu un materiālu iepirkumu sistēmu, kā arī uzsācis produkcijas eksportu uz Lietuvu, nodibinot meitas uzņēmumu UAB Lango LT.

SIA Lango valdes priekšsēdētājs Andrejs Fraimanis skaidro: „Šis cenu pazeminājums ir mērķtiecīga darba rezultāts, kas īstenots uzņēmuma stratēģijas ietvaros. Pateicoties ilgtermiņa investīcijām esam izveidojuši ražotni, kas atbilsts visām ES un Latvijas likumdošanas prasībāmi.”

Šobrīd patērētājam ar jaunu cenu tiek piedāvāti salātu grupā Klasiskie salāti - pikantie siera un sviestmaižu grupā „Klasiskā sviestmaize ar vistas fileju”.

Lango ir vadošais gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SIA Lango izveido uzņēmuma padomi

, 16.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lango šī gada 16. decembrī ir papildinājusi uzņēmuma stratēģiskās vadības struktūru un izveidojusi padomi, kuras sastāvā darbosies korporatīvo finanšu uzņēmuma Eventus Partners partneri, kas piedalīsies uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas izstrādē.

SIA Lango, līdzšinējie akcionāri, valdes priekšsēdētāja Andreja Fraimaņa vadībā, īstenojot ilgtermiņa stratēģiju, ir spēruši nākamo soli - nodibinājuši padomi, kas darbosies ar mērķi attīstīt darbību visos Baltijas valstu tirgos papildus piesaistot investīcijas komercdarbības paplašināšanai.

SIA Lango padomes priekšsēdētājs būs Normunds Meijers, līdzšinējais SIA Lango valdes loceklis, padomē darbosies Sandris Rūgums, SIA Eventus Partners partneris un valdes priekšsēdētājs, Mārtiņš Bluķis, SIA Eventus Partners partneris un valdes loceklis, Anitra Meijere, SIA Lango līdzīpašniece.

SIA Lango stratēģiskos un operatīvos darbības jautājumus turpinās risināt uzņēmuma valde ar tās valdes priekšsēdētāju Andreju Fraimani priekšgalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Izbeigts SIA Lango R&D tiesiskās aizsardzības process

Gunta Kursiša, 01.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesa lēmusi izbeigt SIA Lango R & D tiesiskās aizsardzības procesu, kas tika ierosināts šā gada jūnija sākumā, vēsta Lursoft.

Rīgas rajona tiesa lēmusi izbeigt SIA Lango R & D tiesiskās aizsardzības procesu, kas tika ierosināts šā gada jūnija sākumā, vēsta Lursoft.

Septembra sākumā par tiesiskās aizsardzības procesa administratoru iecelts Edgars Karelis.

Stopiņu novadā esošā gatavo ēdienu ražotājs Lango R & D pērn spēja saglabāt apgrozījumu 2011. gada līmenī, tomēr uzņēmuma zaudējumi ir pieauguši. 2012. gadā SIA Lango R & D apgrozījums veidoja 2,8 milj. Ls, bet zaudējumi – 146,8 tūkst. Ls.

«Grupas uzņēmumi mērķtiecīgi nodrošina uzņēmuma pamatdarbību un ir izpildījuši visas saistības pret piegādātājiem un darbiniekiem,» Db.lv pauda Lango R&D pārstāve Jolanta Gaudieša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta pret SIA Nigga, kuras iepriekšējais nosaukums ir Lango, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar maksātnespējas pieteikumu pret gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotāju vērsies olu ražotājs Balticovo. Lango 6.oktobrī mainījis nosaukumu uz SIA Nigga, liecina Komercreģistra informācija.

Saskaņā ar firmas.lv datiem SIA Nigga juridiskā adrese ir Duntes ielā 6, bet faktiskā adrese ir Stopiņu novada Stūraiņu ielā, kur atrodas Lango ražotne. Uzņēmuma Komunikācijas nodaļas vadītāja un valdes locekle Jolanta Gaudieša skaidro, ka, lai nodrošinātu Lango produkcijas ražošanas un izplatīšanas nepārtrauktību, tika nodibināts SIA Lango R&D, bet, nodalot uzņēmuma pamatdarbību no nekustamā īpašuma, SIA Lango nosaukums pārsaukts par SIA Nigga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lango audzē apjomus par 23 %

, 17.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotājs SIA Lango noslēdzot 2008. gadu sasniedzis 3.75 milj. Ls lielu apgrozījumu, kas ir par 23% lielāks nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā.

2008. gada rezultāti tika sasniegti, uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas ietvaros izveidoto konkurētspējīgo priekšrocību dēļ – Eiropas Savienības standartiem atbilstoša, moderna ražotne un tehnoloģiskās līnijas. Iespēja ievērojami palielināt ražošanas jaudas, nepalielinot darbinieku skaitu, bet tajā pašā laikā palielinot ražošanas rentabilitāti.

Pagājušajā gadā ir sakārtots produktu sortimenta portfelis, papildināts ar jauniem produktiem un iepakojumu veidiem. Labus attīstības rezultātus arī nākotnē nodrošinās uzņēmuma darba efektivitātes celšana. SIA Lango valdes priekšsēdētājs Andrejs Fraimanis: „2009. gadā tik strauju gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu nozares attīstību kā iepriekšējos gados vairs nevarēs sasniegt valstī esošās ekonomiskās situācijas dēļ. Uzņēmuma plānotais apgrozījuma palielinājums 2009. gadā ir saistīts tikai ar eksporta tirgu mērķtiecīgu apgūšanu un attīstīšanu, tādēļ 2008. gada decembrī ir nodibināta padome ar mērķi attīstīt darbību visos Baltijas valstu tirgos, papildus piesaistot investīcijas komercdarbības paplašināšanai.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ieceļ Lango R & D tiesiskās aizsardzības procesa administratoru

Sandra Dieziņa, 10.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesa ierosinājusi SIA Lango R & D tiesiskās aizsardzības procesu. Par procesa administratoru iecelts Edgars Karelis, vēsta Lursoft.

SIA Lango R & D reģistrēts 2010. gadā, uzņēmuma pamatkapitālu veido 27 tūkst.Ls. Pēc Lursoft sniegtās informācijas, Stopiņu novadā esošais gatavo ēdienu ražotājs pagājušajā gadā piedzīvojis gan apgrozījuma, gan peļņas kritumu.

2012. gadā SIA Lango R & D apgrozījis 2,865 milj.Ls, savukārt zaudējumi pēc nodokļu nomaksas pieauguši līdz 146,897 tūkst.Ls.

Komercķīlu reģistrā reģistrēta 6 ķīlas, kurās kā devējs vai arī parādnieks norādīts SIA Lango R & D. Viena no ķīlām, 2011.gada nogalē dotā, pērn pārjaunota. SIA Lango R & D īpašnieks ir SIA FF Foods, kura kapitāldaļu turētājas ir Ilze Freimane un Lūcija Meijere. FF Foods pāgājušo gadu pabeidza ar 4,1 miljonu Ls apgrozījumu, kas ir par 2,4 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Veiktas izmaiņas Lango valdē un padomē

Sandra Dieziņa, Db, 09.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiktas izmaiņas ātri pagatavojamo produktu ražotāja SIA Lango valdē un padomē, liecina Lursoft informācija. No valdes atbrīvots valdes loceklis Normunds Meijers, bet valdē iecelta valdes locekle Lūcija Meijere.

Savukārt padomē iecelti padomes loceklis Mārtiņš Bluķis, padomes locekle Anitra Meijere, Padomes priekšsēdētājs Normunds Meijers un padomes loceklis Sandris Rūgums. Notikušās izmaiņas SIA Lango sabiedrisko attiecību speciāliste Jolanta Gaudieša skaidroja ar pērn decembrī izveidoto padomi. Jau ziņots, ka padomes sastāvā darbosies korporatīvo finanšu uzņēmuma Eventus Partners partneri, kas piedalīsies uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas izstrādē, lai sasniegtu izvirzīto mērķi kļūt par Baltijas valstu tirgus līderi, papildus piesaistot investīcijas komercdarbības paplašināšanai.

SIA Lango padomes loceklis Sandris Rūgums iepriekš skaidroja: "Lango ir inovatīvs uzņēmums un tirgus līderis gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu sektorā Latvijā. Uzņēmuma līdzšinējā straujā attīstība ļauj pamatoti uzskatīt uzņēmumu par industrijas celmlauzi. Šobrīd ir nepieciešams turpināt iesākto attīstoties citos tirgos, it īpaši pārējās Baltijas valstīs, tādējādi kļūstot par patiesi Pan-Baltic uzņēmumu. Šī stratēģija tiks realizēta vairākos posmos. Pašlaik tiek investēts Lietuvas tirgus apguvē un kā nākošais stratēģiskais solis tiks veikta Igaunijas tirgus apguve, kura realizācijai tiks papildus piesaistītas investīcijas."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupas uzņēmums SIA FF Foods, kas kopš 2012.gada jūnija pārstāv zīmolus Lango un Iļģuciema maiznīca konditoreja, šodien pieņēmis lēmumu apturēt ražotņu darbību, līdz ar to ar 1.februāri FF Foods pārtrauc visas uzņēmumu grupā ražotās produkcijas piegādi visiem klientiem, aģentūru LETA informēja uzņēmuma vadītājs Andrejs Fraimanis.

«Ekonomiskās situācijas ietekmē sadarbības partneri Krievijā nav norēķinājušies par produkcijas piegādēm. Otrkārt, situāciju pasliktināja bankas pieņemtais lēmums pārdot uzņēmumu aktīvus citai personai, par to pat neinformējot uzņēmumu, kā rezultātā nodarīti būtiski zaudējumi. Un, treškārt, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņemtais lēmums veikt laikā nenomaksāto nodokļu piespiedu piedziņu no uzņēmumu bankas kontiem, atsakoties piekrist risinājumu piedāvājumiem, kas tika izteikti no uzņēmuma puses,» sacīja Fraimanis.

Viņš arī norādīja, ka, neraugoties uz 15.janvārī pieņemto tiesas lēmumu par tiesiskā aizsardzības procesa (TAP) sākšanu, VID turpinājis uzņēmuma naudas līdzekļu ieturēšanu no uzņēmuma kontiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotāja SIA Nigga jeb bijušā Lango kreditori sapulcē vienojušies par bankrota procedūras uzsākšanu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Reģistrā arī norādīts, ka uzņēmuma pieteikto un atzīto kreditoru prasījumu summa uz šā gada februāri veidoja 3,57 milj. Ls.

DB jau rakstīja, ka pagājušā gada decembrī Vidzemes priekšpilsētas tiesa SIA Nigga atzina par maksātnespējīgu. Pieteikumu pret gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotāju iesniedza olu ražotājs Balticovo. Pagājušā gada 6.oktobrī Lango mainījis nosaukumu uz SIA Nigga.

SIA Lango 2009. gadu noslēdza ar 3,2 milj. Ls lielu apgrozījumu, kas ir par 27% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2008.gadā. Jāpiebilst, ka SIA Lango 2009.gadu noslēdza ar 170 tūkst. Ls lieliem zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Lango startē ar picām

Sandra Dieziņa, 17.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotājs SIA Lango R&D startē picu nišā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Jūlijā notiks SIA Nigga jeb Lango kreditoru sapulce

Elīna Pankovska, 22.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotāja SIA Nigga jeb Lango kreditori uz kārtējo sapulci Liepājā sanāks 8.jūlijā, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā. Pagaidām ir notikušas divas kreditoru sapulces.

Tur arī norādīts, ka uzņēmuma pieteikto un atzīto kreditoru prasījumu summa uz šā gada februāri veidoja 3,57 milj. Ls.

DB jau rakstīja, ka šā gada decembrī Vidzemes priekšpilsētas tiesa SIA Nigga atzina par maksātnespējīgu. Pieteikumu pret gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotāju iesniedza olu ražotājs Balticovo. Pagājušā gada 6.oktobrī Lango mainījis nosaukumu uz SIA Nigga.

SIA Lango 2009. gadu noslēdza ar 3,2 milj. Ls lielu apgrozījumu, kas ir par 27% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2008. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SIA Lango apgrozījums samazinājies par 27%

, 09.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotājs SIA Lango noslēdzis 2009. gadu ar 3,2 miljonu latu lielu apgrozījumu, kas ir par 27% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2008. gadā.

SIA Lango valdes priekšsēdētājs Andrejs Fraimanis atzīst, ka 2009. gads gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu nozarē ir bijis grūts. Viņš skaidro, ka pērn pirmajā pusgadā uzņēmums ir pārskatījis un optimizējis ražošanas procesus, kā arī optimizējis loģistiku, tādējādi samazinot izmaksas.

A. Fraimanis cer, ka Lango šo gadu pabeigs ar peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai tik mazi tirgi kā Baltijas valstis spētu piesaistīt investorus, ļoti svarīgi ir attīstīt gan autoceļus, gan sliežu ceļus, piemēram, Rail Baltica projektu, intervijā Dienas Biznesam norāda Ziemeļu investīciju bankas prezidents Džonijs Akerholms. Savukārt joma, kurā Baltijas valstīm vēl ir ievērojama vieta attīstībai ir energoefektivitāte. Labākās investīcijas enerģētikas jomā ir investīcijas energoefektivitātē, jo no šīm investīcijām ir lielākā atdeve.

Iebilst pret iemaksu samazināšanu

Vēl tiek diskutēts par to, vai 2. pensiju līmeņa iemaksu likmes samazināšana tiks atzīta par budžeta konsolidācijas pasākumu.

Eksports

Būšu vīlies, ja neizdosiet angliski

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā, bet "Maxima" tīklā - Lietuvā, liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) šogad jūnijā un jūlijā apkopotā informācija.

Kopumā AREI "Rimi" tīklam apkopojumu par cenu atšķirībām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veicis par 189 izvēlētiem pārtikas produktiem. Izvēlētie produkti ietver gan pārtikas pamata grupas, gan saldumus, sāļās uzkodas un ekskluzīvākas preces, piemēram, olīvas, riekstus un avokado. Analizēto produktu vidū ir arī ietverta virkne "Rimi" zīmola produkcijas.

No kopumā 189 produktiem Latvijā 80 precēm "Rimi" veikalos ir augstākā cena starp Baltijas valstīm, kamēr 58 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vēl 38 produktiem cena ir vidējā līmenī.

Vienlaikus Lietuvā "Rimi" veikalos no izvēlētajiem produktiem 55 ir augstākā cena Baltijā, kamēr 83 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vidējā līmenī cena Lietuvas "Rimi" veikalos ir 36 produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Normatīvie akti liedz Latvijā samazināt PVN likmi vēl citiem «veselīgajiem» produktiem

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši normatīvajiem aktiem Latvijā nevar būt vairāk par divām samazinātajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm, tāpēc valstī nav iespējams piemērot samazināto PVN likmi vēl citiem ikdienā nepieciešamajiem veselīgajiem produktiem, šodien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, komentējot Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu «Samazināt PVN ikdienā nepieciešamajiem veselīgajiem produktiem, palielināt kaitīgajiem!», sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Ilmārs Šņucins.

Viņš teica, ka saskaņā ar PVN likumu, kas izriet no Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem, Latvijā var būt viena PVN standartlikme un divas samazinātās likmes. PVN standartlikme Latvijā ir 21% un samazinātā nodokļa likme - 12%. Tā kā nākamgad tiks ieviesta samazinātā PVN likme 5% apmērā Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem, valstī jau būs divas samazinātās PVN likmes - 5% un 12% apmērā, un pārējām precēm jāpiemēro standartlikme.

Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa teica, ka VM atbalsta samazinātas PVN likmes piemērošanu svaigajiem, neapstrādātiem pārtikas produktiem, jo tādējādi tie kļūtu Latvijas iedzīvotājiem vairāk pieejami. VM ieskatā samazināto PVN likmi varētu piemērot arī, piemēram, pienam, svaigai gaļai, zivīm, medum un olām, jo šie produkti pamatā veido Latvijas iedzīvotāju patēriņa grozu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītu ar Krieviju arvien vairāk sarežģī dzelzceļa ritošā sastāva trūkums.

«Tagad visi mūsu vagoni strādā uz izķeršanu. Tie ir izīrēti arī citām kompānijām gan Krievijā, gan Kazahstānā, jo tur šo vagonu vienkārši nepietiek. No vienas puses, šos vagonus arī nespēj saražot, no otras - to cena pašlaik ir tik neadekvāti augsta, ka, nopērkot vagonus, nav nekādas ekonomijas,» intervijā stāsta VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.

Samsung kartelis apmet kažoku

Trīs no pieciem Samsung karteļa dalībniekiem izrāda interesi par administratīvo līgumu.

Investors

SAF iepriecina investorus

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kādreizējai Iļģuciema maiznīcai konditorejai pasludināta maksātnespēja

Žanete Hāka, 22.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas process pasludināts SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja, kas patlaban gan zināma kā SIA Bakery Delight, liecina Lursoft dati.

Par maksātnespējas procesa administratoru iecelts Juris Ķesteris.

Aizvadītā gada vidū uzņēmumam bija ierosināts tiesiskās aizsardzības process, kas gan pēc trim mēnešiem jau izbeigts, jo uzņēmums savlaicīgi nebija saskaņojis savu izstrādāto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ar visiem saviem kreditoriem. Martā Valsts ieņēmumu dienests uzņēmumam piemērojis arī aizliegumu samazināt pamatkapitālu.

SIA Bakery Delight savu darbību uzsākusi 2010.gadā un pieder vācu Baltic Natural power invest GmbH, kam vienlaicīgi pieder arī SIA Green Mix Wonderland (kādreiz zināms kā SIA Lango Distribution un SIA Lango R & D) un SIA Livland Resort

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zīmolu Lango un Iļģuciema maiznīca konditoreja īpašnieki vēršas tiesā ar maksātnespējas pieteikumu

LETA, 24.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupas uzņēmums SIA FF Foods, kas kopš 2012.gada jūnija pārstāv zīmolus Lango un Iļģuciema maiznīca konditoreja, vērsies Rīgas rajona tiesā ar maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Kā aģentūra LETA noskaidroja tiesā, maksātnespējas procesa lieta rakstveida procesā tiks skatīta 27.augustā.

Jau vēstīts, ka uzņēmums darbību apturēja jau februāra beigās, skaidrojot, ka sadarbības partneri Krievijā nav norēķinājušies par produkcijas piegādēm, banka pārdevusi uzņēmumu aktīvus citai personai, savukārt Valsts ieņēmumu dienests sācis laikus nenomaksāto nodokļu - 145 335 eiro - piespiedu piedziņu no uzņēmumu bankas kontiem, neraugoties uz 15.janvārī pieņemto tiesas lēmumu par tiesiskā aizsardzības procesa (TAP) sākšanu.

Jau 2013.gadā pret Lango R&D un Iļģuciema maiznīcu Rīgas rajona tiesā tika ierosināts TAP. Kā toreiz sacīja uzņēmuma pārstāve Jolanta Gaudieša, maksātnespējas process sākts pēc konsultācijām ar Valsts ieņēmumu dienestu nolūkā sakārtot iepriekšējā īpašnieka darbības laikā radušos parādus. Abu uzņēmumu maksātnespējas process tika izbeigts 2013.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FF Foods apvienos trīs pārtikas rūpniekus

Sandra Dieziņa, 31.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu mātesuzņēmumu izveidojuši SIA Lango R&D, SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja un SIA Saules beķerejas.

Pēc uzņēmumu vadību, personāla vadību, mārketinga, pārdošanas, loģistikas un finanšu vadības komandas apvienošanas to nosaukums būs SIA FF Foods, informē kompānija. Jaunais uzņēmums veiks visu grupas uzņēmumu finanšu resursu pārvaldi, administratīvās funkcijas personāla vadībā, mārketingā, zīmolu vadībā, pārdošanā un loģistikā nodrošinās ar šā gada 1. jūliju. Savukārt meitas uzņēmumi - Lango R&D un Iļģuciema maiznīca konditoreja tāpat kā līdz šim nodrošinās produkcijas ražošanu, bet Saules beķerejas – realizāciju.

FF Foods valdes priekšsēdētājs Andrejs Fraimanis informē, ka šogad uzņēmuma prioritārā stratēģija ir īstenot konkurētspējīgu darbību Latvijā un eksporta tirgos. Lai to sasniegtu, jānodrošina efektīva, vienota un spēcīga pārvaldības sistēma, mērķtiecīga produktu virzība tirgos ar konkurētspējīgiem zīmoliem. Klientiem visu uzņēmumu grupā saražotā produkcija turpmāk tiks piegādāta no viena uzņēmuma - FF Foods, kas ļaušot nodrošināt efektīvāku servisu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz algas izmaksai produkcijā nenonāksim

Jana Gavare, Db, 29.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedomāju, ka Latvijā atkal varētu pienākt laiki, kad atalgojums tiktu izmaksāts zeķubiksēs vai citā uzņēmuma produkcijā, — Dienas biznesa konferencē «Biznesa prognozes 2010» teica SIA Lango valdes priekšsēdētājs Andrejs Fraimanis.

Viņa vadītajā uzņēmumā atalgojuma samazinājums nākamgad netiekot plānots, jo «sarkanā robeža» jau esot sasniegta. «Protams, tās ir izmaksas, bet tagad ir jākoncentrējas uz ieņēmumu palielināšanu. Esam daudz strādājuši pie efektivitātes uzlabošanas, esam atlaiduši arī darbiniekus atbilstoši ieņēmumu samazinājumam, pārdalījuši struktūrvienību atalgojuma fondu, bet kopējo atalgojumu līdz šī gada 3. ceturksnim esam samazinājuši tikai par 5 %. Redzam, ka tas ir maksimālais, ko varam izdarīt. Zemāku punktu vairs neredzam.» Atalgojuma mainīgās daļas proporcijā Lango ir 30 %.

Pamatalgas samazināšana nav notikusi un netiek plānota nākamgad arī AS Cēsu alus, informēja uzņēmuma vadītāja Eva Sietiņsone-Zatlere. «Pamatalgas būs stabilas, bet mainīgā atalgojuma daļa tiek piesaistīta konkrētiem, izmērāmiem uzņēmuma mērķiem. Šī iespēja, tāpat kā iepriekš, visiem darbiniekiem tiek saglabāta 20 % apmērā no pamatalgas. Prēmijas daļa tiek izvērtēta katru mēnesi atbilstoši sasniegtajiem mērķiem, kurus, protams, šobrīd piepildīt ir grūtāk. Tomēr galvenais, ka darbinieki šo sistēmu labi zina, un tas ir ļoti motivējoši. Jāteic, ka tādu Ziemassvētku prēmiju «par neko» mūsu uzņēmumā arī nekad nav bijis.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Iļģuciema maiznīcai konditorejai ierosina tiesiskās aizsardzības procesu

Gunta Kursiša, 06.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Iļģuciema mazinīca konditoreja šonedēļ ierosināts tiesiskās aizsardzības process (TAP), informē Lursoft.

Uzņēmums, kura apgrozījums aizpērn veidoja 1,25 miljonus latu, 2011. gadu noslēdza ar 244 latu zaudējumiem. Savukārt uzņēmuma finanšu dati par pērno gadu pagaidām vēl nav pieejami.

SIA Iļģuciema mazinīca konditoreja reģistrēta 2010. gada jūnijā, un tā pieder SIA FF Foods, kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu SIA FF Investments. SIA FF Foods pieder arī SIA Saules beķerejas, SIA Stūraiņu iela 6, SIA FF Iepirkumi un SIA Lango R&D. Lango R&D TAP lieta ierosināta 3. jūnijā.

SIA FF Foods kapitāldaļu turētājas ir Ilze Freimane un Lūcija Meijere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Pirms samazini darbinieku skaitu, uzraksti stāstu

Sanda Straumane, advokāte, ZAB RSP un Partneri (Rödl & Partner) partnere, 04.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieku skaita samazināšanu uzņēmumi nereti izvēlas gadījumos, kad tiek veikta biznesa optimizācija vai uzsākta izmaksu taupīšanas politika. Katram ir savi iemesli, kāpēc tiek pieņemts lēmums šķirties no daļas darbinieku, un ne vienmēr darba devējam šāda lēmuma pieņemšana ir viegls solis.

Darba likums attiecībā uz darbinieku skaita samazināšanu izvirza dažādus noteikumus un nosacījumus, tajā skaitā paredzot, ka iemesls uzteikumam var būt tikai neatliekami saimnieciska, tehnoloģiska, organizatoriska vai līdzīga rakstura pasākumi uzņēmumā un nevis darbinieka spējas vai uzvedība.

Darbinieku atlaišana reizēm sev līdzi nes arī konflikta situācijas, kuru dēļ darbinieks dodas uz tiesu ar pārliecību, ka ir atlaists nepamatoti. Tiesu kompetencē nav iejaukties uzņēmēja biznesā un padziļināti vērtēt visus apstākļus, iemeslus un uzņēmēja lēmumus, kas saistīti ar uzņēmuma darbību, tā nākotnes vīziju un plāniem. Lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, lai darbinieku skaita samazināšanas process un darba līgumu uzteikšanas kārtība ir veikta atbilstoši Darba likumā noteiktajam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisti šobrīd neatbalsta PVN likmes samazināšanu pārtikai, bet ideju ieviest t.s. «tauku» nodokli vērtē kā apspriežamu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikai šobrīd būtu kategoriski nevēlama, jo tādā veidā būtiski samazinātos valsts budžeta ieņēmumi. Valstī, kur nodokļu iekasēšana nav optimāla un iedzīvotājiem ir tendence nemaksāt nodokļus, PVN ir viens no nedaudzajiem nodokļu veidiem, no kura ir grūti izvairīties. Uzlabojot nodokļu iekasēšanu un maksāšanas disciplīnu citās kategorijās, ilgākā termiņā varētu domāt arī par PVN pakāpenisku samazināšanu pārtikai, DB skaidro Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Nākotnē PVN likmes samazināšana pārtikai vai daļai pārtikas produktu būtu pieļaujama, tomēr tā būtu jāskata kontekstā ar kopējo nodokļu politiku un to, kā padarīt Latvijas nodokļu sistēmu progresīvāku, līdzīgās domās ir SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis. Savukārt patlaban PVN likmes samazināšana pārtikai, arī pēc viņa domām, diezin vai būtu pareizais solis, ņemot vērā budžeta iespējas, jo šāds solis nozīmētu PVN nodokļu ieņēmumu samazinājumu, bet tas automātiski nenodrošinātu arī pārtikas preču cenu krišanos par tādu pašu procentu. «Tādējādi PVN likmes samazināšana nozīmē mazākus ieņēmumus budžetā, bet patērētājs šo PVN likmes samazināšanu neizjustu pilnībā, turklāt šajā gadījumā lētākas pārtikas preces būtu arī sabiedrības turīgākajam slānim. Līdz ar zemāku PVN gan varētu sagaidīt pārdoto pārtikas preču apjomu pieaugumu, tomēr šis pieaugums procentuāli būtu mazāks nekā cenu izmaiņas, turklāt PVN samazināšana visai pārtikai var sekmēt tādu pārtikas produktu iegādi, kuri nav uzskatāmi par veselīgiem pārtikas produktiem,» klāstīja E. Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru